”Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst”
”Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst”
”DIEVS ir mīlestība.” Dažās zemēs cilvēki šos vārdus mēdz ierāmēt un pielikt mājās pie sienas. Tie patiešām brīnišķīgi raksturo Dievu, atgādinot, ka viņa galvenā īpašība ir mīlestība.
Taču daudzi nemaz nezina, ka šie vārdi ir ņemti no Bībeles. Apustulis Jānis rakstīja: ”Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Jānis arī rakstīja par mīlestību, kāda Dievam ir pret cilvēkiem: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.)
Ņemot to vērā, kāds varbūt domā, ka Dievs nepievērš lielu uzmanību mūsu rīcībai. Kā liecina daudzu cilvēku dzīvesveids, viņi uzskata, ka, lai ko viņi darītu, Dievs viņus nesauks pie atbildības. Bet vai tā ir? Vai Dievs mīl visus cilvēkus — gan labos, gan ļaunos? Vai var teikt, ka arī Dievam ir ”savs laiks ienīst”?
Ko Dievs ienīst
Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. [..] Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst.” (Salamans Mācītājs 3:1, 8, LB-65r.) Saskaņā ar šo principu, arī Dievam, lai gan viņš ir ļoti mīlošs un laipns, ir ”savs laiks ienīst”.
Taču vispirms būtu jāsaprot, kas Bībelē ir domāts ar vārdu ”ienīst”. Kādā enciklopēdijā ir paskaidrots: ”Bībelē vārds ”naids” ir lietots ar dažādām nozīmes niansēm. Tas var apzīmēt spēcīgas, noturīgas jūtas, kam raksturīga izteikti negatīva attieksme, nelabvēlība un bieži vien arī ļaunprātība. Šīs jūtas var pāraugt tik spēcīgās emocijās, ka cilvēks cenšas kaitēt sava naida objektam.” Tieši tādā nozīmē vārds ”naids” ir vislabāk pazīstams, un šāda naida sekas mēs redzam visā pasaulē. Bet tajā pašā enciklopēdijā turpinājumā ir teikts: ””Naids” var apzīmēt arī dziļu nepatiku, kurai nav raksturīga vēlme naida objektam nodarīt ļaunu.”
Šī otrā nozīme ir tā, par kuru ir runa šajā rakstā, — ar naidu ir domāta dziļa nepatika, pat riebums, bet bez ļaunvēlības vai nodoma kaitēt. Vai Dievs var izjust šāda veida naidu? Pievērsīsim uzmanību, kas ir minēts Salamana Pamācību grāmatā, 6. nodaļas 16. līdz 19. pantā (LB-65r): ”Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.”
Tātad ir rīcība, ko Dievs ienīst. Taču nav teikts, ka viņš noteikti ienīst pašu cilvēku, kas rīkojas slikti. Dievs ņem vērā tādus vainu mīkstinošus apstākļus kā cilvēciskā vājība, vides ietekme, audzināšana un nezināšana. (1. Mozus 8:21; Romiešiem 5:12.) Salamana Pamācību grāmatas sarakstītājs šo domu paskaidro ar labu piemēru: ”Ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” (Salamana Pamācības 3:12.) Vecākiem ļoti nepatīk, ja bērns viņiem neklausa, bet viņi bērnu tik un tā mīl un dara visu iespējamo, lai palīdzētu tam labot savu nepareizo uzvedību, tāpēc viņi to pārmāca. Jehova rīkojas līdzīgi, ja viņš redz, ka pastāv cerība izglābt cilvēku, kas dara grēku.
Kad naids ir pamatots
Bet kā ir situācijās, kad cilvēks zina, kāda ir Dieva griba, bet nevēlas to pildīt? Šāds cilvēks iemanto nevis Dieva mīlestību, bet viņa nelabvēlību. Ja kāds apzināti un pastāvīgi dara to, ko Dievs Jehova ienīst, viņš izpelnās Dieva naidu. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalms 11:6.) Cilvēks, kas bez nožēlas grēko, nevar cerēt uz piedošanu, kā to Vēstulē ebrejiem paskaidro apustulis Pāvils: ”Ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam labi iepazinuši patiesību, vairs nepaliek nekāds upuris par grēkiem, bet tikai baisa tiesas gaidīšana un ugunīgas dusmas, kas aprīs pretiniekus.” (Ebrejiem 10:26, 27.) Kāpēc Dievs, kura galvenā īpašība ir mīlestība, ieņem šādu nostāju?
Ja cilvēks tīši nododas nopietnam grēkam, reizēm ļaunums viņā tik ļoti nostiprinās, ka kļūst par viņa personības neatņemamu sastāvdaļu. Viņš morāli degradējas, un tas var kļūt neatgriezeniski. Bībelē šāds grēcinieks ir salīdzināts ar leopardu, kas nevar izmainīt kažoka plankumus. (Jeremijas 13:23, LB-65r.) Kad cilvēks ir tik ļoti nocietinājies, ka nožēla nav iespējama, ”viņa vaina par grēku paliek mūžīgi”, jo viņš nevar saņemt piedošanu. (Marka 3:29.)
Tā notika gan ar Ādamu un Ievu, gan ar Jūdu Iskariotu. Ādams un Ieva bija radīti pilnīgi, un Dievs viņiem bija devis skaidru norādījumu, ko viņi labi saprata, tāpēc viņu grēks bija apzināts un līdz ar to nepiedodams. Kad Dievs ar viņiem vēlāk runāja, viņš neaicināja viņus nožēlot izdarīto. (1. Mozus 3:16—24.) Tiesa, Jūda bija grēcīgs, bet viņš daudz laika bija pavadījis kopā ar Dieva Dēlu un tomēr kļuva par nodevēju. Jēzus viņu nosauca par ”iznīcības dēlu”. (Jāņa 17:12.) Bībelē ir atklāts, ka arī Velns jau izsenis tīši grēko un ir pelnījis vienīgi iznīcību. (1. Jāņa 3:8; Atklāsmes 12:12.) Šīs personas Dievs ienīst.
Tomēr ir mierinoši zināt, ka ne visi, kas grēko, ir neglābjami pazuduši. Jehova ir ļoti pacietīgs, un viņam nav nekāda prieka sodīt tos, kas grēko nezināšanas dēļ. (Ecēhiēla 33:11.) Viņš tos aicina nožēlot izdarīto un saņemt piedošanu. Bībelē ir lasāms: ”Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas, — un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jesajas 55:7.)
Līdzsvarots viedoklis par mīlestību un naidu
Patiesajiem kristiešiem, kas vēlas sekot Dieva paraugam, ir svarīgi saprast, kad ir ”laiks mīlēt” un kad ir ”laiks ienīst”. Dažreiz spēcīgu jūtu iespaidā cilvēki nonāk galējībās, ja runa ir par mīlestību un žēlsirdību. Taču mācekļa Jūdas vārdi palīdz saprast, kāds ir līdzsvarots viedoklis par žēlsirdību un par naidu pret grēku: ”Esiet žēlsirdīgi.. pret citiem, taču ar bijību, nīzdami pat miesas aptraipītās drēbes.” (Jūdas 22, 23.) Tātad mums ir jāienīst ļaunums, nevis cilvēks, kas rīkojas ļauni.
Kristiešiem arī ir pavēlēts mīlēt savus ienaidniekus un darīt tiem labu. ”Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā,” sacīja Jēzus. (Mateja 5:44.) Tāpēc Jehovas liecinieki atkal un atkal apmeklē cilvēkus savā apkaimē, lai tiem sludinātu labo vēsti par Dieva valstību, kaut gan daudzi to neuzņem atsaucīgi. (Mateja 24:14.) Raudzīdamies no Bībeles viedokļa, Jehovas liecinieki uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir iespējams izjust Jehovas mīlestību un žēlsirdību. Ja cilvēki nenovērtē viņu centienus palīdzēt, izturas noraidoši pret viņiem vai pat viņus vajā, liecinieki seko apustuļa Pāvila padomam: ”Svētījiet tos, kas jūs vajā; svētījiet un nenolādiet. [..] Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” (Romiešiem 12:14, 17.) Viņi patur prātā, ka Jehova noteiks, kurš ir viņa mīlestības cienīgs, bet kurš ir pelnījis viņa dusmas. Dievs Jehova ir Tiesnesis, kas pieņem gala lēmumu jautājumā par dzīvību un nāvi. (Ebrejiem 10:30.)
Tik tiešām, ”Dievs ir mīlestība”. Mums ir augstu jāvērtē viņa mīlestība, jāpūlas noskaidrot, kāda ir viņa griba, un jāpilda tā. Jehovas liecinieki, kas dzīvo jūsu apkaimē, ar lielāko prieku palīdzēs jums uzzināt no jūsu Bībeles, kāda ir Dieva griba un kā dzīvot saskaņā ar to. Tā ir iespējams izvairīties no Dieva dusmām un iemantot viņa mīlestību.
[Izceltais teksts 23. lpp.]
”Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 6:16—19, LB-65r.)
[Izceltais teksts 24. lpp.]
”Ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam labi iepazinuši patiesību, vairs nepaliek nekāds upuris par grēkiem, bet tikai baisa tiesas gaidīšana.” (EBREJIEM 10:26, 27.)
[Izceltais teksts 25. lpp.]
”Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas.., jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (JESAJAS 55:7.)
[Attēls 24. lpp.]
Vecāki pārmāca bērnu, jo mīl viņu un vēlas, lai viņš labotos
[Attēls 25. lpp.]
Daudziem ieslodzītajiem ir pavērusies iespēja izjust Dieva mīlestību un žēlsirdību