Kādā austrumu zemē dzīvoja cilvēki, kas ticēja, ka zvaigznes viņus var vadīt. Vienu nakti daži no viņiem ieraudzīja kaut ko līdzīgu spožai zvaigznei, kas pārvietojās debesīs, un viņi tai sekoja. Zvaigzne aizveda viņus uz Jeruzālemi. Šie vīri sāka iztaujāt pilsētas iedzīvotājus: ”Kur ir bērns, kam jākļūst par jūdu ķēniņu? Mēs atnācām viņu godināt.”

Kad Jeruzālemes ķēniņš Hērods to dzirdēja, viņš ļoti satraucās un vaicāja virspriesteriem: ”Kur bija jāpiedzimst apsolītajam ķēniņam?” Viņi atbildēja: ”Pravietojumā ir teikts, ka viņam jāpiedzimst Betlēmē.” Tad Hērods pasauca vīrus, kas bija sekojuši zvaigznei, un teica: ”Dodieties uz Betlēmi un atrodiet šo bērnu! Pēc tam nāciet atpakaļ un pastāstiet, kur viņš ir! Es arī vēlos viņu godināt.” Taču tie bija meli.

Zvaigzne atkal sāka pārvietoties. Vīri tai sekoja līdz pat Betlēmei. Zvaigzne apstājās virs kāda nama, un viņi tajā iegāja. Tur viņi ieraudzīja Jēzu kopā ar viņa māti Mariju. Vīri nometās ceļos bērna priekšā un deva tam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Vai tiešām viņus bija sūtījis Jehova? Nē, tā nebija.

Tajā naktī Jehova uzrunāja Jāzepu sapnī: ”Hērods vēlas nogalināt Jēzu. Ņem savu sievu un dēlu, un bēdziet uz Ēģipti! Palieciet tur, kamēr es pateikšu, ka atgriezties ir droši!” Jāzeps ar ģimeni nekavējoties devās uz Ēģipti.

Vīriem, kas bija sekojuši zvaigznei, Jehova teica, lai tie neatgriežas pie Hēroda. Kad Hērods saprata, ka tie pie viņa vairs neatnāks, viņš aizsvilās dusmās. Nespēdams atrast Jēzu, viņš pavēlēja Betlēmē nogalināt visus Jēzus vecuma zēnus. Bet Jēzus bija drošībā Ēģiptē.

 Pēc kāda laika Hērods nomira. Tad Jehova sacīja Jāzepam: ”Tagad jūs droši varat atgriezties!” Jāzeps, Marija un Jēzus devās atpakaļ uz izraēliešu zemi un apmetās Nācaretē.