1., 2. Kā Jehova sazinās ar saviem kalpiem?

BĪBELĒ stāstīts, ka cilvēki visos laikos dažādos veidos ir saņēmuši Jehovas vadību. Ar dažiem Dievs ir runājis ar eņģeļu starpniecību, parādībās vai sapņos, šādi atklādams viņiem nākotnes notikumus. Jehova šiem cilvēkiem deva arī konkrētus uzdevumus. (4. Moz. 7:89; Ecēh. 1:1; Dan. 2:19.) Citiem Jehovas norādījumus deva cilvēki, kas viņu pārstāvēja un piederēja pie viņa organizācijas zemes daļas. Lai kādā veidā Jehovas kalpiem tika darīti zināmi viņa teiktie vārdi, tie, kas sekoja viņa norādījumiem, tika svētīti.

² Mūsdienās Jehova vada savu tautu, izmantojot Bībeli, savu svēto garu un draudzi. (Ap. d. 9:31; 15:28; 2. Tim. 3:16, 17.) Vadība, ko saņemam no viņa, ir tik skaidra, it kā mūsu ”ausis dzirdētu aiz [mums] šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!”” (Jes. 30:21.) Arī Jēzus mums ļauj saklausīt Jehovas balsi, kad vada draudzi ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mat. 24:45.) Mums ļoti nopietni jāizturas pret šo vadību, jo no paklausības ir atkarīga mūsu mūžīgā dzīvība. (Ebr. 5:9.)

3. Kas mums varētu traucēt atsaukties uz Jehovas vadību? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Sātans ir apņēmības pilns panākt, lai mēs nesekotu Jehovas vadībai, kas var glābt mūsu dzīvību. Turklāt arī  mūsu pašu sirds, kas ir ”ļaunprātīgi lokana”, var traucēt mums atsaukties uz Jehovas norādījumiem. (Jer. 17:9.) Tāpēc tagad pievērsīsim uzmanību, kā pārvarēt šķēršļus, kas var apgrūtināt Dieva balss uzklausīšanu. Tāpat noskaidrosim, kā mūsu attiecības ar Jehovu jebkuros apstākļos var pasargāt tas, ka vēršamies pie viņa lūgšanās un uzklausām viņa teikto.

4. Kā Sātans pūlas ietekmēt cilvēku domāšanu?

⁴ Sātans pūlas ietekmēt cilvēku domāšanu, izplatīdams nepatiesu informāciju un maldinošu propagandu. (Nolasīt 1. Jāņa 5:19.) Tagad plaši ir pieejami ne tikai preses izdevumi — visā pasaulē, pat nomaļās vietās, daudzi iegūst informāciju no radio, televīzijas un interneta. Lai gan no šiem avotiem var uzzināt arī to, kas ir noderīgs, bieži tajos pozitīvā gaismā tiek attēlota tāda rīcība un vērtības, kas nav pieņemami Jehovam. (Jer. 2:13.) Piemēram, ziņu un izklaides industrija runā par viendzimuma laulībām kā par kaut ko normālu, un daudzi uzskata, ka Bībelē paustā nostāja pret homoseksuālismu ir pārlieku stingra. (1. Kor. 6:9, 10.)

5. Kā nepakļauties Sātana propagandai?

⁵ Kā tie, kas mīl Dieva taisnīgumu, var nepakļauties Sātana propagandas straumei? Kā ir iespējams atšķirt labu no ļauna? To viņi var darīt, ja ”turas pie [Dieva] vārdiem”. (Ps. 119:9.) Rakstītajos Dieva vārdos ir atrodami vērtīgi principi, kas palīdz atšķirt patiesu informāciju no maldinošas propagandas. (Sal. Pam. 23:23.) Citēdams Rakstus, Jēzus sacīja, ka ”cilvēkam jādzīvo.. no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes”. (Mat. 4:4.) Mums jāmācās izmantot Bībeles principus savā dzīvē. Piemēram, jau ilgi pirms tam, kad Mozus pierakstīja Jehovas likumu, kas aizliedza pārkāpt laulību, jaunais Jāzeps saprata, ka šāda rīcība ir grēks pret Dievu. Kad Potifara sieva mēģināja viņu pavedināt, viņš pat neapsvēra iespēju nepaklausīt Jehovam. (Nolasīt 1. Mozus 39:7—9.) Lai gan šī sieviete ilgāku laiku nelika Jāzepam mieru, viņas balss dēļ Jāzeps nepārstāja uzklausīt Dieva balsi. Lai atšķirtu labu no ļauna, ir svarīgi ieklausīties Jehovas balsī un apslāpēt nepārtraukto Sātana propagandas troksni.

6., 7. Kā mums jārīkojas, lai mūs neietekmētu Sātana ļaunprātīgie padomi?

⁶ Pasaulē ir milzums pretrunīgu reliģisku mācību un doktrīnu, tāpēc daudzi ir pārliecināti, ka meklēt patieso reliģiju nav jēgas. Taču Jehova ir parūpējies, lai viņa vadība būtu skaidri redzama ikvienam, kas vēlas to pieņemt. Mums ir jāizlemj, ko mēs uzklausīsim. Tā kā praktiski nav iespējams vienlaikus klausīties divās balsīs, mums jāpazīst Jēzus balss un jāuzklausa viņš. Jēzum Jehova ir uzticējis rūpēties par savām avīm. (Nolasīt Jāņa 10:3—5.)

 ⁷ ”Ņemiet vērā, ko jūs dzirdat,” aicināja Jēzus. (Marka 4:24.) Jehovas padomi ir skaidri un pareizi, bet mums tie jāuzklausa un jāņem vērā, attiecīgi noskaņojot savu sirdi. Ja nebūsim uzmanīgi, var gadīties, ka mēs ieklausīsimies ļaunprātīgajos Sātana padomos, nevis Jehovas mīlestības pilnajos norādījumos. Nekad neļausim par virzītājspēku savā dzīvē kļūt pasaulīgai mūzikai, filmām, televīzijas šoviem, grāmatām, paziņām, skolotājiem vai tā dēvētajiem ekspertiem. (Kol. 2:8.)

8. a) Kā mūsu sirds varētu mūs padarīt par ērtu mērķi Sātana uzbrukumiem? b) Kas varētu notikt, ja mēs atstātu bez ievērības brīdinošas pazīmes?

⁸ Sātans zina, ka mums piemīt grēcīgas noslieces, un cenšas panākt, lai mēs tām pakļautos. Kad sastopamies ar šādiem Sātana uzbrukumiem, saglabāt morālu skaidrību mēdz būt ļoti grūti. (Jāņa 8:44—47.) Kā tas ir iespējams? Iztēlosimies cilvēku, kas padodas mirkļa baudai un izdara kaut ko nepareizu, kaut arī pats nebija domājis, ka ar viņu tā kādreiz varētu notikt. (Rom. 7:15.) Kas izraisīja šo bēdīgo situāciju? Visticamāk, viņš pakāpeniski bija sācis arvien mazāk ieklausīties Jehovas balsī. Viņš vai nu nebija pamanījis brīdinošās pazīmes, kas liecināja par viņa sirds stāvokli, vai arī apzināti bija atstājis šīs pazīmes bez ievērības. Varbūt viņš bija pārstājis lūgt Jehovu, sācis mazāk sludināt vai izlaist sapulces. Galu galā viņš padevās kārdinājumam un izdarīja to, par ko zināja, ka tas nav pareizi. Mēs varam izvairīties no šādas traģiskas kļūdas, ja pievērsīsim uzmanību brīdinošām pazīmēm un tūlīt pat rīkosimies, lai labotu situāciju. Turklāt, ja klausām Jehovas balsij, mēs vairīsimies no jebkādām liekulīgu atkritēju mācībām. (Sal. Pam. 11:9.)

9. Kāpēc ir ļoti svarīgi laikus pamanīt grēcīgas noslieces?

⁹ Ja slimība tiek konstatēta laikus, daudzos gadījumos ir iespējams glābt cilvēka dzīvību. Arī mēs varam novērst nelaimi, ja ātri pamanām noslieces, kuru dēļ mēs varētu pakļauties kārdinājumam. Tiklīdz kaut ko tādu ievērojam, mums nekavējoties kaut kas jādara, pirms esam ”dzīvi notverti, lai pildītu [Sātana] gribu”. (2. Tim. 2:26.) Ko iesākt, ja pamanām, ka esam ļāvuši savai domāšanai un vēlmēm attālināties no tā, ko no mums prasa Jehova? Mums tūlīt pat pazemīgi jāatgriežas pie viņa, jāuzklausa viņa padomi un no visas sirds jāliek  tie lietā. (Jes. 44:22.) Ir jāsaprot, ka viens neapdomīgs lēmums var maksāt ļoti dārgi — tā sekas šajā laikmetā mēs varam izjust vēl ilgi. Daudz labāk ir izvairīties no nopietnas kļūdas, rīkojoties jau laikus.

10., 11. a) Kā var izpausties lepnums? b) Ko var mācīties no notikumiem ar Korahu, Dātanu un Abirāmu?

¹⁰ Mums jāapzinās, ka sirds mūs var aizvest pa nepareizu ceļu. Grēcīgās tieksmes ir ārkārtīgi spēcīgas. Starp tām var minēt lepnumu un alkatību. Abas šīs īpašības traucē uzklausīt Jehovas balsi un var pamudināt uz rīcību, kurai būs bēdīgas sekas. Lepns cilvēks ir pārāk augstās domās par sevi. Iespējams, viņš uzskata, ka viņam ir tiesības darīt visu, ko vien viņš vēlas, un ka neviens viņam nedrīkst norādīt, kā rīkoties. Šādam cilvēkam varbūt šķiet, ka viņam nav vajadzīga vadība un padomi, ko dod citi kristieši, draudzes vecākie un pat Dieva organizācija. Jehovas balss skaņa viņam kļūst pavisam vāja.

¹¹ Kad izraēlieši klejoja tuksnesī, Korahs, Dātans un Abirāms sacēlās pret Mozus un Ārona varu. Lepnuma mudināti, dumpinieki paši izdomāja, kā pielūgt Jehovu. Kāda bija Jehovas reakcija? Viņš tos sodīja ar nāvi. (4. Moz. 26:8—10.) No šiem vēsturiskajiem notikumiem var mācīties kaut ko ļoti svarīgu: sacelšanās pret Jehovu ved nelaimē. Tāpat mums jāatceras: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns.” (Sal. Pam. 16:18; Jes. 13:11.)

12., 13. a) Miniet piemēru, kā alkatība var ievest cilvēku nelaimē! b) Paskaidrojiet, kā alkatība, ja ar to necīnās, var strauji kļūt spēcīgāka!

¹² Vēl viena bīstama īpašība ir alkatība. Alkatīgs cilvēks bieži rīkojas uz savu galvu un neievēro pieņemtās uzvedības normas. Kad sīriešu karaspēka virspavēlnieks Naāmans bija izdziedināts no spitālības, viņš piedāvāja dāvanas pravietim Elīsam, bet tas atteicās. Taču Elīsas kalps Gehazis tīkoja pēc šīm dāvanām. Viņš nodomāja: ”Tik tiešām, ka tas Kungs ir dzīvs, es skriešu viņam [Naāmanam] pakaļ un ņemšu kaut ko no viņa!” Neko nesakot Elīsam, Gehazis skrēja pakaļ Naāmanam, nekaunīgi meloja un prasīja tam ”talentu sudraba un divas kārtas svētku drēbju”. Kas notika tāpēc, ka Gehazis šādi rīkojās un meloja Jehovas pravietim? Alkatīgajam Gehazim pielipa Naāmana spitālība. (2. Ķēn. 5:20—27.)

¹³ Alkatība var sākties ar kaut ko nenozīmīgu, bet, ja ar to necīnās, tā var pieņemties spēkā un pārņemt cilvēku savā varā. Tas, cik spēcīga ir alkatība, ir redzams no Bībelē aprakstītā gadījuma ar Ahanu. Lasot par to, var pamanīt, kā viņa alkatība kļuva arvien stiprāka. Ahans teica: ”Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu mēteli un divi simti sudraba seķeļu un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu.” Ahans nevis pretojās savām nepareizajām domām, bet padevās alkatībai, nozaga mantas un paslēpa tās savā teltī. Kad Ahana pārkāpums nāca gaismā, Jozua paziņoja, ka Jehova viņu ievedīs nelaimē. Tajā pašā dienā Ahans līdz ar savu ģimeni tika nomētāts ar akmeņiem. (Joz. 7:11, 21, 24, 25.) Alkatība ir drauds mums visiem, tāpēc ir nepieciešams ”sargāties no mantrausības”. (Lūk. 12:15.) Laiku pa laikam var gadīties, ka mums prātā ienāk kāda amorāla doma, kas arī ir alkatības forma, bet ir svarīgi, lai mēs atgūtu kontroli pār savām domām un neļautu iekārei kļūt tik spēcīgai, ka mēs izdarītu grēku. (Nolasīt Jēkaba 1:14, 15.)

14. Kas būtu jādara, ja pamanām sevī noslieci uz lepnumu un alkatību?

 ¹⁴ Gan lepnums, gan alkatība izraisa nelaimi. Pārdomas par to, kāds būs nepareizas rīcības iznākums, mums palīdzēs nepieļaut, ka šādu noslieču dēļ mēs pārstātu ieklausīties Jehovas balsī. (5. Moz. 32:29.) Bībelē patiesais Dievs ne tikai norāda pareizo ceļu, bet arī paskaidro, kāds būs ieguvums, ja iesim pa to, un kādas būs sekas, ja novirzīsimies uz nepareizu ceļu. Ja sirds mūs mudina kaut ko darīt lepnuma vai alkatības dēļ, būtu prātīgi vispirms apsvērt iespējamās sekas. Mums jāpadomā, kā mūsu rīcība ietekmēs mūs pašus, mūsu ģimenes locekļus un jo sevišķi mūsu attiecības ar Jehovu.

15. Ko var mācīties no Jēzus piemēra?

¹⁵ Jehova vēlas, lai mums klātos labi. (Ps. 1:1—3.) Viņš piedāvā skaidru vadību tieši tad, kad tā mums ir vajadzīga. (Nolasīt Ebrejiem 4:16.) Lai gan Jēzus bija pilnīgs, viņam vajadzēja regulāri runāt ar Jehovu lūgšanās. Jehova atbalstīja un vadīja Jēzu brīnumainā veidā. Viņš sūtīja eņģeļus, lai tie kalpotu Jēzum, palīdzēja viņam ar savu svēto garu un sniedza vadību, kad Jēzus izraudzījās divpadsmit apustuļus. No debesīm atskanēja Jehovas balss, kas apliecināja viņa labvēlību un atbalstu Jēzum. (Mat. 3:17; 17:5; Marka 1:12, 13; Lūk. 6:12, 13; Jāņa 12:28.) Arī mums, tāpat kā Jēzum, lūgšanās jārunā ar Dievu par to, kas mums ir uz sirds. (Ps. 62:8, 9; Ebr. 5:7.) Lūgšanas ļauj uzturēt tuvas attiecības ar Jehovu un dzīvot tā, lai sagādātu viņam godu.

16. Kā mēs varam saņemt Jehovas palīdzību, lai spētu uzklausīt viņa balsi?

¹⁶ Kaut arī Jehovas padomi ir brīvi pieejami, viņš nevienu nespiež tiem sekot. Mums ir jālūdz viņa svētais gars, tad viņš mums to bagātīgi piešķirs. (Nolasīt Lūkas 11:10—13.) Taču būtiski ir ”pievērst uzmanību tam, kā [mēs] klausāmies”. (Lūk. 8:18.) Piemēram, būtu liekulīgi lūgt, lai Jehova palīdz pārvarēt noslieci rīkoties netikumīgi, bet vienlaikus skatīties pornogrāfiju vai filmas, kurās parādīta netikumība. Mums jāmeklē tādas vietas un apstākļi, kur ir pieejams Jehovas gars. Mēs zinām, ka viņa gars ir draudzes sapulcēs. Daudzi Jehovas kalpi ir izvairījušies no nelaimes, sapulcēs uzklausot Jehovu. Tā viņi ir spējuši pamanīt nepareizas vēlmes, kas veidojas viņu sirdī, un labojuši savu rīcību. (Ps. 73:12—17; 143:10.)

17. Kāpēc ir bīstami paļauties uz sevi?

¹⁷ Ir pamācoši domāt par senās Izraēlas ķēniņu Dāvidu. Jaunībā viņš guva uzvaru pār filistiešu milzi Goliātu. Vēlāk Dāvids kļuva par karavīru un ķēniņu, aizstāvēja savu tautu un pieņēma lēmumus, kas nāca tai par labu. Tomēr, kad Dāvids paļāvās uz sevi, sirds viņu pievīla un viņš izdarīja nopietnu grēku ar Batsebu, pat likdams nonāvēt tās vīru Ūriju. Saņēmis pārmācību, Dāvids pazemīgi atzina savu kļūdu un atjaunoja labas attiecības ar Jehovu. (Ps. 51:6, 8, 12, 13.)

18. Kas mums var palīdzēt uzklausīt Jehovas balsi?

¹⁸ Ņemsim vērā padomu, kas lasāms 1. vēstulē korintiešiem, 10. nodaļas 12. pantā, un nekļūsim pašpārliecināti. Tā kā mēs nespējam ”droši noteikt savu ceļu”, galu galā mēs tik un tā uzklausīsim vai nu Jehovas, vai viņa galvenā ienaidnieka balsi. (Jer. 10:23.) Pastāvīgi lūgsim Jehovu, sekosim svētā gara vadībai un allaž ieklausīsimies Jehovas balsī!