Jehova rada Ādamu un Ievu mūžīgai dzīvei paradīzē. Sātans nomelno Dieva vārdu un apšauba viņa tiesības valdīt. Ādams un Ieva pievienojas Sātanam un nostājas pret Dievu. Tā viņi nonāk grēka un nāves varā, un no viņiem grēku un nāvi pārmanto visi viņu pēcnācēji.

Jehova pasludina spriedumu dumpiniekiem un apsola, ka nāks ”dzimums” — glābējs, kas iznīcinās Sātanu un novērsīs visas dumpja un grēka sekas.

Jehova apsola Ābrahāmam un vēlāk Dāvidam, ka ”dzimums” jeb Mesija, kas valdīs mūžīgi, nāks no viņu pēcnācējiem.

Jehovas iedvesmoti, pravieši pavēsta, ka Mesija atbrīvos cilvēkus no grēka un nāves. Kopā ar saviem līdzvaldniekiem viņš valdīs Dieva Valstībā, kas izbeigs karus un izskaudīs slimības un nāvi.

Jehova sūta savu Dēlu uz zemi un norāda cilvēkiem, ka šis Dēls — Jēzus — ir Mesija. Jēzus sludina Dieva Valstību un atdod savu dzīvību par upuri. Jehova viņu ceļ augšā no nāves kā garīgu būtni.

Jehova debesīs ceļ savu Dēlu Valstības tronī, un ar to sākas šīs pasaules kārtības pēdējās dienas. Jēzus no debesīm vada savus sekotājus, kas pa visu zemi sludina Dieva Valstību.

Jehova savam Dēlam dod norādījumu, ka ir pienācis laiks, kad viņa Valstībai no debesīm jāsāk valdīt pār zemi. Dieva Valstība satriec visas bezdievīgās varas, izveido uz zemes paradīzi un visiem dievbijīgajiem cilvēkiem ļauj iegūt pilnību. Jehovas tiesības valdīt ir apstiprinātas, un viņa vārds ir svētīts uz mūžīgiem laikiem.