Jehova ir cienīgs saņemt visu slavu

”Alelujā!” (Ps. 111:1.)

1., 2. Ko nozīmē vārds ”allelūjā”, un kādā kontekstā tas ir lietots Kristiešu grieķu rakstos?

”ALLELŪJĀ” ir vārds, ko bieži var dzirdēt kristīgajās baznīcās un pat dažu cilvēku ikdienas sarunās. Tomēr daudzi, kas šo vārdu lieto, nezina tā nozīmi, un viņu dzīvesveids nedara Dievam godu. (Tit. 1:16.) ”Vārdu ”allelūjā” vairākkārt ir lietojuši psalmu sacerētāji, lai aicinātu visus kopīgi slavēt Jehovu,” paskaidrots kādā Bībeles vārdnīcā. Kā norāda daudzi Bībeles zinātnieki, ”allelūjā” nozīmē ”slavējiet Jah”, proti, Jehovu.

² Tāpēc 111. psalma sākums Jaunās pasaules tulkojumā skan: ”Slavējiet Jah!” Vārds ”allelūjā” četras reizes ir lietots arī Atklāsmes grāmatā, 19. nodaļas 1. līdz 6. pantā, kur izskan priecīga vēsts par viltus reliģijas galu. Kad viltus reliģijas vairs nebūs, patiesajiem Dieva kalpiem būs īpašs iemesls cildināt Dievu, ar cieņu izsaucoties: ”Allelūjā!”

Dieva varenie radīšanas darbi

3. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs regulāri pulcējamies kopā?

³ 111. psalma sacerētājs min daudzus iemeslus, kāpēc Jehova ir cienīgs, lai mēs viņu vienoti slavētu. Pirmajā pantā ir teikts: ”Es pateicos tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds dievbijīgo vidū un draudzē.” Mūsdienās Jehovas kalpi dara to pašu. Viņi regulāri pulcējas draudzes sapulcēs un kongresos galvenokārt tāpēc, lai cildinātu Jehovu.

4. Kā cilvēks var ”censties izdibināt” Jehovas darbus?

⁴ ”Lieli ir tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam par tiem sirsnīgs prieks.” (Ps. 111:2.) Ievērojiet, ka psalma sacerētājs lieto vārdus ”cenšas izdibināt”. Saskaņā ar kādu Bībeli skaidrojošu darbu, šajā pantā runa ir par cilvēkiem, kas Dieva darbus padara par ”nopietnu un dziļu pārdomu un pētījumu priekšmetu”. Visu Jehova ir radījis brīnišķīgi un ar konkrētu mērķi. Viņš ir radījis Zemi, Sauli un Mēnesi tā, lai to savstarpējais novietojums Zemei ļautu saņemt siltumu un gaismu, padarītu iespējamu dienas un nakts maiņu, gadalaiku miju un plūdmaiņas.

5. Kādus secinājumus ļauj izdarīt tas, ko zinātnieki ir atklājuši par Visumu?

⁵ Zinātnieki ir atklājuši daudz interesantu faktu par Zemes atrašanās vietu Saules sistēmā, kā arī par Mēness orbītas, izmēru un masas lielo nozīmi dzīvības pastāvēšanā uz Zemes. Šo debess ķermeņu novietojums un mijiedarbība ļauj cilvēkiem priecāties par regulāru  gadalaiku miju. Tāpat daudz kas ir noskaidrots par Visumā valdošo likumu precizitāti un saskaņotību. Kāds inženierzinātņu profesors savā darbā ”Precīzi konstruētais Visums” raksta: ”Var saprast, kāpēc pēdējo 30 gadu laikā tik daudzi zinātnieki ir mainījuši savas domas un piekrīt tam, ka ir vajadzīga krietna deva ticības, lai uzskatītu, ka Visuma pastāvēšana nav nekas vairāk kā aklas nejaušības rezultāts. Jo vairāk mēs uzzinām par mūsu meistarīgi izveidoto mājvietu, jo skaidrāk ir redzams, ka Zemei ir bijis saprātīgs radītājs.”

6. Ko jūs domājat par to, kā Dievs ir radījis cilvēku?

⁶ Ne mazāk izcils Dieva darbs ir cilvēka radīšana. (Ps. 139:14.) Dievs cilvēkam ir piešķīris prātu, ķermeni ar visām nepieciešamajām orgānu sistēmām un spēju strādāt. Cilvēks ir apveltīts ar unikālu spēju runāt un klausīties, kā arī lasīt un rakstīt. Cilvēka ķermenis pats par sevi ir īsts konstrukcijas meistardarbs. Spēja noturēt līdzsvaru un koordinēt kustības, ķīmiskie procesi, kas norit organismā, — tas viss iedveš apbrīnu un bijību. Mūsu prāta un maņu darbību nodrošina pārsteidzoši sarežģīti nervu savienojumi, kuriem neviens zinātnieku izgudrojums nespēj līdzināties. Īstenībā cilvēki kaut ko izgudrot un sasniegt var tikai tāpēc, ka viņiem ir dots prāts un daudzveidīgās maņas. Pat vislabākajam inženierim nebūtu bijis pa spēkam radīt tik smalkus un noderīgus instrumentus kā mūsu pirksti. Padomājiet: vai bez tiem būtu bijis iespējams radīt skaistus mākslas darbus un realizēt iespaidīgus celtniecības projektus?

Dieva izcilie darbi un īpašības

7. Kāpēc var teikt, ka Bībele ir viens no Dieva izcilajiem darbiem?

⁷ Kā var uzzināt no Bībeles, Jehovas izcilie radīšanas darbi nav vienīgie, ko viņš ir veicis cilvēces labā. Jau pati Bībele, kas pārsteidz ar savu iekšējo saskaņu, ir īsts šedevrs. Atšķirībā no visām citām grāmatām tā ”ir Dieva iedvesta un ir noderīga mācībai”. (2. Tim. 3:16, LB-65r.) Piemēram, Bībeles pašā sākumā — Pirmajā Mozus grāmatā — ir paskaidrots, kā Dievs Noas laikā attīrīja zemi no ļaunuma. Otrajā Mozus grāmatā ir aprakstīts, kā Jehova pierādīja, ka viņš ir patiesais Dievs, atbrīvodams izraēliešus no Ēģiptes gūsta. Iespējams, 111. psalma sacerētājs domāja par šādiem notikumiem, kad rakstīja par Dievu: ”Slaveni un brīnišķi ir Viņa darbi, Viņa taisnība paliek mūžīgi. Viņš saviem brīnumiem ir cēlis piemiņu; žēlīgs un žēlsirdīgs ir tas Kungs.” (Ps. 111:3, 4.) Vai jūs piekrītat, ka Dieva darbi, ko viņš ir veicis no senatnes līdz pat mūsu dienām, ir ”slaveni un brīnišķi”?

8., 9. a) Kā Dieva darbi atšķiras no daudzu cilvēku darbiem? b) Kuras no Jehovas īpašībām jūs gribētu izcelt?

⁸ Psalma sacerētājs pievērš uzmanību arī Jehovas īpašībām — viņa taisnīgumam un žēlsirdībai. Tā kā cilvēki ir grēcīgi, viņu rīcību reti nosaka taisnīgums. Cilvēki daudz ko dara, alkatības, skaudības un augstprātības mudināti. Kā apliecinājums tam ir iznīcinošie ieroči, kas tiek ražoti, lai izvērstu karadarbību un gūtu peļņu, un kas miljoniem nevainīgu cilvēku sagādā neizsakāmas ciešanas. Daudzi no cilvēku veikumiem ir īstenoti uz trūcīgo un apspiesto rēķina. Labi zināms piemērs no vēstures ir Ēģiptes piramīdas, ko būvēja vergi un kas lielākoties tika izmantotas par kapenēm lepnajiem faraoniem. Mūsdienās nekas šajā ziņā nav mainījies, turklāt cilvēku darbības rezultātā tiek piesārņota zeme. (Nolasīt Atklāsmes 11:18.)

⁹ Pavisam citādi ir ar Jehovas darbiem, kas vienmēr ir taisnīgi. Piemēram, viņš žēlsirdīgi ir parūpējies par grēcīgās cilvēces glābšanu. Sagādādams izpirkumu, Dievs ir ”parādījis savu taisnību”. (Rom. 3:25, 26.) Viņa taisnība patiesi ”paliek mūžīgi”. Dieva  žēlsirdība ir izpaudusies arī tajā, cik pacietīgi Dievs ir izturējies pret grēcīgiem cilvēkiem. Jehova dažkārt pat vērsās pie grēciniekiem ar lūgumu, aicinādams viņus atgriezties no saviem ļaunajiem ceļiem un darīt to, kas ir taisnīgs un labs. (Ecēh. 18:25.) *

Jehova ir uzticīgs saviem solījumiem

10. Kā Jehova pierādīja, ka viņa solījumiem var uzticēties, kad viņš bija noslēdzis derību ar Ābrahāmu?

¹⁰ ”Viņš dod barību tiem, kas Viņu bīstas; Viņš piemin un atceras savu derību mūžīgi.” (Ps. 111:5.) Pēc visa spriežot, psalma sacerētājs šeit runā par derību, ko Dievs bija slēdzis ar Ābrahāmu. Jehova solīja svētīt Ābrahāma pēcnācējus jeb dzimumu un sacīja, ka viņi ”iekaros [savu] ienaidnieku vārtus”. (1. Moz. 22:17, 18; Ps. 105:8, 9.) Šī solījuma sākotnējā piepildījumā par Ābrahāma dzimumu kļuva Izraēla tauta. Izraēlieši ilgu laiku atradās Ēģiptes gūstā, bet tad ”Dievs pieminēja savu derību ar Ābrahāmu” un tos atbrīvoja. (2. Moz. 2:24.) Viss, ko Jehova pēc tam darīja izraēliešu labā, uzskatāmi liecināja par viņa dāsnumu. Dievs sagādāja pārtiku, lai uzturētu viņu fiziskos spēkus, un deva savus likumus un norādījumus, lai stiprinātu viņus garīgi. (5. Moz. 6:1—3; 8:4; Neh. 9:21.) Nākamo gadsimtu gaitā Izraēla tauta bieži novērsās no Dieva, taču viņš sūtīja pie tās praviešus un mudināja tautu atgriezties. Vairāk nekā 1500 gadu pēc izraēliešu iziešanas no Ēģiptes Dievs sūtīja uz zemi savu vienpiedzimušo Dēlu. Lielākā daļa izraēliešu nepieņēma Jēzu un ļāva, lai viņu nogalina. Tad Jehova izveidoja jaunu, garīgu tautu — ”Dieva Israēlu”. Šī jaunā tauta kopā ar Kristu veido Ābrahāma garīgo dzimumu, ar kura starpniecību, kā Jehova apsolīja, tiks svētīta visa cilvēce. (Gal. 3:16, 29; 6:16.)

11. Kādā ziņā Jehova joprojām ”piemin savu derību” ar Ābrahāmu?

¹¹ Jehova joprojām ”piemin savu derību” un nav aizmirsis, kādas svētības viņš ir apsolījis dot ar šīs derības starpniecību. Viņš pārpilnībā sagādā garīgo uzturu, kas ir pieejams vairāk nekā 400 valodās. Viņš arī atbild uz mūsu lūgšanām par nepieciešamo iztiku, kā Jēzus uz to norādīja, mācīdams lūgt: ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu.” (Lūk. 11:3; Ps. 72:16, 17; Jes. 25:6—8.)

Jehovas varenais spēks

12. Kā senajiem izraēliešiem tika nodots ”pagānu mantojums”?

¹² ”Viņš rādīja savai tautai savus varenuma pilnos darbus, tai nododams pagānu mantojumu.” (Ps. 111:6.) Viens no ievērojamākajiem notikumiem izraēliešu vēsturē, par kuru psalma sacerētājs varbūt domāja, rakstot šos vārdus, bija viņu brīnumainā izglābšana no kalpības Ēģiptē. Vēlāk, kad Jehova viņiem ļāva ieiet Apsolītajā zemē, viņi spēja uzveikt tautas, kas dzīvoja austrumos un rietumos no Jordānas. (Nolasīt Nehemijas 9:22—25.) Apliecinādams savu vareno spēku, Jehova nodeva Izraēlam ”pagānu mantojumu”.

13., 14. a) Par kādu Jehovas varenības izpausmi varbūt domāja psalma sacerētājs, ja viņš dzīvoja pēc Babilonas trimdas? b) Kā Jehova vēlākos laikos ir licis lietā savu spēku?

¹³ Kaut arī Jehova tik daudz bija darījis savas tautas labā, izraēlieši neparādīja viņam cieņu un neturēja cieņā arī savus priekštečus Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu. Viņi atkal un atkal sacēlās pret Dievu, līdz Dievs viņus nodeva babiloniešu rokā un viņi tika aizvesti gūstā. (2. Laiku 36:15—17; Neh. 9:28—30.) Ja 111. psalma sacerētājs, kā uzskata daži Bībeles zinātnieki, dzīvoja pēc izraēliešu atgriešanās no Babilonas trimdas, tad viņam bija papildu iemesls cildināt Jehovas uzticību un varenību. Jehova bija pierādījis, ka ir uzticīgs  un varens spēkā, kad viņš bija atbrīvojis savu tautu no Babilonas — lielvaras, kas bija pazīstama ar to, ka savus gūstekņus nekad neatlaida. (Jes. 14:4, 17.)

¹⁴ Aptuveni piecus gadsimtus vēlāk Jehova izmantoja savu spēku vēl iespaidīgākā veidā, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka un nāves verdzības. (Rom. 5:12.) 144 tūkstošiem cilvēku pavērās iespēja kļūt par Kristus sekotājiem, kas tiek svaidīti ar svēto garu. 1919. gadā Jehova ar stipru roku atbrīvoja svaidīto kristiešu atlikumu no viltus reliģijas gūsta. Viss, ko svaidītie kristieši ir paveikuši beigu laikā, ir paveikts ar Dieva spēku. Saglabājuši uzticību līdz galam, viņi pievienojas Jēzum Kristum debesīs, lai valdītu pār zemi un sagādātu bagātīgas svētības visiem, kas paklausa Dievam. (Atkl. 2:26, 27; 5:9, 10.) Tāpēc var teikt, ka ar garu svaidītie kristieši iemanto zemi daudz izcilākā veidā, nekā tas notika ar senajiem izraēliešiem. (Mat. 5:5.)

Nemainīgi, uzticami principi

15., 16. a) Kas pieder pie Dieva ”roku darbiem”? b) Kādus likumus Dievs deva senajiem izraēliešiem?

¹⁵ ”Viņa roku darbi ir uzticība un tiesiski taisna patiesība, negrozāmi [”uzticami”, VDP] ir visi Viņa baušļi; nodrošināti mūžīgi mūžam, tie pamatoti uzticībā un godīgumā.” (Ps. 111:7, 8.) Starp Jehovas ”roku darbiem” bija arī divas akmens plāksnes, kurās bija iegravēti desmit svarīgi baušļi. (2. Moz. 31:18.) Šie izraēliešiem dotie likumi kopā ar citiem norādījumiem, kas veidoja Mozus bauslības derību, balstījās uz nemainīgiem, uzticamiem principiem.

¹⁶ Piemēram, vienā no baušļiem, kas bija rakstīts uz akmens plāksnēm, bija noteikts, ka ir jāpielūdz tikai un vienīgi Jehova, un paskaidrots, ka Jehova ”dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas [viņu] mīl un tur [viņa] baušļus”. Plāksnēs iegravētajos likumos bija ietverti tādi visos laikos noderīgi principi kā ”godini savu tēvu un savu māti” un ”tev nebūs zagt”. To vidū bija arī aizliegums ”tev nebūs iekārot”, kas tālredzīgi bija dots, lai pasargātu izraēliešus no nepareizas rīcības. (2. Moz. 20:5, 6, 12, 15, 17.)

Glābējs, kura vārds ir ”svēts un bijājams”

17. Kāpēc izraēliešiem pret Dieva svēto vārdu būtu bijis jāizturas ar pienācīgu cieņu?

¹⁷ ”Viņš sūtīja pestīšanu savai tautai un noteica, ka Viņa derība pastāvēs mūžīgi. Svēts un bijājams ir Viņa vārds.” (Ps. 111:9.)  Rakstīdams šos vārdus, psalma sacerētājs, iespējams, atkal domāja par Jehovas uzticību solījumam, ko viņš bija devis, slēdzot derību ar Ābrahāmu. Pildīdams to, Jehova neatstāja izraēliešus senās Ēģiptes verdzībā un vēlākos laikos — Babilonas gūstā. Abos gadījumos Dievs izglāba savu tautu. Kaut vai tikai šo divu Dieva vareno darbu dēļ izraēliešiem pret viņa svēto vārdu būtu bijis jāizturas ar pienācīgu cieņu. (Nolasīt 2. Mozus 20:7; Romiešiem 2:23, 24.)

18. Kāpēc, jūsuprāt, ir liels gods būt nosauktiem Dieva vārdā?

¹⁸ To pašu var teikt par kristiešiem, kas ir izglābti no smagās grēka un nāves verdzības. Mums no visas sirds ir jācenšas dzīvot saskaņā ar parauglūgšanā ietverto lūgumu: ”Svētīts lai top tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Pārdomām par Dieva izcilo vārdu būtu jārada mūsos bijība. 111. psalma sacerētājam bija pareizs viedoklis par bijību pret Jehovu. Viņš rakstīja: ”Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara [proti, pilda viņa likumus].” (Ps. 111:10.)

19. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁹ Bijība pret Dievu mums palīdz ienīst to, kas ir ļauns, un, kā var redzēt no 112. psalma, attīstīt īpašības, kādas piemīt Dievam. Lasot nākamo rakstu, kurā šis psalms ir iztirzāts, mēs vēl labāk sapratīsim, kādiem mums ir jābūt, lai mēs varētu būt to vidū, kas cildinās Dievu mūžīgi. Nav šaubu, ka Jehova ir cienīgs saņemt visu slavu, un ”Viņa slava paliek mūžīgi”. (Ps. 111:10.)

[Zemsvītras piezīme]

Jautājumi pārdomām

• Kāpēc Jehova ir cienīgs saņemt visu slavu?

• Kādas Jehovas īpašības var saskatīt viņa darbos?

• Ko jūs domājat par iespēju būt nosauktiem Dieva vārdā?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 20. lpp.]

Mēs regulāri pulcējamies kopā galvenokārt tāpēc, lai cildinātu Jehovu

[Attēls 23. lpp.]

Visu Jehovas likumu pamatā ir nemainīgi, uzticami principi