67. STĀSTS
Jošafats paļaujas uz Jehovu
VAI tu zini, kas šie ir par vīriešiem un ko viņi dara? Viņi dodas karot, un vīri, kas iet pa priekšu, dzied. Bet tu varbūt jautāsi: ”Kāpēc dziedātājiem nav zobenu un šķēpu, ar ko karot?” Tūlīt uzzināsim.
Jošafats ir Izraēlas ķēniņš, kas valda pār divu cilšu ķēniņvalsti. Viņš dzīvo vienā laikā ar ķēniņu Ahabu un Izebeli, kuri valda pār 10 cilšu ķēniņvalsti. Taču Jošafats ir labs ķēniņš, un viņa tēvs Asa arī bija labs ķēniņš. Tāpēc daudzus gadus divu dienvidu cilšu ķēniņvalstī cilvēki dzīvo ļoti labi.
Te pēkšņi notiek kaut kas tāds, kas cilvēkiem liek izbīties. Vēstneši Jošafatam ziņo: ”No Moāba un Amona zemes un no Seīra kalniem nāk liels karaspēks, lai tev uzbruktu.” Daudz izraēliešu sapulcējas Jeruzalemē, lai lūgtu Jehovam palīdzību. Viņi dodas uz templi, un tur Jošafats saka lūgšanu: ”Ak, Jehova, mūsu Dievs, mēs nezinām, ko darīt. Mēs esam bezspēcīgi pret tik lielu karaspēku. Mēs gaidām palīdzību no tevis.”
Jehova uzklausa lūgšanu un liek vienam no saviem kalpiem pateikt tautai: ”Šī kauja nav jūsu kauja, tas ir Dieva karš. Jums nebūs jācīnās. Esiet tikai klāt un vērojiet, kā Jehova jūs izglābs!”
Nākamajā rītā Jošafats tautai saka: ”Paļaujieties uz Jehovu!” Tad viņš liek, lai dziedātāji iet pa priekšu kareivjiem; soļodami viņi dzied slavas dziesmas Jehovam. Vai tu zini, kas notiek, kad viņi tuvojas kaujas laukam? Jehova izdara tā, ka ienaidnieka kareivji sāk karot savā starpā. Kad ierodas izraēlieši, visi ienaidnieki ir miruši!
Vai Jošafats nerīkojās gudri, paļaudamies uz Jehovu? Arī mēs būsim gudri, ja paļausimies uz viņu.