Atklājas lielā koka noslēpums
Sestā nodaļa
Atklājas lielā koka noslēpums
1. Kas notika ar valdnieku Nebukadnecaru, un kādi jautājumi tāpēc rodas?
JEHOVA ļāva valdniekam Nebukadnecaram iegūt varu pār pasauli. Babilonijas monarhs bija ārkārtīgi bagāts, viņš mielojās pie grezni klāta galda, dzīvoja milzīgā pilī — viņam piederēja viss, ko vien sirds kāroja. Bet tad pēkšņi valdnieks tika pazemots. Nebukadnecars zaudēja prātu un kļuva līdzīgs dzīvniekam. Viņš bija spiests pamest valdnieka galdu un rezidenci, dzīvot brīvā dabā un ēst zāli, kā to dara lopi. Kas izraisīja šo nelaimi? Un kāpēc mums par to būtu jāinteresējas? (Salīdzināt Ījaba 12:17—19; Salamans Mācītājs 6:1, 2.)
VALDNIEKS SLAVĒ VISAUGSTĀKO
2., 3. Ko Babilonijas valdnieks vēlēja saviem pavalstniekiem, un kāda bija viņa attieksme pret Visaugstāko Dievu?
2 Neilgi pēc tam, kad Nebukadnecars bija atlabis no savas psihiskās slimības, viņš izsūtīja pa visu valsti ievērības cienīgu ziņojumu par notikušo. Jehova iedvesmoja pravieti Daniēlu saglabāt precīzu šo notikumu aprakstu. Tas sākas ar šādiem vārdiem: ”Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kādas pastāv virs zemes: Miers lai jums ir bagātīgi! Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko Visuaugstais Dievs attieksmē uz mani ir rādījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!” (Daniēla 3:31, 32.)
3 Nebukadnecara pavalstnieki dzīvoja daudzās vietās ”virs zemes” — viņa impērija aptvēra lielāko daļu no pasaules, par ko runāts Bībelē. Valdnieks sacīja par Daniēla Dievu: ”Viņa valstība ir mūžīga.” Šie Jehovam domātie slavinājuma vārdi kļuva zināmi visā Babilonijas impērijā! Turklāt tā bija jau otrā reize, kad Nebukadnecaram tika darīts zināms, ka vienīgi Dieva Valstība pastāvēs mūžīgi. (Daniēla 2:44.)
4. Kā sākās Jehovas ’zīmes un brīnumi’, ko pieredzēja Nebukadnecars?
4 Kādas ’zīmes un brīnumus’ ”Visuaugstais Dievs” bija parādījis? Viss sākās ar valdnieka paša pieredzētu notikumu, ko viņš aprakstīja šādi: ”Es, Nebukadnēcars, dzīvoju bez rūpēm mierīgi savā namā un laimīgi savā pilī. Tad man bija sapnis, kas mani uztrauca, un domas, kas man guļot radās galvā, un parādības, ko es garā redzēju, mani izbiedēja.” (Daniēla 4:1, 2.) Ko Babilonijas valdnieks darīja, kad bija redzējis sapni, kas laupīja viņam mieru?
5. Ko Nebukadnecars domāja par Daniēlu, un kāpēc viņš tā domāja?
5 Nebukadnecars sapulcināja Babilonas gudros un pastāstīja tiem savu sapni. Taču gudrie izrādījās bezspēcīgi. Viņi nespēja dot sapnim nekādu izskaidrojumu. Stāstījums turpinās: ”Beidzot atnāca Daniēls, ko sauca pēc mana dieva vārda par Beltsacaru, un kuŗā mājo svēto dievu gars. Viņam es atstāstīju savu sapni.” (Daniēla 4:3—5.) Daniēla galma vārds bija Beltsacars, un viltus dievs, ko valdnieks nosauca par ’savu dievu’, varēja būt Bels, Nebo vai Marduks. Tā kā Nebukadnecars bija daudzdievības piekritējs, viņš domāja, ka Daniēlā mājo ”svēto dievu gars”. Daniēls bija iecelts pār visiem Babilonas gudrajiem, tāpēc valdnieks vērsās pie viņa ar vārdiem ”Visu gudro priekšniek!”. (Daniēla 2:48; 4:6; salīdzināt Daniēla 1:20.) Protams, dievbijīgais Daniēls nebija novērsies no Jehovas pielūgsmes un nebija sācis nodarboties ar buršanu, kā to darīja Babilonas gudrie. (3. Mozus 19:26; 5. Mozus 18:10—12.)
MILZU KOKS
6., 7. Kā jūs pastāstītu, ko Nebukadnecars redzēja sapnī?
6 Par ko bija Babilonijas valdnieka biedējošais sapnis? ”Parādība, ko es gultā gulēdams redzēju, bija šāda,” teica Nebukadnecars. ”Es redzēju koku, kas stāvēja zemes vidū, un tā augstums bija ārkārtīgi liels. Šis koks kļuva arvien lielāks un varenāks, tā galotne sniedzās līdz debesīm, un tas bija redzams līdz pašam pasaules galam. Tā lapas bija skaistas, tā augļi bagātīgi, un barības tur bija visiem. Lauku zvēri tur atrada pavēni, un putni apakš debess taisīja ligzdas tā zaros, un visa dzīvā radība pārtika no tā.” (Daniēla 4:7—9.) Cik zināms, Nebukadnecaram ļoti patika lielie Libāna ciedri, viņš pat devās tos apskatīt un pavēlēja atvest zināmu daudzumu uz Babilonu kokmateriālu veidā. Taču vēl nekad Nebukadnecars nebija redzējis neko līdzīgu kokam, kas viņam parādījās sapnī. Tas atradās labi redzamā vietā ”zemes vidū”, bija saskatāms no visām zemes malām un bija tik pārpilns augļiem, ka no tā pārtika visa dzīvā radība.
7 Ar to sapņa saturs vēl nebija izsmelts, jo Nebukadnecars turpināja: ”Es redzēju, gultā gulēdams, sava gara parādībā, ka no debesīm nokāpa eņģelis kā kāds svēts sargs. Viņš sauca stiprā balsī un pavēlēja: ”Nocērtiet šo koku, apcērtiet tā zarus! Noplūciet tam lapas un izkaisiet tā augļus, lai lauku zvēri aiziet no tā un putni no viņa zariem! Bet tā saknāju ar celma daļu atstājiet zemē, iesaistījuši to dzelzs un vaŗa važās lauku zālē, lai to debesu rasa slacina un tas kopā ar lauku un meža zvēriem paliek saskarē ar zemes zāli.”” (Daniēla 4:10—12.)
8. Kas bija ”sargs”?
8 Babiloniešiem bija pašiem savi reliģiski priekšstati par labām un ļaunām garīgām būtnēm. Bet kas bija ”sargs” no debesīm? Viņš tika nosaukts par ’svētu’ sargu, tātad viņš bija taisnīgs eņģelis, Dieva pārstāvis. (Salīdzināt Psalms 103:20, 21.) Iedomājieties, kādi jautājumi urdīja Nebukadnecara prātu! Kāpēc koks bija jānocērt? Kāds labums ir no celma, kam dzelzs un vara važas neļauj augt? Kam šāds celms ir vajadzīgs?
9. Ko sacīja sargs, un kādi jautājumi rodas?
9 Nebukadnecars bija pilnīgā neziņā, ko nozīmē sarga tālākie vārdi: ”Tanī esošā cilvēka sirds lai top pārvērsta, un tam piešķirta lai top dzīvnieka sirds, un tā tad lai paiet septiņi gadi. Tas ir svēto sargu lēmums un svēto eņģeļu pavēle, un visi, kas dzīvo, lai atzīst, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm, ka Viņš ikvienu ķēniņvalsti dod, kam vien gribēdams, un ka Viņš var paaugstināt līdz ķēniņa godam arī pašu zemāko no cilvēkiem.” (Daniēla 4:13, 14.) Koka celma iekšienē nepukst cilvēka sirds. Kā tad celmam var piešķirt dzīvnieka sirdi? Kas ir ”septiņi gadi”? Un kā tas viss ir saistīts ar varu pār ”cilvēku ķēniņvalstīm”? Nebukadnecars, bez šaubām, vēlējās to zināt.
SLIKTAS VĒSTIS VALDNIEKAM
10. a) Ko Bībelē parasti simbolizē koki? b) Ko attēlo lielais koks?
10 Noklausījies sapņa atstāstījumu, Daniēls kādu brīdi bija kā sastindzis, bet pēc tam izbijās. Tā kā Nebukadnecars gribēja dzirdēt sapņa izskaidrojumu, pravietis sacīja: ”Mans kungs, kaut jel sapnis attiektos uz tiem, kas tevi ienīst, un tā izskaidrojums uz taviem ienaidniekiem! Tas koks, ko tu redzēji, kas kļuva arvienu lielāks un varenāks, ..tas esi tu, ak ķēniņ, kas tu esi kļuvis liels un varens, kuŗa lieliskums tā pieaudzis, ka tas sniedzas līdz debesīm, un kuŗa vara un valstība aizstiepjas līdz pasaules galam.” (Daniēla 4:15—19.) Bībelē ar kokiem simboliski tiek attēloti cilvēki, valdnieki un valstis. (Psalms 1:3; Jeremijas 17:7, 8; Ecēhiēla 31. nodaļa.) Tāpat kā milzīgais koks, ko Nebukadnecars redzēja sapnī, viņš pats bija ”kļuvis liels un varens” un atradās lielvalsts priekšgalā. Taču lielais koks attēlo ’varu un valstību līdz pasaules galam’, arī varu pār visām ”cilvēku ķēniņvalstīm”. Tātad tas simbolizē Jehovas augstāko varu Visumā, it īpaši varu attiecībā pret Zemi. (Daniēla 4:14.)
11. Kā valdnieka sapnis parādīja, ka ir gaidāma viņa stāvokļa pazemināšanās?
11 Nebukadnecaru gaidīja pārmaiņas — viņa stāvokļa pazemināšanās. Lūk, kā uz to norādīja Daniēls: ”Ka ķēniņš redzēja no debesīm nokāpjam svētu sargu, kas sauca: Nocērtiet šo koku un iznīciniet to, bet atstājiet tā saknāju un celma daļu zemē dzelzs un vaŗa važās zaļajā lauku zālē, lai tas top debess rasas slacināts un tiek pielīdzināts lauku dzīvniekiem, kamēr viņam pāri būs gājuši septiņi gadi! — tam ir, ak ķēniņ, šāda nozīme, un tas ir Visuaugstā lēmums, kas nāks pār manu kungu un ķēniņu.” (Daniēla 4:20, 21.) Bija vajadzīga drosme, lai paziņotu varenajam valdniekam šādu vēsti!
12. Kam bija jānāk pār Nebukadnecaru?
12 Kam bija jānāk pār Nebukadnecaru? Iztēlojieties viņa reakciju uz Daniēla tālākajiem vārdiem: ”Tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu mitīsi pie lopiem laukā, zāli tev dos ēst kā lopiem, debess rasa tevi slacinās; septiņi gadi pāries tev pāri, kamēr tu atzīsi, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku valstīm, ka Viņš var piešķirt valsts vadību, kam vien gribēdams.” (Daniēla 4:22.) Paredzējums, šķiet, norādīja, ka pat Nebukadnecara galminieki viņu ”izstums no cilvēku sabiedrības”. Bet vai Nebukadnecars varēja cerēt, ka par viņu parūpēsies līdzjūtīgi gani? Nē, nevarēja — Dievs bija nolēmis, ka Nebukadnecars dzīvos pie ”lopiem laukā” un ēdīs zāli.
13. Kam bija jānotiek ar Nebukadnecara pasaules valdnieka stāvokli, kā to parādīja sapnis par koku?
13 Līdzīgi kokam, kas tika nocirsts, Nebukadnecaram bija jāzaudē vara pār pasauli, tomēr tikai uz kādu laiku. Daniēls paskaidroja: ”Ka bija pavēlēts, lai koka saknāju ar celma daļu atstāj zemē, tam šāda nozīme: tavu ķēniņa valstību tev atkal atdos, līdz ko tu atzīsi, ka debesu Dievs valda pār visu.” (Daniēla 4:23.) Nogāztā koka celms Nebukadnecara sapnī tika atstāts zemē, kaut arī tas bija saistīts važās un nevarēja augt. Tāpat Babilonijas valdnieka ’saknājam ar celma daļu’ bija jāpaliek neskartam, kaut arī važas tam neļautu augt ’septiņus gadus’. Pasaules valdnieka stāvoklis, kādu ieņēma Nebukadnecars, būtu kā važās saistīta celma stāvoklis. Šis stāvoklis tiktu paglabāts drošībā, kamēr ’tam pāri pārietu’ septiņi gadi. Jehova parūpētos, lai šajā laikā neviens nekļūtu par Babilonijas vienīgo valdnieku Nebukadnecara vietā, kaut arī Nebukadnecara dēls Evil-Merodahs tēva prombūtnes laikā, iespējams, pildīja valdnieka pienākumus.
14. Kādu pamudinājumu Daniēls izteica Nebukadnecaram?
14 Ņemot vērā to, kam bija jānotiek ar Nebukadnecaru, Daniēls izteica drosmīgu pamudinājumu: ”Tādēļ, ak ķēniņ, pieņem manu padomu: atsvabinies no saviem grēkiem ar taisnību un no saviem noziegumiem ar žēlsirdību, to parādīdams nelaimīgiem! Varbūt tava labklājība un labsajūta tad varēs pastāvēt jo ilgi.” (Daniēla 4:24.) Ja Nebukadnecars pārstātu grēkot, pārtrauktu apspiest citus un atmestu lepnumu, iespējams, ar viņu nekas slikts nenotiktu. Piemēram, kādus divsimt gadus iepriekš Jehova bija nolēmis iznīcināt Asīrijas galvaspilsētas Nīnives iedzīvotājus, tomēr viņš to neizdarīja, jo pilsētas valdnieks un tā pavalstnieki nožēloja savus grēkus. (Jonas 3:4, 10; Lūkas 11:32.) Bet kā rīkojās lepnais Nebukadnecars? Vai viņš izmainījās?
SAPŅA PIRMAIS PIEPILDĪJUMS
15. a) Kādu īpašību Nebukadnecars turpināja izrādīt? b) Kas senos uzrakstos teikts par Nebukadnecara darbību?
15 Nebukadnecars palika lepns. Pastaigājoties pa pils jumtu 12 mēnešus pēc tam, kad viņš bija redzējis sapni par koku, viņš lielījās: ”Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” (Daniēla 4:25—27.) Nimrods bija nodibinājis Babilonu (Bābeli), bet Nebukadnecars bija piešķīris tai krāšņumu. (1. Mozus 10:8—10.) Kādā ķīļraksta dokumentā viņš dižojās: ”Es esmu Nebukadrecars, Babilonijas valdnieks, Esagilas un Ezidas atjaunotājs, Nabopalasara dēls. [..] Es nostiprināju Esagilas un Babilonas nocietinājumus un iemūžināju savas valdīšanas slavu.” (Džordžs Bartons. Archaeology and the Bible, 1949, 478., 479. lpp.) Citā uzrakstā minēti aptuveni 20 tempļi, ko Nebukadnecars bija atjaunojis vai pārbūvējis. ”Nebukadnecara valdīšanas laikā Babilona kļuva par vienu no skaistākajām senās pasaules pilsētām. Oficiālos dokumentos Nebukadnecars reti ir minējis savus karagājienus, toties ir aprakstījis savus celtniecības projektus un to, kā viņš godāja Babilonijas dievus. Nebukadnecars, domājams, izbūvēja Babilonas gaisa dārzus — vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem.” (The World Book Encyclopedia.)
16. Kāds pazemojums gaidīja Nebukadnecaru?
16 Kaut gan lepnais Nebukadnecars tā lielījās, pavisam drīz viņu gaidīja pazemojums. Dieva iedvesmotajā notikumu aprakstā teikts: ”Šis vārds nebija vēl izskanējis, ka nāca balss no debesīm: ”Tā tev, ak ķēniņ Nebukadnēcar, ir likts sacīt: Tava ķēniņa valstība un cienība tev ir atņemta! Tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu dzīvosi pie lopiem laukā, tev dos zāli ēst kā lopiem. Un tā paies septiņi gadi, tiekāms tu atzīsi, ka Visuaugstākajam ir vara pār cilvēku ķēniņa valstīm, un ka Viņš var ķēniņa valsti piešķirt, kam vien Viņš grib.”” (Daniēla 4:28, 29.)
17. Kas notika ar lepno Nebukadnecaru, un kādos apstākļos viņam turpmāk bija jādzīvo?
17 Tūlīt pēc tam Nebukadnecars zaudēja prātu. Viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, un viņš ēda zāli ’kā lopi’. Dzīvodams starp savvaļas dzīvniekiem, viņš nevarēja dīki sēdēt zālītē, justies kā paradīzē un ik dienas priecāties par liegām vēja pūsmām. Mūsdienu Irākā, kur atrodas Babilonas drupas, gaisa temperatūra vasaras mēnešos sasniedz 50 grādus pēc Celsija skalas, bet ziemā tā noslīd krietni zem nulles. Tā kā par Nebukadnecaru neviens nerūpējās un viņš bija pakļauts šādu laika apstākļu iedarbībai, viņa garie, sapinkātie mati sāka izskatīties pēc ērgļa spalvām, bet neapgrieztie roku un kāju nagi kļuva līdzīgi putnu nagiem. (Daniēla 4:30.) Kāds tas bija pazemojums lepnajam pasaules valdniekam!
18. Kas septiņu gadu laikā notika ar Babilonijas troni?
18 Nebukadnecara sapnī lielais koks tika nogāzts un tā celms — saistīts važās, lai koks neaugtu septiņus gadus. Tāpat arī Nebukadnecaru ”nogāza no troņa”, kad Jehova viņu sodīja ar neprātu. (Daniēla 5:20.) Var teikt, ka valdniekam cilvēka sirds vietā tika piešķirta dzīvnieka sirds. Taču Dievs parūpējās, lai septiņu gadu laikā Nebukadnecara troni neieņemtu neviens cits. Evil-Merodahs, iespējams, bija valdības pagaidu galva, bet Daniēls kalpoja par ”pārvaldnieku pār visu Bābeles zemi un par Bābeles gudro priekšnieku”. Trīs viņa ebreju tautības biedri joprojām bija Babilonas apgabala pārvaldnieki. (Daniēla 1:11—19; 2:48, 49; 3:30.) Četri trimdinieki gaidīja to brīdi, kad Nebukadnecars atgūs saprātu, atgriezīsies savā tronī un sāks apzināties, ka ”Visuaugstākajam ir vara pār cilvēku ķēniņa valstīm, un ka Viņš var ķēniņa valsti piešķirt, kam vien Viņš grib”.
NEBUKADNECARA ATGRIEŠANĀS
19. Ko Babilonijas valdnieks sāka saprast, kad Jehova bija atjaunojis viņa saprātu?
19 Kad bija pagājuši septiņi gadi, Jehova atjaunoja Nebukadnecara saprātu. Tad, atzīdams Visaugstākā Dieva stāvokli, valdnieks teica: ”Kad pagāja noteiktais laiks, — es, Nebukadnēcars, — pacēlu savas acis uz debesīm, mans saprāts atkal atgriezās manī, un es teicu to Visuaugstāko, es slavēju un pagodināju To, kas dzīvo mūžīgi, kuŗa vara un valdonība ir mūžīga, un kuŗa ķēniņa valstība paliek uz radu radiem. Viņa priekšā pazūd nebūtībā visi zemes iedzīvotāji, Viņš dara pēc sava prāta ar debesu pulkiem un ar zemes iedzīvotājiem. Nav neviena, kas varētu aizkavēt Viņa roku un Viņam sacīt: ”Ko Tu tur dari?”” (Daniēla 4:31, 32.) Nebukadnecars bija sācis saprast, ka Visaugstākais ir Suverēnais Valdnieks pār cilvēku valstīm.
20., 21. a) Kā metāla važu noņemšana no sapnī redzētā koka celma daļas sasaucas ar to, kas notika ar Nebukadnecaru? b) Ko Nebukadnecars atzina, bet vai viņš sāka pielūgt Jehovu?
20 Kad Nebukadnecars no jauna sēdās tronī, bija tā, it kā būtu noņemtas metāla važas no sapnī redzētā koka celma daļas. Lūk, ko viņš teica par savu atgriešanos: ”Tanī pašā laikā manī atgriezās atpakaļ mans prāts, un par slavu un uzplaukumu manai valstij atgriezās atpakaļ manā rokā arī mana varenība, mana godība un mans spožums. Mani padomnieki un dižciltīgie uzmeklēja mani, iecēla mani atkal ķēnišķīgā godībā, mana vara kļuva vēl lielāka.” (Daniēla 4:33.) Pat ja bija tādi galminieki, kas bija ar nicinājumu izturējušies pret prātu zaudējušo valdnieku, tagad viņi to pakalpīgi uzmeklēja.
21 Cik iespaidīgas ’zīmes un brīnumus’ bija parādījis Visaugstais Dievs! Mums nebūtu jābrīnās par vārdiem, ko pēc atgriešanās tronī teica Babilonijas valdnieks: ”Es, Nebukadnēcars, tagad slavēju, godinu un augsti teicu debesu Ķēniņu, jo visi Viņa darbi ir patiesība un visi Viņa ceļi ir taisnība: Viņš var pazemot tos, kas lepnībā staigā.” (Daniēla 3:32; 4:34.) Tomēr, kaut arī neebrejs Nebukadnecars atzina šos faktus, viņš nekļuva par Jehovas kalpotāju.
VAI ŠOS NOTIKUMUS APSTIPRINA LAICĪGĀ VĒSTURE?
22. Ar kādu slimību daži ir saistījuši Nebukadnecara ārprātu, bet kas mums jāatceras par viņa slimības cēloni?
22 Pastāv uzskats, ka Nebukadnecara ārprāts izpaudās likantropijas formā. Kādā medicīnas vārdnīcā teikts: ”LIKANTROPIJA.. no [likos], lupus, vilks; [antrōpos], homo, cilvēks. Šāds nosaukums ir dots slimībai, ar kuru slimojot cilvēks domā, ka viņš ir pārvērties par dzīvnieku, atdarina šī dzīvnieka balss skaņas, pozas un uzvedību. Parasti cilvēki iedomājas, ka viņi ir pārvērtušies par vilku, suni vai kaķi, dažreiz arī — par bulli, kā tas bija gadījumā ar Nebukadnecaru.” (Dictionnaire des sciences médicales, par une société de médicins et de chirurgiens, Parīze, 1818, 29. sējums, 246. lpp.) Likantropijas simptomi ir līdzīgi tiem, kas izpaudās prātu zaudējušā Nebukadnecara uzvedībā. Tomēr, tā kā viņa slimību bija izraisījis Dievs, to nevar konkrēti identificēt ar kādu zināmu kaiti.
23. Kādi laicīgi avoti apstiprina to, ka Nebukadnecars bija zaudējis prātu?
23 Zinātnieks Džons Goldingejs min vairākus avotus, kas apstiprina vēstījumu par Nebukadnecara ārprātu un atveseļošanos. Piemēram, viņš raksta: ”Kādā fragmentārā ķīļraksta dokumentā, šķiet, ir atrodama norāde uz psihisku slimību, ar ko slimojis Nebukadnecars, un, iespējams, uz to, ka viņš ir pārstājis rūpēties par Babilonu un to pametis.” Dž. Goldingejs atsaucas uz dokumentu, ko mēdz saukt par ”Babilonijas Ījabu”, un raksta, ka šajā dokumentā ”ir runa par Dieva sodu, slimību, pazemojumu, biedējoša sapņa izskaidrojuma meklēšanu, par to, ka cilvēks tiek gāzts kā koks, ir spiests atstāt savu dzīvesvietu, ēd zāli, zaudē prātu, kļūst līdzīgs vērsim, ka Marduks liek līt pār viņu lietum, ka viņa nagi zaudē savu dabisko izskatu, ka viņam izaug gari mati, ka viņš tiek saslēgts važās, bet pēc visa tā atgūst savu agrāko stāvokli un pateicībā slavē dievu”.
SEPTIŅI LAIKI, KAS IETEKMĒ MŪS
24. a) Ko simbolizē sapnī redzētais lielais koks? b) Kas nepastāvēja ”septiņus gadus”, un kā šāds stāvoklis izveidojās?
24 Ar Nebukadnecaru, ko attēloja lielais koks, tika simbolizēta vara pār pasauli. Bet atcerēsimies, ka ar šo koku ir attēlota vara un suverenitāte, kas daudzkārt pārsniedz Babilonijas valdnieka varu. Koks simbolizē ’debesu Ķēniņa’ Jehovas augstāko varu Visumā, īpaši varu attiecībā pret Zemi. Pirms tam, kad babilonieši bija izpostījuši Jeruzalemi, valsts, kuras centrs bija šī pilsēta un kurā ”tā Kunga tronī” sēdēja Dāvids un viņa mantinieki, attēloja Dieva augstāko varu attiecībā pret Zemi. (1. Laiku 29:23.) 607. gadā pirms mūsu ēras Dievs izdarīja tā, ka šī viņa augstākās varas izpausmes forma tika it kā nocirsta un saistīta važās. Sava nodoma īstenošanai viņš izmantoja Nebukadnecaru, kas izpostīja Jeruzalemi. Pēc šī notikuma ”septiņus gadus” nepastāvēja neviena valsts, kurā valdītu Dāvida pēcnācēji un ar kuras starpniecību izpaustos Dieva augstākā vara attiecībā pret Zemi. Vai tie bija septiņi gadi tiešā nozīmē? Kad tie sākās un kad beidzās?
25., 26. a) Cik gari bija ”septiņi laiki” Nebukadnecara dzīvē, un kāpēc jūs tā atbildat? b) Kad un kā sākās ”septiņi laiki” pravietojuma galvenajā piepildījumā?
25 Nebukadnecara ārprāta laikā ”viņam izauga mati tik gaŗi kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi”. (Daniēla 4:30.) Tam bija vajadzīgs ilgs laiks. Vairākos Bībeles izdevumos par šo periodu ir teikts ”septiņi laiki”; citi iespējamie tulkojumi ir ”noliktie (noteiktie) laiki” un ”laika posmi”. (Daniēla 4:13, 20, 22, 29, LB-26.) Kādā sengrieķu teksta variantā (Septuagintā) tulkojums ir ”septiņi gadi”. Pirmā gadsimta jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs uzskatīja, ka ”septiņi laiki” atbilst ”septiņiem gadiem” (Jūdejas vēsture, 10. grāmata, 10. nodaļa, 6. rindkopa). Tāpat vairāki senebreju valodas speciālisti atzīst šos ”laikus” par ”gadiem”. Tulkojums ”septiņi gadi” parādās arī latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā un tā revidētajā tekstā.
26 Nebukadnecara dzīvē ”septiņi laiki” acīmredzot atbilda septiņiem gadiem. Pravietiskais gads ir 360 dienu garš — tajā ir 12 mēneši pa 30 dienām katrā. (Salīdzināt Atklāsmes 12:6, 14.) Tātad ”septiņu gadu” jeb septiņu laiku ilgumu valdnieka dzīvē var aprēķināt, pareizinot 360 dienas ar 7, un iznākums ir 2520 dienas. Bet ko var teikt par sapņa galveno piepildījumu? Pravietiskie ”septiņi laiki” bija daudz garāki par 2520 dienām. Tas izriet no Jēzus vārdiem: ”Tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.” (Lūkas 21:24.) ’Samīšana’ sākās 607. gadā pirms mūsu ēras, kad Jeruzaleme tika nopostīta un Jūdeja pārstāja būt Dieva Valstības pirmtēls. Kad mīdīšanai bija jābeidzas? Tam bija jānotiek ’laikā, kad viss būs panākts’ — kad Dieva augstākā vara pār zemeslodi atkal izpaudīsies ar simboliskās Jeruzalemes, tas ir, Dieva Valstības, starpniecību. (Apustuļu darbi 3:21.)
27. Kāpēc ir loģiski secināt, ka ”septiņi laiki”, kas sākās 607. gadā pirms mūsu ēras, nebeidzās pēc 2520 dienām?
27 Skaitot 2520 dienas no Jeruzalemes nopostīšanas 607. gadā pirms mūsu ēras, mēs nonākam tikai pie 600. gada pirms mūsu ēras — pie gada, kam Rakstos nav nekādas īpašas nozīmes. Arī 537. gadā pirms mūsu ēras, kad atbrīvotie ebreji atgriezās Jūdejā, uz Zemes nesāka izpausties Jehovas augstākā vara. Iemesls bija tas, ka Zerubābels, Dāvida troņa mantinieks, kļuva nevis par valdnieku, bet tikai par Persijas provinces Jūdejas pārvaldnieku.
28. a) Kāds princips jāattiecina uz 2520 dienām, kas veidoja pravietiskos ”septiņus laikus”? b) Cik gari bija pravietiskie ”septiņi laiki”? Kad tie sākās un kad beidzās?
28 Tā kā ”septiņi laiki” ir pravietisks laikposms, uz 2520 dienām jāattiecina Rakstos atrodamais princips: ”Par katru gadu.. vienu dienu.” Šis princips ir minēts pravietojumā par to, kā babilonieši aplenc Jeruzalemi. (Ecēhiēla 4:6, 7; salīdzināt 4. Mozus 14:34.) Tas nozīmē, ka ”septiņi laiki” — vēstures posms, kurā pār zemeslodi valdīja pagānu valstis bez Dieva Valstības iejaukšanās, — ilga 2520 gadus. Tie sākās tad, kad tika izpostīta Jūdeja un Jeruzaleme, proti, 607. gadā pirms mūsu ēras, septītajā lunārajā mēnesī (tišri mēneša 15. datumā). (2. Ķēniņu 25:8, 9, 25, 26.) No tā laika līdz 1. gadam pirms mūsu ēras ir 606 gadi. Atlikušie 1914 gadi ilga no 1. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 1914. gadam. Tātad ”septiņi laiki” jeb 2520 gadi beidzās mūsu ēras 1914. gada 15. tišri jeb 4./5. oktobrī.
29. Kas tika nosaukts par ”pašu zemāko no cilvēkiem”, un ko Jehova izdarīja, lai celtu viņu tronī?
29 Togad ’tautu laiki’ bija piepildīti un Dievs iecēla par valdnieku ”pašu zemāko no cilvēkiem” — Jēzu Kristu, ko viņa ienaidnieki bija uzskatījuši par tik ļoti nicināmu, ka bija piesituši viņu pie staba. (Daniēla 4:14.) Lai celtu tronī mesiānisko Ķēniņu, Jehova atraisīja simboliskās dzelzs un vara važas, kurās bija saistīta viņa augstākās varas ”celma daļa”. Visaugstākais Dievs ļāva, lai no šī celma izaug ķēnišķīga ”atvase” un lai tādā veidā izpaužas Dieva augstākā vara pār Zemi ar viņa debesu Valstības starpniecību, kuras valdnieks ir Dāvida lielākais Mantinieks — Jēzus Kristus. (Jesajas 11:1, 2; Ījaba 14:7—9; Ecēhiēla 21:32.) Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam par šo brīnišķīgo notikumu pavērsienu un par to, ka viņš ir atklājis lielā koka noslēpumu!
VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?
• Ko simbolizēja lielais koks Nebukadnecara sapnī?
• Kas notika ar Nebukadnecaru, kad pirmo reizi piepildījās viņa sapnis par koku?
• Ko Nebukadnecars atzina pēc tam, kad viņa sapnis bija piepildījies?
• Cik gari bija ”septiņi laiki” pravietiskā sapņa galvenajā piepildījumā? Kad tie sākās un kad beidzās?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls pa visu lapu 83. lpp.]
[Attēls pa visu lapu 91. lpp.]
