Psalmi 132:1—18
Kalnupceļa dziesma.
132 Piemini, Jehova, Dāviduun visas viņa ciešanas+ —
2 kā viņš zvērēja Jehovam,solīja Jēkaba Varenajam:+
3 ”Es neiešu savā namā+un neapgulšos savā gultā,
4 liegšu miegu savām acīmun plakstiem neļaušu aizvērties snaudā,
5 kamēr nebūšu atradis vietu Jehovam,cienīgu mājokli Jēkaba Varenajam!”+
6 Lūk, mēs par to* dzirdējām Efrātā,+mēs to atradām mežainā novadā.+
7 Iesim viņa mājoklī,+klanīsimies viņa kājsoliņa priekšā!+
8 Celies, Jehova, nāc savā mītnē+ —tu un tavas varenības šķirsts!+
9 Priesteri lai tērpjas taisnībā,tavi uzticīgie lai gavilē!
10 Sava kalpa Dāvida dēļneatstum savu svaidīto!+
11 Jehova ir devis zvērestu Dāvidam,patiesi, no tā viņš neatkāpsies:”Vienu no taviem pēcnācējiemes celšu tavā tronī.+
12 Ja tavi dēli ievēros manu līgumuun manus likumus*, ko es viņiem mācu,+tad arī viņu dēlimūžam sēdēs tavā tronī.”+
13 Jehova ir izraudzījies Cionu,+to viņš vēlas sev par mājvietu:+
14 ”Tā ir mana mītne uz mūžiem,tur es mājošu,+ jo es tā vēlos!
15 Es bagātīgi to svētīšu, lai tur netrūktu iztikas,tās trūcīgos es paēdināšu ar maizi,+
16 tās priesterus es tērpšu glābšanā,+tās uzticīgie gavilēt gavilēs.+
17 Tur es likšu augt Dāvida spēkam,es esmu sagatavojis gaismekli savam svaidītajam.+
18 Viņa ienaidniekus es tērpšu kaunā,bet viņa kronis spoži mirdzēs!”+