42. nodaļa

Jēzus nosoda farizejus

JĒZUS paskaidro, ka tad, ja viņš izdzītu dēmonus ar Sātana palīdzību, Sātans būtu naidā pats ar sevi. ”Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi,” Jēzus turpina, ”vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.”

Ir muļķīgi apgalvot, ka labie augļi — dēmonu izdzīšana — liecina par Jēzus kalpošanu Sātanam. Ja augļi ir labi, koks nevar būt nelabs. Turpretī farizeju nelabie augļi — absurdie apvainojumi un nepamatotā pretestība Jēzum — apliecina, ka viņi paši nav labi. ”Jūs odžu dzimums,” izsaucas Jēzus, ”kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.”

Cilvēka vārdos atspoguļojas viņa sirds stāvoklis, tāpēc tas, ko cilvēks runā, ir pamats spriedumam. ”Es jums saku,” Jēzus turpina, ”par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.”

Lai gan rakstu mācītāji un farizeji zina par Jēzus varenajiem darbiem, viņi tomēr prasa: ”Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.” Šie cilvēki, kas ir atnākuši no Jeruzalemes, paši varbūt nav redzējuši Jēzus veiktos brīnumus, taču pastāv neapstrīdami aculiecinieku stāstījumi. Tāpēc Jēzus jūdu reliģiskajiem vadītājiem saka: ”Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota, kā vien pravieša Jonas zīme.”

Jēzus arī paskaidro, ko tas nozīmē: ”Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.” Jonu bija aprijusi liela zivs, bet viņš izkļuva no tās — viņš piedzīvoja it kā augšāmcelšanu. Jēzus par sevi pravieto, ka viņš mirs un trešajā dienā tiks piecelts no mirušajiem. Bet jūdu reliģiskie vadītāji arī pēc Jēzus augšāmcelšanas noliedz Jonas zīmi.

Tāpēc Jēzus norāda, ka Nīnives iedzīvotāji, kas, uzklausījuši Jonas sludināšanu, nožēloja grēkus, celsies, lai tiesātu un nosodītu jūdus, kuri noraida Jēzu. Tāpat viņš piemin Sabas ķēniņieni, kas nāca no pasaules gala, lai dzirdētu Salamana gudrību, un brīnījās par redzēto un dzirdēto. ”Un redzi,” saka Jēzus, ”šeit ir vairāk nekā Salamans.”

Tad Jēzus stāsta ilustrāciju par cilvēku, kuru ir atstājis nešķīsts gars. Šis cilvēks neaizpilda tukšumu ar kaut ko labu, tāpēc pār viņu sāk valdīt vēl septiņi ļauni gari. ”Tāpat arī notiks šai ļaunajai ciltij,” saka Jēzus. Izraēliešu tauta ir bijusi attīrīta un ir piedzīvojusi pārmaiņas, kas salīdzināmas ar nešķīsta gara aiziešanu uz kādu laiku. Bet tauta ir noraidījusi Dieva praviešus un galu galā pat pretojas Kristum; tas liecina, ka tauta ir kļuvusi daudz ļaunāka nekā savas pastāvēšanas sākumā.

Jēzum runājot, ierodas viņa māte un brāļi un nostājas cilvēku pūļa malā. Kāds ierunājas: ”Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.”

”Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” Jēzus jautā. Norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš atbild: ”Redzi, mana māte un mani brāļi! Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.” Tā Jēzus pauž savu nostāju šajā jautājumā: lai cik dārgas būtu saites ar tuviniekiem, dārgākas viņam tomēr ir attiecības ar mācekļiem. Mateja 12:33—50; Marka 3:31—35; Lūkas 8:19—21.

▪ Kādā ziņā farizeji nespēj padarīt labu ne ”koku”, ne ”augļus”?

▪ Kas ir ”Jonas zīme”, un kā tā vēlāk tiek noraidīta?

▪ Kādā ziņā izraēliešu tauta pirmajā gadsimtā ir salīdzināma ar cilvēku, kuru ir atstājis nešķīsts gars?

▪ Kā Jēzus uzsver savas tuvās attiecības ar mācekļiem?