Svētajos Rakstos ir lasāms brīdinājums: ”No sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšana, netiklība, zagšana, nepatiesas liecības, zaimi.” (Mat. 15:19.) Mūsu sirds mūs var pievilt un aizvest pilnīgi nepareizā virzienā, pamudinot rīkoties pretēji Dieva gribai. Turklāt mēs pat varam to nepamanīt līdz brīdim, kad izdarām kaut ko nesaprātīgu. Kā saprast savas sirds nolūkus, pirms mēs izdarām kaut ko nepareizu?

Katru dienu lasīsim Bībeli un pārdomāsim lasīto.

”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs, tas ir asāks par jebkuru divasmeņu zobenu un duras tik dziļi, ka atdala dvēseli un garu,” rakstīja apustulis Pāvils. Dieva Raksti ”spēj izvērtēt sirds domas un nolūkus”. (Ebr. 4:12.) Ja mēs raudzīsimies uz sevi Dieva Rakstu gaismā, mēs spēsim saprast savas sirds nolūkus, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs tos lasītu un pārdomātu katru dienu. Tā mēs mācāmies veidot pret visdažādākajiem jautājumiem tādu pašu attieksmi, kāda ir Jehovam.

Ja mēs pieņemam pamācības, ko smeļamies no Bībeles, un izmantojam dzīvē tajā ietvertos principus, tas ietekmē mūsu sirdsapziņu, kas mums ”dod liecību”. (Rom. 2:15.) Kad mūsu sirds mēģina attaisnot kaut ko nepareizu, ko grasāmies darīt, sirdsapziņas balss mūs var atturēt no šāda soļa.  Turklāt Bībelē ir aprakstīti pamācoši piemēri, kas noder ”par brīdinājumu mums”. (1. Kor. 10:11.) Pārdomas par šiem piemēriem mūs var atturēt no nepareizas rīcības. Kā mums būtu jārīkojas?

Lūgsim, lai Dievs palīdz saprast mūsu sirds nolūkus.

Jehova ir Dievs, kas ”pārbauda sirdi”. (1. Laiku 29:17.) Viņš ”ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu”. (1. Jāņa 3:20.) Dievu nav iespējams maldināt. Ja mēs lūgšanā atklāti stāstām Jehovam par savām raizēm, izjūtām un vēlmēm, viņš mums palīdzēs saprast, kādi ir mūsu sirds nolūki. Mēs varam lūgt: ”Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi.” (Ps. 51:12.) Nav šaubu, ka lūgšanas lielā mērā palīdz saprast, kas slēpjas mūsu sirdī.

Būsim uzmanīgi klausītāji draudzes sapulcēs.

Mums būs vieglāk izvērtēt, kas mēs esam savā iekšējā būtībā, savā sirdī, ja mēs uzmanīgi klausīsimies, kas tiek apspriests draudzes sapulcēs. Tiesa, ne katrā sapulcē mēs uzzinām kaut ko pilnīgi jaunu, tomēr tajās mēs mācāmies dziļāk izprast Bībeles principus un saņemam vērtīgus atgādinājumus, kas mums palīdz analizēt, kādi ir mūsu sirds nolūki. Turklāt arī brāļu un māsu komentāri šajā ziņā ir ļoti noderīgi. (Sal. Pam. 27:17.) Ja mēs nošķirtos un nebūtu regulāri kopā ar ticības biedriem draudzes sapulcēs, mēs kaitētu paši sev. Sekas varētu būt tādas, ka mēs sāktu pārāk daudz koncentrēties uz sevi un izdabāt savām vēlmēm. (Sal. Pam. 18:1.) Tāpēc ir vērtīgi pārdomāt, vai mēs apmeklējam visas sapulces un rūpīgi klausāmies, kas tajās tiek apspriests. (Ebr. 10:24, 25.)

Mūsu ļaunprātīgi lokanā sirds mūs var pievilt visdažādākajos veidos. Pievērsīsim uzmanību četrām jomām, kurās tas var notikt: vēlmei pēc materiālas nodrošinātības, alkohola lietošanai, draugu un izklaides izvēlei.

Dzīšanās pēc mantas.

Vēlme gādāt par savām ikdienas vajadzībām ir gluži dabiska. Tomēr Jēzus mūs brīdināja, ka nav prātīgi materiālajām vērtībām ierādīt pārmērīgi lielu vietu dzīvē. Lai to uzsvērtu, Jēzus pastāstīja par kādu bagātu vīru, kuram bija pilnas klētis. Zeme viņam bija nesusi labu ražu, taču viņam nebija, kur likt graudus. Vīrs izlēma nojaukt savas klētis un uzcelt lielākas. Viņš sprieda: ”Tajās es savākšu visus graudus un visus savus labumus un teikšu savai dvēselei: ”Dvēsele, tev ir iekrāts daudz labumu uz ilgiem gadiem. Atpūties, ēd, dzer un priecājies!”” Taču šis bagātnieks neņēma vērā kādu būtisku faktu: tajā pašā naktī viņa dzīve varēja aprauties. (Lūk. 12:16—20.)

Laikam ritot, var gadīties, ka mēs sākam raizēties, vai spēsim nodrošināt sevi vecumdienās. Iznākumā mēs varbūt atrodam aizbildinājumus, kāpēc strādājam virsstundas vakaros, kad notiek draudzes sapulces, vai arī atstājam novārtā citus kristīgus pienākumus. Vai mums nebūtu jāsargās no šādas noslieces? Vai varbūt gados jauns kristietis saprot, ka pilnas slodzes kalpošana ir labākais dzīves ceļš. Vai būtu gudri atlikt šo mērķi, domājot, ka vispirms ir jānodrošina sevi materiāli? Vai gan  mums jau tagad nav jāpūlas būt bagātiem Dieva acīs? Galu galā neviens no mums nezina, vai rīt mēs vēl būsim dzīvi.

Alkohola lietošana.

”Neesi starp dzērājiem,” teikts Salamana Pamācībās 23:20. Ja cilvēks ļoti vēlas lietot alkoholiskos dzērienus, viņš mēdz izdomāt attaisnojumus, kāpēc regulāri iedzer. Viņš varbūt saka, ka iedzer tāpēc, lai atslābinātos, nevis piedzertos. Ja mēs nespējam atslābināties bez alkohola palīdzības, var gadīties, ka ir laiks godīgi izvērtēt savas sirds noslieces.

Draugu izvēle.

Protams, mēs nevaram pilnīgi izvairīties no kontaktiem ar cilvēkiem, kas nav mūsu ticības biedri. Mēs viņus sastopam skolā, darbā, sludināšanā. Tomēr nebūtu gudri pavadīt ar šiem cilvēkiem daudz laika vai veidot ciešu draudzību. Vai mēs meklējam attaisnojumus šādai rīcībai, sakot, ka šiem cilvēkiem piemīt daudz labu īpašību? ”Neļaujieties maldiem!” teikts Bībelē. ”Slikta sabiedrība sabojā labus ieradumus.” (1. Kor. 15:33.) Gluži tāpat kā pietiek ar nelielu daudzumu piesārņojuma, lai sabojātu tīru ūdeni, draudzība ar cilvēkiem, kam ir sveša dievbijība, var sagraut mūsu garīgumu, un ar laiku mēs varam pārņemt šo cilvēku uzskatus un sākt ģērbties, runāt un uzvesties tāpat kā viņi.

Izklaides izvēle.

Ar moderno tehnoloģiju palīdzību mums paveras visdažādākās izklaides iespējas, taču daudzas no tām ir apšaubāmas vai pilnīgi nepiemērotas kristiešiem. ”Lai.. visāda netīrība.. jūsu starpā netiek pat pieminēta,” rakstīja Pāvils. (Efes. 5:3.) Kā rīkoties, ja sirdī kristietis jūt vēlmi skatīties vai klausīties kaut ko tādu, kas ir netīrs? Varbūt kāds spriež, ka ikvienam taču ir jāatpūšas un jāizklaidējas un ka tā ir katra paša darīšana, kādu izklaidi viņš izvēlas. Tomēr ņemsim vērā Pāvila padomu un neskatīsimies un neklausīsimies neko netīru.

Arī tad, ja mēs esam padevušies savas ļaunprātīgi lokanās sirds tieksmēm un pieraduši attaisnot nepareizu rīcību, mēs varam mainīt savus paradumus. (Efes. 4:22—24.) Lūk, divi piemēri.

Migelam * bija jāmaina sava attieksme pret materiālām vērtībām. Viņš stāsta: ”Mēs ar sievu un dēlu dzīvojam zemē, kur tiek uzskatīts par ļoti svarīgu, lai pastāvīgi tiktu pirktas visjaunākās un labākās mantas un tiktu nodrošināta komfortabla dzīve. Vienu brīdi es biju nonācis tik tālu, ka centos iegādāties visu, ko vien spēju, un pasaules piedāvājums tiešām ir plašs. Es sev biju iestāstījis, ka varu to darīt, nekļūstot par materiālistu. Pēc kāda laika es sapratu, ka tad, ja cilvēks tiecas pēc materiālām lietām, tam nekad nav gala. Es lūgšanā atklāti stāstīju Jehovam par saviem uzskatiem un sirds nodomiem. Es viņam teicu, ka mūsu ģimene vēlas viņam kalpot pēc iespējas lielākā mērā. Pēc tam mēs pieņēmām lēmumu vienkāršot savu dzīvi un pārcelties uz kādu vietu, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem. Drīz vien mēs kļuvām par pionieriem. Mēs esam pārliecinājušies, ka materiālā ziņā nav vajadzīgs daudz, lai cilvēka dzīve būtu piepildīta un laimīga.”

Lī bija izveidojies paradums pavadīt laiku sliktā sabiedrībā, taču godīga pašpārbaude viņam palīdzēja mainīt savu rīcību. ”Man regulāri iznāca kārtot darba darīšanas ar ārzemju piegādātājiem,” stāsta Lī. ”Es zināju, ka biznesa tikšanās reizēs tiks pārmērīgi lietots alkohols, tomēr man ļoti patika doties uz šīm sapulcēm. Daudzkārt es gandrīz piedzēros un vēlāk nožēloju izdarīto. Man bija godīgi jāizvērtē, kas notiek manā sirdī. Padomi, ko es saņēmu no Dieva Rakstiem un draudzes vecākajiem, man palīdzēja saprast, ka patiesībā es tiecos pēc draudzīgām attiecībām ar cilvēkiem, kas nemīl Jehovu. Tagad, cik vien iespējams, es darījumus kārtoju pa telefonu un minimāli kontaktējos ar piegādātājiem.”

Mums ir jābūt godīgiem pašiem pret sevi un jātiek skaidrībā, kādi ir mūsu sirds nolūki. Lai to varētu izdarīt, mums jālūdz palīdzība Jehovam, turot prātā, ka ”viņš taču zina siržu noslēpumus”. (Ps. 44:22.) Turklāt Dievs mums ir sagādājis savus Rakstus, kuros mēs varam ielūkoties kā spogulī. (Jēk. 1:22—25.) Vērtīgi ir arī ņemt vērā atgādinājumus un padomus, kurus mēs lasām mūsu publikācijās un dzirdam sapulcēs. Tas viss mums palīdz sargāt savu sirdi un staigāt pa taisnības ceļiem.