1., 2. Kā Saule liecina par Jehovas spēju radīt?

 VAI esat kādreiz stāvējis pie ugunskura aukstā naktī? Varbūt jūs izstiepāt rokas, lai tās būtu tieši tik tuvu liesmām, ka jūs sajustu patīkamu siltumu. Ja jūs pieliektos par tuvu, karstums kļūtu neizturams, bet, ja jūs pakāptos pārāk tālu atpakaļ, vēsajā nakts gaisā jūs sāktu kratīt drebuļi.

² Ir kāds ”ugunskurs”, kas mūs silda dienā. Tas ”kuras” aptuveni 150 miljonu kilometru a attālumā no Zemes. Cik gan milzīgai jābūt Saules enerģijai, lai tās siltums būtu jūtams tik neaptverami tālu! Taču Zeme riņķo ap šo kodoltermisko ”krāsni” tieši tādā attālumā, kāds nepieciešams. Ja tā atrastos par tuvu, viss ūdens uz zemeslodes iztvaikotu, bet, ja tā būtu par tālu, ūdens sasaltu. Abos gadījumos mūsu planēta būtu neapdzīvota. Saules gaisma, bez kuras nav iedomājama dzīvība uz Zemes, ne tikai ir tīrs un efektīvs enerģijas avots, bet arī sagādā mums prieku. (Pulcētājs 11:7.)

3. Kādu svarīgu patiesību apstiprina Saule?

³ Tomēr vairākums cilvēku uzskata Sauli par kaut ko pašsaprotamu, lai gan no tās ir atkarīga viņu dzīvība. Tā viņi neizmanto iespēju iemācīties kaut ko svarīgu. Bībelē par Jehovu teikts: ”Tu radīji gaismu un sauli.” (Psalms 74:16.) Saule sagādā godu Jehovam, kas ”ir radījis debesis un zemi”. (Psalms 19:1; 146:6.) Saule ir tikai viens no neskaitāmajiem debess ķermeņiem, kas atklāj Jehovas milzīgo  spēku, kurš izpaužas viņa radīšanas darbos. Izpētīsim sīkāk dažus no tiem un pēc tam pievērsīsim uzmanību zemeslodei un dzīvībai uz tās.

4., 5. Cik spēcīga un cik liela ir Saule, un kāda tā ir salīdzinājumā ar citām zvaigznēm?

⁴ Kā zināms, mūsu Saule ir zvaigzne. Tā izskatās lielāka nekā naktī redzamās zvaigznes, jo salīdzinājumā ar tām Saule ir pavisam tuvu. Cik spēcīga tā ir? Saules centrā temperatūra ir aptuveni 15 miljoni grādu pēc Celsija. Ja būtu iespējams paņemt kniepadatas galviņas lieluma gabaliņu no Saules centra vielas un novietot to uz Zemes, šis mazais kriksītis izstarotu tādu karstumu, ka 140 kilometru rādiusā ap to būtu bīstami atrasties. Katru sekundi Saule izstaro tādu enerģijas daudzumu, it kā sprāgtu simtiem miljonu atombumbu.

⁵ Saule ir tik milzīga, ka tajā ietilptu vairāk nekā 1 300 000 Zemes lieluma planētu. Bet Saule nepavisam nav ļoti liela  zvaigzne — astronomi to sauc par dzelteno punduri. Apustulis Pāvils rakstīja, ka ”zvaigznes savā starpā atšķiras pēc spožuma”. (1. Korintiešiem 15:41.) Viņš pats nemaz nevarēja zināt, cik šie Dieva iedvesmotie vārdi ir patiesi. Kāda zvaigzne ir tik gigantiska, ka tad, ja tā atrastos Saules vietā, mūsu Zeme būtu tās iekšienē. Kāda cita milzu zvaigzne, šādi novietota, aizpildītu visu Saules sistēmas daļu līdz pat Saturnam, lai gan šī planēta ir tik tālu no Zemes, ka kosmiskajam lidaparātam, kas pārvietojās 40 reižu ātrāk nekā no spēcīgas pistoles izšauta lode, bija nepieciešami četri gadi, lai turp aizlidotu.

6. Kā Bībelē norādīts, ka no cilvēku viedokļa zvaigžņu skaits ir neaptverami liels?

⁶ Vēl apbrīnojamāks par zvaigžņu lielumu ir to skaits. Kā  teikts Bībelē, zvaigznes ir praktiski nesaskaitāmas, gluži kā ”smiltis jūras krastā”. (Jeremijas 33:22.) No šiem vārdiem izriet, ka zvaigžņu ir daudz vairāk, nekā iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci. Ja Jeremija vai kāds cits no Bībeles sarakstītājiem būtu paraudzījies naksnīgajās debesīs un mēģinājis saskaitīt redzamās zvaigznes, viņš būtu saskaitījis tikai kādus trīs tūkstošus, jo aptuveni tik daudz zvaigžņu cilvēks skaidrā naktī var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Šo skaitu varētu salīdzināt ar smilšu graudiņu skaitu vienā pašā saujā smilšu. Bet patiesībā zvaigžņu ir neaptverami daudz — kā smilšu graudiņu jūras krastā. b Kurš gan spēj tos izskaitīt?

7. Kas ir zināms par zvaigžņu skaitu mūsu Galaktikā un galaktiku skaitu Visumā?

⁷ Jesajas grāmatas 40. nodaļas 26. pantā ir lasāms izskaidrojums: ”Paverieties debesīs! Kas to visu radījis? Viņš vada visu pulku, tajā visus ir saskaitījis; viņš visus sauc vārdā.” 147. psalma 4. pantā sacīts: ”Viņš saskaita zvaigznes.” Kāds tad īsti ir zvaigžņu skaits? Tas nav viegls jautājums. Pēc astronomu aprēķiniem, mūsu Galaktikā vien ir vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu. c Daudzi zinātnieki uzskata, ka to ir pat krietni vairāk. Bet ir vēl daudzas citas galaktikas, un daudzās no tām zvaigžņu skaits ir vēl lielāks. Cik pavisam ir galaktiku? Astronomi lēš, ka to ir simtiem miljardu vai pat triljoniem. Tātad pagaidām cilvēki nespēj precīzi aprēķināt pat galaktiku skaitu, nemaz nerunājot par to, cik tajās visās kopā ir zvaigžņu. Taču Jehova zina šo skaitli. Vēl vairāk — viņš katrai zvaigznei ir devis vārdu.

8. a) Kā varētu paskaidrot, cik liela ir mūsu Galaktika? b) Kā Jehova vada debess ķermeņu kustību?

 ⁸ Mūsu apbrīna aug augumā, kad mēs pārdomājam galaktiku izmērus. Uzskata, ka atstatums no vienas mūsu Galaktikas malas līdz otrai ir apmēram 100 tūkstoši gaismas gadu. Iztēlojieties gaismas staru, kas pārvietojas galvu reibinošā ātrumā — 300 tūkstoši kilometru sekundē. Lai šķērsotu mūsu Galaktiku, gaismai būtu vajadzīgi 100 tūkstoši gadu. Turklāt ir galaktikas, kas ir daudzkārt lielākas par mūsējo. Bībelē teikts, ka Jehova izpleš ”debesis”, it kā tās būtu parasts audums. (Psalms 104:2.) Viņš arī nosaka visu radīto debesu objektu kustību. Itin viss — no vissīkākā starpzvaigžņu puteklīša līdz pašām grandiozākajām galaktikām — kustas saskaņā ar fizikas likumiem, ko Dievs ir izdomājis un ieviesis. (Ījaba 38:31—33.) Debess ķermeņu precīzo kustību zinātnieki pat ir salīdzinājuši ar izsmalcinātu baleta horeogrāfiju. Bet padomājiet par to, kurš visus šos objektus ir radījis. Vai jūs nepārņem dziļa bijība pret Dievu, kam piemīt tik milzīgs spēks?

9., 10. Kā Jehovas spēks izpaužas tajā, kā ir novietota Saules sistēma, Jupiters, Zeme un Mēness?

⁹ Par Jehovas spēku liecina mūsu mājvieta — zemeslode. Viņš ļoti rūpīgi ir izraudzījies tai vietu Visuma plašumos. Daļa zinātnieku uzskata, ka daudzas galaktikas nebūtu piemērotas tādai planētai kā mūsējā, uz kuras ir dzīvība. Lielākā daļa mūsu Galaktikas dzīvībai acīmredzot nebija paredzēta. Galaktikas centrā ir ļoti daudz zvaigžņu. Tur ir augsts radiācijas līmenis un zvaigznes samērā bieži nonāk bīstami tuvu cita citai. Savukārt Galaktikas nomalēs trūkst daudzu elementu, bez kuriem nevar pastāvēt dzīvība. Mūsu Saules sistēma ir ideāli izvietota starp šīm galējībām.

¹⁰ Zemi sargā kāds tāls, bet gigantisks palīgs — planēta  Jupiters. Jupiteram, kas pēc sava tilpuma ir vairāk nekā tūkstošreiz lielāks par Zemi, ir milzīgs gravitācijas spēks. Kāds no tā labums? Šī planēta pievelk objektus, kas traucas caur izplatījumu, vai maina to trajektoriju. Zinātnieki lēš, ka tad, ja Jupitera nebūtu, uz Zemi kristu desmittūkstoš reižu vairāk meteorītu nekā tagad. Ja runā par tuvāku apkārtni, jāpiemin, ka Zemei ir neparasts pavadonis — Mēness. Tas nav tikai krāšņs spīdeklis, kas dod gaismu naktī, — Mēness nodrošina stabilu Zemes rotācijas ass nolieci. Šīs nolieces dēļ uz Zemes ir vērojami gadalaiki, kas noteiktā secībā nomaina cits citu, un tā ir vēl viena svarīga priekšrocība, kas nāk par labu dzīvībai uz Zemes.

11. Kā Zemes atmosfēra aizsargā planētu?

¹¹ Jehovas spēks ir redzams visās Zemes veidojuma niansēs. Piemēram, par to liecina atmosfēra, kas darbojas līdzīgi vairogam. Saule izstaro gan tādus starus, kas dzīvībai vajadzīgi, gan tādus, kas var nogalināt. Kad nāvējošie stari sasniedz Zemes atmosfēras augšējo slāni, tie pārvērš parasto skābekli par ozonu. Savukārt ozona slānis, kas veidojas šajā procesā, absorbē lielāko daļu kaitīgā starojuma. Var teikt, ka mūsu planēta ir izveidota tā, lai tai būtu pašai savs aizsargapvalks.

12. Kā ūdens riņķojums liecina par Jehovas spēku?

¹² Šī ir tikai viena no iezīmēm, kas raksturo atmosfēru — sarežģītu gāzu maisījumu, kas ir ideāli piemērots to radību vajadzībām, kuras mīt uz Zemes virsmas vai tās tuvumā. Vēl viens zemeslodes atmosfēras brīnums ir ūdens riņķojums. Ik gadus Saule iztvaicē no Zemes okeāniem un jūrām vairāk nekā 400 tūkstošus kubikkilometru ūdens. Izgarojušais ūdens ceļas augšup un veido mākoņus, ko atmosfēras vēji iznēsā uz visām pusēm. Izfiltrēts un attīrīts, šis ūdens atkal nonāk uz Zemes lietus, sniega un citu nokrišņu veidā, atjaunojot ūdens krājumus. Par šo ciklu ir runāts Pulcētāja grāmatas 1. nodaļas 7. pantā: ”Visas upes  plūst uz jūru, tomēr jūra nepārplūst. No kurienes upes tek, tur tās atgriežas, lai plūstu no jauna.” Vienīgi Jehovam ir pa spēkam iedibināt šādu riņķojumu.

13. Kādus Radītāja spēka pierādījumus var redzēt zemeslodes augu valstī un augsnē?

¹³ Visur, kur vien ir redzama dzīvība, var saskatīt Radītāja spēka apliecinājumus. Par Jehovas varenību liecina viss radītais — sākot ar gigantiskajām sekvojām, kas slienas augstāk par 30 stāvu māju, un beidzot ar mikroskopiskiem augiem, kas ņudzēt ņudz okeānos un saražo lielāko daļu skābekļa, ko mēs elpojam. Pat augsne ir dzīvu radību pilna, un neskaitāmi tārpi, sēnītes un mikrobi, kas tajā mīt, piedalās sarežģītos procesos un mijiedarbojas cits ar citu, nodrošinot augu augšanai piemērotus apstākļus. Bībelē pamatoti ir teikts, ka zemei ir spēks. (1. Mozus 4:12, zemsvītras piezīme.)

14. Kāda enerģija slēpjas pat niecīgā atomā?

¹⁴ Jehova ”ir radījis zemi ar savu spēku”. (Jeremijas 10:12.) Dieva spēks atklājas pat vissīkākajos viņa radīšanas darbos. Piemēram, miljons atomu, salikti cits pie cita, nesasniegtu cilvēka mata platumu. Pat ja atomu palielinātu līdz 14 stāvu mājas izmēriem, tā kodols nebūtu lielāks par sāls graudiņu, kas novietots mājas septītajā stāvā. Tomēr šajā bezgala mazajā kodolā slēpjas milzīgā enerģija, kas atbrīvojas kodolsprādzienā.

15. Ko Jehova mācīja Ījabam, pieminot vairākus savvaļas dzīvniekus?

¹⁵ Vēl viens spilgts Jehovas varenības pierādījums ir viņa radītā bagātā dzīvnieku valsts. 148. psalmā runāts par daudz ko no tā, kas slavē Jehovu, un 10. pantā minēti ”zvēri un lopi”. Lai paskaidrotu, kāpēc cilvēkam jājūt bijība pret Radītāju, Jehova reiz runāja ar Ījabu par tādiem dzīvniekiem kā lauva, savvaļas ēzelis, meža vērsis, behemots  (jeb nīlzirgs) un leviatāns (acīmredzot krokodils). Tā Jehova uzsvēra svarīgu domu: ja cilvēku pārņem trīsas šo spēcīgo un mežonīgo dzīvnieku priekšā, tad godbijībai pret to Radītāju jābūt vēl dziļākai. (Ījaba 38.—​41. nodaļa.)

16. Kādas pārsteidzošas īpašības piemīt dažiem no Jehovas radītajiem putniem?

¹⁶ 148. psalma 10. pantā ir pieminēti arī putni. Cik gan liela ir to daudzveidība! Jehova stāstīja Ījabam par strausu, kas ”pasmejas par zirgu un jātnieku”. Šis putns, kura augums ir divarpus metri, gan nelido, toties tas spēj skriet ar ātrumu 65 kilometri stundā un ar vienu soli var pārvarēt 4,5 metrus. (Ījaba 39:13, 18.) Savukārt albatross lielāko daļu mūža pavada gaisā virs okeāna. Šī izcilā planētāja spārnu plētums sasniedz 3 metrus. Tas mēdz stundām ilgi planēt bez neviena spārnu vēziena. Turpretī tikai piecus centimetrus garais bišu kolibri, pasaules mazākais putns, vēzē spārnus līdz pat 80 reizēm sekundē. Kolibri, šie sīkie putniņi, kas vizuļo kā spārnoti dārgakmeņi, spēj gaisā karāties uz vietas kā helikopters un pat lidot atpakaļgaitā.

17. Cik liels ir zilais valis, un pie kāda secinājuma var nonākt, domājot par Jehovas radīto dzīvnieku valsti?

¹⁷ Šī paša psalma 7. pantā rakstīts, ka pat ”lielie jūras zvēri” teic Jehovu. Pievērsīsim uzmanību radījumam, ko daudzi uzskata par lielāko dzīvnieku, kāds jebkad dzīvojis uz mūsu planētas, — zilajam valim. Šis dzīvnieks, kas peld ”dziļos ūdeņos”, var pārsniegt 30 metru garumu. Tas mēdz būt tik smags kā ziloņu bars, kurā ir 30 pieauguši dzīvnieki. Vaļa mēle vien sver tikpat cik vesels zilonis, un tā sirds ir nelielas automašīnas lielumā. Šī gigantiskā sirds pukst tikai 9 reizes minūtē — salīdzinājumam var minēt, ka kolibri sirdsdarbības ātrums mēdz būt ap 1200 reižu minūtē. Vismaz viens zilā vaļa asinsvads ir tik liels, ka tajā varētu ielīst bērns. Pārdomas par šiem radīšanas brīnumiem mūs mudina atsaukties uz aicinājumu, ar ko beidzas  psalmu grāmata: ”Visi, kas elpo, lai slavē Jah!” (Psalms 150:6.)

18., 19. Cik daudzveidīga ir dzīvība, ko Jehova ir radījis uz Zemes, un ko no radītā var mācīties par viņa augstāko varu?

¹⁸ Ko mēs varam mācīties, pārdomājot to, kāds spēks ir redzams Jehovas radītajā? Mums apbrīnā aizraujas elpa radītās pasaules daudzveidības priekšā. Kāda psalma sacerētājs izsaucās: ”Cik daudz ir tavu darbu, ak, Jehova! ..zeme ir tavu radījumu pilna.” (Psalms 104:24.) Cik patiesi vārdi! Biologi uz zemeslodes ir identificējuši krietni vairāk nekā miljonu dzīvu būtņu sugu, taču speciālisti izsaka pieņēmumus, ka sugu kopskaits uz Zemes varētu būt daudz lielāks. Jebkurš mākslinieks palaikam var piedzīvot radošo spēju apsīkumu, turpretī Jehovas radošās spējas — viņa spēja izgudrot un radīt kaut ko jaunu un unikālu — ir neizsmeļamas.

¹⁹ Spēks, ar kādu Jehova visu ir radījis, palīdz labāk izprast viņa augstāko varu. Jau pats vārds ”Radītājs” nošķir Jehovu no visa pārējā — no tā, ko var saukt par ”radīto”. Pat Jehovas vienīgais Dēls, kas bija viņa palīgs radīšanā, nekur Bībelē netiek dēvēts par Radītāju vai līdzradītāju. (Sālamana  pamācības 8:30; Mateja 19:4.) Viņš ir ”pirmdzimtais no visa radītā”. (Kolosiešiem 1:15.) Tā kā Jehova ir Radītājs, viņam ir neapstrīdamas tiesības uz augstāko varu Visumā. (Romiešiem 1:20; Atklāsmes 4:11.)

20. Kādā nozīmē Jehova atpūšas, kopš viņš ir beidzis radīšanu uz Zemes?

²⁰ Bet vai tagad Jehova vairs neizmanto savu spēku, lai radītu? Tiesa, Bībelē ir teikts, ka pēc tam, kad Jehova beidza savu darbu sestajā radīšanas dienā, ”septītajā dienā viņš atpūtās no visa sava darba, ko viņš bija darījis”. (1. Mozus 2:2.) No tā, ko rakstīja apustulis Pāvils, var saprast, ka septītā ”diena” ir tūkstošiem gadu gara, jo Pāvila laikā tā joprojām turpinājās. (Ebrejiem 4:3—6.) Bet vai vārds ”atpūtās” nozīmē, ka Jehova pilnīgi pārtrauca darbu? Nē, tas tā nav, jo Jehova nekad nepārstāj darboties. (Psalms 92:4; Jāņa 5:17.) Tātad viņa atpūta nozīmē tikai to, ka viņš pašlaik nerada materiālus objektus uz zemeslodes. Turpretī savu nodomu īstenošanu viņš joprojām turpina, piemēram, viņš ir iedvesmojis Svētos Rakstus. Viņš pat ir izveidojis ”jaunu radību”, par ko runāts šīs grāmatas 19. nodaļā. (2. Korintiešiem 5:17.)

21. Kā Jehovas spēja radīt ietekmēs viņam uzticīgos cilvēkus visu mūžību?

²¹ Kad Jehovas atpūtas diena būs galā, viņš varēs visu savu darbu uz Zemes atzīt par ”ļoti labu”, tāpat kā viņš to darīja sešu radīšanas dienu beigās. (1. Mozus 1:31.) Kā viņš pēc tam izlems likt lietā savas neierobežotās radīšanas spējas, mēs pagaidām nezinām. Bet mēs varam būt pārliecināti, ka mūs nepārtrauks saviļņot un valdzināt tas, kā Jehova izmantos savu spēju radīt. Visu mūžību mēs varēsim aizvien vairāk un vairāk uzzināt par Jehovu, iepazīstot to, ko viņš ir radījis. (Pulcētājs 3:11.) Jo vairāk mēs par viņu uzzināsim, jo dziļāka kļūs mūsu godbijība un jo vairāk mēs tuvosimies savam diženajam Radītājam.