Padziļināsim savas zināšanas par Dievu

BŪDAMI Jehovas kalpi, mēs tiecamies iegūt viņa atzinību. Tāpēc mēs cenšamies stiprināt savu ticību un būt dedzīgi kalpošanā. Taču mums būtu jāpievērš uzmanība kādam brīdinājumam, kas ietverts apustuļa Pāvila vārdos. Runādams, par to, kas bija noticis ar daudziem ebrejiem pirmajā gadsimtā, Pāvils rakstīja: ”Viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.” (Rom. 10:2.) Ir skaidrs, ka mūsu ticība un kalpošana nedrīkst būt balstīta vienīgi uz emocijām, — mums ir nepieciešamas zināšanas par mūsu Radītāju un viņa gribu.

Pāvils savās vēstulēs uzvedību, kas ir patīkama Dievam, vairākkārt saistīja ar zināšanu apguvi. Viņš lūdza par to, lai Kristus sekotāji ”visā pilnībā izprastu” Dieva gribu. Ja viņiem būtu šāda izpratne, viņu ”dzīve būtu mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama” un viņi ”nestu augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugtu Dieva atziņā”. (Kol. 1:9, 10.) Kāpēc ir tik svarīgi iegūt ”Dieva atziņu” jeb zināšanas par Dievu? Kāpēc mums jāvairo šīs zināšanas?

Ticības pamats

Bībelē atklātās zināšanas par Dievu un viņa gribu ir mūsu ticības pamats. Bez tām mūsu ticība būtu kā kāršu namiņš, kas varētu sabrukt pat no niecīgākās vēja pūsmas. Pāvils mudināja kristiešus veikt ”apzinīgu kalpošanu” un ”atjaunoties savā prātā”. (Rom. 12:1, 2, JD-07.) Šajā ziņā mums var palīdzēt regulāra iedziļināšanās Bībelē.

Eva, kāda pioniere, kas dzīvo Polijā, atzina: ”Ja es regulāri nestudētu Dieva Rakstus, manas zināšanas par Jehovu vairs nepieaugtu. Drīz vien man būtu grūtāk izpaust kristīgas īpašības, mana ticība Dievam kļūtu vājāka, un beigās es pieredzētu garīgu katastrofu.” Tātad mums jādara viss, lai mūsu ticība nevājinātos. Padomāsim, ko mēs varam mācīties no kāda cilvēka, kas vairoja savas zināšanas par Jehovu un ieguva viņa labvēlību.

”Cik Tava bauslība man ir mīļa!”

119. psalms ir dziesma, kurā tās sacerētājs poētiskiem vārdiem pauda savas jūtas pret Jehovas likumiem, liecībām, pavēlēm, baušļiem un tiesām. Viņš rakstīja: ”Par Taviem likumiem man ir prieks.. [..] Tavas liecības ir mans prieks.” Viņš sacīja arī šādus vārdus: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Ps. 119:16, 24, 47, 48, 77, 97.)

Vārdi ”man ir prieks” un ”pārdomāju” skaidri liecina, ka psalma sacerētājam patika iedziļināties Dieva vārdos un pārdomas par tiem viņam sagādāja dziļu prieku. Viņa mīlestība pret Dieva likumiem nebija tikai īslaicīgs emociju uzplūds. Viņš dedzīgi vēlējās iedziļināties Jehovas likumos un izprast Jehovas vārdus. Lasot psalmu, ir redzams, ka tā sacerētājs vēlējās iepazīt Dievu un saprast viņa gribu tik labi, cik vien tas bija iespējams.

119. psalma sarakstītājs izjuta dziļu mīlestību pret Dieva vārdiem. Ikviens no mums varētu padomāt: vai to pašu var teikt arī par mani? Vai es katru dienu lasu Bībeli un pārdomāju izlasīto, un vai man tas sagādā prieku? Vai pirms Bībeles lasīšanas es lūdzu Jehovam palīdzību un pēc tam cenšos iedziļināties lasītajā? Ja mēs uz šiem jautājumiem varam atbildēt apstiprinoši, tas nozīmē, ka mēs tiešām padziļinām savas zināšanas par Dievu.

Eva, kas bija pieminēta iepriekš, atzīmēja: ”Es pastāvīgi cenšos uzlabot savu personisko  Bībeles nodarbību kvalitāti. Kopš tā laika, kad mēs saņēmām brošūru Skatiet ”labo zemi”, es esmu to izmantojusi gandrīz vai katrā studēšanas reizē. Es arvien biežāk cenšos meklēt informāciju enciklopēdijā Rakstu izpratne un, ja nepieciešams, arī citās publikācijās.”

Ir noderīgi uzzināt arī to, kā rīkojas Vojcehs un Malgožata, kristīgi vecāki, kuriem diezgan daudz laika paiet, gādājot par bērniem. Ko viņi dara, lai par spīti aizņemtībai viņiem atliktu laiks personiskai Dieva Rakstu pētīšanai? ”Kad vien mēs varam, mēs katrs personiski iedziļināmies Bībelē. Pēc tam ģimenes nodarbībās un ikdienas sarunās mēs dalāmies domās, kas mums ir likušās īpaši interesantas un noderīgas.” Dziļas personiskās studijas viņiem sagādā prieku un palīdz vairot zināšanas par Dievu.

Pareiza attieksme

Mēs zinām, ka Dievs vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:3, 4.) Tāpēc Dieva kalpiem ir svarīgi lasīt Bībeli un censties to saprast. (Mat. 15:10.) Lai iedziļināšanās Bībelē nestu labumu, tā ir jālasa ar pareizu attieksmi, bez aizspriedumiem. Šajā ziņā mēs varam mācīties no senās Berojas iedzīvotājiem, kam Pāvils sludināja labo vēsti. Bībelē par viņiem teikts: ”Tie.. vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.” (Ap. d. 17:11, LB-65r.)

Vai mēs, tāpat kā senie berojieši, labprāt iedziļināmies Dieva Rakstos, un vai mēs cenšamies, lai studēšanas laikā mūs nekas netraucētu? Pat tie kristieši, kam agrāk Bībeles studēšana nav sagādājusi prieku, var censties sekot minēto berojiešu priekšzīmei. Reizēm notiek tā, ka ar gadiem cilvēks aizvien mazāk lasa un pēta kādus jautājumus, bet ar kristiešiem tā nevajadzētu notikt. Lai cik gadu kristietim būtu, viņš var iedziļināties Bībelē. Studējot Bībeli, ir noderīgi pievērst uzmanību domām, kurās mēs varētu dalīties ar citiem. Būtu labi izvirzīt sev mērķi pastāstīt kādam par uzzināto, piemēram, dzīvesbiedram vai draugam no kristiešu vidus. Tā mēs varam nostiprināt atmiņā noderīgas domas un dot kaut ko labu citiem.

Ja ir runa par Bībeles studēšanu, mums būtu jāseko Ezras — senatnē dzīvojuša Dieva kalpa — paraugam, kurš ”bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību”. (Ezr. 7:10.) Kā mēs to varam darīt? Mēs varam izvēlēties tādus apstākļus, kas būtu piemēroti Bībeles pētīšanai. Pirms ķeramies pie studēšanas, mums būtu jāvēršas lūgšanā pie Jehovas un jālūdz viņam vadība un gudrība. (Jēk. 1:5.) Tāpat būtu labi apdomāt, ko mēs ceram uzzināt konkrētajā studēšanas reizē. Lasot būtu jācenšas pamanīt galvenās domas, un tās, ko mēs īpaši vēlamies atcerēties, mēs varam pierakstīt vai atzīmēt. Mums būtu jāapsver, kā uzzināto varētu likt lietā sludināšanā, kā tas varētu palīdzēt, kad jāpieņem kāds lēmums, un kā to izmantot, lai uzmundrinātu ticības biedrus. Nobeigumā der īsi atkārtot apskatīto materiālu, jo tas palīdz labāk atcerēties lasīto.

Lūk, ko par saviem studēšanas paradumiem stāstīja Eva: ”Lasot Bībeli, es izmantoju tajā minētās norādes uz citiem pantiem, kā  arī Sargtorņa izdevumu tematisko rādītāju un Sargtorņa bibliotēku kompaktdiskā. Es pierakstu domas, ko plānoju izmantot sludināšanā.”

Daudzi Jehovas kalpi jau ilgus gadus ar prieku studē Bībeli un dziļi pārdomā garīgus jautājumus. (Sal. Pam. 2:1—5.) Taču var gadīties, ka pat šādiem kristiešiem daudzo pienākumu dēļ reizēm ir grūti atrast laiku personiskai Bībeles pētīšanai. Ko darīt, ja kristietim neizdodas regulāri atvēlēt laiku, lai iedziļinātos Bībelē?

Kā atrast laiku studēšanai?

Droši vien ikviens no mums piekritīs, ka ir vieglāk atrast laiku tam, kas mums patīk. Daudzi ir secinājuši, ka padarīt Bībeles studēšanu par patīkamu nodarbošanos palīdz reālistiski mērķi, piemēram, mērķis izlasīt visu Bībeli. Tiesa, varbūt nav viegli lasīt garus radurakstus, detalizētus senā tempļa aprakstus vai sarežģītus pravietojumus, kam šķietami nav sakara ar ikdienas dzīvi. Tomēr daži praktiski soļi var palīdzēt sasniegt izvirzīto mērķi. Piemēram, pirms lasām kādu Bībeles fragmentu, kas liekas sarežģīts, mēs varam izlasīt informāciju par vēsturisko situāciju, kas saistīta ar aprakstītajiem notikumiem, vai arī pievērst uzmanību tam, kas teikts par materiāla praktisko izmantojumu. Šāda informācija ir atrodama grāmatā ”Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti un noderīgi”, kas ir pieejama gandrīz 50 valodās. *

Bībeles lasīšana kļūst daudz patīkamāka arī tad, ja tās gaitā mēs liekam lietā iztēli. Mēs varam censties iztēloties notikumus un personas, par ko lasām. Tie ir tikai daži ieteikumi, taču to izmantošana ļauj padarīt Bībeles studēšanu patīkamāku un gūt no tās vairāk labuma. Un, jo patīkamāka mums liksies Bībeles pētīšana, jo labprātāk mēs tai atvēlēsim laiku. Tad mums būs vieglāk saglabāt ieradumu lasīt Bībeli katru dienu.

Iepriekšminētie ieteikumi var palīdzēt katram kristietim atsevišķi, bet ko var darīt ģimenes? Kāpēc gan visi ģimenes locekļi nevarētu sanākt kopā un apspriest, kādu labumu var dot Bībeles studēšana ģimenes lokā? Šādas sarunas  laikā var rasties arī praktiskas idejas, kad to darīt. Piemēram, visi varētu katru rītu vai arī tikai noteiktās nedēļas dienās celties augšā nedaudz agrāk, lai kopā pārrunātu kādu Bībeles fragmentu. Bet varbūt šādas ģimenes apspriedes laikā atklāsies, ka būtu labi kaut ko mainīt ierastajā dienas kārtībā. Piemēram, daudzas ģimenes ir sapratušas, ka vislabākais laiks, kad apspriest dienai paredzēto Bībeles pantu vai lasīt kādu Bībeles fragmentu, ir tūlīt pat pēc kopīgas maltītes. Pirms ģimenes locekļi sāk mazgāt traukus vai ķeras pie citiem darbiem, viņi atvēl 10 līdz 15 minūtes kāda Bībeles fragmenta apspriešanai vai Bībeles lasīšanai. Iespējams, sākumā šāda kārtība var šķist nedaudz apgrūtinoša, taču drīz vien tā var kļūt par ieradumu, kas sagādā daudz prieka.

Vojcehs un Malgožata pastāstīja, kas palīdzēja viņu ģimenei: ”Agrāk mums diezgan daudz laika paņēma dažādas nesvarīgas nodarbes. Mēs izlēmām tērēt mazāk laika elektronisko vēstuļu rakstīšanai. Tāpat mēs apņēmāmies ierobežot laiku, ko veltām atpūtai un vaļaspriekiem, un izvēlējāmies noteiktu dienu un laiku kopīgai Bībeles studēšanai.” Šī ģimene noteikti nenožēlo, ka ir veikusi šādas izmaiņas, un arī mums nebūs jānožēlo izmaiņas, ko veiksim, lai vairāk iedziļinātos Bībelē.

Cik vērtīgi ir ”pieaugt Dieva atziņā”

Dieva Rakstu pētīšana mums palīdz ”nest augļus ar visāda veida labiem darbiem”. (Kol. 1:10.) Ja mēs iedziļināsimies Dieva Rakstos un rīkosimies saskaņā ar tiem, mūsu garīgā izaugsme būs redzama apkārtējiem. Mēs būsim garīgi noskaņoti cilvēki, kas labi saprot Bībeles patiesību. Mūsu lēmumi un rīcība būs līdzsvaroti, bez galējībām, kas raksturīgas tiem, kam trūkst Bībeles zināšanu, un mēs labāk spēsim palīdzēt citiem. Pats galvenais ir tas, ka, iedziļinoties Bībelē, mēs arvien vairāk tuvosimies Jehovam. Mēs aizvien augstāk vērtēsim viņa īpašības, un tas mūs mudinās stāstīt par viņu citiem. (1. Tim. 4:15; Jēk. 4:8.)

Neatkarīgi no gadu skaita un pieredzes mēs varam darīt visu, lai Dieva Rakstu lasīšana un pētīšana mums sagādātu prieku. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova neaizmirsīs mūsu pūles un mūs bagātīgi svētīs. (Ebr. 6:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

KO MĒS IEGŪSTAM, PADZIĻINOT SAVAS ZINĀŠANAS PAR DIEVU?

Mēs stiprinām savu ticību Dievam, un mūsu dzīve kļūst viņa cienīga. (Kol. 1:9, 10.)

Mēs iegūstam izpratni par garīgiem jautājumiem un spējam pieņemt gudrus lēmumus. (Ps. 119:99.)

Iespēja palīdzēt citiem iepazīt Jehovu mums sagādā aizvien vairāk prieka. (Mat. 28:19, 20.)

[Attēli 14. lpp.]

Ir vēlams atrast vietu, kas būtu piemērota studēšanai

[Attēls 15. lpp.]

Daudzas ģimenes lasa Bībeli pēc kopīgas maltītes