2. Mozus 16:1—36
16 Atstājuši Ēlīmu, izraēlieši nonāca Sīna tuksnesī,+ kas atrodas starp Ēlīmu un Sīnāju; tas notika otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc iziešanas no Ēģiptes.
2 Tuksnesī visa tauta sāka kurnēt pret Mozu un Āronu.+
3 Izraēlieši viņiem teica: ”Kaut mēs būtu miruši no Jehovas rokas Ēģiptē, kad sēdējām pie gaļas podiem+ un ēdām maizi, cik tīk! Bet jūs mūs esat atveduši šajā tuksnesī, lai visu tautu nomērdētu badā!”+
4 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Lūk, es likšu maizei līt pār jums no debesīm,+ un ļaudis lai iet un katru dienu savāc, cik vajadzīgs.+ Tā es pārbaudīšu, vai viņi rīkosies pēc maniem likumiem vai ne.+
5 Bet sestajā dienā+ lai viņi savāc un pagatavo divreiz vairāk nekā citās dienās.”+
6 Mozus un Ārons uzrunāja visus izraēliešus: ”Vakarā jūs sapratīsiet, ka Jehova ir tas, kurš jūs ir izvedis no Ēģiptes.+
7 No rīta jūs redzēsiet Jehovas spožumu*, jo Jehova ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret viņu. Kas gan mēs esam, ka jūs kurnat pret mums?”
8 Mozus turpināja: ”Kad Jehova vakarā jūs paēdinās ar gaļu un no rīta — ar maizi līdz sātam, jūs sapratīsiet, ka Jehova ir dzirdējis, kā jūs kurnat pret viņu. Jo kas gan mēs tādi esam? Jūs kurnat nevis pret mums, bet pret Jehovu!”+
9 Tad Mozus teica Āronam: ”Saki visiem izraēliešiem: ”Sapulcējieties Jehovas priekšā, jo viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu!””+
10 Kad Ārons bija runājis ar izraēliešiem, viņi pagriezās pret tuksnesi un ieraudzīja mākonī parādāmies Jehovas spožumu.+
11 Jehova sacīja Mozum:
12 ”Es esmu dzirdējis izraēliešu kurnēšanu.+ Saki viņiem: mijkrēslī jūs ēdīsiet gaļu un no rīta — maizi.+ Tad jūs zināsiet, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs!”+
13 Tajā vakarā salaidās paipalas un noklāja nometni,+ bet no rīta visapkārt nometnei bija rasas klājiens.
14 Kad rasa nožuva, tuksnesī zemi sedza smalkas pārslas,+ tik smalkas kā sarma.
15 To ieraudzījuši, izraēlieši cits citam vaicāja: ”Kas tas ir?”, jo viņi nezināja, kas tas ir. Mozus viņiem teica: ”Tā ir maize, ko Jehova jums dod uzturam.+
16 Jehova ir pavēlējis: ”Ikviens lai savāc tik, cik viņam vajag ēšanai. Ņemiet pa omeram*+ uz cilvēku atbilstoši iemītnieku skaitam savā teltī.””
17 Tad izraēlieši tā arī darīja un savāca cits vairāk, cits mazāk.
18 Kad viņi izmērīja savākto omeros, tiem, kas bija savākuši daudz, nepalika pāri un tiem, kas bija savākuši maz, nepietrūka.+ Ikviens bija savācis tik, cik vajadzēja ēšanai.
19 Mozus izraēliešiem pieteica: ”Lai neviens neko neatstāj līdz rītam!”+
20 Taču viņi Mozum neklausīja. Daži atlicināja daļu savāktā līdz rītam, bet tajā ieperinājās tārpi, un tas sasmirda, tāpēc Mozus uz viņiem dusmojās.
21 Tā viņi vāca šīs pārslas katru rītu, ikviens tik, cik viņam vajadzēja ēšanai. Kad saule sāka karsēt, tās izkusa.
22 Sestajā dienā izraēlieši savāca divtik maizes,+ divus omerus katram, un tautas vadoņi to paziņoja Mozum.
23 Viņš tiem atbildēja: ”Jehova ir teicis tā: ”Rīt ir pilnīgas atpūtas diena*, svēts sabats Jehovam.+ Cepiet, kas jums cepams, vāriet, kas vārāms,+ un to, kas paliek pāri, pataupiet līdz rītam.””
24 Tā nu viņi uzglabāja pārpalikumu līdz rītam, kā Mozus bija pavēlējis, un tas nesasmirda, un arī tārpi tajā neieperinājās.
25 Tad Mozus sacīja: ”Ēdiet to šodien, jo šodien ir Jehovas sabats. Šodien jūs laukā neko neatradīsiet.
26 Sešas dienas to vāciet, bet septītā diena ir sabats+ — tad nekā nebūs.”
27 Septītajā dienā daži tomēr aizgāja vākt, bet neko neatrada.
28 Jehova Mozum teica: ”Cik ilgi jūs neklausīsiet manām pavēlēm un likumiem?+
29 Ņemiet vērā, ka Jehova jums ir devis sabatu,+ tāpēc sestajā dienā viņš jums dod maizi divām dienām. Septītajā dienā ikviens lai paliek savā vietā un nekur neiet!”
30 Tā ļaudis septītajā dienā ievēroja sabatu*.+
31 Izraēlieši nosauca šo maizi par mannu*. Manna bija balta, tā līdzinājās koriandra sēkliņām un garšoja kā medus cepumi.+
32 Mozus teica: ”Jehova ir pavēlējis: ”Vienu omeru mannas saglabājiet nākamajām paaudzēm,+ lai tās redzētu maizi, ar ko es jūs ēdināju tuksnesī, kad biju izvedis jūs no Ēģiptes.””
33 Tad Mozus lika Āronam: ”Ņem krūku, ieber tajā omeru mannas un noliec to Jehovas priekšā, lai saglabātu nākamajām paaudzēm.”+
34 Kā Jehova Mozum bija pavēlējis, Ārons nolika mannu glabāšanai liecības šķirsta* priekšā.+
35 Izraēlieši ēda mannu četrdesmit gadus,+ līdz kamēr nonāca apdzīvotā zemē.+ Viņi pārtika no mannas, līdz nonāca pie Kanaāna zemes robežas.+
36 (Omers ir desmitā daļa ēfas*.)
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”godu; diženumu”.
^ 2,2 l. Sk. pielikumu B14.
^ Vai ”sabata atpūta”.
^ Vai ”atpūtās”.
^ Iesp., nosaukums cēlies no jautājuma ”Kas tas ir?” (ebr. mān hū).
^ Iesp., tā bija lāde svarīgu dokumentu glabāšanai.
^ Ēfa atbilst 22 l.
