Jeremijas 34:1—22
34 Tajā laikā, kad Babilonas valdnieks Nebukadnecars ar savu karaspēku un visas viņam pakļautās valstis un tautas karoja pret Jeruzālemi un apkārtējām pilsētām, Jehova uzrunāja Jeremiju:+
2 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Ej pie Jūdas ķēniņa Cedekijas+ un pavēstī, ka Jehova saka: ”Es nodošu šo pilsētu Babilonas valdnieka rokās, un viņš to nodedzinās.+
3 Tu no viņa nepaglābsies, tevi notvers un nodos viņam.+ Tu tiksies ar Babilonas valdnieku aci pret aci, viņš ar tevi runās vaigu vaigā un tevi aizvedīs uz Babilonu.”+
4 Jūdas ķēniņ Cedekija, klausies Jehovas vēsti! Jehova par tevi saka tā: ”Tu nemirsi no zobena.
5 Tu nomirsi mierā,+ un tev dedzinās smaržvielas, tāpat kā dedzināja taviem tēviem — ķēniņiem, kas valdīja pirms tevis —, un tevi apraudās, izsaucoties: ”Ak vai, mans kungs!” ”Tā es esmu teicis,” pavēstī Jehova.”””
6 Visu to pravietis Jeremija Jeruzālemē paziņoja Jūdas ķēniņam Cedekijam,
7 kad Babilonas valdnieka karaspēks karoja pret Jeruzālemi un atlikušajām Jūdas pilsētām+ — Lahišu+ un Azēku.+ Tās bija pēdējās nocietinātās Jūdas pilsētas, kas vēl nebija iekarotas.
8 Jeremija no Jehovas saņēma vēsti pēc tam, kad ķēniņš Cedekija bija noslēdzis vienošanos ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, ka vergiem tiks pasludināta brīvība+ —
9 ka visi atlaidīs savus ebreju vergus un verdzenes un neviens vairs nepaturēs savus tautiešus verdzībā.
10 Augstmaņi un pārējie ļaudis paklausīja — visi, kas bija noslēguši vienošanos atlaist savus vergus un verdzenes un nepaturēt tos verdzībā, paklausīja un ļāva tiem aiziet.
11 Taču vēlāk viņi atsauca atpakaļ vergus un verdzenes, ko bija atbrīvojuši, un tos atkal paverdzināja.
12 Lūk, Jehovas vēsts, ko Jeremija saņēma no Jehovas:
13 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes, no verdzības zemes,+ es ar viņiem noslēdzu līgumu,+ teikdams:
14 ”Septītajā gadā jums jāatlaiž brīvībā savi tautieši, ko esat nopirkuši un kas jums ir kalpojuši sešus gadus. Atbrīvojiet viņus!”+ Bet jūsu tēvi manī neklausījās un negribēja neko dzirdēt.
15 Tomēr jūs nesen pārdomājāt un darījāt to, kas man patīk, atlaizdami brīvībā savus tautiešus, un namā, kas nosaukts manā vārdā, noslēdzāt manā priekšā vienošanos.
16 Bet pēc tam jūs atkal pārdomājāt un atsaucāt atpakaļ vergus un verdzenes, ko bijāt atbrīvojuši un kam bijāt ļāvuši iet, kur tie vēlas, un tos no jauna paverdzinājāt. Tā jūs apgānījāt manu vārdu.”+
17 Tāpēc Jehova saka tā: ”Jūs man neesat klausījuši un neesat dāvājuši brīvību saviem brāļiem, saviem tautiešiem.+ Tāpēc tagad es jums dāvāšu, lūk, kādu brīvību — es ļaušu vaļu zobenam, sērgām un badam,+ un es jūs padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes.”+ Tā ir teicis Jehova.
18 ”Lūk, kas būs jāpieredz tiem, kas pārkāpj manu līgumu un nepilda vienošanos, kuru ir noslēguši manā priekšā, pārcirzdami uz pusēm teļu un iziedami starp abiem gabaliem,+
19 proti, Jūdas un Jeruzālemes augstmaņiem, galminiekiem, priesteriem un visiem pārējiem ļaudīm, kas ir izgājuši starp abiem teļa gabaliem:
20 es viņus atdošu ienaidniekiem, kas tīko pēc viņu dzīvības, un viņu līķus ēdīs putni un zvēri.+
21 Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es nodošu ienaidnieku varā, kuri tīko pēc viņu dzīvības, — Babilonas valdnieka karaspēka varā,+ lai gan tas ir pārtraucis aplenkumu.”+
22 ”Es pavēlēšu,” saka Jehova, ”un likšu tam griezties atpakaļ. Tas uzbruks šai pilsētai, to ieņems un nodedzinās.+ Es izpostīšu Jūdas pilsētas, un tās paliks bez iedzīvotājiem.””+
