Jehova atdzīvina garu pazemotiem
Astoņpadsmitā nodaļa
Jehova atdzīvina garu pazemotiem
1. Kādu apliecinājumu izteica Jehova, un kādi jautājumi tāpēc rodas?
”TĀ SAKA tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: ”Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem.”” (Jesajas 57:15.) Tā astotajā gadsimtā p.m.ē. rakstīja pravietis Jesaja. Kādi notikumi, kas risinājās Jūdejā, padarīja viņa teikto tik uzmundrinošu? Kā šie Dieva iedvesmotie vārdi var palīdzēt kristiešiem mūsdienās? Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast, lasot Jesajas grāmatas 57. nodaļu.
”Panāciet drusku šurp”
2. a) Par kādu laiku runāts Jesajas grāmatas 57. nodaļā? b) Kā Jesajas laikā klājas taisnajiem?
2 Šajā Jesajas pravietojumu daļā, visticamāk, runāts par to, kas notiek paša Jesajas dzīves laikā. Ļaunums sabiedrībā ir iesakņojies ļoti dziļi: ”Taisnais aiziet bojā, un neviens to neņem pie sirds, dievbijīgie kļūst nedienu nomākti, un neviens to neievēro, jo taisnais tieši tiek valdošā ļaunuma aizrauts [”tiek aizrauts, pirms ļaunums nāk”, LB-65r]. Bet pie miera nāk un atdusas savā dusas vietā mierīgi ikviens, kas godam gājis savu taisno ceļu.” (Jesajas 57:1, 2.) Kad taisnais krīt, neviens par to neliekas ne zinis, viņa priekšlaicīgā nāve paliek neievērota. Aizmigdams nāvē, viņš iegūst mieru, atbrīvojas no ciešanām, ko viņam sagādāja bezdievīgie, un paglābjas no ļaunuma. Dieva izredzētā tauta ir nonākusi nožēlojamā stāvoklī. Taču tiem cilvēkiem, kas joprojām ir dievbijīgi, ir ļoti uzmundrinoši zināt, ka Jehova ne tikai redz to, kas notiek, bet arī ir gatavs viņiem palīdzēt.
3. Ko Jehova saka Jūdejas iedzīvotāju ļaunajai paaudzei, un kāpēc viņš to dara?
3 Jehova vēršas pie Jūdejas iedzīvotāju ļaunās paaudzes: ”Jūs turpretī panāciet drusku šurp, jūs zīlnieces bērni, laulības pārkāpēja un netikles dzimums!” (Jesajas 57:3.) Cilvēki ir pelnījuši, ka viņus sauc šādos apkaunojošos vārdos — par zīlnieces bērniem un par laulības pārkāpēja un netikles pēcnācējiem. Viltus reliģija, kurai viņi ir pievērsušies, ir saistīta ar pretīgu elku pielūgsmi un spiritismu, kā arī amoralitāti. Tāpēc Jehova šiem grēciniekiem jautā: ”Par ko jūs smejaties? Pret ko jūs atplešat savu muti un izkaŗat savu mēli? Vai jūs neesat atkritēju bērni, melu dzimums? Jūs, kas kvēlojat grēcīgā degsmē pret saviem elkiem zem katra kuplāka koka, jūs, kas nogalināt bērnus klinšu spraugās!” (Jesajas 57:4, 5.)
4. Kā rīkojas ļaunie cilvēki Jūdejā?
4 Ļaunie Jūdejas iedzīvotāji pilnīgi atklāti veic šokējošas reliģiskas darbības, kurām ir pagāniska izcelsme, un smejas par to. Viņi ar nicinājumu izsmej Dieva praviešus, kas ir sūtīti izteikt viņiem aizrādījumus, un, pauzdami klaju necieņu, bezkaunīgi izbāž mēli. Kaut arī viņi ir Ābrahāma bērni, sava dumpīguma dēļ viņi ir kļuvuši par atkritēju bērniem un melu dzimumu. (Jesajas 1:4; 30:9; Jāņa 8:39, 44.) Starp kuplajiem kokiem lauku apvidos viņi ar lielu degsmi pielūdz elkus. Šī pielūgsme ir ļoti nežēlīga — cilvēki pat nogalina paši savus bērnus, gluži kā to darīja tautas, kuras Jehova izdzina no zemes to briesmīgā dzīvesveida dēļ. (1. Ķēniņu 14:23; 2. Ķēniņu 16:3, 4; Jesajas 1:29.)
Dzeramie upuri akmeņiem
5., 6. a) Ko Jūdejas iedzīvotāji ir izvēlējušies Jehovas pielūgsmes vietā? b) Cik atklāti un cik plaši Jūdejā tiek pielūgti elki?
5 Jūdejas iedzīvotāji ir dziļi iestiguši elku pielūgsmē: ”Tu pārāk esi veltījis sevi gludajiem upes akmeņiem, tie tevi valdzināja, tu nesi tiem arī dzeŗamos un ēdamos upuŗus. Vai tas lai Man patiktu?” (Jesajas 57:6.) Dievs ir slēdzis ar ebrejiem derību, tomēr tie nevis pielūdz viņu, bet izlasa akmeņus no upes un izveido dievus no tiem. Dāvids sauca Jehovu par savu mantu, turpretī šie grēcinieki par savu bagātību ir izraudzījušies nedzīvus akmens elkus, kuru priekšā viņi izlej dzeramos upurus. (Psalms 16:5; Habakuka 2:19.) Kā gan Jehovam varētu patikt šāda izkropļota pielūgsmes forma, kādai pievērsusies viņa vārdā nosauktā tauta?
6 Jūdejas iedzīvotāji pielūdz elkus visur — zem kupliem kokiem, pie upēm, uz pakalniem, pilsētās. Bet Jehova to visu redz un ar Jesajas starpniecību atmasko viņu nosodāmo rīcību: ”Uz katra augsta kalna tu ierīkoji sev nometni [”taisīji savu gultu”, LB-26], tu kāpi tur augšā nest kaujamos upuŗus. Pie durvju stenderes tu piestiprināji savus elka dievu teikumus.” (Jesajas 57:7, 8a.) Augstienēs Jūdejas iedzīvotāji klāj garīgas netiklības gultu, un tur viņi upurē svešiem dieviem. * Viņi pieliek elkus pat mājās pie durvju stenderēm.
7. Ar kādu attieksmi Jūdejas iedzīvotāji iesaistās amorālā pielūgsmē?
7 Varētu rasties jautājums, kāpēc Jūdeja ir tik lielā mērā iesaistījusies nepareizā pielūgsmē. Vai kāda stiprāka vara to ir piespiedusi novērsties no Jehovas? Nē, tā nav. Jūdejas iedzīvotāji tā rīkojas paši pēc savas gribas un dara to ar patiku. Jehova saka: ”Atkritis no Manis, tu kāp augšup savā plašajā nometnē, tu vienojies ar tiem un mīli viņu nometni, kur tu to atrodi.” (Jesajas 57:8b.) Jūdeja ir slēgusi vienošanos ar saviem viltus dieviem, un tai patīk aizliegtās attiecības ar šiem dieviem. It īpaši tai patīk šo dievu pielūgsmei raksturīgās amorālās seksuālās darbības, starp kurām droši vien ir arī fallisku simbolu izmantošana.
8. Kura ķēniņa valdīšanas laikā Jūdejā elku pielūgsme kļuva īpaši izplatīta?
8 Galēji amorālās, nežēlīgās elku pielūgsmes apraksts atbilst faktiem, kas zināmi par vairākiem ļauniem Jūdejas ķēniņiem. Piemēram, Manase uzcēla augstieņu svētnīcas, uzbūvēja altārus Baalam un divos tempļa pagalmos novietoja viltus reliģijas altārus. Viņš upurēja savus dēlus ugunī, nodarbojās ar buršanu un zīlniecību un izsauca garus. Turklāt ķēniņš Manase uzstādīja Jehovas templī Ašēras tēlu — koka stabu. * Viņš pamudināja Jūdejas iedzīvotājus rīkoties vēl ”ļaunāk nekā pagānu tautas, kuŗas tas Kungs bija izdeldējis”. (2. Ķēniņu 21:2—9.) Daži uzskata, ka Manase lika nogalināt Jesaju, kaut arī Manases vārds nav minēts Jesajas grāmatas 1. nodaļas 1. pantā.
”Tu sūtīji tālu savus vēstnešus”
9. Kāpēc Jūdeja sūta savus vēstnešus ”tālu”?
9 Jūdejas pārkāpumi neaprobežojas ar kalpošanu viltus dieviem. Ar Jesajas starpniecību Jehova saka: ”Tu gāji ar eļļu pie ķēniņa nesdams daudz smaržīgu zāļu, tu sūtīji tālu savus vēstnešus un locījies pie zemes līdz ellei.” (Jesajas 57:9.) Neuzticīgā Jūdejas valsts iet pie ”ķēniņa” — acīmredzot pie kādas citas valsts valdnieka — un piedāvā tam dārgas un skaistas dāvanas, ko simbolizē eļļa un smaržīgas zāles. Jūdeja nosūta savus pārstāvjus uz tālām vietām, lai pārliecinātu pagānu tautas noslēgt ar to politiskas savienības. Novērsusies no Jehovas, tā paļaujas uz svešzemju ķēniņiem.
10. a) Ko ķēniņš Ahass dara, cenzdamies noslēgt savienību ar Asīrijas valdnieku? b) Kā Jūdeja ”lokās pie zemes līdz ellei”?
10 Tā notiek, piemēram, ķēniņa Ahasa laikā. Šis Jūdejas valdnieks, kas nav uzticīgs Dievam, uzskata, ka viņu apdraud Izraēlas un Sīrijas savienība, tāpēc viņš nosūta vēstnešus pie Asīrijas valdnieka Tiglat-Pilesera III un liek tam teikt: ”Es esmu tavs kalps un tavs dēls: nāc šurp un paglāb mani no Aramas ķēniņa un no Israēla ķēniņa rokas, kas man ir uzbrukuši!” Kad Ahass uzdāvina Asīrijas valdniekam sudrabu un zeltu, pēdējais uzbrūk Sīrijai un to sakauj. (2. Ķēniņu 16:7—9.) Veidojot attiecības ar pagānu tautām, Jūdeja noliecas ”pie zemes līdz ellei”. Savas rīcības dēļ tā ies bojā — pārstās pastāvēt kā neatkarīga valsts ar savu ķēniņu.
11. Kā izpaužas Jūdejas maldīgā drošības sajūta?
11 Jehova joprojām vēršas pie Jūdejas: ”Kad tu noguri savā gaŗajā ceļā, tu tomēr nesacīji: ”Velti, tur nekas neiznāk.” Bet tu meklēji sevī jaunu spēku, tādēļ tu nepaguri.” (Jesajas 57:10.) Tauta ir līdz pagurumam pūlējusies staigāt atkritēju ceļus, tomēr tā nesaprot, ka visi šie pūliņi ir veltīgi. Tā sev iestāsta, ka var gūt panākumus pati ar saviem spēkiem, jūtas mundra un vesela. Cik gan nesaprātīga ir šāda nostāja!
12. Kā stāvoklis kristīgajā pasaulē līdzinās stāvoklim senajā Jūdejā?
12 Mūsdienās pastāv organizācija, kas rīkojas tāpat kā Jūdeja Jesajas laikā. Kristīgā pasaule lieto Jēzus vārdu, bet tajā pašā laikā slēdz savienības ar valstīm un pilda savus dievnamus ar elkiem. Tās piekritēji pat novieto elku tēlus savās mājās. Kristīgā pasaule ir upurējusi jaunus cilvēkus karos starp tautām. Tas viss ir pretīgi patiesajam Dievam, kas kristiešiem pavēl: ”Bēdziet no elku dievu kalpošanas!” (1. Korintiešiem 10:14.) Iesaistoties politikā, kristīgā pasaule ir ”dzīvojusi.. netiklībā” ar ”pasaules ķēniņiem”. (Atklāsmes 17:1, 2.) Tā ir viena no galvenajām ANO atbalstītājām. Kas šo reliģisko netikli gaida nākotnē? Paskatīsimies, ko Jehova saka tās pirmtēlam, neuzticīgajai Jūdejai, it sevišķi tās galvaspilsētai Jeruzalemei.
”Dievekļu pulks” nelīdzēs
13. Kādā ziņā Jūdeja ir kļuvusi par ”meli”, un ko cilvēki domā par Jehovas pacietību?
13 ”No kā tev bija bail un ko tu bijies? Jo tu paliki par meli,” saka Jehova. Uzdotais jautājums ir pilnīgi pamatots. Jūdejā nav manāma veselīga bijība pret Jehovu, pretējā gadījumā tajā nebūtu tik daudz meļu un viltus dievu pielūdzēju. Jehova turpina: ”Mani nepieminēji un neņēmi pie sirds. — Va[i] nav tā, kad es sen dienām klusu cietis, tad tu manis nebīsties?” (Jesajas 57:11, LB-26.) Jehova ir cietis klusu un nav tūlīt sodījis Jūdeju. Vai Jūdejas iedzīvotāji viņam par to ir pateicīgi? Nē, gluži otrādi — viņi uzskata Dieva pacietību par vienaldzības izpausmi. Viņi ir pilnīgi zaudējuši dievbijību.
14., 15. Ko Jehova saka par Jūdejas darbiem un par tās ”dievekļu pulku”?
14 Taču Dieva pacietībai reiz pienāks gals. Runājot par šo laiku, Jehova paziņo: ”Tagad Es parādīšu, kāda tava taisnība un kādi tavi darbi un ka tie tev nepalīdzēs. Kad tu tad brēksi, tad lai tev palīdz tavs dievekļu pulks! Bet vējš visus tos aiznesīs, mutes dvašas uzpūtiens tos aizraus.” (Jesajas 57:12, 13a.) Jehova atmaskos Jūdejas viltus taisnīgumu, un liekulīgie darbi tai nedos nekādu labumu. Jūdeju neglābs tās daudzie elki jeb ”dievekļu pulks”. Kad pienāks nelaime, tad dievus, uz kuriem tā paļaujas, aizpūtīs parasta vēja pūsma.
15 Jehovas vārdi piepildās 607. gadā p.m.ē., kad Babilonijas valdnieks Nebukadnecars izposta Jeruzalemi, nodedzina templi un saņem lielāko tautas daļu gūstā. ”Tā Jūda tika no savas dzimtās zemes aizvests.” (2. Ķēniņu 25:1—21.)
16. Kāda nākotne gaida kristīgo pasauli un pārējo ”lielo Bābeli”?
16 Arī kristīgās pasaules daudzie elki to nepaglābs Jehovas dusmu dienā. (Jesajas 2:19—22; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—10.) Kristīgā pasaule tiks iznīcināta līdz ar pārējo ”lielo Bābeli” — visas pasaules viltus reliģiju kopumu. Simboliskais sarkanais zvērs un tā desmit ragi ”atstās [lielo Bābeli] postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni”. (Atklāsmes 17:3, 16, 17.) Mēs varam priecāties, ka esam paklausījuši aicinājumam: ”Izeita no viņas, mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos, un jūs neķertu viņas mocības.” (Atklāsmes 18:4, 5.) Nekad neatgriezīsimies lielajā Bābelē un nesāksim atkal rīkoties tā, kā tajā pieņemts!
”Kas uz Mani paļaujas, tie iemantos zemi”
17. Kāds solījums tiek dots tam, ”kas uz [Jehovu] paļaujas”, un kad šis solījums piepildās?
17 Bet kā jāsaprot Jesajas pravietojuma nākamie vārdi? Tie skan: ”Kas uz Mani paļaujas, tie iemantos zemi, un tiem piederēs mans svētais kalns.” (Jesajas 57:13b.) Ar ko Jehova runā tagad? Viņš raugās tālāk par gaidāmo nelaimi un paredz savas tautas atbrīvošanu no Babilonas un tīrās pielūgsmes atjaunošanu savā svētajā kalnā — Jeruzalemē. (Jesajas 66:20; Daniēla 9:16.) Tas ir liels uzmundrinājums visiem ebrejiem, kas ir palikuši uzticīgi Dievam. Jehova turpina: ”Viņš sacīs: ”Dariet līdzenu, dariet līdzenu, sataisiet ceļu! Novāciet visus šķēršļus no manas tautas ceļa!”” (Jesajas 57:14.) Kad Dievam būs pienācis laiks atbrīvot savu tautu, ceļš jau būs sagatavots un visi šķēršļi — novērsti. (2. Laiku 36:22, 23.)
18. Kā tiek aprakstīts Jehovas augstais stāvoklis, un kā viņš pauž mīlestības pilnas rūpes par cilvēkiem?
18 Tad pravietis Jesaja saka sākumā citētos vārdus: ”Tā saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: ”Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem.”” (Jesajas 57:15.) Jehovas tronis atrodas visaugstākajās debesīs, vēl augstāks stāvoklis nemaz nav iespējams. Ir ļoti uzmundrinoši zināt, ka no turienes Jehova redz visu — ne tikai ļauno cilvēku grēkus, bet arī to cilvēku taisnīgos darbus, kuri cenšas viņam kalpot. (Psalms 102:20; 103:6.) Viņš dzird arī apspiesto cilvēku nopūtas un atspirdzina sirdi bēdu sagrauztajiem. Senatnē šie vārdi noteikti dziļi aizkustināja ebrejus, kas nožēloja savus grēkus, un tikpat aizkustinoši tie ir mūsdienās.
19. Kad Jehovas dusmas mitējas?
19 Mierinoši ir arī nākamie Jehovas vārdi: ”Es nerāšos mūžīgi un nedusmošos vienumēr, jo manā priekšā tad nonīktu ikviens gars un ikviena dvēsele, ko Es radīju.” (Jesajas 57:16.) Neviena Dieva radīta būtne nevarētu pastāvēt, ja Jehovas dusmas būtu pastāvīgas un nekad nebeigtos. Par laimi, Dievs dusmojas tikai kādu laiku. Kad ir panākts vēlamais, viņa dusmas mitējas. Sapratne par šo Dieva iedvesmotajos Rakstos atklāto patiesību mums palīdz veidot dziļu pateicību par to, ar kādu mīlestību Jehova izturas pret savu radību.
20. a) Kā Jehova izturas pret pārkāpēju, kas nenožēlo savu rīcību? b) Kā Jehova mierina nožēlas pārņemtu cilvēku?
20 Jehovas nākamie vārdi padara šo jautājumu vēl skaidrāku. Vispirms viņš saka: ”Es biju dusmīgs tikai par tās (tas ir — tautas) ļauno mantkārību un piemeklēju to sodīdams, pie kam Es dusmās paslēpos, kamēr tā gāja savu pašizraudzīto atkritējas ceļu.” (Jesajas 57:17.) Dievu sadusmo pārkāpumi, kas izdarīti alkatības dēļ, un viņš ir dusmīgs, kamēr cilvēks turpina iet atkritēja ceļu. Bet kas notiek, ja atkritējs pieņem pārmācību? Tad Jehova rīkojas, mīlestības un līdzjūtības vadīts, kā redzams no viņa teiktā: ”Es redzēju gan tās ceļus, un tomēr Es to dziedināšu, to vadīšu un tai un it īpaši tās cietējiem sniegšu kā atlīdzību apmierinājumu.” (Jesajas 57:18.) Kad sods ir izpildīts, Jehova dziedina nožēlas pārņemtu cilvēku un mierina gan viņu pašu, gan tos, kas cieš kopā ar viņu. Tāpēc 537. gadā p.m.ē. ebreji varēja atgriezties dzimtenē. Tiesa, Jūdeja vairs nekad nekļuva par neatkarīgu valsti, kurā valdītu ķēniņš no Dāvida dzimtas, taču Jeruzalemē no jauna tika uzbūvēts templis un patiesā pielūgsme tika atjaunota.
21. a) Kā Jehova 1919. gadā atspirdzināja svaidīto kristiešu garu? b) Kāda īpašība mums visiem jāattīsta?
21 1919. gadā ”Augstais un Varenais” Jehova apliecināja savu interesi par to, kā klājas svaidīto atlikumam. Tā kā viņi pazemīgi nožēloja savas kļūdas, diženais Dievs Jehova savā laipnībā pievērsa uzmanību viņu nelaimēm un izglāba viņus no Bābeles gūsta. Jehova likvidēja visus šķēršļus un piešķīra šiem cilvēkiem brīvību, lai tie viņu varētu pielūgt pareizā veidā. Tā piepildījās vārdi, ko Jehova agrāk bija teicis ar Jesajas starpniecību. Turklāt šajos vārdos var saskatīt principus, kas nenoveco un kas attiecas uz ikvienu no mums. Jehovam ir pieņemama tikai pazemīgu cilvēku kalpošana. Un, ja kāds no Dieva kalpiem sagrēko, viņam jābūt gatavam atzīt savu pārkāpumu, pieņemt aizrādījumu un mainīt savu rīcību. Nekad neaizmirsīsim, ka Jehova dziedina un mierina pazemīgos, bet ”stājas pretim lepniem”. (Jēkaba 4:6.)
”Miers tālajiem un tuvajiem”
22. Kādu nākotni Jehova paredz a) tiem, kas nožēlo grēkus, b) bezdievjiem?
22 Pretstatīdams to, kāda nākotne gaida cilvēkus, kas nožēlo grēkus, un tos, kas joprojām dara ļaunu, Jehova paziņo: ”Es kā lūpu augli radīšu mieru, — mieru tālajiem un tuvajiem! ..un Es to dziedināšu. Bet bezdievji ir kā saviļņota jūŗa, kas nevar rimt, bet kuŗas ūdeņi uzvanda dūņas un dubļus.” ”Bezdievjiem nav miera!” (Jesajas 57:19—21.)
23. Kas ir lūpu auglis, un kādā ziņā Jehova ”rada” šo augli?
23 Lūpu auglis ir slavas upuris, kas tiek nests Dievam, viņa slavēšana citu cilvēku priekšā. (Ebrejiem 13:15.) Kādā ziņā Jehova ”rada” šo slavas upuri? Lai šādu upuri nestu, cilvēkam vispirms jāuzzina par Dievu un tad jāsāk viņam ticēt. Ticība, kas ir Dieva gara auglis, pamudina cilvēku stāstīt citiem to, ko viņš ir dzirdējis. Citiem vārdiem sakot, viņš publiski slavē Dievu. (Romiešiem 10:13—15; Galatiešiem 5:22, LB-26.) Tāpat jāatceras, ka patiesībā Jehova ir tas, kurš ir uzdevis saviem kalpiem viņu slavēt. Jehova ir arī tas, kurš atbrīvo savu tautu, lai tā varētu nest šādus slavas upurus. (1. Pētera 2:9.) Tātad var teikt, ka lūpu augli rada Jehova.
24. a) Kas izjūt mieru, ko dod Dievs, un kā tas viņus ietekmē? b) Kas nevar iegūt mieru, un kas ar viņiem notiek?
24 Cik gan izjustu lūpu augli noteikti nes ebreji, kad viņi atgriežas dzimtenē, dziedādami slavu Jehovam! Viņiem ir prieks par mieru, ko ir devis Dievs, vienalga, vai viņi ir ”tālu” prom no Jūdejas un joprojām gaida iespēju atgriezties vai arī ”tuvu” — jau savā dzimtenē. Pavisam citādi ir ar bezdievjiem. Tiem, kas nevēlas mācīties no Jehovas pārmācības, proti, bezdievjiem, lai kas viņi būtu un lai kur viņi atrastos, miera nav. Mutuļojot kā nemierīga jūra, viņi rada nevis lūpu augli, bet ”dūņas un dubļus” — visu, kas ir netīrs.
25. Kā daudzi cilvēki sāk izjust mieru?
25 Arī mūsdienās Jehovas kalpi visur sludina labo vēsti par Dieva Valstību. Vairāk nekā 230 zemēs kristieši nes lūpu augli, cildinādami vienīgo patieso Dievu. Viņi daudzina Dieva slavu ”līdz pat zemes galiem”. (Jesajas 42:10—12.) Tie, kas dzird šo vēsti un atsaucas uz to, pieņem patiesību, kas atklāta Dieva Rakstos — Bībelē. Šie cilvēki sāk izjust mieru, ko dod kalpošana ”miera Dievam”. (Romiešiem 16:20.)
26. a) Kas notiks ar bezdievīgajiem? b) Kāds lielisks solījums tiek dots lēnprātīgajiem, un kā mums būtu jāapņemas rīkoties?
26 Tiesa, bezdievji negrib uzklausīt vēsti par Valstību. Taču drīz viņiem vairs netiks ļauts traucēt taisnīgo cilvēku mieru. ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs,” apsola Jehova. Savukārt tie, kas paļaujas uz Jehovu, iemantos zemi: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:10, 11, 29.) Cik brīnišķīga vieta tajā laikā būs zeme! Tāpēc apņemsimies nekad nepazaudēt mieru, ko piešķir Dievs, lai mēs varētu viņu slavēt visu mūžību.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 6. rk. Ar vārdu ”gulta” acīmredzot tiek apzīmēts vai nu altāris, vai pagāniskas pielūgsmes vieta. Saucot to par gultu, tiek atgādināts, ka šāda pielūgsme ir garīga prostitūcija.
^ 8. rk. Elku koki jeb koka stabi acīmredzot simbolizēja sievišķo, savukārt svētie stabi, jādomā, bija falliski simboli. Jūdejas iedzīvotāji, kas bija novērsušies no Dieva, uzstādīja gan vienus, gan otrus. (2. Ķēniņu 18:4, LB-65r; 23:14, LB-65r.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 263. lpp.]
Jūdejas iedzīvotāji iesaistās amorālā pielūgsmē zem katra kuplāka koka
[Attēls 267. lpp.]
Jūdejas iedzīvotāji būvē altārus visā zemē
[Attēls 275. lpp.]
”Lūpu augli radīšu”
