2. Mozus 32:1—35
32 Kad ļaudis redzēja, ka Mozus ilgi nekāpj lejā no kalna,+ viņi sapulcējās ap Āronu un prasīja: ”Uztaisi mums dievu, kas ietu mums pa priekšu,+ jo mēs nezinām, kas ir noticis ar šo Mozu, šo vīru, kurš mūs izveda no Ēģiptes.”
2 Ārons sacīja: ”Izņemiet zelta auskarus,+ kas ir ausīs jūsu sievām, dēliem un meitām, un atnesiet tos man!”
3 Un visi ļaudis izņēma savus zelta auskarus un atnesa tos Āronam.
4 Viņš paņēma no ļaudīm zeltu un izveidoja teļa tēlu, apstrādājot to ar kaltu.+ Tad tie sauca: ”Izraēl, šis ir tavs Dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!”+
5 To redzēdams, Ārons tēla priekšā uzcēla altāri un paziņoja: ”Rīt ir svētki Jehovam!”
6 Nākamajā dienā ļaudis cēlās agri no rīta un nesa dedzināmos upurus un miera upurus. Pēc tam tie apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās, lai izpriecātos.+
7 Jehova teica Mozum: ”Kāp lejā, jo tava tauta, ko tu esi izvedis no Ēģiptes, rīkojas nekrietni.+
8 Cik ātri viņi ir novērsušies no ceļa, kuru es viņiem pavēlēju iet!+ Viņi ir izveidojuši sev teļa tēlu un zemojas un upurē tam, sacīdami: ”Izraēl, šis ir tavs Dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!””
9 Jehova turpināja: ”Es redzu, ka šī tauta ir stūrgalvīga.+
10 Tāpēc nekavē mani, un es, dusmās iededzies, tos iznīcināšu, bet no tevis es likšu celties lielai tautai.”+
11 Taču Mozus lūdzās Jehovu, savu Dievu:+ ”Jehova, kāpēc tev jādeg dusmās pret savu tautu, ko tu ar varenu spēku un stipru roku esi izvedis no Ēģiptes?+
12 Tad jau ēģiptieši varēs teikt: ”Viņš tos ir izvedis ar ļaunu nolūku, lai nonāvētu kalnos un noslaucītu no zemes virsas!”+ Neļauj vaļu savām karstajām dusmām, iežēlojies* un nesodi savu tautu!
13 Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Izraēlu, kuriem tu, pie sevis zvērēdams, apsolīji: ”Es vairošu jūsu pēcnācējus kā zvaigznes debesīs,+ un visu šo zemi, par ko esmu runājis, es došu jūsu pēcnācējiem, lai viņi to iemantotu uz mūžiem.””+
14 Tad Jehova iežēlojās* un neiznīcināja savu tautu, kā bija teicis.+
15 Mozus devās lejup no kalna ar abām liecības plāksnēm,+ kas bija aprakstītas no abām pusēm.
16 Plāksnes bija Dieva darinātas, un rakstu tajās bija iegrebis Dievs.+
17 Izdzirdējis ļaužu klaigas, Jozua sacīja Mozum: ”Nometnē skan kaujas troksnis!”
18 Bet Mozus atbildēja:
”Tā nav uzvaras dziesma,nedz arī sakauto vaimanas —es dzirdu citādu dziedāšanu!”
19 Kad Mozus tuvojās nometnei un ieraudzīja teļu+ un dejošanu, viņš iekaisa dusmās, nometa plāksnes zemē un sadauzīja tās kalna pakājē.+
20 Teļu, ko ļaudis bija izveidojuši, viņš sadedzināja un saberza putekļos,+ bet putekļus iebēra ūdenī un lika izraēliešiem to dzert.+
21 Mozus prasīja Āronam: ”Ko šie ļaudis ar tevi ir izdarījuši, ka tu tiem esi uzkrāvis tik lielu grēku?!”
22 Ārons atbildēja: ”Nedusmojies, mans kungs! Tu taču zini, ka šī tauta arvien sliecas uz ļaunu.+
23 Viņi man teica: ”Uztaisi mums dievu, kas ietu mums pa priekšu, jo mēs nezinām, kas ir noticis ar šo Mozu, šo vīru, kurš mūs izveda no Ēģiptes.”+
24 Tāpēc es viņiem liku: ”Lai visi, kam ir zelts, ņem to nost un atdod man!” Tad es iemetu zeltu ugunī, un tā tapa šis teļš!”
25 Mozus redzēja, ka tauta ir kļuvusi nevaldāma, jo pretiniekiem par apsmieklu Ārons tai bija devis vaļu.
26 Tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sauca: ”Kurš ir Jehovas pusē? Lai nāk pie manis!”+ Un ap viņu sapulcējās visi levīti.
27 Viņš tiem teica: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Apjoziet zobenu, izstaigājiet visu nometni no viena gala līdz otram un nonāvējiet pat savu brāli, savu kaimiņu un draugu!””+
28 Levīti darīja, kā Mozus bija licis, un tajā dienā krita ap trīstūkstoš vīru.
29 Tad Mozus sacīja: ”Tagad veltījiet sevi kalpošanai Jehovam, jo ikviens no jums ir nostājies pret savu paša dēlu un pret savu brāli.+ Tāpēc šodien Dievs jūs svētīs.”+
30 Otrā dienā Mozus tautai teica: ”Jūs esat smagi grēkojuši, tāpēc tagad es kāpšu augšā pie Jehovas — varbūt man izdosies izlūgties piedošanu par jūsu grēku.”+
31 Mozus atgriezās pie Jehovas un lūdza: ”Šī tauta patiešām ir izdarījusi lielu grēku! Ļaudis bija uztaisījuši sev zelta dievu!+
32 Tomēr, lūdzams, piedod viņu grēku,+ bet, ja ne — izdzēs mani no savas grāmatas.”+
33 Taču Jehova Mozum atbildēja: ”No savas grāmatas es izdzēsīšu tikai to, kurš pret mani ir grēkojis.
34 Tagad ej un ved tautu turp, kurp es tev liku! Mans eņģelis ies tev pa priekšu,+ un dienā, kad es prasīšu norēķinu, es sodīšu viņus par grēku.”
35 Jehova sodīja ļaudis par to, ka viņi bija darinājuši teļu — to teļu, ko uztaisīja Ārons.
