Atzīmējot Kunga mielastu, ko sauc arī par Kunga vakarēdienu, Svēto vakarēdienu un Jēzus nāves atceres vakaru, mēs stingri turamies pie Bībelē teiktā. (1. Korintiešiem 11:20.) Turpretī daudzās citās reliģijās šis pasākums nenotiek saskaņā ar Bībeli.

 Kunga mielasta mērķis ir pieminēt Jēzu un apliecināt pateicību par viņa upuri, ko viņš nesis mūsu labā. (Mateja 20:28; 1. Korintiešiem 11:24.) Šis svinīgais pasākums nav sakraments jeb rituāla darbība, kas nodrošina īpašu žēlastību vai grēku piedošanu. a Bībele māca, ka grēku piedošanu nodrošina nevis reliģiskas ceremonijas, bet vienīgi patiesa ticība Kristum. (Romiešiem 3:25; 1. Jāņa 2:1, 2.)

 Jēzus saviem mācekļiem lika atzīmēt Kunga mielastu, bet nedeva precīzus norādījumus, cik bieži tas jādara. (Lūkas 22:19.) Daži uzskata, ka šis pasākums jārīko reizi mēnesī, citi to dara katru nedēļu, katru dienu, pat vairākas reizes dienā vai pēc katra paša ieskatiem. Tomēr ir daži faktori, kas būtu jāņem vērā.

 Kunga mielastu Jēzus iedibināja dienā, kad jūdi svinēja Pashu, un vēlāk tajā pašā dienā viņš arī nomira. (Mateja 26:1, 2.) Tā nav nejaušība. Bībelē Jēzus upuris ir salīdzināts ar Pashas jēru. (1. Korintiešiem 5:7, 8.) Pasha tika svinēta reizi gadā. (2. Mozus 12:1—6; 3. Mozus 23:5.) Tāpat Jēzus nāvi pirmie kristieši pieminēja reizi gadā b, un Jehovas liecinieki seko viņu paraugam.

 Tas, kad Jēzus atzīmēja šo pasākumu, ļauj saprast ne tikai to, cik bieži tas jādara, bet arī Atceres vakara datumu un laiku. Saskaņā ar Bībeles lunāro kalendāru viņš iedibināja šīs svinības mūsu ēras 33. gada 14. nīsānā, pēc saulrieta. (Mateja 26:18—20, 26.) Mēs joprojām atzīmējam Kunga maltīti šajā datumā, tā sekojot agrīno kristiešu piemēram. c

 33. gada 14. nīsāns bija piektdiena, taču katru gadu šis datums iekrīt citā dienā. Mēs nosakām, kura diena atbilst 14. nīsānam, izmantojot to pašu metodi, ko izmantoja Jēzus laikā, bet ne to, pēc kuras sastāda moderno ebreju kalendāru. d

 Iedibinot jauno pasākumu, Jēzus izmantoja neraudzēto maizi un sarkanvīnu, kas bija palikuši pāri pēc Pashas mielasta. (Mateja 26:26—28.) Sekojot viņa piemēram, mēs izmantojam maizi bez rauga un citiem piemaisījumiem un parastu sarkanvīnu, bet ne vīnogu sulu un ne vīnu, kas ir stiprināts, kam pievienots cukurs vai garšvielas.

 Dažas reliģijas izmanto raudzētu maizi, lai gan Bībelē raugs bieži ir lietots kā grēka un samaitātības simbols. (Lūkas 12:1; 1. Korintiešiem 5:6—8; Galatiešiem 5:7—9.) Tāpēc tikai tāda maize, kurai nav pievienots raugs vai citas piedevas, ir atbilstošs simbols Kristus bezgrēcīgajai miesai. (1. Pētera 2:22.) Dažās baznīcās ir paradums vīna vietā pasniegt vīnogu sulu, bet tas nav saskaņā ar Bībeli. Tas tiek darīts, jo dažās reliģijās ir pilnībā aizliegta alkohola lietošana, kam arī nav pamatojuma Bībelē. (1. Timotejam 5:23.)

 Neraudzēta maize un sarkanvīns Atceres vakarā tiek izmantoti kā Kristus miesas un asiņu simboli. Tie brīnumainā veidā nepārvēršas par viņa burtisko miesu un asinīm un nesajaucas ar tām, kā daži uzskata. Apskatīsim, kas par to ir teikts Bībelē.

•   Ja Jēzus būtu licis saviem mācekļiem dzert viņa asinis, tas nozīmētu, ka viņš tos mudina pārkāpt likumu par asins lietošanu uzturā. (1. Mozus 9:4; Apustuļu darbi 15:28, 29.) Tas nav iespējams, jo Jēzus nekad nevienam nedotu norādījumu pārkāpt Dieva likumu par asins svētumu. (Jāņa 8:28, 29.)

•   Ja apustuļi būtu dzēruši burtiskās Jēzus asinis, viņš neteiktu, ka šīs asinis ”tiks izlietas”, norādot uz to, ka viņa upura nāve vēl ir tikai priekšā. (Mateja 26:28.)

•   Jēzus sevi upurēja ”reizi par visām reizēm”. (Ebrejiem 9:25, 26.) Ja Kunga maltītes laikā maize un vīns pārvēršas par miesu un asinīm, tad tie, kas iebauda šos simbolus, upurē Jēzu atkal un atkal.

•   Jēzus sacīja: ”To dariet mani pieminot,” nevis ”mani upurējot”. (1. Korintiešiem 11:24.)

 Tie, kas tic transsubstanciācijai (uzskatam, ka maize un vīns brīnumainā veidā pārvēršas par Jēzus miesu un asinīm), savu mācību pamato ar dažiem Bībeles pantiem. Piemēram, daudzos Bībeles tulkojumos ir lasāmi Jēzus vārdi: ”Šīs ir manas asinis.” (Mateja 26:28.) Taču šos Jēzus vārdus var tulkot arī ”nozīmē manas asinis” vai ”simbolizē manas asinis”. Kā jau viņš to bija darījis ne vienu reizi vien, Jēzus mācot izmantoja metaforas. (Mateja 13:34, 35.)

 Kad Jehovas liecinieki atzīmē Kunga maltīti, tikai daži iebauda simbolus. Kāpēc tā?

 Jēzus izlietās asinis apstiprināja ”jaunu līgumu”, kas aizstāja līgumu starp Dievu Jehovu un senajiem izraēliešiem. (Ebrejiem 8:10—13.) Tie, kas ir šī līguma dalībnieki, iebauda simbolus. Līgums nav noslēgts ar visiem kristiešiem, bet tikai ar tiem, kurus Dievs ir aicinājis īpašā veidā. (Ebrejiem 9:15; Lūkas 22:20.) Viņi valdīs kopā ar Kristu no debesīm, un Bībelē ir teikts, ka tikai 144 000 cilvēku saņems šo godu. (Lūkas 22:28—30; Atklāsmes 5:9, 10; 14:1, 3.)

 Pretstatā ”mazajam pulciņam”, kas valdīs kopā ar Kristu, lielākajai daļai no mums ir cerība būt par daļu no ”lielā pulka”, kas saņems iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes. (Lūkas 12:32; Atklāsmes 7:9, 10.) Kaut gan tie, kam ir cerība dzīvot uz zemes, neiebauda Atceres vakara simbolus, viņi ir klāt šajās svinībās, lai kopīgi paustu pateicību par upuri, ko Jēzus ir devis mūsu labā. (1. Jāņa 2:2.)