”Turiet mieru ar visiem cilvēkiem”
”Turiet mieru ar visiem cilvēkiem”
”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Rom. 12:18.)
1., 2. a) Par ko Jēzus brīdināja savus sekotājus? b) Kur mēs varam atrast padomus, kā mums jāizturas, pieredzot pretestību?
JĒZUS savus sekotājus brīdināja, ka tie saskarsies ar pasaules pretestību, un vakarā pirms savas nāves viņš paskaidroja, kāpēc tā notiks. Viņš saviem apustuļiem sacīja: ”Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.)
2 Apustulis Pāvils personīgi pārliecinājās, cik patiesi bija Jēzus vārdi. Savā otrajā vēstulē Timotejam viņš rakstīja: ”Tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai, manām vajāšanām, manām ciešanām.” Pēc tam viņš piebilda: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Tim. 3:10—12.) Vēstulē romiešiem, 12. nodaļā, Pāvils kristiešiem deva labus padomus, kā viņiem jāizturas, pieredzot pretestību. Šajā beigu laikā Pāvila vārdi var noderēt arī mums.
”Domājiet par to, ka varat labu darīt”
3., 4. a) Kā padomu no Romiešiem 12:17 var izmantot kristietis, kas dzīvo reliģiski sašķeltā ģimenē? b) Kā mēs šo padomu varam izmantot attiecībās ar kaimiņiem?
3 Nolasīt Romiešiem 12:17. Pāvils paskaidroja, ka, saskaroties ar naidīgu attieksmi, mēs nedrīkstētu atbildēt ar to pašu. Īpaši svarīgi ievērot Pāvila padomu ir tiem, kas dzīvo reliģiski sašķeltā ģimenē. Kristietim nebūtu jāļaujas kārdinājumam atmaksāt neticīgajam dzīvesbiedram par kādiem nelaipniem vārdiem vai rīcību. Atmaksājot ļaunu ar ļaunu, nav iespējams panākt neko labu. Tieši otrādi, šāda nostāja padara situāciju tikai vēl grūtāku.
4 Pāvils iesaka labāku risinājumu: ”Domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.” Ja sieva izturas laipni pret vīru, kas ir izteicies nicīgi par viņas ticību, viņa ar savu miermīlīgo attieksmi var novērst briestošu strīdu. (Sal. Pam. 31:12.) Karloss, kas tagad kalpo Bētelē, stāsta, kā viņa māte pārvarēja nopietnu pretestību no viņa tēva puses, būdama laipna un pienācīgi rūpēdamās par kārtību mājās: ”Viņa mūs, bērnus, mudināja pret tēvu vienmēr izturēties ar cieņu. Viņa uzstāja, lai es ar tēvu spēlēju petanku (franču spēli ar bumbiņu mešanu), kaut arī man šī spēle ne īpaši patika. Taču tēvam tā krietni vien uzlaboja garastāvokli.” Vēlāk Karlosa tēvs sāka mācīties Bībeli un pēc tam kristījās. Cenšoties ”labu darīt visiem cilvēkiem”, piemēram, nākot talkā saviem kaimiņiem, kad ir notikusi kāda nelaime, Jehovas liecinieki daudziem ir palīdzējuši atbrīvoties no aizspriedumiem.
Atkausēt pretestību ar ”kvēlojošām oglēm”
5., 6. a) Ko nozīmē ”sakrāt kvēlojošas ogles” uz ienaidnieka galvas? b) Pastāstiet kādu jums zināmu gadījumu, kas apliecina, ko labu ir iespējams panākt, izmantojot padomu no Romiešiem 12:20!
5 Nolasīt Romiešiem 12:20. Rakstīdams vārdus, kas ietverti šajā pantā, Pāvils noteikti atcerējās ieteikumu, kas ir lasāms Salamana Pamācībās, 25. nodaļas 21. un 22. pantā: ”Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni, jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un tas Kungs tev to atlīdzinās.” Ņemot vērā Pāvila vārdu kontekstu, var saprast, ka ar oglēm viņš nedomāja kaut ko tādu, kas ienaidniekam liktu sajust sāpes vai kaunu. Gan Salamana Pamācībās, gan Vēstulē romiešiem, šķiet, ir ietverta norāde uz metodi, ko senatnē lietoja metālu kausēšanā. Bībeles komentētājs Čārlzs Bridžess, kas dzīvoja 19. gadsimtā Anglijā, rakstīja: ”Nepakļāvīgais metāls ir jāietver gan no apakšas, gan no augšas; tas jānovieto virs uguns, un uz tā jāsakrāj kvēlošas ogles. Nav daudz siržu, kas būtu tik cietas, ka neatmaigtu pacietīgas un pašaizliedzīgas mīlestības spēcīgajās liesmās.”
6 Gluži kā ”kvēlojošas ogles”, labi darbi var ietekmēt pretinieku sirdi un mīkstināt viņu naidīgo nostāju. Labi darbi var uzlabot cilvēku viedokli par Jehovas kalpiem un Bībeles vēsti, ko tie sludina. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pēt. 2:12.)
”Turiet mieru ar visiem cilvēkiem”
7. Kādu mieru Kristus piešķir saviem mācekļiem, un uz ko šis miers mūs mudina?
7 Nolasīt Romiešiem 12:18. Pēdējā vakarā, ko Jēzus pavadīja kopā ar saviem apustuļiem, viņš tiem teica: ”Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu.” (Jāņa 14:27.) Kristus piešķir saviem mācekļiem sirdsmieru, ko viņiem dod apziņa, ka Dievs Jehova un viņa mīļotais Dēls viņus mīl un atbalsta. Šis iekšējais miers mūs mudina uzturēt mierīgas attiecības ar citiem. Patiesie kristieši mīl mieru un ir ”miera nesēji”. (Mat. 5:9.)
8. Kā mēs varam būt ”miera nesēji” savā ģimenē un draudzē?
8 Viens no veidiem, kā mēs varam būt ”miera nesēji” ģimenē, ir censties atrisināt domstarpības pēc iespējas drīzāk, neļaujot problēmām samilzt. (Sal. Pam. 15:18; Efez. 4:26.) Līdzīgi ir jārīkojas kristiešu draudzē. Apustulis Pēteris tiekšanos pēc miera minēja kopā ar centieniem savaldīt mēli. (1. Pēt. 3:10, 11.) Arī Jēkabs, devis stingru padomu par pareizu mēles lietošanu un vairīšanos no skaudības un strīdiem, rakstīja: ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.” (Jēk. 3:17, 18.)
9. Kas mums ir jāpatur prātā, kad cenšamies ”turēt mieru ar visiem cilvēkiem”?
9 Mudinādams turēt mieru, Pāvils Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 18. pantā, nerunāja tikai par mieru ģimenē un draudzē. Viņš rakstīja, ka mums jātiecas pēc ”miera ar visiem cilvēkiem” — tātad arī ar tiem, kuri ir mūsu kaimiņi, darba kolēģi, skolasbiedri un kurus mēs sastopam sludināšanā. Taču apustulis Pāvils pieminēja arī kādu ierobežojošu faktoru, piebilzdams: ”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums.” Tas nozīmē, ka mums saprāta robežās ir jādara viss iespējamais, lai ”turētu mieru ar visiem”, tomēr, cenšoties saglabāt mieru, mums jāraugās, lai mēs nepārkāptu Dieva taisnīgos principus.
”Man pieder atriebšana”
10., 11. Kā mēs varam ”atstāt vietu Dieva dusmībai”, un kāpēc tā rīkoties ir pareizi?
10 Nolasīt Romiešiem 12:19. Pat sastopoties ar tādiem cilvēkiem, kas ir nelabvēlīgi noskaņoti pret mūsu darbību un vēsti, ko mēs sludinām, vai vēršas pret mums ar vajāšanām, mums ir jāmāk ”panest ļaunumu” un viss jādara ”ar lēnprātību”. (2. Tim. 2:23—25.) Pāvils iesaka kristiešiem neatriebties pašiem, bet ”atstāt vietu Dieva dusmībai”. Būdami kristieši, mēs zinām, ka mums nepienākas atmaksāt ļaundariem, tāpēc mēs dodam vietu ”Dieva dusmībai”. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Ps. 37:8.) Savukārt Salamans deva padomu: ”Nesaki: ”Es atriebšu ļaunu!” Cerē uz to Kungu, Viņš tev palīdzēs.” (Sal. Pam. 20:22.)
11 Ja pretinieki mums ir nodarījuši kaut ko ļaunu, vispareizāk būtu atstāt Jehovas ziņā to, vai viņi saņems sodu un kad tas notiks. Apstiprinādams domu par Jehovas tiesībām uz atmaksu, Pāvils piebilda: ”Ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Salīdzināt 5. Mozus 32:35.) Ja mēs censtos atmaksāt paši, tas liecinātu, ka esam augstprātīgi, jo mēs uzņemtos kaut ko tādu, uz ko tiesības Jehova ir nolēmis paturēt tikai sev. Turklāt mēs parādītu, ka mums trūkst ticības Jehovas solījumam: ”Es atmaksāšu.”
12. Kad parādīsies Jehovas dusmība, un kā tas notiks?
12 Savas vēstules sākumā Pāvils rakstīja: ”Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un cilvēku netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.” (Rom. 1:18.) Jehovas ”dusmība no debesīm parādīsies” ar viņa Dēla starpniecību ”lielo bēdu” laikā. (Atkl. 7:14.) Tā būs ”Dieva taisnās tiesas zīme”, kā Pāvils paskaidroja kādā citā Dieva iedvesmotā vēstulē: ”Jo tāda ir Dieva taisnība, ka viņš jūsu spaidītājiem atmaksā ar spaidiem, bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums, kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam.” (2. Tes. 1:5—8.)
”Uzvari ļaunu ar labu”
13., 14. a) Kāpēc mūs nepārsteidz tas, ka mēs saskaramies ar pretestību? b) Kā mēs varam ”svētīt” tos, kas mūs vajā?
13 Nolasīt Romiešiem 12:14, 21. Būdami pilnīgi pārliecināti, ka Jehova īstenos savus nodomus, mēs varam koncentrēt visus savus spēkus darbam, ko viņš mums ir uzdevis, — sludināt visā pasaulē labo vēsti par Dieva Valstību. (Mat. 24:14.) Mēs zinām, ka labās vēsts sludināšana izraisīs pretinieku ienaidu, jo Jēzus brīdināja: ”Jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mat. 24:9.) Tāpēc situācijas, kad sastopamies ar pretestību, mūs nepārsteidz un nemazina mūsu apņēmību sludināt. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties.” (1. Pēt. 4:12, 13.)
14 Mums būtu nevis jāizjūt naids pret saviem vajātājiem, bet jācenšas viņiem paskaidrot mūsu nostāju, apzinoties, ka dažkārt viņi pret mums vēršas nezināšanas dēļ. (2. Kor. 4:4.) Mēs cenšamies ievērot Pāvila padomu: ”Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!” (Rom. 12:14.) Mēs ”svētījam” savus pretiniekus, piemēram, ar to, ka lūdzam par viņiem. Jēzus savā Kalna runā teica: ”Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.” (Lūk. 6:27, 28.) Apustulis Pāvils pats no savas pieredzes zināja, ka cilvēks, kas vajā kristiešus, var mainīties un kļūt par uzticīgu Kristus mācekli un dedzīgu Jehovas kalpu. (Gal. 1:13—16, 23.) Kādā no savām vēstulēm Pāvils rakstīja: ”Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam; mūs zaimo, un mēs iepriecinām.” (1. Kor. 4:12, 13.)
15. Kāds ir vislabākais veids, kā uzvarēt ļaunu ar labu?
15 Patiesie kristieši rīkojas saskaņā ar mudinājumu, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas pēdējā pantā: ”Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!” Visa ļaunuma avots ir Sātans Velns. (Jāņa 8:44; 1. Jāņa 5:19.) Atklāsmē, ko saņēma apustulis Jānis, Jēzus paziņoja, ka viņa svaidītie brāļi ir ”to [Sātanu] uzvarējuši ar.. Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu”. (Atkl. 12:11.) Tātad vislabākais veids, kā uzvarēt Sātanu un nepadoties viņa ļaunajai ietekmei, kas izpaužas pasaulē, ir darīt labu, sludinot vēsti par Dieva Valstību.
Būsim ”priecīgi cerībā”
16., 17. Ko no Vēstules romiešiem, 12. nodaļas, mēs esam uzzinājuši par šiem jautājumiem: a) kā mums jāizmanto sava dzīve; b) kā mums jāizturas pret draudzes locekļiem; c) kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas mums pretojas?
16 Šis īsais pārskats, kurā mēs aplūkojām 12. nodaļu Vēstulē romiešiem, mums atgādināja vairākas būtiskas domas. Mēs noskaidrojām, ka mums, kas esam devuši solījumu kalpot Jehovam, ir jābūt gataviem kaut ko upurēt. Sekojot Dieva gara vadībai, mēs savus upurus nesam labprātīgi, jo esam pārliecinājušies, ka tāda ir Dieva griba. Mēs esam dedzīgi garā un izmantojam mums piešķirtās dāvanas kalpošanā. Mēs kalpojam Jehovam pazemīgi un visiem spēkiem pūlamies saglabāt kristiešu draudzes vienotību. Mēs cenšamies parādīt viesmīlību un patiesu iejūtību.
17 12. nodaļa Vēstulē romiešiem satur arī padomus par to, kā izturēties, kad saskaramies ar pretestību. Mums nav jāatmaksā saviem pāridarītājiem, bet jācenšas pārvarēt pretestību ar labiem darbiem. Nepārkāpjot Bībeles principus, mums jācenšas uzturēt mieru ar visiem cilvēkiem — ar mūsu ģimenes locekļiem, ticības biedriem, kaimiņiem, darba kolēģiem, skolasbiedriem un sludināšanā sastaptiem cilvēkiem. Pat tad, ja pieredzam atklātu naidīgumu, mēs darām visu, lai uzvarētu ļaunu ar labu, paturot prātā, ka tiesības atmaksāt pieder Jehovam.
18. Kādi trīs ieteikumi ir lasāmi Romiešiem 12:12?
18 Nolasīt Romiešiem 12:12. Šajā pantā apustulis Pāvils min trīs ieteikumus, kas papildina viņa dotos praktiskos padomus. Darot visu iepriekšminēto, mums ir nepieciešams Jehovas atbalsts, tāpēc, kā norāda Pāvils, mums jābūt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”. Tas mums palīdzēs būt ”pacietīgiem bēdās” un izturēt ticības pārbaudījumus. Turklāt mums ir jākoncentrē savas domas uz nākotni, kādu Jehova ir apsolījis, un jābūt ”priecīgiem cerībā” uz mūžīgu dzīvi — vai nu debesīs, vai uz zemes.
Atkārtojumam
• Kā mums jāizturas, kad saskaramies ar pretestību?
• Kādās jomās mums ir jācenšas būt ”miera nesējiem”, un kā mēs to varam darīt?
• Kāpēc mums nav jāatmaksā saviem pāridarītājiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 8. lpp.]
Sniedzot praktisku palīdzību saviem kaimiņiem, mēs varam kliedēt cilvēku aizspriedumus
[Attēls 9. lpp.]
Vai jūs savā draudzē cenšaties būt ”miera nesēji”?