Pretosimies ”pasaules garam”
Pretosimies ”pasaules garam”
”Mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva.” (1. Kor. 2:12.)
1., 2. a) Kāpēc Lielbritānijas ogļraktuvēs agrāk turēja kanārijputniņus? b) Kādā situācijā atrodas kristieši?
1911. gadā, gādājot par ogļraču drošību, britu varas iestādes izdeva likumu, kas noteica, ka ikvienās ogļraktuvēs ir jātur divi kanārijputniņi. Ja raktuvēs izcēlās ugunsgrēks, glābējiem putni bija jāņem sev līdzi pazemē. Kanārijputniņi ir ļoti jutīgi pret indīgām gāzēm, to vidū pret tvana gāzi, — viņi kļūst nemierīgi un pat nokrīt no laktiņas. Ogļračiem, kas devās glābt savus biedrus, bija ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas drīzāk uzzināt par indīgās gāzes klātbūtni gaisā. Tvana gāzei nav ne krāsas, ne smakas, taču, saindējoties ar to, cilvēks var iet bojā, jo šī gāze saistās ar sarkanajiem asinsķermenīšiem un tie pārstāj piegādāt audiem skābekli. Ja glābēji jau laikus nesaņemtu brīdinājumu, viņi zaudētu samaņu un nomirtu, pat nesapratuši, ka ir saindējušies.
2 Garīgā ziņā kristieši ir līdzīgā situācijā. Kad Jēzus saviem mācekļiem lika visā pasaulē sludināt labo vēsti, viņš zināja, ka tiem būs jāatrodas bīstamā vidē, kurā valda Sātans un kurā noteicošais ir pasaules gars. (Mat. 10:16; Jāņa 14:30.) Saprazdams, ka mācekļiem var draudēt briesmas, pēdējā vakarā pirms savas nāves viņš lūgšanā Tēvam teica: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna.” (Jāņa 17:15.)
3., 4. Kādu brīdinājumu izteica Jēzus, un kāpēc mums tas jāņem vērā?
3 Jēzus brīdināja savus sekotājus, ka garīga snauda var kļūt par iemeslu bojāejai. Lūk. 21:34—36.) Bet mācekļus noteikti iepriecināja Jēzus solījums, ka viņa Tēvs tiem dos svēto garu, kas tiem atgādinās visu vajadzīgo un palīdzēs palikt garīgā nomodā un būt stipriem. (Jāņa 14:26.)
Mums jo sevišķi ir jāņem vērā viņa vārdi, jo mēs dzīvojam pasaules beigu laikā. Jēzus aicināja: ”Palieciet nomodā.., lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (4 Bet kā ir tagad? Vai arī mēs varam saņemt svētā gara atbalstu? Kas mums jādara, lai iegūtu svēto garu? Kas ir pasaules gars, un kā tas darbojas? Kā mēs varam tam pretoties? (Nolasīt 1. Korintiešiem 2:12.)
Svētais gars un pasaules gars
5., 6. Kā mums var palīdzēt svētais gars, un kas mums jādara, lai to saņemtu?
5 Dievs svēto garu deva ne tikai pirmajā gadsimtā — viņš to dod arī tagad. Viņa gars mums var dot spēku, lai mēs rīkotos pareizi un dedzīgi veiktu kalpošanu. (Rom. 12:11; Filip. 4:13.) Tas mums palīdz izkopt ”Gara augļus”, piemēram, mīlestību, laipnību un labprātību. (Gal. 5:22.) Bet mums jāatceras, ka Dievs Jehova nedod svēto garu cilvēkiem, kas to nevēlas.
6 Tāpēc katram no mums ir jāpārdomā jautājums: ”Ko es varu darīt, lai saņemtu svēto garu?” Kā liecina Bībele, mēs varam darīt daudz ko. Pirmais solis ir vienkāršs: mums ir jālūdz, lai Dievs mums dotu svēto garu. (Nolasīt Lūkas 11:13.) Tikpat svarīgi ir studēt Bībeli, kas ir Dieva svētā gara iedvesmota, un izmantot tās padomus dzīvē. (2. Tim. 3:16.) Protams, ne visi, kas lasa Bībeli, saņem Dieva garu. Bet, kad kristietis patiesi iedziļinās Bībelē, viņš cenšas panākt, lai viņa uzskati sakristu ar domām, kas paustas Dieva iedvesmotajos vārdos. Tāpat ir būtiski, lai mēs atzītu, ka Jehova ir iecēlis Jēzu par savu pārstāvi un ka viņš dod svēto garu ar Jēzus starpniecību. (Kol. 2:6.) Tāpēc mēs cenšamies dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un saskaņā ar to, ko viņš mācīja. (1. Pēt. 2:21.) Jo vairāk mēs centīsimies līdzināties Kristum, jo vairāk mēs saņemsim svēto garu.
7. Kā cilvēkus ietekmē pasaules gars?
7 Savukārt pasaules gars atspoguļo Sātana personību. (Nolasīt Efeziešiem 2:1—3.) Pasaules gara ietekme izpaužas ļoti dažādi. Kā mūsdienās ir labi redzams, tas mudina cilvēkus sacelties pret Dieva normām un veicina ”miesas kārību, acu kārību un dzīves lepnību”. (1. Jāņa 2:16, LB-65r.) Tā ietekmē rodas miesas darbi — netiklība, elku kalpība, spiritisms, nenovīdība, dusmu izpaušana, piedzeršanās. (Gal. 5:19—21.) Vēl pasaules gars rosina uz ”nesvētām.. runām”, kurās atspoguļojas atkrišana no Dieva. (2. Tim. 2:14—18.) Jo vairāk cilvēks padodas pasaules garam, jo vairāk viņā parādās tādas īpašības, kādas raksturīgas Sātanam.
8. Kas mums visiem ir jāizvēlas?
Filip. 3:18, 19.) Pievērsīsim uzmanību, kā mēs varam pretoties pasaules garam.
8 Mēs nevaram dzīvot garīgā vakuumā. Ikvienam cilvēkam ir jāizvēlas, kam viņš ļaus iespaidot savu dzīvi — svētajam garam vai pasaules garam. Tie, kas tagad pakļaujas pasaules garam, var atbrīvoties no tā ietekmes un ļaut, lai viņus vadītu svētais gars. Taču ir iespējams, ka notiek arī pretēji: cilvēks, ko jau kādu laiku ir vadījis svētais gars, padodas pasaules garam. (Centīsimies jau laikus pamanīt brīdinošas pazīmes
9.—11. Kādas ir dažas no pazīmēm, kas varētu liecināt, ka mēs esam padevušies pasaules garam?
9 Kā bija minēts raksta sākumā, britu ogļrači ņēma sev līdzi kanārijputniņus, lai jau laikus uzzinātu par indīgu gāzu klātbūtni. Ja viņi redzēja, ka putns nokrīt no laktiņas, viņi saprata, ka steigšus jāglābjas. Bet kādām pazīmēm mums jāpievērš uzmanība, lai uzzinātu, vai mūs nav sācis ietekmēt pasaules gars?
10 Kad mēs bijām uzzinājuši Bībeles patiesību un veltījuši savu dzīvi Jehovam, mēs droši vien ar lielu entuziasmu lasījām Bībeli, bieži un dedzīgi lūdzām Dievu un ar prieku gājām uz draudzes sapulcēm, jo jutām, ka gūstam tajās garīgu spirdzinājumu, gluži tāpat kā izslāpis ceļinieks oāzē rod veldzi. Tas viss mums palīdzēja atbrīvoties no pasaules gara un nepieļaut, ka tas mūs atkal pārmāktu.
11 Vai mēs joprojām ik dienu lasām un pārdomājam Bībeli? (Ps. 1:2.) Vai mēs lūdzam bieži un no sirds? Vai mums patīk atrasties draudzes sapulcēs, un vai mēs ik nedēļu apmeklējam visas sapulces? (Ps. 84:11.) Vai arī mēs esam zaudējuši dažus no šiem labajiem paradumiem? Protams, lielai daļai kristiešu ir jāpilda daudz pienākumu, kas prasa viņu laiku un spēku, un tāpēc nav viegli pastāvīgi darīt visu, kas saistīts ar Dieva pielūgsmi. Bet vai nevarētu būt, ka tādā gadījumā, ja mūsu paradumi vairs nav tik labi kā agrāk, mēs esam padevušies pasaules garam? Vai mēs visiem spēkiem centīsimies atjaunot savus labos paradumus?
Lai ”jūsu sirdis netop apgrūtinātas”
12. No kā mācekļiem bija jāuzmanās, un kāpēc?
12 Ko vēl mēs varam darīt, lai pretotos pasaules garam? Kad Jēzus mācekļiem piekodināja palikt nomodā, viņš deva arī konkrētu brīdinājumu. Viņš teica: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma [”pārēšanās, piedzeršanās”, Str] un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” (Lūk. 21:34.)
13., 14. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?
13 Padomāsim par Jēzus brīdinājumu. Vai Jēzus nosodīja to, ka cilvēki priecājas par ēdienu un dzērienu? Nē, viņš to nedarīja. Viņš labi zināja Salamana vārdus: ”Es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu, ka tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Sal. Māc. 3:12, 13.) Taču Jēzus zināja, ka pasaules gara ietekmē cilvēkiem šajās lietās zūd mēra sajūta.
14 Kā mēs varam pārliecināties, vai pasaules gars mūs nav saindējis un nav licis piemirst, ka ir jāuzmanās no pārēšanās un piedzeršanās? Mēs varētu pārdomāt šādus jautājumus: ”Kā es uztveru Bībelē un mūsu literatūrā lasāmos padomus par to, ka jāsargās no rijības? Vai es neuzskatu, ka tie nav domāti man vai ka tie ir pārspīlēti? Varbūt es meklēju attaisnojumus savai rīcībai? * Kāds ir mans viedoklis par ieteikumu alkohola lietošanā ievērot mērenību vai pat nelietot to vispār un noteikti izvairīties no piedzeršanās? Vai es šo padomu uzskatu par nevajadzīgu, spriežot, ka tas kaut kāda iemesla dēļ uz mani neattiecas? Kā es izturos, ja citi pauž raizes par maniem alkohola lietošanas paradumiem? Vai es sāku aizstāvēties vai sadusmojos? Vai es lieku citiem saprast, ka šādi Bībeles padomi nav īpaši jāņem vērā?” Pēc tā, kā mēs atbildam uz šiem jautājumiem, var secināt, vai mēs neesam sākuši padoties pasaules garam. (Salīdzināt Romiešiem 13:11—14.)
Neļausimies raizēm
15. No kā brīdināja Jēzus?
15 Lai pretotos pasaules garam, ir svarīgi arī neļauties raizēm. Jēzus zināja, ka savas nepilnības dēļ cilvēki mēdz raizēties par laicīgām lietām, tāpēc viņš ar mīlestību sacīja mācekļiem: ”Nezūdaities.” (Mat. 6:25.) Ir saprotams, ka mūs uztrauc svarīgi jautājumi, piemēram, kā būt patīkamiem Dievam, kā pildīt kristieša pienākumus un kā apgādāt ģimeni ar dzīvei nepieciešamo. (1. Kor. 7:32—34.) Bet kas mums jāmācās no Jēzus brīdinājuma?
16. Uz ko daudzus cilvēkus mudina pasaules gars?
16 Pasaules gars, kas tik ļoti uzsver ”dzīves lepnību”, daudziem cilvēkiem liek iegrimt pārmērīgās rūpēs un raizēs. Viņu ietekmē mēs varētu sākt domāt, ka nauda nozīmē drošību un ka cilvēka vērtību nosaka nevis viņa garīgums, bet gan tas, kas viņam pieder. Tie, kas vadās pēc šādiem principiem, kuri pasaulē ir ļoti populāri, smagi nopūlas, lai tiktu pie bagātības, un pastāvīgi raizējas, kā iegūt jaunākas, lielākas un modernākas mantas. (Sal. Pam. 18:11.) Šāds viedoklis par mantu veicina raizes, kas nomāc cilvēka garīgo izaugsmi. (Nolasīt Mateja 13:18, 22.)
17. Kā mēs varam izvairīties no pārmērīgām raizēm?
17 Mēs varam izvairīties no pārmērīgām raizēm, ja ievērojam Jēzus norādījumu: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības Mat. 6:33.) Kā mēs varam pierādīt, ka ticam Jēzus solījumam? Mums ir jātiecas pēc Dieva taisnības, un tas nozīmē darīt to, ko Dievs uzskata par pareizu, piemēram, finansiālos jautājumos. Mēs nekrāpjamies, pildot nodokļu deklarācijas, un atturamies pat no ”maziem” meliem, kad kārtojam darba jautājumus. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai pildītu savas finansiālās saistības, un, kad ir runa par parādu atmaksāšanu, mēs gādājam, lai mūsu ”jā” vienmēr nozīmētu ”jā”. (Mat. 5:37; Ps. 37:21.) Godīga rīcība negarantē iedzīvošanos bagātībā, taču tā sagādā Dieva labvēlību, nodrošina tīru sirdsapziņu un ievērojami samazina raizes.
un pēc viņa taisnības.” Jēzus apsolīja, ka tādā gadījumā, ja mēs ņemsim vērā viņa vārdus, viss, kas mums patiešām ir vajadzīgs, ”taps piemests”. (18. Kādu paraugu rādīja Jēzus, un ko mēs gūstam, ja dzīvojam tāpat kā viņš?
18 Tiekties galvenokārt pēc Dieva Valstības nozīmē arī to, ka mēs labi apzināmies, kas dzīvē ir svarīgākais. Atcerēsimies, kā dzīvoja Jēzus. Reizēm viņš nēsāja ļoti labas drēbes. (Jāņa 19:23.) Viņam patika kopā ar labiem draugiem ieturēt maltītes, kurās bija arī vīns. (Mat. 11:18, 19.) Taču manta un izklaide viņa dzīvē nebija galvenais — tās bija kā garšvielas pie ēdiena, nevis pats ēdiens. Jēzus teica, ka viņa ēdiens ir pildīt Jehovas gribu. (Jāņa 4:34—36.) Ja mēs sekojam Jēzus paraugam, mēs jūtam lielu gandarījumu. Mums sagādā prieku iespēja palīdzēt nomāktiem cilvēkiem un sniegt viņiem mierinājumu no Bībeles. Mēs izjūtam draudzes mīlestību un atbalstu, un mēs iepriecinām Jehovas sirdi. Ja mēs paturam prātā, kam dzīvē ir jābūt galvenajam, tad manta un izklaide mums ir nevis kungs, bet kalps, proti, līdzekļi, kas mums palīdz pielūgt Jehovu. Jo aktīvāki mēs esam darbā, ar kuru tiek atbalstīta Dieva Valstība, jo mazāka ir iespēja, ka mēs padosimies pasaules garam.
Domāsim par to, kas ir garīgs
19.—21. Kā mēs varam vērst savas domas uz to, kas ir garīgs, un kāpēc tas ir jādara?
19 Darbi seko domām. Tas, ko daudzi dēvē par neapdomīgu rīcību, patiesībā bieži vien ir miesīgas domāšanas izpausme, tāpēc apustulis Pāvils atgādināja kristiešiem, cik liela nozīme ir tam, par ko viņi domā. Viņš rakstīja: ”Tie, kas ir pēc miesas, patur prātā miesīgo, bet tie, kas pēc Gara, — garīgo.” (Rom. 8:5, JD-07.)
20 Kā panākt, lai mūsu domāšanā un līdz ar to darbos noteicošais nebūtu pasaules gars? Mums ir jācenšas kontrolēt savas domas un, cik vien tas ir iespējams, jāpūlas nepārņemt pasaulē popularizētos uzskatus. Piemēram, kad izraugāmies izklaidi, mēs neizvēlamies filmas, kurās ir izcelta netikumība un vardarbība, jo tās piesārņotu mūsu domas. Mēs saprotam, ka Dieva svētais un tīrais gars nevarēs ietekmēt mūsu prātu, ja tas būs netīrs. (Ps. 11:6; 2. Kor. 6:15—18.) Ja mēs regulāri lasām Bībeli, pārdomājam izlasīto, lūdzam Dievu un apmeklējam sapulces, tad Dieva gars var veidot mūsu domāšanu, turklāt mēs pakļaujamies gara vadībai, regulāri piedalīdamies sludināšanā.
21 Mums katrā ziņā ir jāpretojas pasaules garam un tā ierosinātajām miesīgajām vēlmēm. To darīt patiešām ir vērts, jo, kā atzina Pāvils, ”Miesas tieksme ved nāvē, bet gara tieksme — uz dzīvību un mieru”. (Rom. 8:6.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 14. rk. Rijība ir attieksmes jautājums, tā ir negausība, nesātība ēšanā un dzeršanā. Par to liecina nevis ķermeņa masa, bet cilvēka attieksme pret ēdienu. Rijība var piemist arī cilvēkam ar normālu ķermeņa masu un pat tādam, kas ir ļoti tievs. Dažiem cilvēkiem liekais svars ir kādas slimības sekas, un sava nozīme ir arī iedzimtībai. Neatkarīgi no cilvēka svara noteicošais ir tas, vai viņam piemīt paradums pārmērīgi daudz ēst un dzert. (Skat. 2004. gada 1. novembra Sargtorni, ”Lasītāju jautājumus”.)
Vai jūs atceraties?
• Kas mums jādara, lai saņemtu svēto garu?
• Kādi ir daži veidi, kā mūs var ietekmēt pasaules gars?
• Kā mēs varam pretoties pasaules garam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Pirms došanās uz darbu vai skolu lūdziet Dievam svēto garu
[Attēli 23. lpp.]
Mums jāraugās, lai mūsu domas būtu tīras, jābūt godīgiem darījumos un jāievēro mērenība ēšanā un dzeršanā