SKAT, kur viens cilvēks ūdenī! Viņš nu gan ir nelaimē, vai ne? Tā zivs viņu tūlīt aprīs! Vai tu zini, kas ir šis cilvēks? Viņu sauc Jona. Uzzināsim, kā viņš nokļuva tik lielās nepatikšanās.

Jona ir Jehovas pravietis. Neilgi pēc pravieša Elīsas nāves Jehova Jonam saka: ”Ej uz lielo pilsētu Nīnivi. Cilvēku ļaunums šajā pilsētā ir ļoti liels, un es gribu, lai tu ar viņiem par to runātu.”

Bet Jona negrib iet uz Nīnivi. Tāpēc viņš sēžas kuģī, kas dodas pretējā virzienā. Jehovam nepatīk, ka Jona bēg projām. Viņš izraisa spēcīgu vētru. Tā ir tik spēcīga, ka kuģis draud nogrimt. Jūrnieki ir pārbijušies un sauc palīgā savus dievus.

Beidzot Jona viņiem saka: ”Es pielūdzu Jehovu — Dievu, kas ir radījis debesis un zemi. Es aizbēgu, jo negribēju darīt to, ko Jehova man bija licis.” Tad jūrnieki prasa: ”Kas mums ar tevi jādara, lai vētra norimtu?”

”Metiet mani jūrā, un tā atkal kļūs mierīga,” atbild Jona. Jūrnieki negrib to darīt, taču, kad vētra kļūst vēl spēcīgāka, viņi pārmet Jonu pār bortu. Vētra tūlīt pat pārstāj trakot, un jūra atkal ir mierīga.

Kad Jona grimst ūdenī, viņu aprij liela zivs. Bet viņš nenomirst. Viņš pavada zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis. Jona ļoti nožēlo, ka nav klausījis Jehovam un gājis uz Nīnivi. Vai zini, ko viņš tāpēc dara?

Jona lūdz Jehovam palīdzību. Un Jehova liek lielajai zivij izspļaut Jonu krastā. Pēc tam Jona dodas uz Nīnivi. Vai šie notikumi mums nemāca, cik svarīgi ir darīt visu, ko Jehova saka?