1., 2. a) Kādus jautājumus jūs gribētu uzdot Dievam? b) Ko Dievam vaicāja Mozus?

 VAI varat iztēloties sevi sarunājamies ar Dievu? Šī doma jau pati par sevi vieš bijību — Visuma Augstākais valdnieks runā ar jums! Sākumā jūs jūtaties nedroši, bet tad saņematies un kaut ko sakāt. Dievs klausās un atbild, un pat iedrošina jūs uzdot viņam jebkādus jautājumus. Ko jūs viņam jautātu?

² Pirms daudziem gadsimtiem kāds cilvēks atradās tieši tādā situācijā. Viņu sauca par Mozu, un jautājums, ko viņš nolēma uzdot Dievam, varbūt šķitīs pārsteidzošs. Mozus nevaicāja neko par sevi pašu, savu nākotni vai visas cilvēces nelaimēm. Viņš vaicāja, kāds ir Dieva vārds. Tas varētu likties savādi, jo Mozus jau zināja Dieva personvārdu. Tātad viņa jautājumam bija kāda dziļāka nozīme. Patiesībā tas bija visnozīmīgākais jautājums, kādu Mozus būtu varējis uzdot, un atbilde uz šo jautājumu skar mūs visus. Tā var palīdzēt jums spert būtisku soli tuvāk Dievam. Kā tas iespējams? Papētīsim sīkāk šo zīmīgo sarunu.

3., 4. Kas notika pirms Mozus sarunas ar Dievu, un par ko bija šī saruna?

³ Mozum bija 80 gadi. Jau 40 gadus viņš dzīvoja šķirti no saviem tautiešiem izraēliešiem, kas bija vergi Ēģiptē. Reiz, ganīdams sava sievastēva lopus, viņš ieraudzīja kaut ko dīvainu: kāds ērkšķu krūms dega, bet nesadega. Tas tikai turpināja degt un mirdzēt kā signāluguns kalna nogāzē. Mozus piegāja tuvāk, lai to apskatītu. Viņš noteikti bija dziļi pārsteigts, kad izdzirdēja balsi, kas no uguns viņu uzrunāja. Ar eņģeļa starpniecību Dievs un Mozus labu brīdi sarunājās, un, kā jūs varbūt jau zināt, kaut arī  Mozus nejutās pārliecināts par sevi, Dievs viņam uzdeva atstāt līdzšinējo mierīgo dzīvi un atgriezties Ēģiptē, lai atbrīvotu izraēliešus no verdzības. (2. Mozus 3:1—12.)

⁴ Mozus varēja uzdot Dievam jebkādu jautājumu, kādu vien viņš vēlējās. Pievērsiet uzmanību, ko viņš vaicāja: ”Ja nu es aiziešu pie izraēliešiem un teikšu viņiem: ”Jūsu tēvu Dievs mani ir sūtījis pie jums,” — bet viņi man prasīs: ”Kā viņu sauc?” Ko man viņiem atbildēt?” (2. Mozus 3:13.)

5., 6. a) Kādu vienkāršu, bet būtisku patiesību mēs uzzinām no Mozus jautājuma? b) Kas nosodāms ir izdarīts ar Dieva personvārdu? c) Kāpēc ir tik svarīgi, ka Dievs ir atklājis cilvēkiem savu vārdu?

⁵ No šī jautājuma mēs pirmām kārtām uzzinām, ka Dievam ir vārds. Mēs nedrīkstam šo vienkāršo patiesību uzskatīt par kaut ko maznozīmīgu, lai gan daudziem diemžēl ir tieši tāda attieksme. Neskaitāmos Bībeles tulkojumos Dieva personvārds ir aizstāts ar tādiem tituliem kā ”Kungs” un ”Dievs”, un var tikai nožēlot, ka cilvēki ir tik nosodāmi rīkojušies reliģijas vārdā. Padomājiet: kas ir pirmais, ko jūs darāt, kad ar kādu iepazīstaties? Jūs jautājat, kā viņu sauc. Vārdam ir liela nozīme arī tad, ja gribam iepazīt Dievu. Viņš nav kaut kas vārdā nenosaucams un nepieejams, ko nevar ne iepazīt, ne saprast. Dievs, lai arī neredzams, ir reāla persona, un viņam ir vārds — Jehova.

⁶ Turklāt ikreiz, kad Dievs atklāj savu personvārdu, ir gaidāms kaut kas dižens un saviļņojošs. Dievs mūs aicina viņu iepazīt. Viņš vēlas, lai mēs izdarītu vislabāko izvēli dzīvē — lai mēs tuvotos viņam. Taču Jehova ir ne tikai atklājis mums savu vārdu, bet arī paskaidrojis, kāds ir tas, kuram šis vārds pieder.

7. a) Kā tiek skaidrota Dieva personvārda nozīme? b) Ko Mozus patiesībā gribēja uzzināt, vaicādams Dievam, kā viņu sauc?

⁷ Jehova pats ir izvēlējies sev vārdu, kam ir ļoti dziļa jēga.  Vārda ”Jehova” nozīme tiek skaidrota kā ”viņš liek tapt”. Viņam nav neviena līdzīga, jo viņš ir visu radījis. Dievs arī liek piepildīties visiem saviem nodomiem, un viņš var likt saviem nepilnīgajiem kalpiem tapt par jebko, kas ir nepieciešams, lai īstenotu viņa gribu. Šīs domas liek izjust dziļu bijību. Bet vai Dieva vārda nozīmei ir vēl kāda šķautne? Mozus acīmredzot gribēja uzzināt kaut ko vairāk. Mozus zināja, ka Jehova ir Radītājs, un viņam bija zināms arī Dieva personvārds. Šis vārds bija pazīstams jau sen, un cilvēki to bija lietojuši gadsimtiem ilgi pirms Mozus. Lūgdams nosaukt Dieva vārdu, Mozus patiesībā uzdeva jautājumu par to personu, ko šajā vārdā sauca. Būtībā viņš vaicāja: ”Ko man teikt par tevi taviem ļaudīm, izraēliešiem, lai viņi tev ticētu un lai viņus pārliecinātu, ka tu tiešām viņus izglābsi?”

8., 9. a) Kā Jehova atbildēja uz Mozus jautājumu, un kas ir nepareizs tajā, kā šo atbildi bieži tulko? b) Ko nozīmē vārdi ”Es būšu, kas gribēšu būt”?

⁸ Atbildēdams Jehova atklāja būtisku savas personības šķautni, kas saistīta ar viņa vārda nozīmi. Viņš Mozum teica: ”Es būšu, kas gribēšu būt.” (2. Mozus 3:14.) Daudzos Bībeles tulkojumos šis pants skan: ”Es Esmu, kas Es Esmu.” Taču no precīzākiem tulkojumiem var redzēt, ka Dievs nevis tikai apstiprināja savu eksistenci, bet palīdzēja Mozum — un arī visiem mums — saprast, ka viņš būs jeb taps par jebko, par ko viņam jākļūst, lai izpildītu savus solījumus. Dž. Roterema tulkojumā angļu valodā minētais pants izteikts šādi: ”Es Kļūšu par to, par ko gribēšu.” Kāds Bībeles senebreju valodas speciālists, paskaidrodams šo frāzi, raksta: ”Lai kāda būtu situācija vai vajadzība.., Dievs ”kļūs” par tās atrisinājumu.”

⁹ Ko tas nozīmēja izraēliešiem? Lai kādi šķēršļi būtu viņu priekšā, lai cik grūtās situācijās viņi nonāktu, Jehova kļūs, par ko vien vajadzēs, lai atbrīvotu viņus no verdzības un  ievestu Apsolītajā zemē. Nav šaubu, ka šis vārds iedvesa paļāvību uz Dievu, un tas var iedvest šādu paļāvību arī mums. (Psalms 9:10.) Kāpēc tā var teikt?

10., 11. Kāpēc var teikt, ka Jehovas vārds mūs mudina domāt par viņu kā par daudzpusīgāko un labāko Tēvu, kādu vien iespējams iztēloties? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁰ Ilustrēsim to ar piemēru. Vecāki labi zina, cik daudzpusīgiem viņiem jābūt un cik dažādām situācijām jāprot pielāgoties, lai rūpētos par saviem bērniem. Dažkārt vienas vienīgas dienas gaitā vecākiem jābūt slimnieku kopējiem, pavāriem, skolotājiem, audzinātājiem, tiesnešiem un vēl daudz kam citam. Daudziem pat šķiet, ka visi šie dažādie pienākumi iet pāri viņu spēkiem. Viņi redz, cik bezgalīgi viņiem tic bērni, kas ne mirkli nešaubās, ka tētis un mamma spēj atvieglot sāpes, atrisināt jebkuru strīdu, salabot ikvienu salauztu rotaļlietu un atbildēt uz visiem nebeidzamajiem jautājumiem, kas rodas bērnu zinātkārajā prātā. Daži vecāki, apzinoties savas ierobežotās spējas, reizēm jūtas bezspēcīgi un nomākti. Viņi uzskata, ka ir gaužām nepiemēroti daudziem no saviem pienākumiem.

¹¹ Jehova ir mīlošs tēvs. Taču nav it nekā, par ko viņš savu nevainojamo normu ietvaros nevarētu kļūt, lai vislabāk parūpētos par saviem bērniem šeit uz zemes. Tātad viņa vārds — Jehova — liek mums domāt par viņu kā par vislabāko Tēvu, kādu vien iespējams iztēloties. (Jēkaba 1:17.) Mozus un visi pārējie uzticīgie izraēlieši drīz pārliecinājās, ka Jehovas spējas un rīcība pilnībā atbilst viņa vārdam. Ar apbrīnu un bijību viņi vēroja, kā Jehova top par neuzvaramu Karavadoni, visu dabas spēku Pavēlnieku, nepārspējamu Likumdevēju, Tiesnesi un Arhitektu, par Gādnieku, kas dod viņiem pārtiku un ūdeni un saglabā viņu apģērbu un apavus, un vēl par daudz ko citu.

12. Kā faraona attieksme pret Jehovu atšķīrās no Mozus attieksmes?

¹² Tātad Dievs ir darījis zināmu savu personvārdu, ir atklājis  daudz ko aizraujošu par to, kuram šis vārds pieder, un pierādījis, ka tas, ko viņš par sevi saka, ir patiesība. Ir skaidrs, ka Dievs vēlas, lai mēs viņu pazītu. Kā mēs uz to atsaucamies? Mozus gribēja iepazīt Dievu. Šī dedzīgā vēlēšanās noteica Mozus dzīves ceļu un pamudināja viņu tuvoties debesu Tēvam. (4. Mozus 12:6—8; Ebrejiem 11:27.) Diemžēl tikai nelielai daļai Mozus laikabiedru bija tāda pati vēlēšanās. Kad Mozus pieminēja Jehovas vārdu faraonam, šis augstprātīgais Ēģiptes valdnieks atcirta: ”Kas tas Jehova tāds ir?” (2. Mozus 5:2.) Faraons negribēja neko uzzināt par Jehovu, viņš ar nicinājumu ignorēja izraēliešu Dievu kā kaut ko nenozīmīgu un lieku. Līdzīga attieksme ir plaši izplatīta arī mūsdienās. Tā liedz cilvēkiem saskatīt vienu no svarīgākajām patiesībām — faktu, ka Jehova ir Visaugstākais.

13., 14. a) Kāpēc uz Jehovu Bībelē ir attiecināti dažādi tituli, un kādi ir daži no tiem? (Skat. ” Daži no Jehovas tituliem” 14. lappusē.) b) Kāpēc vienīgi Jehovam ir tiesības tikt dēvētam par Visaugsto Kungu?

¹³ Jehova ir ļoti daudzpusīgs un prot pielāgoties, tāpēc Rakstos uz viņu ir attiecināti daudzi tituli. Tie nevis aizēno Dieva personvārdu, bet palīdz mums vēl labāk saprast, ko šis vārds nozīmē. Piemēram, Jehova tiek dēvēts par ”Visaugsto Kungu”. (2. Samuēla 7:22.) Šis cildenais tituls, kas Bībelē sastopams simtiem reižu, norāda uz Jehovas stāvokli. Jehova ir Visaugstākais, un vienīgi viņš ir tiesīgs būt par Visuma Valdnieku. Aplūkosim, kāpēc tas tā ir.

¹⁴ Jehova vienīgais ir Radītājs. Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pantā ir sacīts: ”Jehova, mūsu Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo tu esi radījis visu un pēc tavas gribas viss ir tapis un ir radīts!” Šos iespaidīgos vārdus nevar teikt ne par vienu citu. Viss, kas vien pastāv Visumā, ir Jehovas radīts. Nav nekādu šaubu, ka Jehova ir  tā goda, varas un slavas cienīgs, kas pienākas Visaugstajam Kungam un visa Radītājam.

15. Kāpēc Jehova ir saukts par ”mūžības Ķēniņu”?

¹⁵ Vēl viens tituls, kas pieder vienīgi Jehovam, ir ”mūžības Ķēniņš”. (1. Timotejam 1:17; Atklāsmes 15:3.) Ko tas nozīmē? Mums ar savu prātu ir grūti to aptvert, bet Jehova ir mūžīgs gan tad, ja runa ir par pagātni, gan tad, ja runa ir par nākotni. 90. psalma 2. pantā teikts: ”No mūžības līdz mūžībai tu esi Dievs.” Tātad Jehovam nekad nav bijis sākuma, viņš vienmēr ir bijis. Viņš pamatoti ir nosaukts par ”Mūžseno”, jo viņš ir pastāvējis jau mūžību pirms tam, kad Visumā parādījās vēl kāds vai vēl kaut kas. (Daniēla 7:9, 13, 22.) Kurš gan varētu pamatoti apšaubīt viņa tiesības būt Visaugstajam Kungam?

16., 17. a) Kāpēc mēs nevaram redzēt Jehovu, un kāpēc par to nebūtu jābrīnās? b) Kādā ziņā Jehova ir reālāks par visu, ko mēs varam saskatīt un aptaustīt?

¹⁶ Tomēr daži apšauba šīs tiesības, kā to darīja faraons. Daļēji tā notiek tāpēc, ka nepilnīgi cilvēki pārlieku paļaujas uz to, ko var saskatīt ar acīm. Mēs nevaram redzēt Visaugsto Kungu, jo viņš ir garīga būtne, neredzams cilvēku acīm. (Jāņa 4:24.) Turklāt, ja cilvēks no miesas un asinīm nostātos Dieva Jehovas priekšā, viņš zaudētu dzīvību. Pats Jehova Mozum teica: ”Manu seju tu nedrīksti redzēt, jo neviens cilvēks nevar mani redzēt un palikt dzīvs.” (2. Mozus 33:20; Jāņa 1:18.)

¹⁷ Mums nebūtu par to jābrīnās. Mozus redzēja tikai daļu Jehovas spožuma, kas viņam, domājams, tika parādīts ar eņģeļa starpniecību. Kāds bija iznākums? Mozus seja pēc tam kādu laiku spīdēja, un izraēlieši pat baidījās ieskatīties Mozum tieši sejā. (2. Mozus 33:21—23; 34:5—7, 29, 30.) Skaidrs, ka neviens cilvēks nespēj uzlūkot Visaugsto Kungu visā viņa spožumā! Vai tas nozīmē, ka viņš nav tik reāls kā viss, ko mēs varam saskatīt un aptaustīt?  Nē, tā nav. Mēs taču nešaubīdamies uzskatām par realitāti daudz ko tādu, ko nespējam saskatīt, piemēram, vēju, radioviļņus un domas. Turklāt Jehova pastāv mūžam, viņu neietekmē laika ritums, pat ne miljardiem gadu. Šādā ziņā viņš ir daudz reālāks par to, ko varam pataustīt un ieraudzīt, jo materiālajā pasaulē viss noveco un sairst. (Mateja 6:19.) Bet vai viņš jāiztēlojas kā abstrakts, bezpersonisks spēks vai kāds mīklains Pirmcēlonis? Mēģināsim to noskaidrot.

18. Kāds redzējums tika dots Ecehiēlam, un ko simbolizē Jehovas tuvumā redzamo dzīvo būtņu četras sejas?

¹⁸ Mēs gan nevaram redzēt Dievu, taču Bībelē ir saviļņojošas vietas, kas ļauj it kā ielūkoties pašās debesīs. Viena tāda vieta ir Ecehiēla grāmatas pirmā nodaļa. Ecehiēlam redzējumā tika parādīta Jehovas organizācijas debesu daļa, kas bija attēlota kā milzīgi debesu rati. Sevišķi iespaidīgi ir aprakstītas varenās garīgās būtnes, kas bija redzamas ap Jehovu. (Ecehiēla 1:4—10.) Šīm dzīvajām būtnēm ir tuvas attiecības ar Jehovu, un to izskats mums māca kaut ko ļoti svarīgu par Dievu, kuram tās kalpo. Katrai no šīm būtnēm ir četras sejas — vērša, lauvas, ērgļa un cilvēka seja. Tās acīmredzot simbolizē četras Jehovas īpašības, kas veido viņa apbrīnojamās personības pamatu. (Atklāsmes 4:6—8, 10.)

19. Ko simbolizē a) vērša seja, b) lauvas seja, c) ērgļa seja, d) cilvēka seja?

¹⁹ Bībelē vērsis daudzos gadījumos simbolizē spēku, un tas tiešām ir piemērots simbols, jo vērsis ir ārkārtīgi spēcīgs dzīvnieks. Savukārt lauva bieži ir izmantots par taisnīguma simbolu, tāpēc ka patiess taisnīgums prasa drosmi un lauvas ir izdaudzināti šīs īpašības dēļ. Ērgļi ir slaveni ar savu aso redzi, kas ļauj tiem saskatīt pat sīkus priekšmetus simtiem metru attālumā. Tātad ērgļa  seja labi attēlo Dieva tālredzīgo gudrību. Bet cilvēka seja? Cilvēks, radīts pēc Dieva tēla, ir apveltīts ar unikālu spēju atspoguļot Dieva spilgtāko īpašību — mīlestību. (1. Mozus 1:26.) Šīs Jehovas personības šķautnes — spēks, taisnīgums, gudrība un mīlestība — Rakstos ir izceltas tik bieži, ka tās var dēvēt par Dieva galvenajām īpašībām.

20. Vai mums ir jāraizējas, ka Jehovas personība varētu būt izmainījusies? Pamatojiet savu atbildi.

²⁰ Vai mums būtu jāuztraucas, ka gadu tūkstošos, kas aizritējuši, kopš Dievs tika aprakstīts Bībelē, viņš varētu būt izmainījies? Nē, Dieva personība nemainās. Viņš saka: ”Es esmu Jehova, es nemainos.” (Maleahija 3:6.) Jehova nevis mainās, kā viņam iegribas, bet ikvienā situācijā apliecina, ka viņš ir nevainojams Tēvs, reaģējot atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Viņš liek izpausties tām īpašībām, kas attiecīgajā brīdī ir vispiemērotākās. No visām viņa īpašībām spilgtākā ir mīlestība. Tā caurvij visu, ko Dievs dara. Savu spēku, taisnīgumu un gudrību viņš pauž ar mīlestību. Bībelē par Dievu un šo īpašību ir teikts kaut kas sevišķs: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Pievērsiet  uzmanību — tur nav teikts, ka Dievs mīl vai ka Dievs ir mīlošs. Nē, Bībelē ir rakstīts, ka Dievs ir mīlestība. Mīlestība, kas ir pati Dieva būtība, nosaka visu, ko viņš dara.

21. Kāda pārliecība mums rodas, labāk iepazīstot Jehovas īpašības?

²¹ Vai jums kādreiz ir gadījies redzēt, kā mazs bērns norāda draugiem uz savu tēvu un ar nevainīgu prieku un lepnumu saka: ”Tas ir mans tētis!”? Dieva kalpiem ir pilnīgs pamats tādām pašām jūtām pret Jehovu. Bībelē pravietots, ka pienāks laiks, kad Dievam uzticīgie cilvēki izsauksies: ”Lūk, mūsu Dievs!” (Jesajas 25:8, 9.) Jo dziļāk jūs izpratīsiet Jehovas īpašības, jo vairāk pārliecināsieties, ka viņš ir labākais Tēvs, kādu vien var iedomāties.

22., 23. Kā Bībelē attēlots debesu Tēvs, un kas liecina par to, ka viņš vēlas, lai mēs būtu viņam tuvi?

²² Šis Tēvs nav vēss, atturīgs un nepieejams, lai gan tādu viņu dažkārt ir iztēlojuši reliģiskie domātāji un filozofi, kuriem pašiem ir bijušas šādas rakstura iezīmes. Nepieejamam Dievam mēs droši vien nevēlētos tuvoties, bet Bībelē debesu Tēvs nepavisam nav tā attēlots. Gluži otrādi, Bībelē viņš ir saukts par ”laimīgo Dievu”. (1. Timotejam 1:11.) Viņa jūtas ir gan spēcīgas, gan maigas. Aprakstot, kā Dievs jutās, kad viņa radītās saprātīgās būtnes neklausīja norādījumiem, ko viņš tām bija devis viņu pašu labā, Bībelē ir teikts: ”Viņam sāpēja sirds.” (1. Mozus 6:6; Psalms 78:41.) Savukārt tad, ja mēs rīkojamies gudri, saskaņā ar Dieva vārdiem, mēs ”priecējam [viņa] sirdi”. (Sālamana pamācības 27:11.)

²³ Mūsu Tēvs vēlas, lai mēs būtu viņam tuvi. Viņa Rakstos mēs tiekam mudināti ”meklēt Dievu, pūlēties viņu uziet un arī atrast, kaut gan, taisnību sakot, viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Bet kā gan cilvēki var tuvoties augstākajai būtnei Visumā?