PĒC viegla uzsitiena pa plecu Kingslijs sāk lasīt Bībeli — tas draudzē ir viņa pirmais uzdevums teokrātiskajā kalpošanas skolā. Viņš rūpīgi izrunā katru vārdu, neizlaizdams ne zilbi. Bet kas tad tas?! Kāpēc viņš neskatās Bībelē?

Kingslijs, kas dzīvoja Šrilankā, bija akls. Viņam bija arī dzirdes traucējumi, un pārvietoties viņš varēja tikai ratiņkrēslā. Kā šis vīrietis iepazina Jehovu, un kā viņš spēja uzstāties ar uzdevumu teokrātiskajā kalpošanas skolā?

Kad pirmo reizi satiku Kingsliju, mani pārsteidza tas, cik ļoti viņš alka pēc Bībeles patiesības. Vairāki Jehovas liecinieki viņam jau bija mācījuši Bībeli, un viņa grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi * Braila rakstā bija krietni nobružāta. Viņš pieņēma manu piedāvājumu turpināt iesāktās Bībeles nodarbības, taču bija divi traucējoši apstākļi.

Pirmkārt, Kingslijs kopā ar citiem dzīvoja pansionātā veciem ļaudīm un invalīdiem. Tā kā pansionātā valdīja liels troksnis un Kingslijam bija vāja dzirde, man nācās pacelt balsi un runāt ļoti skaļi. Līdz ar to visi pansionāta iemītnieki varēja dzirdēt, ko mēs katru nedēļu pārrunājām Bībeles nodarbībās.

 Otrkārt, katrā nodarbībā Kingslijs spēja izlasīt un apgūt tikai nelielu jaunas informācijas apjomu. Lai Bībeles mācības būtu saturīgākas, Kingslijs tām cītīgi gatavojās. Viņš vienmēr jau iepriekš daudzas reizes pārlasīja mācību vielu, savā Bībelē Braila rakstā sameklēja norādītos pantus un pēc tam izdomāja, kā atbildēt uz jautājumiem. Šāda pieeja nesa labus augļus. Nodarbības laikā Kingslijs mēdza sakrustotām kājām sēdēt uz paklāja, sajūsmā sizdams ar rokām pa grīdu un skaļā balsī aizrautīgi stāstīdams, ko bija iemācījies. Drīz vien mēs jau studējām Bībeli divreiz nedēļā pa divām stundām.

Kingslijs ļoti vēlējās apmeklēt draudzes sapulces valstības zālē, bet viņam tas nenācās viegli. Bija vajadzīgs kāds, kas viņam palīdzētu tikt ratiņkrēslā un ārā no tā, iekāpt automašīnā un iekļūt valstības zālē. Daudzi draudzē bija gatavi pēc kārtas palīdzēt Kingslijam un darīja to labprāt. Sapulču laikā Kingslijs pie auss turēja skaļruni, uzmanīgi klausījās runas un pat piedalījās sapulcēs ar komentāriem.

Kad Kingslijs kādu laiku bija mācījies Bībeli, viņš izlēma pieteikties teokrātiskajā kalpošanas skolā. Divas nedēļas pirms tam, kad viņam pirmo reizi bija jāuzstājas ar Bībeles lasījumu, es pavaicāju, vai viņš ir izmēģinājis savu uzdevumu. Kingslijs ar lielu pārliecību atbildēja: ”Jā, brāli, es to izmēģināju kādas 30 reizes.” Es viņu uzslavēju par pūlēm un palūdzu, vai nevarētu paklausīties viņa lasījumu. Viņš atvēra Bībeli Braila rakstā, sameklēja ar pirkstiem vajadzīgo vietu un sāka lasīt. Taču es ievēroju, ka Kingslija pirksti paliek nekustīgi, nevis slīd pa lappusēm, kā tas bija parasti. Viņš bija iemācījies visu Bībeles fragmentu no galvas!

Man pār vaigiem ritēja asaras, un es nespēju noticēt savām acīm. Es Kingslijam jautāju, kā viņam ir izdevies tik labi iegaumēt tekstu, ko viņš ir izmēģinājis tikai 30 reizes. Viņš izlaboja: ”Nē, es to izmēģināju 30 reizes dienā!” Vairāk nekā mēnesi Kingslijs bija sēdējis uz sava paklāja, lasīdams un pārlasīdams tekstu, līdz zināja to no galvas.

Tad pienāca diena, kad viņam bija jāuzstājas ar savu uzdevumu valstības zālē. Kad Kingslijs pabeidza lasīt Bībeles pantus, zālē atskanēja vētraini aplausi, un daudzi nespēja apvaldīt aizkustinājuma asaras, redzot viņa apņēmību. Kāda sludinātāja, kas uztraukuma dēļ bija pārstājusi gatavot uzdevumus teokrātiskajā skolā, pieteicās tajā no jauna. Šī māsa paskaidroja, kāpēc viņa tā darīja: ”Ja Kingslijs to var, arī es to varu!”

2008. gada 6. septembrī, kad Kingslijs trīs gadus bija mācījies Bībeli, viņš kristījās un kļuva par Jehovas liecinieku. Viņš palika uzticīgs Dievam līdz pat savai nāvei 2014. gada 13. maijā. Kingslijs bija pārliecināts, ka paradīzē uz zemes viņš turpinās kalpot Jehovam, būdams spēcīgs un pilnīgi vesels. (Jes. 35:5, 6.) (Pastāstījis Pols Makmanuss.)