”Mans sapnis ir piepildījies”
”Mans sapnis ir piepildījies”
Pirms 15 gadiem Emīlija bija pioniere, taču tad viņai nācās pārtraukt pilnas slodzes kalpošanu. Pēdējos gados viņa bieži atcerējās, cik laimīga viņa bija tajā laikā, kad kalpoja par pionieri, un viņa vēlējās atkal darīt kalpošanā vairāk.
Tomēr Emīlijas maizes darbs prasīja ļoti daudz laika, un tas viņai laupīja prieku. Reiz viņa saviem darbabiedriem žēlojās: ”Es vēlētos, kaut varētu strādāt mazāk stundu!” Izdzirdējusi par to, viņas priekšniece jautāja, vai tā esot tiesa. Emīlija apstiprināja, ka tā tiešām ir. Bet, lai viņa varētu strādāt mazāk stundu, viņai vajadzēja saņemt uzņēmuma direktora atļauju, jo uzņēmumā no visiem darbiniekiem tika gaidīts, ka tie strādās ar pilnu atdevi. Gatavojoties tikties ar direktoru, mūsu māsa lūdza Jehovam mieru un drosmi.
Sarunas laikā Emīlija taktiski, bet drosmīgi vaicāja, vai būtu iespējams saīsināt viņas darba laiku. Viņa paskaidroja, ka savu brīvo laiku izmanto, palīdzot citiem: ”Es esmu Jehovas lieciniece, un es palīdzu cilvēkiem garīgā ziņā. Mūsdienās morāles normas pazeminās, tāpēc cilvēkiem ir vajadzīga skaidra vērtību sistēma, un Bībelē ietvertā gudrība, kurā es ar viņiem dalos, viņiem var būt ļoti noderīga. Es negribu, ka šīs darbības dēļ ciestu mana darba kvalitāte, bet es vēlos vairāk brīva laika, ko es varētu veltīt, lai palīdzētu cilvēkiem. Tāpēc es lūdzu, lai mans darba laiks tiek saīsināts.”
Direktors uzmanīgi uzklausīja māsu un teica, ka reiz ir domājis par iespēju sākt nodarboties ar labdarību. Tad viņš sacīja: ”Jūsu minēto iemeslu dēļ es uzskatu, ka man ir jāpiekrīt jūsu lūgumam. Bet vai jūs apzināties, ka jums būs mazāka alga?” Emīlija atbildēja, ka viņa to saprot un nepieciešamības gadījumā ir gatava dzīvot pieticīgāk. Viņa piebilda: ”Mans galvenais mērķis ir darīt kaut ko tādu, kas patiešām nāk citiem par labu.” Direktors viņai teica: ”Es apbrīnoju tos, kas nesavtīgi veltī savu laiku citiem.”
Nevienam no šī uzņēmuma darbiniekiem nekad nebija izrādīta tāda pretimnākšana. Emīlija saņēma atļauju strādāt tikai četras dienas nedēļā. Viņai par lielu pārsteigumu, viņas atalgojums tika palielināts, un, strādājot mazāk, viņa saņem tikpat, cik iepriekš. Viņa saka: ”Mans sapnis ir piepildījies, un es atkal varu būt pioniere!”
Vai jūs esat apsvēruši iespēju mainīt savus apstākļus, lai sāktu vai atsāktu kalpot par pionieri?
[Izceltais teksts 32. lpp.]
Direktors viņai teica: ”Es apbrīnoju tos, kas nesavtīgi veltī savu laiku citiem”