Viņš piemin, ka ”mēs esam pīšļi”
Tuvosimies Dievam
Viņš piemin, ka ”mēs esam pīšļi”
”ES NETICĒJU, ka Jehova man līdz galam piedos, un man likās, ka šī nasta man būs jānes visu atlikušo mūžu.” Tā kāda kristiete rakstīja par pagātnē izdarītām kļūdām. Netīra sirdsapziņa patiešām ir smaga nasta, taču ikviens, kas nožēlo savus grēkus, Bībelē var rast mierinājumu un atvieglojumu. Padomāsim par vārdiem, ko 103. psalma 8.—14. pantā rakstīja Dāvids.
Dāvids zināja, ka ”žēlīgs.. ir tas Kungs” un ka viņš ”nesaskaņas nepaturēs mūžam”. (8.—10. pants.) Kad Dievs saskata pamatu žēlsirdībai, viņš to izpauž pilnā mērā un labprāt. Dāvids, kas mācēja izteikties daiļskanīgā dzejā, izmantoja trīs salīdzinājumus, lai aprakstītu, cik liela ir Dieva žēlsirdība pret cilvēkiem.
”Cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas.” (11. pants.) Raugoties naksnīgajās debesīs, ir grūti pat aptvert, cik milzīgs attālums šķir debesu zvaigznes no zemes. Šādi Dāvids uzsver, cik izcila ir Jehovas žēlastība, kas tiek parādīta tiem, kuri ”Viņu bīstas”, — tiem, kas ir ”pazemīgi un kam sirdī ir bijība pret Dieva varu”, kā atzīmē kāds Bībeles speciālists.
”Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums.” (12. pants.) Cik tālu ir ”rīti no vakariem” jeb austrumi no rietumiem? Šis attālums ir tik liels, cik vien iespējams iztēloties. Kādā Bībeli skaidrojošā darbā norādīts: ”Lidojiet tik tālu, cik iztēles spārni jūs nes, un, ja jūs virzīsieties uz austrumiem, tad ar katru spārnu vēzienu jūs būsiet aizvien tālāk no rietumiem.” Dāvids šajā pantā pauž domu, ka Dievs, piedodams grēkus, noliek tos tik tālu no mums, cik vien mēs spējam iedomāties.
”Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” (13. pants.) Dāvidam pašam bija bērni, un viņš zināja, kā jūtas mīlošs tēvs. Tēvam ir dabiski žēlot savus bērnus, it sevišķi tad, ja tiem kaut kas sāp. Dāvids apliecina, ka mūsu mīlošais debesu Tēvs apžēlojas par saviem bērniem uz zemes, kad to nožēlas pārņemtā sirds ir ”salauzta un sagrauzta” grēku dēļ. (Psalms 51:19.)
Pēc šiem trijiem salīdzinājumiem Dāvids paskaidro, kāpēc Jehova ir žēlsirdīgs pret nepilnīgiem cilvēkiem: ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (14. pants.) Jehova zina, ka mēs esam veidoti no putekļiem, esam vāji un mūsu iespējas ir ierobežotas. Ņemot vērā mūsu grēcīgo dabu, Jehova ”piedod labprāt”, ja tikai mēs no sirds nožēlojam savu nepareizo rīcību. (Psalms 86:5.)
Vai tas, ko Dāvids rakstīja par Jehovas žēlsirdību, neaizkustina jūsu sirdi? Sieviete, kuras vārdi bija minēti raksta sākumā, sīki izpētīja, kas Bībelē stāstīts par Dieva gatavību piedot. Pēc tam viņa atzina: ”Es sāku aptvert, ka tiešām varu tuvoties Jehovam. Ir tāda sajūta, it kā man akmens būtu novēlies no sirds.” * Mēs mudinām arī jūs uzzināt vairāk par Dieva žēlsirdību un par to, kā šo žēlsirdību izjust. Arī jums tas var dot patiesu atvieglojumu.
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Skat. grāmatu Tuvojieties Jehovam, 26. nodaļu — ”Dievs, kurš ”piedod labprāt””.
[Izceltais teksts 23. lpp.]
”Es sāku aptvert, ka tiešām varu tuvoties Jehovam. Ir tāda sajūta, it kā man akmens būtu novēlies no sirds”
