Jēzus nosoda savus pretiniekus
109. nodaļa
Jēzus nosoda savus pretiniekus
JĒZUS ir tā samulsinājis savus reliģiskos pretiniekus, ka tie baidās viņam vēl kaut ko jautāt. Tagad viņš pārņem iniciatīvu, lai atmaskotu šo cilvēku tumsonību. ”Kā jums šķiet?” Jēzus prasa. ”Kristus, kā dēls viņš ir?”
”Dāvida,” farizeji atbild.
Jēzus nenoliedz, ka Dāvids ir Kristus jeb Mesijas miesīgais priekštecis, tomēr viņš jautā: ”Kā tad Dāvids [110. psalmā] viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: Sēdies pie manas labās rokas, tiekāms es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām. Ja nu Dāvids sauc viņu par kungu, kā tad tas var būt viņa dēls?”
Farizeji klusē, jo viņi nezina, kas patiesībā ir Kristus jeb svaidītais. Mesija nav tikai cilvēks, Dāvida pēctecis, kā farizeji acīmredzot uzskata, viņš ir pastāvējis debesīs un ir bijis augstāks par Dāvidu jeb bijis Dāvida kungs.
Tagad, vērsdamies pie cilvēku pūļa un pie saviem mācekļiem, Jēzus brīdina sargāties no rakstu mācītājiem un farizejiem. Tā kā reliģiskie vadītāji, ”uz Mozus krēsla.. nosēdušies”, māca Dieva bauslību, Jēzus cilvēkus mudina: ”Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet.” Tomēr viņš piebilst: ”Bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.”
Viņi ir liekuļi, un Jēzus viņus nosoda gandrīz tādiem pašiem vārdiem kā pirms vairākiem mēnešiem, kad bija ieradies uz mielastu pie kāda farizeja. ”Tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu,” Jēzus saka un min piemērus.
”Tie darina sev platas lūgšanas siksnas [”kārbiņas”, NW].” Nelielajās kārbiņās, kas tiek nēsātas uz pieres vai rokas, ir četri bauslības fragmenti: 2. Mozus 13:1—10, 11—16 un 5. Mozus 6:4—9; 11:13—21. Bet farizeji palielina šīs kārbiņas, lai radītu iespaidu, ka viņi ir ļoti dedzīgi bauslības jautājumos.
Tāpat Jēzus stāsta, ka viņi darina ”drēbēm gaŗus pušķus”. 4. Mozus 15:38—40 izraēliešiem ir pavēlēts apģērba apmali apdarināt ar bārkstīm, bet farizeju apģērba bārkstis ir tik garas kā nevienam. Visu viņi dara, lai izrādītos! ”Tie mīl mielastos sēdēt goda vietās,” Jēzus saka.
Diemžēl šāda tieksme būt ievērojamiem ir iespaidojusi arī Jēzus mācekļus. Tāpēc viņš dod šādu padomu: ”Bet jums nebūs saukties par ”rabi”; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu tēvs, kas debesīs. Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.” Ikvienam māceklim ir jāatbrīvojas no vēlēšanās būt pirmajam. ”Lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps,” Jēzus pamāca.
Tad viņš izsaka vairākus nosodījumus rakstu mācītājiem un farizejiem, atkārtoti nosaukdams tos par liekuļiem. Viņi ’aizslēdz debesu valstību cilvēkiem’, Jēzus saka, un ”viņi apēd atraitņu namus, uz ārieni plātīdamies ar savām gaŗajām lūgšanām”.
”Vai jums, jūs aklie ceļa rādītāji,” Jēzus saka. Jēzus nosoda farizeju nespēju noteikt garīgās vērtības, par ko liecina viņu patvaļīgie pieņēmumi. Piemēram, viņi apgalvo: ”Ja kas zvērē pie Dieva nama, tas nav nekas; bet, ja kas zvērē pie Dieva nama zelta, tam tas jāpilda.” Tempļa zeltam pievērsdami vairāk uzmanības nekā šīs pielūgsmes vietas garīgajai nozīmei, viņi pauž savu morālo aklumu.
Pēc tam Jēzus, tāpat kā iepriekš, nosoda farizejus par to, ka viņi atstāj novārtā ”svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību”, bet pievērš lielu uzmanību desmitajai tiesai, to maksādami pat no nenozīmīgiem garšaugiem.
Jēzus farizejiem saka: ”Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat.” Farizeji izkāš odu no vīna ne tikai tāpēc, ka tas ir kukainis, bet arī tāpēc, ka ods ir ceremoniāli nešķīsts. Bet viņu nevērība pret svarīgākiem bauslības jautājumiem ir salīdzināma ar cita ceremoniāli nešķīsta dzīvnieka — kamieļa — norīšanu. Mateja 22:41—23:24; Marka 12:35—40; Lūkas 20:41—47; 3. Mozus 11:4, 21—24.
▪ Kāpēc farizeji klusē, kad Jēzus jautā par to, ko Dāvids ir teicis 110. psalmā?
▪ Kāpēc farizeji palielina kārbiņas ar Rakstu fragmentiem un pagarina bārkstis uz drēbju apmalēm?
▪ Kādu padomu Jēzus dod saviem mācekļiem?
▪ Kādus patvaļīgus pieņēmumus izsaka farizeji, un kā Jēzus viņus nosoda par nevērību pret svarīgākiem jautājumiem?