88. nodaļa

Bagātnieks un Lācars

JĒZUS nupat ir izstāstījis saviem mācekļiem par pareizu mantas lietošanu un paskaidrojis, ka cilvēks nevar kalpot vienlaicīgi mantai un Dievam. To noklausās arī farizeji, un viņi izsmej Jēzu, jo paši ir mantkārīgi cilvēki. Tāpēc Jēzus viņiem saka: ”Jūs paši nostājaties par taisniem cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir negantība.”

Ir pienācis laiks, kad jāizmainās to cilvēku stāvoklim, kuri ir bagāti — kuriem ir pasaulīga manta, politiska vara, kā arī vara un ietekme reliģiskos jautājumos. Viņiem jātiek pazemotiem. Savukārt cilvēkiem, kas apzinās savas garīgās vajadzības, jātiek paaugstinātiem. Savā turpmākajā stāstījumā Jēzus farizejiem norāda uz šādu izmaiņu.

”Bauslība un pravieši valda līdz Jānim [Kristītājam]. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā. Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.”

Rakstu mācītāji un farizeji ar lepnumu apgalvo, ka viņi ievērojot Mozus bauslību. Vai atceries, kā viņi lielījās, kad Jēzus brīnumainā veidā bija padarījis redzīgu kādu vīrieti Jeruzalemē? Viņi teica: ”Mēs esam Mozus mācekļi. Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs.” Taču tagad Mozus bauslība ir izpildījusi uzdevumu, kādam tā bija paredzēta, — tai bija jāved pazemīgie cilvēki pie Dieva ieceltā Ķēniņa, Jēzus Kristus. Tāpēc kopš Jāņa kalpošanas sākuma visdažādākie cilvēki, it sevišķi tie, kas ir pazemīgi un nabagi, cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Dieva Valstības pavalstniekiem.

Tā kā Mozus bauslība tagad ir piepildīta, prasība to ievērot tiks atcelta. Bauslībā ir atļauts šķirties vairāku iemeslu dēļ, bet Jēzus saka: ”Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.” Šādi apgalvojumi noteikti aizkaitina farizejus, jo viņi pieļauj šķiršanos daudzu iemeslu dēļ.

Jēzus turpina sarunu ar farizejiem un stāsta līdzību par diviem cilvēkiem, kuru stāvoklis krasi izmainās. Vai tu vari noteikt, kas tiek attēlots ar šiem cilvēkiem un ko nozīmē viņu stāvokļa maiņa?

”Bija kāds bagāts vīrs,” Jēzus stāsta, ”tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis.”

Ar bagāto vīru šajā līdzībā Jēzus attēlo jūdu reliģiskos vadītājus — ne tikai farizejus un rakstu mācītājus, bet arī saducejus un augstos priesterus. Viņi ir bagāti garīgām privilēģijām un iespējām, un viņi izturas kā bagātais vīrs līdzībā. Karaliskais purpura apģērbs norāda uz viņu privileģēto stāvokli, un smalkais audekls — uz viņu paštaisnumu.

Cilvēku grupa, kas tiek attēlota ar šo lepno bagātnieku, pret vienkāršiem ļaudīm izturas ar ārkārtīgu nicinājumu un sauc tos par amhārec — zemes cilvēkiem. Tātad ar ubagu Lācaru tiek attēloti šie cilvēki, kam reliģiskie vadītāji liedz nepieciešamo garīgo uzturu un privilēģijas. Vienkāršie ļaudis ir kā vātīm klātais Lācars — viņi tiek nicināti un uzskatīti par slimiem garīgā ziņā, vienīgā viņu vieta ir pie suņiem. Bet Lācara grupas cilvēki ir izsalkuši un izslāpuši pēc garīga stiprinājuma, tāpēc viņi atrodas durvju priekšā un mēģina dabūt jebkuru, pat vissīkāko garīgās barības drusku, kas varētu nokrist no bagātnieka galda.

Tālāk Jēzus apraksta bagātnieka un Lācara stāvokļa izmaiņu. Kāda tā ir, un ko tā nozīmē?

Bagātnieks un Lācars pieredz izmaiņas

Ar bagātnieku tiek attēloti reliģiskie vadītāji, kam ir garīgas privilēģijas un iespējas, un ar Lācaru tiek attēloti vienkāršie cilvēki, kas ir izslāpuši pēc garīga stiprinājuma. Jēzus turpina stāstījumu, aprakstīdams krasas izmaiņas abu šo cilvēku dzīvē.

Jēzus saka: ”Nabagais nomira — un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika aprakts. Un no elles [”Hadesa”, NW], kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.”

Tā kā ”bagātnieks” un ”Lācars” ir nevis konkrēti cilvēki, bet cilvēku grupu simboli, ir loģiski secināt, ka arī viņu nāve ir simboliska. Kas ar viņu nāvi tiek attēlots?

Nupat Jēzus ir norādījis uz pārmaiņām, sacīdams, ka ”bauslība un pravieši valda līdz Jānim [Kristītājam]” un ”kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība”. Tātad ar Jāņa un Jēzus Kristus sludināšanas sākumu bagātnieks un Lācars nomirst tajā ziņā, ka mainās viņu stāvoklis.

Pazemīgo, nožēlas pilno Lācara grupas pārstāvju nāve nozīmē, ka beidzas viņu garīgais trūkums un viņi sāk izjust Dieva labvēlību. Iepriekš viņi bija griezušies pie reliģiskajiem vadītājiem, lai dabūtu kaut nedaudz no tā, kas mēdza nokrist no garīgā galda, turpretī tagad viņu vajadzības pilnībā tiek apmierinātas ar Rakstu patiesībām, ko viņiem skaidro Jēzus. Tā viņi tiek paņemti lielākā Ābrahāma, Dieva Jehovas, klēpī, tas ir, saņem viņa labvēlību.

Turpretī tie, kas ir bagātnieka grupā, izjūt Dieva nelabvēlību, jo stūrgalvīgi atsakās pieņemt Jēzus sludināto Valstības vēsti. Tā viņi nomirst, tas ir, zaudē savu iepriekšējo, šķietami privileģēto stāvokli. Tiek stāstīts pat par viņu simboliskajām mocībām. Bagātnieks pats par tām runā.

”Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā!” Bagātnieka grupas pārstāvjus moka spēcīgie Dieva sprieduma vārdi, ko pasludina Jēzus mācekļi. Viņi vēlas, lai mācekļi pārstātu sludināt šo vēsti, jo tas atvieglinātu viņu mocības.

”Bet Ābrahāms teica: Piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars — ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Bet turklāt, starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, ka no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums.”

Tas ir taisnīgi un pareizi, ka tik krasi izmainās Lācara grupas un bagātnieka grupas stāvoklis. Šī stāvokļa maiņa tiek pabeigta dažus mēnešus vēlāk, 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad vecā bauslības derība tiek nomainīta ar jauno derību. Tad kļūst pilnīgi skaidrs, ka Dievs labvēlīgi izturas pret mācekļiem, nevis pret farizejiem vai kādiem citiem reliģiskajiem vadītājiem. ”Liels bezdibenis”, kas simbolisko bagātnieku šķir no Jēzus mācekļiem, nozīmē Dieva nemaināmo un taisnīgo spriedumu.

Tad bagātnieks ”Ābrahāma tēvam” lūdz: ”Sūti [Lācaru] uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi.” Tā bagātnieks atzīstas, ka viņam ir tuvākas attiecības ar kādu citu tēvu, kas patiesībā ir Sātans Velns. Bagātnieks lūdz, lai Lācars darītu vieglāk panesamu Dieva sprieduma vēsti un viņa ”pieci brāļi” jeb reliģiskie sabiedrotie nenonāktu ”šinī moku vietā”.

”Bet Ābrahāms atbildēja: Tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.” Jā, ”pieci brāļi” var nenonākt mocībās, ja vien viņi lasa Mozus un praviešu rakstus, kuros ir norādīts, ka Jēzus ir Mesija, un tad kļūst par Jēzus mācekļiem. Bet bagātnieks iebilst: ”Nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.”

Tomēr viņš saņem šādu atbildi: ”Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” Dievs nerādīs īpašas zīmes vai brīnumus, lai pārliecinātu cilvēkus. Viņiem jālasa Raksti un jālieto uzzinātais dzīvē, ja viņi vēlas iegūt Dieva labvēlību. Lūkas 16:14—31; Jāņa 9:28, 29; Mateja 19:3—9; Galatiešiem 3:24; Kolosiešiem 2:14; Jāņa 8:44.

▪ Kāpēc var apgalvot, ka bagātnieka un Lācara nāve ir simboliska, un kas tiek attēlots ar viņu nāvi?

▪ Kādas izmaiņas, kā norāda Jēzus, notiek ar Jāņa kalpošanas sākumu?

▪ Kam jātiek atceltam pēc Jēzus nāves, un kā tas iespaidos jautājumu par šķiršanos?

▪ Kas Jēzus līdzībā tiek attēlots ar bagātnieku, un kas — ar Lācaru?

▪ Kas ir tās mocības, ko cieš bagātnieks, un pēc kādas mocību atvieglināšanas viņš lūdz?

▪ Ko nozīmē ”liels bezdibenis”?

▪ Kas ir bagātnieka īstais tēvs, un kas ir viņa pieci brāļi?