67. nodaļa

Neizdevies mēģinājums arestēt Jēzu

LIEVEŅU svētku laikā reliģiskie vadītāji sūta virsniekus arestēt Jēzu. Jēzus nemaz nemēģina slēpties. Viņš turpina atklāti mācīt cilvēkus un saka: ”Vēl īsu brīdi es esmu pie jums, tad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis. Jūs mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt.”

Jūdi neizpratnē jautā cits citam: ”Kur šis grib iet, ka mēs viņu nevarētu atrast? Vai tikai viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus? Ko nozīmē vārdi, ko viņš teica: Jūs mani meklēsit un neatradīsit un: kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt?” Jēzus, protams, runā par savu drīzo nāvi un augšāmcelšanu dzīvei debesīs, un šajā ziņā Jēzus ienaidnieki nevar viņam sekot.

Ir pienākusi septītā, pēdējā svētku diena. Svētku laikā katru rītu priesteris ņem ūdeni no Ziloas baseina un izlej to pār altāri, tā ka ūdens notek pie altāra pamatnes. Jēzus droši vien atgādina cilvēkiem par šo ikdienas ceremoniju, kad sauc: ”Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzeŗ! Kas man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.”

Jēzus ar šiem vārdiem norāda uz brīnišķīgajiem notikumiem pēc svētā gara izliešanas. Svētais gars tiek izliets nākamā gada Piecdesmitās dienas svētkos. Dzīvinoša ūdens straumes sāk plūst, kad 120 mācekļu sāk kalpot cilvēkiem. Bet līdz tam gara nav tajā nozīmē, ka neviens no Kristus mācekļiem vēl netiek svaidīts ar svēto garu un netiek aicināts debesu dzīvei.

Dzirdēdami Jēzus mācību, daži cilvēki saka: ”Šis tiešām ir gaidāmais pravietis,” — viņi acīmredzot runā par pravieti, kuram bija jābūt pārākam par Mozu un kura nākšana bija apsolīta. Citi savukārt saka: ”Šis ir Kristus.” Bet citi protestē: ”Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?”

Cilvēku pūlī rodas šķelšanās. Daži grib, lai Jēzus tiktu arestēts, tomēr neviens viņu neaiztiek. Kad virsnieki atgriežas bez Jēzus, augstie priesteri un farizeji jautā: ”Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?”

”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks,” virsnieki atbild.

Reliģiskie vadītāji ir saniknoti un nav spējīgi ne uz ko citu kā vienīgi uz ņirgāšanos, apmelojumiem un lamām. Viņi ar izsmieklu saka: ”Vai arī jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem? Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, — lai nolādēti viņi!”

Nikodēms — farizejs un viens no jūdu pārvaldniekiem (tas ir, sinedrija loceklis) — pēc dzirdētā saņemas un nolemj aizstāvēt Jēzu. Tu droši vien atceries, ka divarpus gadus iepriekš Nikodēms naktī atnāca pie Jēzus un apliecināja viņam savu ticību. Tagad Nikodēms saka: ”Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?”

Farizeji ir saniknoti vēl vairāk, redzot, ka Jēzu aizstāv cilvēks no viņu pašu vidus. ”Vai arī tu esi galilietis?” viņi dzēlīgi jautā. ”Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.”

Lai gan Rakstos nav tieši pateikts, ka pravietis celsies no Galilejas, tomēr tajos ir norādīts, ka Kristum jānāk no turienes, — Rakstos ir runāts par ”spožu gaismu”, kas būs redzama šajā apgabalā. Turklāt Jēzus ir dzimis Betlēmē un ir Dāvida pēcnācējs. Farizeji droši vien to zina, bet, jādomā, tieši viņi ir atbildīgi par nepareizajiem priekšstatiem, kādi par Jēzu tiek izplatīti tautā. Jāņa 7:32—52; Jesajas 8:23; 9:1; Mateja 4:13—17.

▪ Kas notiek katru rītu svētku laikā, un kā Jēzus acīmredzot pievērš tam uzmanību?

▪ Kāpēc virsnieki nearestē Jēzu, un kā uz to reaģē reliģiskie vadītāji?

▪ Kas ir Nikodēms, kāda ir viņa attieksme pret Jēzu, un kā pret Nikodēmu izturas viņa biedri — farizeji?

▪ Kas liecina par to, ka Kristum bija jānāk no Galilejas?