KĻUVIS par kristieti, apustulis Pāvils ar lielu dedzību sludināja labo vēsti par Dieva Valstību. Viņam, bijušajam kristiešu vajātājam, tagad pašam bieži nācās piedzīvot niknu pretestību. Nenogurdināmais apustulis devās vairākos sludināšanas ceļojumos, lai tuvās un tālās zemēs izplatītu vēsti par Valstību, kas īstenos Dieva sākotnējo nodomu par dzīvi uz zemes.

Pirmā ceļojuma laikā Pāvils Listrā izdziedināja kādu vīru ar slimām kājām, kurš nekad mūžā nebija staigājis. Kad Listras iedzīvotāji to redzēja, tie sāka saukt, ka Pāvils un viņa ceļabiedrs Barnaba esot dievi. Abiem sludinātājiem tikai ar lielām pūlēm izdevās atturēt ļaudis, lai tie viņiem neupurētu. Bet pavisam drīz tie paši cilvēki, Pāvila pretinieku uzkūdīti, apmētāja Pāvilu akmeņiem, lai viņu nonāvētu. Tomēr Pāvils izdzīvoja un vēlāk atgriezās Listrā stiprināt mācekļus.

Daži ebreju tautības kristieši apgalvoja, ka ticīgajiem, kas nāk no citām tautām, ir jāievēro noteiktas Mozus bauslības prasības. Pāvils devās pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzalemi, lai noskaidrotu šo jautājumu. Rūpīgi apsvēruši, kas teikts Svētajos Rakstos, un saņēmuši Dieva svētā gara vadību, apustuļi un vecaji nosūtīja draudzēm vēstuli ar norādījumiem sargāties no elkdievības un netiklības un neēst asinis un tādu dzīvnieku gaļu, kuriem nav notecinātas asinis. Šie norādījumi piederēja pie ”nepieciešamā”, bet, lai tos ievērotu, nebija jāpakļaujas Mozus bauslībai. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)

Savā otrajā ceļojumā Pāvils apmeklēja Berojas pilsētu (mūsdienu Grieķijā). Jūdi, kas tur dzīvoja, labprāt uzklausīja labo vēsti un ik dienas pētīja Svētos Rakstus, lai pārbaudītu, vai tas, ko Pāvils māca, ir taisnība. Pēc kāda laika Pāvils pretestības dēļ bija spiests atstāt Beroju un doties tālāk uz Atēnām. Tur viņš izglītotu atēniešu pūļa priekšā teica iespaidīgu runu, kurā spilgti izpaudās viņa taktiskums, spriestspēja un oratora prasme.

Pāvils veica vēl trešo sludināšanas ceļojumu un tad devās uz Jeruzalemi. Kad Pāvils bija iegājis Jeruzalemes templī, jūdi sacēla nekārtības un gribēja viņu nogalināt. Tad iejaucās romiešu karavīri, kas aizturēja un nopratināja Pāvilu. Vēlāk Pāvils, kas bija Romas pilsonis, stājās romiešu vietvalža Fēliksa priekšā, lai aizstāvētu sevi pret jūdu apsūdzībām. Jūdi nevarēja minēt nekādus pierādījumus pret Pāvilu, tomēr Pāvils tika paturēts apcietinājumā. Lai cits romiešu vietvaldis, vārdā Fēsts, neizdotu viņu jūdiem, Pāvils teica: ”Es piesaucu ķeizaru.” Fēsts atbildēja: ”Pie ķeizara tev būs jāiet.” (Apustuļu darbi 25:11, 12.)

Pāvilu nosūtīja uz Itāliju, lai viņš tur stātos tiesas priekšā. Ceļā kuģis cieta katastrofu, un braucējiem nācās pārziemot Maltas salā. Kad Pāvils beidzot nokļuva Romā, viņš tur divus gadus nodzīvoja īrētā namā. Kaut gan viņu pastāvīgi apsargāja kareivis, dedzīgais apustulis sludināja Dieva Valstību visiem, kas viņu apmeklēja.

Apustuļu darbi, 11. nodaļa, 22. pants—28. nodaļa, 31. pants.