1. Pret visiem Dievs ir labs, viņš ir viesmīlīgs.

Ikviens no mums var būt viņam pateicīgs.

Viņš sauli, lietu dod

un maizi dienišķo,

lai sirdī ieplūst mums patiess prieks.

Ja laipni būsim mēs pat pret zemajiem,

par dēliem kļūsim tad, Dieva mīļotiem.

Dievs dāsni svētīs mūs,

ja laipnība mums būs,

un nezūdošu balvu mums sniegs.

2. Cik daudz gan laba paveikt ir iespējams,

ja tiem, kam grūti iet, allaž palīdzam!

Tie sveši mums varbūt,

bet viesmīlīgiem kļūt

ir svarīgi un roku tiem sniegt.

Kā Lidija, kas reiz viesus uzņēma,

pie sevis citus mēs bieži aicinām.

Un Tēvs, kas debesīs,

ikvienu pamanīs,

kas žēlsirdīgs, — tam viņš tuvosies.