Neatstāsim tos, kas ir nomaldījušies no Dieva ganāmpulka

”Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.” (Lūk. 15:6.)

1. Kāpēc var teikt, ka Jēzus ir mīlošs gans?

JEHOVAS vienpiedzimušais Dēls, Jēzus Kristus, Bībelē ir nosaukts par ”lielo avju ganu”. (Ebr. 13:20.) Dieva Rakstos bija pravietots par viņa atnākšanu un īpašo uzdevumu — par to, ka viņš kā gans centīsies atrast ”Israēla cilts pazudušās avis”. (Mat. 2:1—6; 15:24.) Gluži kā gans, kas ir gatavs atdot dzīvību, lai aizsargātu savu ganāmpulku, Jēzus atdeva savu dzīvību par izpirkuma upuri to cilvēku labā, kas to novērtēs. (Jāņa 10:11, 15; 1. Jāņa 2:1, 2.)

2. Kādu iemeslu dēļ daži kristieši pārtrauc apmeklēt sapulces un sludināt?

² Diemžēl daži, kas, pēc visa spriežot, izjuta pateicību par Jēzus izpirkuma upuri un deva solījumu kalpot Dievam, tagad vairs nav aktīvi kristiešu draudzes locekļi. Sarūgtinājuma, veselības problēmu vai kādu citu iemeslu dēļ viņu dedzība ir mazinājusies un viņi ir pārstājuši apmeklēt sapulces un sludināt. Tomēr mieru un prieku, par kādu Dāvids runāja 23. psalmā, viņi var izjust tikai tad, ja atrodas starp Jehovas avīm. Dāvids rakstīja: ”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” (Ps. 23:1.) Tiem, kas atrodas Dieva ganāmpulkā, garīgā ziņā nekā netrūkst, bet to nevar teikt par avīm, kas no šī ganāmpulka ir nomaldījušās. Kāda palīdzība šiem kristiešiem ir vajadzīga, un kas to var sniegt? Kā mums būtu jārīkojas, lai sekmētu viņu atgriešanos Jehovas ganāmpulkā?

Kas var palīdzēt?

3. Kā Jēzus paskaidroja, ka mums ir jābūt gataviem pūlēties, lai atgrieztu Dieva ganāmpulkā avis, kas ir noklīdušas?

³ Lai atgrieztu Dieva ganāmpulkā avis, kas no tā ir noklīdušas, ir vajadzīgas pūles. (Ps. 100:3.) Jēzus to paskaidroja ar uzskatāmu piemēru, sacīdams: ”Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies? Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku, viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit  deviņām, kas nav nomaldījušās. Tāpat arī nav jūsu debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.” (Mat. 18:12—14.) Kas var palīdzēt tiem kristiešiem, kuri ir kā avis, kas ir nomaldījušās no Jehovas ganāmpulka?

4., 5. Kādai jābūt draudzes vecāko attieksmei pret Dieva ganāmpulku?

⁴ Draudzes vecākajiem, kas vēlas palīdzēt neaktīvajiem brāļiem un māsām, ir jāpatur prātā, ka draudzi veido cilvēki, kas ir atdevuši sevi Jehovam, un Jehovam viņa ”ganības avis” ir ļoti dārgas. (Ps. 79:13.) Šīm avīm ir vajadzīga uzmanība un rūpes, tāpēc draudzes vecākajiem ir jāinteresējas par katru no tām personīgi. Laba izdevība to darīt paveras draudzīgu apmeklējumu laikā. Saņēmuši ar mīlestību sniegtu uzmundrinājumu, kristieši, kas garīgā ziņā ir atslābuši, var sajust pamudinājumu atjaunot ciešas attiecības ar Jehovu un atgriezties viņa ganāmpulkā. (1. Kor. 8:1.)

⁵ Kristiešiem, kam ir uzticētas rūpes par Dieva ganāmpulku, ir pienākums uzmeklēt avis, kas ir nomaldījušās, un censties tām palīdzēt. Apustulis Pāvils, rakstīdams Efesas draudzes vecākajiem, atgādināja, kādi ir vecāko pienākumi: ”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi.” (Ap. d. 20:28.) Līdzīgu mudinājumu ar garu svaidītajiem draudzes vecākajiem izteica apustulis Pēteris: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pēt. 5:1—3.)

6. Kāpēc Jehovas avīm mūsdienās ir sevišķi nepieciešama uzmanība un rūpes?

⁶ Kristiešu draudzes pārraugiem ir jāseko ”labā gana”, Jēzus Kristus, priekšzīmei. (Jāņa 10:11.) Jēzum no sirds rūpēja Dieva avis, un viņš uzsvēra, cik svarīgi ir par tām gādāt, kad deva Sīmanim Pēterim norādījumu: ”Gani manas avis!” (Nolasīt Jāņa 21:15—17.) Mūsdienās Jehovas avīm jo sevišķi ir nepieciešama uzmanība un rūpes, jo Sātans visiem spēkiem cenšas salauzt viņu uzticību. Viņš veikli izmanto pasauli un Jehovas kalpu vājības, lai panāktu, ka viņi rīkotos grēcīgi. (1. Jāņa 2:15—17; 5:19.) Neaktīvie draudzes locekļi atrodas īpaši bīstamā situācijā, un, lai viņi varētu paklausīt aicinājumam ”staigāt garā”, viņiem ir jāsaņem palīdzība. (Gal. 5:16—21, 25.) Lai palīdzētu viņiem atgriezties Dieva ganāmpulkā, ir svarīgi paļauties uz Dievu, lūgt pēc viņa gara vadības un prasmīgi izmantot Bībeli. (Sal. Pam. 3:5, 6; Lūk. 11:13; Ebr. 4:12.)

7. Cik svarīgs ir draudzes vecāko pienākums gādāt par Jehovas avīm?

⁷ Senajā Izraēlā gani vadīja savus ganāmpulkus, izmantojot vēzdu jeb spieķi ar izliektu galu. Kad aitas devās iekšā aplokā vai ārā no tā, gans pār tām turēja savu vēzdu un tās skaitīja. (Jer. 33:13; Mih. 2:12; 7:14.) Tāpat arī draudzes vecākajiem būtu labi jāpazīst Jehovas avis, kas atrodas viņu gādībā, un jāzina, kā tām klājas. (Salīdzināt Salamana Pamācības 27:23.) Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz ko koncentrējas draudzes vecākie, ir rūpes par draudzes locekļu garīgo labklājību, un viņi kopīgi plāno, ko varētu darīt to kristiešu labā, kuri ir atsvešinājušies no draudzes. Jehova par sevi ir teicis, ka viņš ”rūpēsies par savām avīm un gādās par tām”. (Ecēh. 34:11.) Tāpēc viņam ir prieks, ja draudzes vecākie rīkojas līdzīgi un palīdz noklīdušajām avīm atgriezties viņa ganāmpulkā.

8. Kā draudzes vecākie var sniegt personisku palīdzību Jehovas avīm?

⁸ Ja kāds kristietis ir saslimis, draudzes vecāko apmeklējums viņu var iepriecināt un uzmundrināt. To pašu var teikt par situācijām, kad draudzes vecākie apmeklē kristieti, kurš ir zaudējis garīgos spēkus. Vecākie var nolasīt uzmundrinošus Bībeles pantus, pārrunāt kādu rakstu no mūsu publikācijām, pastāstīt interesantas domas, kas ir izskanējušas sapulcē, lūgt Dievu kopā ar neaktīvo draudzes locekli un palīdzēt viņam citādā veidā. Vecākie var pieminēt, cik ļoti pārējie draudzes locekļi  priecātos viņu atkal redzēt draudzes sapulcēs. (2. Kor. 1:3—7; Jēk. 5:13—15.) Apciemojums, telefona zvans vai vēstule šādu kristieti var iespaidot ļoti pozitīvi. Turklāt, ar iejūtību palīdzēdami tiem, kas ir nomaldījušies no Dieva ganāmpulka, draudzes vecākie paši gūst lielu prieku.

Ko var darīt citi draudzes locekļi

9., 10. Kāpēc nav pamata uzskatīt, ka rūpēties par neaktīvajiem draudzes locekļiem ir tikai draudzes vecāko pienākums?

⁹ Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad dzīves ritms ir ļoti straujš, tāpēc var gadīties, ka mūsu ticības biedrs pakāpeniski attālinās no draudzes, bet mēs to pat nepamanām. (Ebr. 2:1.) Tomēr nedrīkst aizmirst, cik augstu Jehova vērtē savas avis. Jehovam tās visas ir vienlīdz dārgas, tāpat kā cilvēkam ir vienlīdz vajadzīgi visi viņa miesas locekļi. Tāpēc mums ir jāinteresējas un jāgādā citam par citu. (1. Kor. 12:25.) Vai mums ir šāda attieksme pret brāļiem un māsām?

¹⁰ Kaut gan draudzes vecākie uzņemas galveno atbildību par to, lai atrastu noklīdušās Jehovas avis un tām palīdzētu, viņi nav vienīgie, kas kaut ko var darīt šajā lietā. Pārējie draudzes locekļi var sadarboties ar vecākajiem, uzmundrinot un atbalstot brāļus un māsas, kas ir atsvešinājušies no draudzes.

11., 12. Kas būtu jādara kristietim, kam ir uzticēts studēt Bībeli ar draudzes locekli, kas ir garīgā ziņā atslābis?

¹¹ Ja kristietis, kas garīgā ziņā ir atslābis, vēlas pieņemt palīdzību, draudzes vecākie var palūgt kādam pieredzējušam sludinātājam studēt ar viņu Bībeli. Šo nodarbību mērķis ir atjaunot viņā ”pirmo mīlestību” pret patiesību. (Atkl. 2:1, 4.) Iedziļinādamies materiālā, kas tika studēts laikā, kad viņš bija prom no draudzes, neaktīvais kristietis var iegūt garīgus spēkus.

¹² Ja draudzes vecākie tev piedāvā studēt Bībeli ar neaktīvu draudzes locekli, lūdz, lai Jehova tev dod vadību un svētī tavas pūles. ”Uztici tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” (Sal. Pam. 16:3.) Pārdomā, kādus Bībeles pantus un domas tu varētu izmantot, lai stiprinātu neaktīvā brāļa vai māsas ticību. Seko apustuļa Pāvila lieliskajai priekšzīmei. (Nolasīt Romiešiem 1:11, 12.) Pāvils ilgojās redzēt Romas kristiešus, lai dotu viņiem kādu gara velti, kas viņus stiprinātu. Tāpat viņš cerēja, ka viņiem izdosies gūt savstarpēju iepriecu. Cik gan svarīgi ir veidot tādu pašu attieksmi, kad palīdzam Dieva avīm, kas ir nomaldījušās no viņa ganāmpulka!

13. Kādas domas varētu pārspriest ar neaktīvo brāli vai māsu?

¹³ Kādā no nodarbībām tu varētu palūgt, lai brālis vai māsa pastāsta, kā viņš iepazina patiesību. Aicini viņu atcerēties laiku, kad viņš kalpoja Jehovam kopā ar draudzi, un pastāstīt, kādas patīkamas atmiņas viņam saistās ar kristiešu sapulcēm, sludināšanu un kongresiem.  Ja jūs tolaik kalpojāt Jehovam kopā, atsauciet prātā, ko labu jūs pieredzējāt. Pastāsti, kādu prieku tev sagādā iespēja tuvoties Jehovam. (Jēk. 4:8.) Piemini, cik augstu tu vērtē to, kā Dievs gādā par savu tautu — kā viņš iepriecina savus kalpus visās viņu bēdās un dod viņiem cerību. (Rom. 15:4; 2. Kor. 1:3, 4.)

14., 15. Par kādām svētībām būtu labi atgādināt neaktīvajam brālim vai māsai?

¹⁴ Tāpat varētu būt vērtīgi pārrunāt ar neaktīvo kristieti, kādas svētības viņš saņēma, uzturēdams ciešas attiecības ar draudzi. Piemēram, viņam bija iespēja padziļināt zināšanas par Dieva Rakstiem un viņa nodomiem. (Sal. Pam. 4:18.) Kamēr viņš ”staigāja garā”, viņam noteikti bija vieglāk nepadoties kārdinājumiem. (Gal. 5:22—26.) Sekmīgi pretodamies nepareizām tieksmēm, viņš varēja saglabāt tīru sirdsapziņu, kas viņam ļāva tuvoties Jehovam lūgšanās un iegūt ”mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu” un pasargā mūsu sirdi un domas. (Filip. 4:6, 7.) Turi prātā šos ieteikumus, ņem vērā garīgā brāļa vai māsas vajadzības un ar mīlestību mudini viņu atgriezties Dieva ganāmpulkā. (Nolasīt Filipiešiem 2:4.)

¹⁵ Iedomāsimies situāciju, kad draudzes vecākais gatavojas apmeklēt kādu laulātu pāri. Kādas domas viņš sarunas gaitā varētu minēt, lai rosinātu šajos kristiešos vēlēšanos atjaunot ciešas attiecības ar draudzi? Vecākais varētu viņus aicināt atcerēties laiku, kad viņi tikko bija uzzinājuši Dieva Rakstu patiesību. Vai viņi toreiz nedomāja, ka patiesība ir brīnišķīga — ka tā ir labi pamatota, pārliecinoša un dara cilvēku brīvu? (Jāņa 8:32.) Vai viņu sirdi nepildīja pateicība, kad viņi uzzināja par Jehovu, viņa mīlestību un grandiozajiem nodomiem? (Salīdzināt Lūkas 24:32.) Brālis varētu viņiem atgādināt, ka kristiešiem, kas dzīvo saskaņā ar savu solījumu kalpot Jehovam, ir iespēja tuvoties viņam lūgšanās un kļūt par viņa draugiem. Katrā ziņā draudzes vecākajam būtu sirsnīgi jāmudina neaktīvie ticības biedri ar jaunu sparu ”cīnīties par evanģelija ticību”. (Filip. 1:27.)

Parādīsim viņiem mīlestību

16. Miniet kādu piemēru, kas parāda, cik vērtīgi ir palīdzēt neaktīvajiem draudzes locekļiem!

¹⁶ Vai iepriekšminētie ieteikumi tiešām ir noderīgi? Pieredze liecina, ka tā ir. Piemēram, kāds jaunietis 12 gadu vecumā kļuva par sludinātāju, bet pēc aptuveni trim gadiem kļuva neaktīvs. Pagāja kāds laiks, un viņš atjaunoja ciešas saites ar draudzi un tagad jau vairāk nekā 30 gadus kalpo pilnu slodzi. Kā viņam izdevās atgūt garīgumu? Lielā mērā to sekmēja atbalsts, ko viņam sniedza kāds draudzes vecākais. Cik gan pateicīgs viņš jutās par saņemto palīdzību!

17., 18. Kādas īpašības ir nepieciešamas, lai palīdzētu Dieva avīm, kas ir nomaldījušās no viņa ganāmpulka?

¹⁷ Kristieši palīdz neaktīvajiem ticības biedriem atjaunot kontaktus ar draudzi tāpēc, ka mīl viņus. Jēzus saviem sekotājiem sacīja: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.) Mīlestība ir viena no patieso kristiešu galvenajām iezīmēm. Vai ir pamats domāt, ka kristīgie brāļi un māsas, kas ir pārstājuši apmeklēt sapulces un sludināt, mums nav jāmīl? Protams, nē! Taču, lai palīdzētu Dieva avīm, kas ir nomaldījušās no viņa ganāmpulka, mums ir nepieciešamas vairākas Dievam tīkamas īpašības.

¹⁸ Kādas ir dažas no tām? Ļoti svarīga ir ne  tikai mīlestība, bet arī līdzjūtība, laipnība, lēnība un pacietība. Var gadīties, ka ir jābūt gataviem piedot. Pāvils rakstīja: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kol. 3:12—14.)

19. Kāpēc ir vērts pūlēties, lai palīdzētu neaktīvajiem ticības biedriem atjaunot ciešas saites ar draudzi?

¹⁹ Nākamajā rakstā būs sīkāk apspriests, kādu iemeslu dēļ daži attālinās no draudzes un ar kādām jūtām viņus gaida atgriežamies pārējie draudzes locekļi. Ja mēs ņemsim vērā ieteikumus, kas doti gan šajā, gan nākamajā rakstā, un centīsimies palīdzēt neaktīvajiem ticības biedriem atjaunot ciešas saites ar draudzi, mūsu pūles nekādā gadījumā nebūs veltas. Mūsdienu pasaulē daudzi visu savu mūžu veltī tam, lai kļūtu bagāti, taču viena pati dzīvība ir vairāk vērta nekā visas pasaules bagātības. Jēzus šo domu uzsvēra līdzībā par pazudušo avi. (Mat. 18:12—14.) Paturēsim to prātā un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu Jehovas avīm, kas ir nomaldījušās, pēc iespējas drīz atgriezties viņa ganāmpulkā!

Kā jūs atbildētu?

• Kāds ir draudzes vecāko pienākums, ja kāda no Jehovas avīm nomaldās no viņa ganāmpulka?

• Ko mēs varam darīt to ticības biedru labā, kuri ir attālinājušies no draudzes?

• Kādas īpašības ir nepieciešamas, lai palīdzētu Dieva avīm, kas ir noklīdušas no viņa ganāmpulka?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 10. lpp.]

Draudzes vecākie ar mīlestību cenšas palīdzēt tiem, kas ir nomaldījušies no Dieva ganāmpulka