Apustuļu darbi 5:1—42
5 Bet kāds vīrs, vārdā Hananja, kopā ar savu sievu Sapfiru pārdeva zemes gabalu.
2 Ar sievas ziņu viņš daļu naudas slepus paturēja sev un tikai daļu atnesa un atdeva apustuļiem.+
3 Bet Pēteris jautāja: ”Hananja, kāpēc tu esi pieļāvis, ka Sātans tevi pamudina melot+ svētajam garam+ un slepus paturēt sev daļu zemes vērtības?
4 Vai pirms pārdošanas šī zeme nebija tava, un, kad tu to pārdevi, vai nauda nepalika tavā rīcībā? Kā tev kaut kas tāds varēja ienākt prātā? Tu esi melojis nevis cilvēkiem, bet Dievam.”
5 Šos vārdus dzirdējis, Hananja nokrita zemē un nomira. Visus, kas par to uzzināja, pārņēma lielas bailes.
6 Tad pienāca jaunekļi, ietina viņu, iznesa ārā un apglabāja.
7 Pēc kādām trijām stundām ieradās Hananjas sieva, kas neko nezināja par notikušo.
8 Pēteris viņai jautāja: ”Saki man, vai jūs par tādu summu pārdevāt zemi?” Viņa atbildēja: ”Jā, par tādu.”
9 Tad Pēteris teica: ”Kāpēc jūs abi esat sarunājuši izaicināt* Jehovas* garu? Vai dzirdi soļus? Tie, kas apglabāja tavu vīru, jau ir pie durvīm, un viņi iznesīs arī tevi.”
10 Tajā pašā brīdī viņa nokrita pie Pētera kājām un nomira. Kad jaunekļi ienāca un ieraudzīja, ka viņa ir mirusi, tie iznesa viņu ārā un apglabāja blakus vīram.
11 Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus, kas par to uzzināja.
12 Apustuļi darīja daudz zīmju un brīnumu tautā,+ un viņi visi pulcējās Sālamana kolonādē.+
13 Citiem nebija drosmes viņiem pievienoties, tomēr ļaudis viņus cildināja.
14 To, kas ticēja Kungam, kļuva aizvien vairāk — viņiem piebiedrojās daudz vīriešu un sieviešu.+
15 Pat slimos, noguldītus gultās un nestuvēs, iznesa un nolika galvenajās ielās, lai, Pēterim ejot garām, kaut viņa ēna kristu uz kādu no tiem.+
16 Jeruzālemē sanāca arī daudz ļaužu no apkārtējām pilsētām, nesdami slimniekus un tos, ko mocīja ļauni gari, un tie it visi tika izdziedināti.
17 Bet augsto priesteri un visus viņa atbalstītājus (tie piederēja pie saduceju novirziena*) sagrāba niknums*,
18 tie saņēma apustuļus ciet un iemeta viņus pilsētas cietumā.+
19 Bet naktī Jehovas eņģelis atvēra cietuma durvis,+ izveda viņus ārā un teica:
20 ”Ejiet, nostājieties templī un stāstiet ļaudīm dzīvības vēsti*!”
21 To dzirdējuši, viņi rītausmā aizgāja uz templi un sāka mācīt.
Kad ieradās augstais priesteris ar saviem atbalstītājiem, tie sasauca sinedriju un visu Izraēla vecāko padomi un aizsūtīja tempļa sargus uz cietumu pēc apustuļiem.
22 Bet sargi, ieradušies cietumā, viņus tur neatrada. Tad tie atgriezās un ziņoja:
23 ”Cietumu mēs atradām cieši aizslēgtu, un pie durvīm stāvēja sargi, bet, tās atslēguši, mēs nevienu iekšā neatradām.”
24 Kad tempļa sardzes priekšnieks un virspriesteri to dzirdēja, viņi bija neizpratnē, ko tas varētu nozīmēt.
25 Tad kāds atnāca un pavēstīja: ”Tie vīri, ko jūs ielikāt cietumā, stāv templī un māca ļaudis!”
26 Tūlīt pat sardzes priekšnieks ar tempļa sargiem aizgāja un atveda apustuļus, bet ne ar varu, jo sargi baidījās, ka ļaudis viņus nomētās ar akmeņiem.+
27 Kad apustuļi bija atvesti un nostādīti sinedrija zālē, augstais priesteris sāka viņus izvaicāt.
28 Viņš sacīja: ”Mēs jums stingri pavēlējām vairs nemācīt šajā vārdā,+ taču jūs esat piepildījuši Jeruzālemi ar savu mācību un gribat, lai uz mums gultos vaina šī cilvēka nāvē.”+
29 Pēteris un pārējie apustuļi atbildēja: ”Mums pirmām kārtām jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem.+
30 Mūsu tēvu Dievs ir cēlis augšā Jēzu, ko jūs nogalinājāt, piekārdami pie staba*.+
31 Dievs viņu ir paaugstinājis pie savas labās rokas+ par Virsvadītāju*+ un Glābēju,+ lai Izraēls varētu nožēlot grēkus un saņemt grēku piedošanu.+
32 Tam liecinieki esam mēs,+ kā arī svētais gars,+ kuru Dievs ir devis tiem, kas viņam paklausa.”
33 To dzirdējuši, tie aizsvilās dusmās un gribēja viņus nogalināt.
34 Bet sinedrijā piecēlās kāds farizejs, vārdā Gamaliēls,+ visā tautā cienīts bauslības skolotājs, un lika uz brīdi izvest apustuļus ārā.
35 Tad viņš teica: ”Izraēlieši, padomājiet labi, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem.
36 Pirms kāda laika uzradās Teuds, kas uzdevās par sazin ko, un viņam pievienojās ap četrsimt vīru. Bet, kad viņš tika nogalināts, viņa sekotāji izklīda, un ar to viss beidzās.
37 Pēc tam tautas skaitīšanas laikā parādījās galilejietis Jūda un aizrāva ļaudis sev līdzi. Bet arī šis gāja bojā, un visi viņa sekotāji izklīda.
38 Tāpēc es jums tagad saku: atstājiet šos cilvēkus mierā un ļaujiet viņiem iet. Ja šis ir cilvēku nodoms vai darbs, tas izjuks,
39 bet, ja tas ir no Dieva, jums neizdosies to izjaukt+ — varētu pat izrādīties, ka jūs patiesībā cīnāties pret Dievu.”+
40 Tie uzklausīja viņa padomu, iesauca apustuļus iekšā, nopēra+ un, pavēlējuši viņiem vairs nerunāt Jēzus vārdā, ļāva iet.
41 Tad apustuļi aizgāja no sinedrija, priecādamies,+ ka ir atzīti par cienīgiem ciest negodu Jēzus vārda dēļ.
42 Un katru dienu templī un pa mājām+ viņi neatlaidīgi mācīja un sludināja labo vēsti par Jēzu, kas ir Kristus.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”pārbaudīt”.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”sektas”.
^ Vai ”skaudība”.
^ Vai ”visus šīs dzīvības vārdus”.
^ Burt. ”koka”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.