1.—3. Kāpēc Jēzus nāve nelīdzinājās neviena cita cilvēka nāvei?

 KĀDĀ pavasara dienā gandrīz pirms 2000 gadiem tika tiesāts kāds nevainīgs cilvēks. Viņu atzina par vainīgu noziegumos, ko viņš nebija izdarījis, un sodīja ar mokpilnu nāvi. Tas nebija pirmais nežēlīgais un netaisnīgais nāvessods vēsturē un diemžēl arī ne pēdējais. Taču šī cilvēka nāve atšķīrās no jebkura cita cilvēka nāves.

² Kad viņš cieta mokas savas dzīves pēdējās stundās, pat debesu izskats liecināja, ka notiek kaut kas ļoti svarīgs. Lai gan bija dienas vidus, zeme pēkšņi ietinās tumsā. Kādā vēsturiskā aprakstā stāstīts, ka ”pazuda saules gaisma”. (Lūkas 23:44, 45.) Brīdi pirms sava pēdējā elpas vilciena šis cilvēks sacīja neaizmirstamus vārdus: ”Viss ir paveikts!” Atdodams savu dzīvību, viņš tiešām bija paveicis kaut ko brīnišķīgu. Viņa upuris liecināja par vislielāko mīlestību, kādu jebkad parādījis cilvēks. (Jāņa 15:13; 19:30.)

³ Šis cilvēks, protams, bija Jēzus Kristus. Par viņa ciešanām un nāvi 33. gada 14. nīsānā zina daudzi, bet ir kāds svarīgs fakts, kas bieži tiek atstāts bez ievērības. Lai gan Jēzus ciešanas bija milzīgas, kāds cits cieta vēl vairāk. Kāds tajā dienā nesa vēl lielāku upuri nekā Jēzus, un viņa rīcība bija visizcilākais mīlestības apliecinājums Visuma vēsturē. Par kādu rīcību ir runa? Ar atbildi uz šo jautājumu sāksim apskatīt vissvarīgāko no visām tēmām — tēmu par Jehovas mīlestību.

4. Kā romiešu karavīrs saprata, ka Jēzus nav parasts cilvēks, un kādu secinājumu viņš izdarīja?

⁴ Romiešu centurions, kas pārraudzīja nāvessoda izpildi  Jēzum, bija ļoti pārsteigts gan par tumsas iestāšanos pirms Jēzus nāves, gan par spēcīgo zemestrīci, kas notika pēc tam. ”Tas patiešām bija Dieva Dēls,” viņš sacīja. (Mateja 27:54.) Bija skaidrs, ka Jēzus nebija bijis parasts cilvēks. Nupat šis karavīrs bija palīdzējis sodīt ar nāvi Visaugstākā Dieva vienīgo Dēlu! Cik dārgs šis Dēls bija savam Tēvam?

5. Kā varētu ilustrēt to, cik ilgu laiku Jehova un viņa Dēls ir pavadījuši kopā debesīs?

⁵ Bībelē Jēzus ir saukts par ”pirmdzimto no visa radītā”. (Kolosiešiem 1:15.) Jehovas Dēls dzīvoja jau tad, kad vēl nebija pat Visuma. Cik ilgi Tēvs un Dēls bija kopā? Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, Visuma vecums ir 13 miljardi gadu — tik ilgu laikposmu ir grūti pat iztēloties. Lai palīdzētu cilvēkiem aptvert zinātnieku aprēķināto Visuma vecumu, kādā planetārijā pie sienas ir 110 metrus gara hronoloģiska tabula. Kad apmeklētāji iet gar šo tabulu, katrs viņu solis atbilst 75 miljoniem gadu Visuma vēsturē. Tabulas beigās visu cilvēces vēsturi attēlo viena vienīga atzīme, tik šaura kā cilvēka mats. Ja šis aprēķins ir pareizs, tik un tā pat visas tabulas garums neatspoguļo to, cik ilgi ir dzīvojis Jehovas Dēls. Ko viņš ir darījis visu šo neaptverami ilgo laiku?

6. a) Ko Jehovas Dēls darīja pirms kļūšanas par cilvēku? b) Kādas ir Jehovas un viņa Dēla attiecības?

⁶ Dēlam sagādāja prieku iespēja palīdzēt Tēvam. (Sālamana pamācības 8:30.) Bībelē teikts: ”Bez viņa [Dēla] nav radies itin nekas.” (Jāņa 1:3.) Tātad Jehova un viņa Dēls kopīgi darbojās, lai radītu visu pārējo, un tas noteikti bija ļoti aizraujoši un patīkami. Daudzi piekritīs, ka mīlestība starp vecākiem un bērnu ir ārkārtīgi spēcīga, turklāt mīlestība ”vieno pilnīgā saskaņā”. (Kolosiešiem 3:14.) Kurš gan no mums spēj iedomāties, cik ciešas ir attiecības, kas pastāvējušas tik ilgu laiku? Nav šaubu, ka Dievu Jehovu un viņa Dēlu vieno visstiprākās mīlestības saites, kādas jebkad ir izveidojušās.

7. Kā Jehova pauda attieksmi pret savu Dēlu, kad Jēzus kristījās?

 ⁷ Tomēr Tēvs sūtīja savu Dēlu uz zemi, kur tas piedzima par cilvēku bērnu. Šādi rīkodamies, Jehova uz vairākiem desmitiem gadu atteicās no tuvajām attiecībām, kādas viņam ar savu mīļoto Dēlu bija debesīs. Ar lielu interesi viņš no debesīm vēroja, kā Jēzus, būdams pilnīgs cilvēks, uzauga un no bērna kļuva par vīrieti. Aptuveni 30 gadu vecumā Jēzus kristījās. Nav grūti uzzināt, ko Jehova par viņu domāja, jo Tēvs pats personīgi no debesīm teica: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs.” (Mateja 3:17.) Redzot, ka Jēzus uzticīgi veica visu, kas bija pravietots, visu, kas viņam bija jāpaveic, viņa Tēvs, protams, ļoti priecājās. (Jāņa 5:36; 17:4.)

8., 9. a) Kas Jēzum bija jāizcieš 33. gada 14. nīsānā, un kā toreiz jutās viņa debesu Tēvs? b) Kāpēc Jehova pieļāva, ka viņa Dēls cieš un mirst?

⁸ Bet kā Jehova jutās 33. gada 14. nīsānā? Kā viņš jutās, kad Jēzus tika nodots un pēc tam naktī pūlis viņu apcietināja? Kad Jēzu pameta viņa draugi un viņš tika nelikumīgi tiesāts? Kad viņš tika izsmiets, apspļaudīts un sists ar dūrēm? Kad viņu pēra ar pletnēm un viņa mugura tika saplosīta strēmelēs? Kad viņa rokas un kājas pienagloja pie koka staba un atstāja viņu karājamies pie tā, un ļaudis viņu apsmēja? Kā Tēvs jutās, kad viņa mīļotais Dēls nāves mokās viņu sauca? Kā Jehova jutās, kad Jēzus dzīvība izdzisa un pirmo reizi kopš radīšanas sākuma viņa mīļotā Dēla vairs nebija starp dzīvajiem? (Mateja 26:14—16, 46, 47, 56, 59, 67; 27:38—44, 46; Jāņa 19:1.)

⁹ Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ar vārdiem ir par maz. Tā kā Jehovam ir jūtas, nav iespējams vārdos izteikt, cik ļoti sāpīgi viņam bija noraudzīties sava Dēla nāvē. Taču ir iespējams pateikt, kāpēc Jehova ļāva tam notikt. Kāpēc Tēvs bija gatavs izjust tādas sāpes? Jehova dara zināmu kaut ko brīnišķīgu Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā — tik svarīgā Bībeles pantā, ka to mēdz dēvēt par evaņģēliju  miniatūrā. Tajā teikts: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” Tātad Jehovas rīcības pamatā bija mīlestība. Jehovas dāvana — tas, ka viņš sūtīja savu Dēlu, lai tas ciestu un mirtu par mums, — bija visizcilākā mīlestības izpausme.

10. Kas cilvēkiem ir ļoti vajadzīgs, un kas ir noticis ar vārda ”mīlestība” nozīmi?

¹⁰ Ko nozīmē vārds ”mīlestība”? Daudzi uzskata, ka vislielākā cilvēku vajadzība ir tieši vajadzība pēc mīlestības. No šūpuļa līdz kapam cilvēki alkst mīlestības, jūtas labi, kad to saņem, bet nonīkst un pat mirst, ja to nesaņem. Taču pārsteidzoši grūti ir formulēt, kas īsti ir mīlestība. Protams, cilvēki daudz runā par to. Par mīlestību ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas, dziesmas un dzejoļi, tomēr tas viss nepadara skaidrāku mīlestības nozīmi. Šis vārds tiek lietots tik bieži, ka tā patiesā jēga ir kļuvusi neskaidra.

11., 12. a) No kurienes var ļoti daudz uzzināt par mīlestību, un kāpēc tieši no šī avota? b) Kādi mīlestības veidi tika izšķirti sengrieķu valodā, un kāds vārds ar nozīmi ”mīlestība” visbiežāk lietots Grieķu rakstos? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.) c) Kādu mīlestības veidu Bībelē parasti apzīmē vārds agapē?

¹¹ Turpretī Bībelē par mīlestību ir runāts ļoti skaidri. V. Vaina vārdnīcā Expository Dictionary of New Testament Words norādīts: ”Mīlestību var pazīt tikai pēc darbiem, uz kuriem tā mudina.” No tā, kas Bībelē stāstīts par Jehovas rīcību, var daudz uzzināt par viņa mīlestību — par to, cik sirsnīgas ir viņa jūtas pret radītajām būtnēm. Piemēram, kas gan varētu vēl spilgtāk liecināt par šo īpašību nekā izcilākā paša Jehovas mīlestības izpausme, par ko tika runāts iepriekš? Nākamajās nodaļās būs minēti daudzi citi piemēri, kas ļauj saskatīt Jehovas mīlestību darbībā. Padziļināt savu sapratni palīdz arī pārdomas par Bībelē lietotajiem vārdiem,  kas nozīmē ”mīlestība”. Sengrieķu valodā bija četri vārdi, ar kuriem apzīmēja mīlestību. a No tiem visbiežāk Grieķu rakstos ir lietots vārds agapē. Kādā Bībeles vārdnīcā tas ir nosaukts par ”visizteiksmīgāko vārdu, kāds vien iedomājams mīlestības apzīmēšanai”. Kāpēc tā var teikt?

¹² Vārds agapē Bībelē parasti ir lietots, runājot par mīlestību, kuras pamatā ir principi. Tātad runa ir ne tikai par emocijām, ko izraisa otra persona. Šī mīlestība pēc savas būtības ir plašāka, vairāk saistīta ar saprātu un pārdomāta. Visspilgtākā šīs mīlestības iezīme — tā ir absolūti nesavtīga. Pievērsīsim vēlreiz uzmanību Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantam. Kas ir ”pasaule”, ko Dievs tik ļoti mīlēja, ka atdeva savu vienīgo Dēlu? Šī pasaule ir cilvēce, kas var tikt izpirkta, un pie tās pieder arī daudzi cilvēki, kas pašreiz dzīvo grēcīgi. Vai Jehova visus šos cilvēkus mīl kā savus draugus, tāpat kā viņš mīlēja uzticīgo Ābrahāmu? (Jēkaba 2:23.) Nē, tā nav, bet Jehova ar mīlestību visiem ir ļāvis izjust savu labestību, pat ja tas viņam ir ļoti dārgi maksājis. Viņš vēlas, lai visi nožēlotu grēkus un mainītu savu rīcību. (2. Pētera 3:9.) Daudzi to tiešām izdara, un šos cilvēkus Jehova ar prieku pieņem par saviem draugiem.

13., 14. Kas liecina par to, ka mīlestība, kas Bībelē apzīmēta ar vārdu agapē, bieži ietver sevī sirsnīgu pieķeršanos?

¹³ Bet dažiem ir izveidojies aplams priekšstats par mīlestību, kas Bībelē apzīmēta ar vārdu agapē. Viņi domā, ka tā ir bezkaislīga, tikai prāta apsvērumu vadīta. Patiesībā šī  mīlestība bieži ietver sevī sirsnīgu personīgu pieķeršanos. Piemēram, kad Jānis rakstīja: ”Tēvs mīl Dēlu,” — viņš lietoja vārda agapē formu. (Jāņa 3:35.) Vai šajā mīlestībā trūkst siltu jūtu? Citā pantā, kur tieši tāpat iztulkoti Jēzus teiktie vārdi, oriģinālvalodā ir lietots vārds phileō. (Jāņa 5:20.) Jehovas mīlestība bieži ietver sirsnīgu pieķeršanos, taču tā nav atkarīga tikai no emocijām. Viņa mīlestības pamatā vienmēr ir viņa gudrie un taisnīgie principi.

¹⁴ Kā redzam, visas Jehovas īpašības ir izcilas, nevainojamas un patīkamas, bet mīlestība ir vispievilcīgākā no tām. Nekas cits mūs tik spēcīgi nepiesaista Jehovam. Par laimi, mīlestība ir arī viņa spilgtākā īpašība. Kā to var zināt?

15. Kas Bībelē ir teikts par Jehovas mīlestību, un kas šajos vārdos ir īpašs? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁵ Bībelē par mīlestību ir teikts kaut kas tāds, kas nav teikts ne par vienu citu Jehovas pamatīpašību. Rakstos nav sacīts, ka Dievs ir spēks, ka Dievs ir taisnīgums vai ka Dievs ir gudrība. Šīs īpašības viņu raksturo, viņš ir to pirmavots, un tās visas trīs viņam piemīt nesalīdzināmi lielākā mērā nekā jebkuram citam. Bet par ceturto īpašību ir teikts kaut kas vairāk: ”Dievs ir mīlestība.” b (1. Jāņa 4:8.) Ko tas nozīmē?

16.—18. a) Kāpēc Bībelē teikts, ka ”Dievs ir mīlestība”? b) Kāpēc tieši cilvēks no visām būtnēm, kas radītas uz zemes, ir piemērots Jehovas mīlestības simbols?

¹⁶ Vārdi ”Dievs ir mīlestība” nenorāda vienkārši uz vienlīdzību, kā tas būtu, ja teiktu: ”Dievs ir tas pats, kas mīlestība.” Piemēram, pretējais apgalvojums ”Mīlestība ir Dievs”  nebūtu pareizs. Jehova ir daudz kas vairāk nekā abstrakta īpašība. Viņš ir persona ar plašu jūtu gammu, un bez mīlestības viņu raksturo vēl daudz kas cits. Tomēr mīlestība ir Jehovas personības spilgtākā iezīme. Kādā pētījumā par šo pantu sacīts: ”Dieva būtība, viņa daba ir mīlestība.” Vispārinot varētu teikt, ka Jehovas spēks viņam ļauj rīkoties, viņa taisnīgums un gudrība nosaka viņa rīcību, bet Jehovas mīlestība viņu pamudina rīkoties. Turklāt mīlestība vienmēr ietekmē to, kā izpaužas citas viņa īpašības.

¹⁷ Bieži tiek teikts, ka Jehova ir mīlestības personificējums. Tātad, ja vēlamies kaut ko uzzināt par mīlestību, kas balstīta uz principiem, mums vispirms jāuzzina vairāk par Jehovu. Protams, šī brīnišķīgā īpašība piemīt arī cilvēkiem. Bet kāpēc viņiem tā ir? Radīšanas laikā Jehova sacīja šādus vārdus, kas acīmredzot bija domāti viņa Dēlam: ”Veidosim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības.” (1. Mozus 1:26.) No visām dzīvajām būtnēm, kas tika radītas uz zemes, vienīgi cilvēki spēj mīlēt un šādā veidā līdzināties savam debesu Tēvam. Jehova izmanto dažādus dzīvniekus par savu pamatīpašību simboliem, bet par savas spilgtākās īpašības, mīlestības, simbolu viņš ir izraudzījies cilvēku — augstāko radīto būtni uz zemes. (Ecehiēla 1:10.)

¹⁸ Ja mūsu mīlestība ir nesavtīga un balstīta uz principiem, mūsu dzīvē izpaužas spilgtākā Jehovas īpašība. Par to rakstīja apustulis Jānis: ”Mēs mīlam, jo viņš mūs pirmais ir mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.) Kādā ziņā Jehova mūs ir mīlējis pirmais?

19. Kāpēc var teikt, ka mīlestībai bija ļoti liela nozīme, kad Jehova sāka visu radīt?

¹⁹ Mīlestība nav nekas tāds, kas radies nesen. Kas bija par iemeslu tam, ka Jehova sāka radīt? Viņš nebija vientuļš un neilgojās pēc sabiedrības — Jehova ir pilnīgs, un viņam  netrūkst nekā tāda, ko varētu dot kāds cits. Bet viņa mīlestība ir aktīva īpašība, un, tās mudināts, viņš nolēma apveltīt ar dzīvību citas saprātīgas būtnes, kas spētu to novērtēt. ”Sākums visam, ko Dievs radījis,” bija viņa pirmdzimtais Dēls. (Atklāsmes 3:14.) Pēc tam Jehova ar Dēla palīdzību radīja visu pārējo, un vispirms tika radīti eņģeļi. (Ījaba 38:4, 7; Kolosiešiem 1:16.) Šīs varenās garīgās būtnes, kurām bija piešķirta brīvība, saprāts un jūtas, varēja veidot mīlestības pilnas attiecības gan savā starpā, gan ar Dievu Jehovu. (2. Korintiešiem 3:17.) Eņģeļi mīlēja, jo Dievs viņus bija mīlējis pirmais.

20., 21. Kādi Jehovas mīlestības pierādījumi bija Ādamam un Ievai, un kā viņi tomēr rīkojās?

²⁰ To pašu var teikt par cilvēkiem. Jau no paša sākuma Ādams un Ieva izjuta mīlestības siltumu. Viņu paradīzes mājvietā Ēdenē visur, kur vien viņi raudzījās, bija redzami Tēva mīlestības pierādījumi. Bībelē rakstīts: ”Dievs Jehova stādīja dārzu Ēdenē, austrumos, un ielika tur cilvēku, ko viņš bija izveidojis.” (1. Mozus 2:8.) Vai jums ir gadījies būt skaistā dārzā vai parkā? Kas jums tur patika visvairāk? Gaisma, kas spraucās caur koku lapām ēnainā nojumē? Pārsteidzošā krāsu gamma puķu dobē? Strauta čaloņa, putnu dziesmas un kukaiņu dūkoņa? Varbūt koku, augļu un ziedu patīkamā smarža? Lai cik jauks tas viss būtu, neviens parks mūsdienās nevar līdzināties parkam, kas bija Ēdenē. Kāpēc tā var apgalvot?

²¹ Šo dārzu bija stādījis pats Jehova, tāpēc tam bija jābūt neaprakstāmi jaukam. Tur bija paši skaistākie koki, kā arī tādi, kas nesa garšīgus augļus. Dārzs bija labi apūdeņots, plašs, un tajā mitinājās visdažādākie dzīvnieki. Ādamam un Ievai bija viss, lai viņu dzīve būtu laimīga un pilnvērtīga, arī patīkams darbs un nevainojama sabiedrība. (1. Mozus 2. nodaļa.) Jehova viņus bija pirmais mīlējis, un viņiem bija pilnīgs pamats atbildēt ar pretmīlestību. Taču  viņi tā nerīkojās. Pirmie cilvēki nevis ar mīlestību paklausīja savam debesu Tēvam, bet savtīgi sacēlās pret viņu.

22. Kā tas, ko Jehova darīja pēc dumpja Ēdenē, apliecina, ka viņa mīlestība ir uzticīga?

²² Jehovam tas noteikti bija ļoti sāpīgi. Bet vai dumpja dēļ viņš nocietināja savu sirdi un pārstāja paust mīlestību? Nē, tā nenotika. ”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!” (Psalms 136:1.) Jehova tūlīt pat ar mīlestību nolēma parūpēties, lai visi pareizi noskaņotie Ādama un Ievas pēcnācēji varētu atgūt labas attiecības ar viņu. Kā jau redzējām, tas bija saistīts ar viņa mīļotā Dēla upuri, kas Jehovam maksāja ļoti dārgi. (1. Jāņa 4:10.)

23. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc Jehova ir ”laimīgs Dievs”, un par kādu svarīgu jautājumu runāts nākamajā nodaļā?

²³ Jau no paša sākuma Jehova ir dažādi paudis cilvēkiem savu mīlestību. Neskaitāmos veidos ”viņš mūs pirmais ir mīlējis”. Mīlestība veicina saskaņu un prieku, tāpēc ir saprotams, ka Jehova ir saukts par ”laimīgu Dievu”. (1. Timotejam 1:11.) Taču var uzdot vēl kādu svarīgu jautājumu: vai Jehova mīl mūs personīgi? Par to runāts nākamajā nodaļā.