1., 2. Kā savā starpā var atšķirties ģimenes locekļi, un kā mēs atšķiramies garīgā ziņā?

JEHOVA ir ģimenes izveidotājs. (Efes. 3:14, 15.) Tomēr pat cilvēkiem, kas nāk no vienas ģimenes, mēdz būt atšķirīgas īpašības un apstākļi dzīvē. Kāds no dzimšanas līdz pilngadībai ir dzīvojis kopā ar vecākiem; citiem vecāki ir miruši — varbūt slimības, nelaimes gadījuma vai kādas citas traģēdijas dēļ; vēl citi nemaz nezina, kas ir viņu vecāki.

² Arī garīgā ziņā Jehovas kalpu ģimenē katram ir savi apstākļi. Varbūt mēs, kā daži saka, esam ”uzauguši patiesībā”, un vecāki mums ir mācījuši Dieva principus. (5. Moz. 6:6, 7.) Vai arī mēs esam starp tiem tūkstošiem, kas ir uzzinājuši patiesību no citiem Jehovas kalpiem, kuri to sludina. (Rom. 10:13—15; 1. Tim. 2:3, 4.)

3. Kas mums visiem ir kopīgs?

³ Un tomēr, par spīti minētajām atšķirībām, mums visiem ir kaut kas kopīgs. Mēs izjūtam Ādama nepaklausības sekas un esam mantojuši nepilnību, grēku un nāvi. (Rom. 5:12.) Bet tik un tā, būdami patiesie Dieva kalpi, mēs drīkstam  uzrunāt Jehovu ”mūsu Tēvs”. Jesajas grāmatas 64. nodaļas 8. pantā pravietis, kas piederēja pie tautas, kura senatnē bija Dieva izredzēta, vērsās pie Dieva: ”Ak Kungs, Tu esi taču mūsu Tēvs!” Arī Jēzus sāka savu parauglūgšanu ar vārdiem: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mat. 6:9.)

4., 5. Kas mums būtu jāpārdomā, lai vairotu pateicības jūtas pret mūsu Tēvu — Jehovu?

⁴ Debesu Tēvs par mums gādā un mūs sargā — tautai, kas piesauc viņa vārdu ticībā, ir viss nepieciešamais. Psalmu sacerētājs attēlo Dievu sakām: ”Viņš [Dieva kalps] pieķēries man, un es paglābšu viņu, es pasargāšu viņu, jo viņš zina manu vārdu.” (Ps. 91:14, LB-2012.) Dievs Jehova mūs ar mīlestību paglābj no mūsu ienaidniekiem un sargā savu tautu, lai tā neietu bojā.

⁵ Lai vairotu pateicības jūtas pret mūsu debesu Tēvu, aplūkosim trīs svarīgas atziņas: pirmkārt, Jehova par mums gādā; otrkārt, viņš mūs sargā; treškārt, viņš ir mūsu labākais Draugs. Iedziļinoties šajā materiālā, pārdomāsim savas attiecības ar Dievu un to, kā mēs viņu varam godāt kā savu Tēvu. Mums būs noderīgi pārdomāt arī svētības, kādas Jehova ir sagatavojis visiem, kas viņam tuvojas. (Jēk. 4:8.)

6. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc var teikt, ka Jehova sagādā ”ikkatru labu dāvanu”?

⁶ ”Ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte nāk no augšas — no gaismas Tēva,” rakstīja māceklis Jēkabs. (Jēk. 1:17.) Arī pati dzīvība ir brīnišķīga Jehovas dāvana. (Ps. 36:10.) Ja izmantojam savu dzīvi, lai pildītu Dieva gribu, mēs jau tagad varam saņemt bagātīgas svētības, kā arī iegūstam izredzes mūžīgi dzīvot jaunajā pasaulē. (Sal. Pam. 10:22; 2. Pēt. 3:13.) Bet kā tas ir iespējams, ņemot vērā Ādama nepaklausības bēdīgās sekas?

7. Kā Dievs mums ir pavēris iespēju veidot ar viņu tuvas attiecības?

⁷ Jehova par mums gādā neskaitāmos veidos. Piemēram, mēs nevarētu iztikt bez viņa augstsirdīgās labestības. Mēs visi esam grēcīgi un esam mantojuši nepilnību no sava tēva — pirmā cilvēka uz zemes. (Rom. 3:23.) Tomēr Jehova, mīlestības vadīts, ir pavēris mums iespēju veidot ar viņu tuvas attiecības. Apustulis Jānis rakstīja: ”Lūk, kā pret mums ir izpaudusies Dieva mīlestība: Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību. Nevis tā ir mīlestība, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka viņš ir mīlējis mūs un ir sūtījis savu Dēlu — samierināšanas upuri par mūsu grēkiem.” (1. Jāņa 4:9, 10.)

8., 9. Kā Jehova Ābrahāma un Īzāka laikā apliecināja, ka viņš gādā par saviem kalpiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁸ 19. gadsimtā p.m.ē. risinājās pravietiski notikumi, kas atklāj, cik daudz Jehova savā mīlestībā bija gatavs darīt, lai paklausīgie cilvēki varētu iegūt mūžīgu dzīvi. Par šiem notikumiem stāstīts Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 17.—19. pantā: ”Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, gandrīz upurēja Īzāku — tas, kurš ar prieku bija uzņēmis solījumus, grasījās upurēt savu vienīgo dēlu, lai gan viņam bija teikts: ”Tas, ko sauks par tavu pēcnācēju, celsies no Īzāka.” Bet viņš sprieda, ka Dievs to spēj celt augšā pat no mirušajiem, un, tēlaini runājot, no turienes viņš to arī saņēma atpakaļ.” Nav grūti saskatīt līdzību: Jehova atdeva savu Dēlu Jēzu Kristu pasaules, tas ir, cilvēku, dēļ. (Nolasīt Jāņa 3:16, 36.)

 ⁹ Īzāks, bez šaubām, ļoti priecājās, ka bija izglābts no upura nāves. Viņš noteikti bija pateicīgs, ka Dievs viņa vietā izraudzījās citu upuri — aunu, kas turpat netālu bija ieķēries krūmājos. (1. Moz. 22:10—13.) Nav brīnums, ka šī vieta kļuva pazīstama ar nosaukumu Jahve-jire, kas nozīmē ”Jehova gādās”. (1. Moz. 22:14.)

10., 11. Kam ir uzticēta ”izlīguma kalpošana”, un kā viņi to veic?

¹⁰ Domājot par to, kā Jehova par mums gādā, mēs ar pateicību atzīstam, cik svarīga nozīme ir Jēzum Kristum. To apzinājās arī Pāvils, kurš rakstīja: ”Esam atzinuši: viens cilvēks ir nomiris par visiem, tātad visi bija miruši, un viņš ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā.” (2. Kor. 5:14, 15.)

¹¹ Agrīnie kristieši mīlēja Dievu un bija pateicīgi par nenovērtējamo iespēju viņam kalpot, tāpēc viņi ar prieku pieņēma ”izlīguma kalpošanu”. Sludinot un gatavojot mācekļus, šie kristieši palīdzēja godprātīgiem cilvēkiem nodibināt mierīgas attiecības ar Dievu, iegūt viņa draudzību un galu galā kļūt par viņa garīgajiem bērniem. Mūsdienās svaidītajiem Jehovas kalpiem ir uzticēta tā pati kalpošana. Tas, ko viņi paveic, būdami vēstnieki Dieva un Kristus vietā, ļauj Jehovam vilkt pie sevis cilvēkus, kam ir pareiza attieksme un kas sāk ticēt. (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:18—20; Jāņa 6:44; Ap. d. 13:48.)

12., 13. Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par visu, ko Jehova ir sagādājis?

¹² Visi kristieši, kam ir cerība dzīvot uz zemes, līdz ar svaidītajiem piedalās valstības sludināšanā, jo viņi ir pateicīgi par Jehovas gādību. Sludinot mēs liekam lietā Bībeli, kas ir vēl viena brīnišķīga Dieva dāvana. (2. Tim. 3:16, 17.) Prasmīgi izmantojot Dieva iedvesmotos Rakstus kalpošanā, mēs dodam cilvēkiem iespēju iegūt mūžīgu dzīvi. Šajā darbā mums palīdz vēl kaut kas, ko Jehova ir sagādājis, — viņa svētais gars. (Cak. 4:6; Lūk. 11:13.) Sludināšanā tiek gūti iespaidīgi panākumi, kā par to liecina regulāri iznākošās Jehovas liecinieku gadagrāmatas. Ir liels gods piedalīties šajā darbā, cildinot mūsu Tēvu, kas par mums gādā.

¹³ Ņemot vērā, cik gādīgi Dievs par mums rūpējas, būtu labi pārdomāt: vai es kalpošanā daru visu iespējamo, lai paustu Jehovam dziļu pateicību par viņa gādību? Ko es varētu uzlabot, lai kļūtu par prasmīgāku labās vēsts sludinātāju? Pateicību par visu, ko Dievs mums dod, var apliecināt, ierādot valstībai galveno vietu dzīvē. Ja tā rīkosimies, Jehova parūpēsies par mūsu vajadzībām. (Mat. 6:25—33.) Tā kā Dievs mūs mīl, mums būtu jādara viss iespējamais, lai viņam patiktu un iepriecinātu viņa sirdi. (Sal. Pam. 27:11.)

14. Kā Jehova ir glābis savus kalpus?

¹⁴ Dāvids kādā no psalmiem dziedāja: ”Es gan esmu postā un nabags, bet tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs!” (Ps. 40:18.) Jehova ne reizi vien ir glābis savus kalpus kopumā, piemēram, kad ienaidnieki tos ir nežēlīgi un neatlaidīgi vajājuši. Mēs esam ļoti pateicīgi par Dieva palīdzību šādās situācijās un par garīgo stiprinājumu, ko viņš mums pastāvīgi piedāvā.

15. Ar piemēru paskaidrojiet, kā mīlošs tēvs cenšas pasargāt savu bērnu!

¹⁵ Mīlošs tēvs ne tikai gādā par saviem  bērniem, bet ir gatavs tos arī sargāt. Ja bērniem draudētu briesmas, tēvs, protams, censtos tos glābt. Kāds brālis atceras gadījumu no savas bērnības. Kopā ar tēvu viņi nāca mājās pēc sludināšanas, un ceļā viņiem bija jāšķērso upīte. Taču no rīta bija nolijis stiprs lietus, un upīte bija pārplūdusi. Vienīgais veids, kā tikt tai pāri, bija lēkt no viena liela akmens uz otru. Zēns gāja pirmais, bet uz viena no akmeņiem paklupa, iekrita straumē un divreiz pazuda zem ūdens. Cik gan viņš bija pateicīgs, ka tēvs tūlīt pat stingri satvēra viņu aiz pleca un izglāba no noslīkšanas! Debesu Tēvs mūs glābj no šīs ļaunās pasaules mutuļojošās ”straumes” un no tās valdnieka, Sātana. Nevienam nevarētu būt labāka sarga par Jehovu. (Mat. 6:13; 1. Jāņa 5:19.)

16., 17. Kā Jehova sniedza palīdzību un aizsardzību izraēliešiem, kad tie cīnījās ar amalekiešiem?

¹⁶ To, kādu aizsardzību Jehova savā mīlestībā nodrošina, varēja labi redzēt 1513. gadā p.m.ē. Viņš jau bija izglābis izraēliešus no jūga Ēģiptē un brīnumainā veidā pasargājis viņus, kad viņi šķērsoja Sarkano jūru. Pēc gājiena cauri tuksnesim Sinaja kalna virzienā tauta nonāca pie Refidimas.

¹⁷ Zinādams pravietojumu, kas lasāms 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, Sātans droši vien izmisīgi meklēja izdevību uzbrukt neaizsargātajiem izraēliešiem. Viņš mēģināja to darīt ar Dieva tautas ienaidnieku amalekiešu rokām. (4. Moz. 24:20.) Taču Jehova stiprināja četrus dievbijīgus vīrus — Jozuu, Mozu, Āronu un Hūru. Kad Jozua devās cīņā ar amalekiešiem,  Mozus, Ārons un Hūrs stāvēja uz tuvumā esoša kalna. Kamēr Mozus bija pacēlis rokas, izraēlieši kaujā guva virsroku. Bet, kad Mozus rokas kļuva smagas, Ārons un Hūrs tās balstīja. Tā ar Jehovas palīdzību un aizsardzību ”Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu”. (2. Moz. 17:8—13.) Mozus tur uzcēla altāri un nosauca to ”Tas Kungs ir mans karogs”. (Nolasīt 2. Mozus 17:14, 15.)

18., 19. Kā Dievs aizsargā savus kalpus mūsdienās?

¹⁸ Jehova sargā tos, kas viņu mīl un viņam paklausa. Ja pret mums vēršas ienaidnieki, mēs, tāpat kā izraēlieši pie Refidimas, meklējam drošību pie Dieva. Jehova bieži ir pasargājis savu tautu kopumā, un viņš mūs glābj no Sātana uzbrukumiem. Daudzkārt Dievs ir palīdzējis mūsu brāļiem, kas ir saglabājuši kristīgo neitralitāti. Piemēram, tā tas bija nacistu laikā Vācijā un citās zemēs pagājušā gadsimta 30. un 40. gados. Kad lasām un pārdomājam brāļu dzīvesstāstus un gadagrāmatās aprakstītos gadījumus, kas liecina par Dieva palīdzību vajāšanās, nostiprinās mūsu paļāvība uz to, ka Jehova ir mūsu patvērums. (Ps. 91:2.)

¹⁹ Ar Jehovas organizācijas un tās izdoto publikāciju starpniecību mēs saņemam mīlestības pilnus atgādinājumus, kas mūs pasargā. Pēdējos gados šādu vērtīgu norādījumu ir bijis sevišķi daudz. Kaut gan pasaule grimst aizvien dziļāk izlaidības un pornogrāfijas slīkšņā, Jehova dod noderīgus atgādinājumus un sniedz praktisku palīdzību, lai mēs zinātu, kādas briesmas draud morālā ziņā. Piemēram, mēs esam saņēmuši tēvišķīgus padomus vairīties no sliktas sabiedrības, kādā varam nonākt, neapdomīgi lietojot sociālos tīklus. * (1. Kor. 15:33.)

20. Kāda aizsardzība un vadība ir pieejama kristiešu draudzē?

²⁰ Kā mēs varam apliecināt, ka patiešām esam Jehovas mācīti? Tas ir iespējams, ja ņemam vērā viņa norādījumus. (Jes. 54:13.) Draudzē mēs varam justies drošībā, gūt nepieciešamo vadību un aizsardzību, jo tur var atrast dievbijīgus vecākos, kas neliedz uz Rakstiem balstītu palīdzību un padomus. (Gal. 6:1.) Jehova par mums maigi rūpējas lielā mērā tieši ar šo ”dāvanu” starpniecību. (Efes. 4:7, 8.) Kā mēs to uztveram? Dievs mūs svētīs, ja labprāt būsim paklausīgi un padevīgi. (Ebr. 13:17.)

21. a) Kā mums būtu jāapņemas rīkoties? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

²¹ Būsim apņēmības pilni pakļauties svētā gara vadībai un līdz ar to arī mūsu debesu Tēva vadībai. Domāsim par to, kā dzīvoja viņa Dēls, Jēzus Kristus, kura izcilajam piemēram mēs tiecamies līdzināties. Jēzus bija paklausīgs līdz pat nāvei, tāpēc viņš tika bagātīgi atalgots. (Filip. 2:5—11.) Ja paļausimies uz Jehovu no visas sirds, tad arī mēs saņemsim svētības, tāpat kā viņš. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Vienmēr paturēsim prātā, ka Jehova par mums gādā un mūs sargā kā neviens cits. Kāds prieks un gods ir viņam kalpot! Mūsu mīlestība pret Jehovu augs vēl vairāk, ja pārdomāsim trešo sākumā minēto atziņu — to, ka mums ir iespēja iegūt viņa draudzību. Nākamajā rakstā paskaidrots, kāpēc Jehovu var saukt par mūsu labāko Draugu.