Kā žēlsirdība izpaužas darbos?
Kā žēlsirdība izpaužas darbos?
”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (GALATIEŠIEM 6:10.)
1., 2. Ko Jēzus stāstītā līdzība mums māca par žēlsirdību?
REIZ kāds rakstu mācītājs Jēzum vaicāja: ”Kurš tad ir mans tuvākais?” Atbildot uz viņa jautājumu, Jēzus izstāstīja šādu līdzību: ”Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis, viņš sasēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: Kopi viņu, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.” Pēc tam Jēzus rakstu mācītājam vaicāja: ”Kurš no šiem trim cilvēkiem, tev šķiet, tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Vīrietis atbildēja: ”Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” (Lūkas 10:25, 29—37.)
2 Cik gan skaidri no samarieša rīcības var redzēt, ko nozīmē īsta žēlsirdība! Samarietis juta līdzi piekautajam vīrietim un nekavējās viņam palīdzēt. Zīmīgi, ka cietušais samarietim bija svešinieks, taču patiesa žēlsirdība pārvar nacionālās, reliģiskās un kultūras barjeras. Izstāstījis līdzību par žēlsirdīgo samarieti, Jēzus savu sarunas biedru mudināja: ”Ej un dari tu arī tāpat.” (Lūkas 10:37.) Arī mums būtu jāuzklausa Jēzus aicinājums un jābūt pret citiem žēlsirdīgiem. Bet kādos darbos žēlsirdība izpaužas?
”Ja brālis vai māsa ir kaili”
3., 4. Kāpēc pirmām kārtām jādomā par to, kā apliecināt žēlsirdību darbos, kas darīti ticības biedru labā?
3 ”Kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem,” rakstīja apustulis Pāvils. (Galatiešiem 6:10.) Tāpēc vispirms padomāsim, ko žēlsirdība mūs mudina darīt ticības biedru labā.
4 Aicinādams patiesos kristiešus būt žēlsirdīgiem citam pret citu, Jēzus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību.” (Jēkaba 2:13.) No konteksta, kādā rakstīti šie Dieva iedvesmotie vārdi, var redzēt, kādas ir dažas no iespējām izpaust žēlsirdību dzīvē. Piemēram, Jēkaba vēstules 1. nodaļas 27. pantā ir teikts: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” Savukārt 2. nodaļas 15. un 16. pantā var lasīt: ”Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ”Ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību,” bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?”
5., 6. Kādas iespējas apliecināt žēlsirdību darbos mums paveras, ja domājam par draudzes locekļiem?
5 Rūpēties par citiem un palīdzēt tiem, kam klājas grūti, ir ļoti svarīgi, jo tā ir viena no pazīmēm, pēc kuras var pazīt patiesās reliģijas piekritējus. Ja mēs esam īsti kristieši, mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu rūpes par ticības biedriem aprobežotos vienīgi ar laba vēlējumiem. Līdzjūtība mūs mudina kaut ko darīt, lai palīdzētu tiem, kas ir nonākuši grūtībās. (1. Jāņa 3:17, 18.) Pagatavot ēdienu draudzes loceklim, kas ir slims, palīdzēt gados vecam brālim vai māsai mājas darbos, aizvest uz kristiešu sapulcēm kādu, kam ir grūti pārvietoties, un būt devīgiem ir dažas no daudzajām iespējām, kā mēs varam apliecināt žēlsirdību. (5. Mozus 15:7—10.)
6 Nav šaubu, ka piedāvāt ticības biedriem praktisku palīdzību ir ļoti svarīgi, taču vēl būtiskāk ir atbalstīt viņus garīgi. Bībelē mēs tiekam mudināti mierināt nomāktos un palīdzēt vājajiem. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) ”Vecākām sievietēm” ir ieteikts ”mācīt labu”. (Titam 2:3.) Par kristiešiem, kam ir uzticēti pārraugu pienākumi, Bībelē ir teikts: ”Tie ikviens būs kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu.” (Jesajas 32:2.)
7. Ko par žēlsirdību var uzzināt no tā, kā rīkojās Kristus mācekļi Sīrijas Antiohijā?
7 Pirmajā gadsimtā kristieši ne tikai gādāja par atraitnēm un bāreņiem, materiāli atbalstīja tos, kas bija nonākuši trūkumā, un uzmundrināja nomāktos savā draudzē, bet arī laiku pa laikam sniedza palīdzību ticības biedriem citās draudzēs. Piemēram, kad pravietis Agabs pasludināja, ka ”liels bads nākšot pār visu pasauli”, mācekļi Sīrijas Antiohijā ”apņēmās, kurš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā”. Viņi to nosūtīja ”vecajiem ar Barnabas un Saula roku”. (Apustuļu darbi 11:28—30.) Kāda ir situācija mūsdienās? ”Gudrais un uzticīgais kalps” organizē palīdzības komitejas, kas palīdz brāļiem, kuri ir pieredzējuši dabas katastrofas, piemēram, viesuļvētras, zemestrīces, cunami un citas nelaimes. (Mateja 24:45.) Lielisks veids, kā apliecināt žēlsirdību pret ticības biedriem, ir veltīt savu laiku, spēku un līdzekļus, lai atbalstītu šo iekārtojumu.
”Ja jūs cilvēku stāvokli uzlūkojat”
8. Kā neobjektīva attieksme pret citiem varētu ietekmēt mūsu spēju būt žēlsirdīgiem?
8 Brīdinādams no tā, kas traucē parādīt žēlsirdību un izpildīt mīlestības ”ķēnišķīgo likumu”, Jēkabs rakstīja: ”Ja jūs cilvēku stāvokli uzlūkojat, jūs darāt grēku, un bauslībā jūs norāda par pārkāpējiem.” (Jēkaba 2:8, 9.) Ja mēs izturētos ar īpašu labvēlību pret kādu tikai tāpēc, ka viņš ir bagāts vai ievērojams, mēs, iespējams, kļūtu aizvien vienaldzīgāki pret vienkāršu cilvēku vajadzībām. (Salamana Pamācības 21:13.) Pieļaujot, ka mūsu attieksmi pret cilvēkiem nosaka viņu stāvoklis, mēs slāpētu sevī žēlsirdību. Patiesa žēlsirdība pret visiem liek izturēties objektīvi.
9. Kāpēc nav nepareizi parādīt kādam no ticības biedriem īpašu uzmanību?
9 Bet vai izturēties pret visiem objektīvi nozīmē, ka nevienam nedrīkst parādīt īpašu uzmanību? Nē, tā nav. Apustulis Pāvils, rakstīdams par savu darba biedru Epafroditu, Filipu kristiešus mudināja: ”Vērtējiet augsti tādus vīrus, jo Kristus darba dēļ viņš bijis tuvu nāvei, dzīvību ķīlā likdams, lai aizpildītu iztrūkumu jūsu kalpošanā manis labā.” (Filipiešiem 2:25, 29, 30.) Epafrodits par savu uzticīgo kalpošanu bija pelnījis atzinību. Līdzīga doma ir izteikta Pirmajā vēstulē Timotejam, 5. nodaļas 17. pantā: ”Presbiteri, kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā.” Parādīt kādam īpašu cieņu un uzmanību viņa slavējamo īpašību un pašaizliedzīgās kalpošanas dēļ nenozīmē izturēties neobjektīvi.
”Gudrība, kas nāk no augšienes, ir.. pilna žēlsirdības”
10. Kāpēc mums ir jākontrolē, ko un kā mēs runājam?
10 Uzsvērdams nepieciešamību kontrolēt, ko un kā mēs runājam, Jēkabs rakstīja, ka mēle ir ”nemitīgs ļaunums, pilns nāvīgas indes. Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts.” Tālāk Jēkabs domu risināja šādi: ”Ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķilda, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību. Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, tā nav dievišķa, bet demoniska; jo, kur ir skaudība un ķilda, tur ir juceklis un visāda nelietība. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.” (Jēkaba 3:8—10, 14—17.)
11. Kā mēs varam izpaust žēlsirdību savā runā?
11 Kā izriet no Jēkaba vārdiem, mūsu runas veids parāda, vai mums piemīt gudrība, kas ir ”pilna žēlsirdības”, vai ne. Ja mēs aiz ”skaudības un ķildas” lielītos, melotu un izplatītu tenkas, ko tas par mums liecinātu? 94. psalma 4. pantā ir teikts: ”Cik ilgi viņi runās, pārgalvīgi lielīdamies, cik ilgi visi ļaundari daudzinās sevi?” Tenkas un apmelojumi ātri var sagraut cilvēka labo reputāciju. (Psalms 64:3—5.) Un cik daudz ļauna var nodarīt ”nepatiess liecinieks”, kas ”stāsta nekautrīgus melus”! (Salamana Pamācības 14:5; 1. Ķēniņu 21:7—13.) Aprakstījis, kādu postu izraisa nepareiza mēles lietošana, Jēkabs norādīja: ”Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!” (Jēkaba 3:10.) Ja mēs patiesi vēlamies būt žēlsirdīgi, mūsu runai ir jābūt šķīstai, miermīlīgai un lēnīgai. Jēzus teica: ”Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.” (Mateja 12:36.) Cik gan svarīgi ir izpaust žēlsirdību arī savā runā!
Būsim gatavi piedot
12., 13. a) Ko mēs mācāmies par žēlsirdību no līdzības par kalpu, kas bija parādā savam kungam lielu naudas summu? b) Ko nozīmē piedot brālim ”septiņdesmit reiz septiņas” reizes?
12 Jēzus līdzība par kalpu, kas ķēniņam bija parādā desmit tūkstošus talentu jeb sešdesmit miljonus denāriju, atklāj vēl kādu veidu, kā apliecināt žēlsirdību darbos. Tā kā kalpam Jēzus stāstītajā līdzībā nebija līdzekļu, lai parādu nolīdzinātu, viņš gauži lūdzās pēc žēlastības. ”Kungam palika kalpa žēl”, un viņš atlaida tam parādu. Bet tad kalps izgāja ārā un, sastapis kādu citu kalpu, kas viņam bija parādā tikai simt denāriju, bez kādas žēlastības lika to iemest cietumā. Kad ķēniņš izdzirdēja, kas ir noticis, viņš atsauca kalpu, kam bija atlaidis parādu, un sacīja: ”Tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” Un ķēniņš nodeva kalpu cietumsargiem. Jēzus līdzību pabeidza ar vārdiem: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:23—35.)
13 Šī līdzība skaidri parāda, ka žēlsirdība izpaužas arī gatavībā piedot. Jehova mums ir piedevis milzīgu grēku parādu, tāpēc arī mums ir jāpiedod citiem. (Mateja 6:14, 15.) Pirms Jēzus izstāstīja līdzību par cietsirdīgo kalpu, Pēteris viņam jautāja: ”Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus viņam atbildēja: ”Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” (Mateja 18:21, 22.) Žēlsirdīgs cilvēks ir gatavs piedot citiem ”septiņdesmit reiz septiņas” reizes — tātad bez skaita.
14. Kā, saskaņā ar Mateja evaņģēlija 7. nodaļu, 1. līdz 4. pantu, mēs ik dienas varam izpaust žēlsirdību pret citiem?
14 Jēzus savā Kalna runā paskaidroja, ar ko vēl ir saistīta žēlsirdība: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti.. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un redzi, baļķis tavā paša acī?” (Mateja 7:1—4.) Tātad mēs ik dienas varam izpaust žēlsirdību, iecietīgi izturēdamies pret citu vājībām un nebūdami pārlieku kritiski.
”Darīsim labu visiem”
15. Kāpēc mums ir jābūt žēlsirdīgiem ne tikai pret saviem ticības biedriem?
15 Kaut gan Jēkaba vēstulē galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā izpaust žēlsirdību attiecībās ar ticības biedriem, mums ir jābūt iejūtīgiem un izpalīdzīgiem arī pret cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes. ”Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus,” teikts 145. psalma 9. pantā. Bībelē mēs tiekam mudināti ”sekot Dievam” un ”darīt labu visiem”. (Efeziešiem 5:1; Galatiešiem 6:10.) Lai gan mēs nemīlam ”pasauli nedz to, kas ir pasaulē”, mums nav vienaldzīgas apkārtējo cilvēku vajadzības. (1. Jāņa 2:15.)
16. Kas var ietekmēt to, ko un cik daudz mēs, žēlsirdības vadīti, darām citu labā?
16 Būdami kristieši, mēs labprāt palīdzam tiem, kas ir nonākuši nelaimē vai ir cietuši neparedzētu apstākļu dēļ. (Salamans Mācītājs 9:11.) Protams, tas, ko tieši un cik daudz mēs varam darīt, ir atkarīgs no mūsu apstākļiem. Bībelē ir teikts: ”Neliedzies dot tam, kam vajag, ja vien tava roka to jaudā.” (Salamana Pamācības 3:27, VDP.) Turklāt ir jāuzmanās, lai, sniedzot kādam materiālu atbalstu, mēs neveicinātu slinkumu. (Salamana Pamācības 20:1, 4; 2. Tesaloniķiešiem 3:10—12.) Patiesa žēlsirdība ir ne tikai sirsnīgu līdzcietības jūtu, bet arī prāta apsvērumu vadīta.
17. Kāds ir labākais veids, kā parādīt žēlsirdību cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes?
17 Labākais veids, kā parādīt žēlsirdību cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes, ir stāstīt viņiem Bībeles labo vēsti. Kāpēc tā var apgalvot? Mūsdienās lielākā daļa cilvēku atrodas garīgā tumsā. Viņi nezina, kā atrisināt problēmas, ar kurām viņi saskaras, un viņiem nav drošas cerības uz nākotni. Par šādiem cilvēkiem var teikt, ka viņi ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:36.) Bībeles vēsts viņiem var kļūt par ”kāju spīdekli”, kas palīdz risināt dzīves problēmas. Tā var būt arī kā ”gaišums uz [viņu] ceļiem”, jo ļauj uzzināt par Dieva nākotnes nodomiem un iegūt cerību. (Psalms 119:105.) Iespēja sludināt Bībeles labo vēsti cilvēkiem, kam tā ir ļoti nepieciešama, ir liels gods. Tā kā ”lielās bēdas” jau ir pavisam tuvu, patlaban ir īstais laiks dedzīgi sludināt Valstību un gatavot Kristus mācekļus. (Mateja 24:3—8, 21, 22, 36—41; 28:19, 20.) Tas ir pats svarīgākais darbs, uz kuru mūs mudina žēlsirdība pret cilvēkiem.
”Dodiet, kas iekšā”
18., 19. Kāpēc mums jācenšas aizvien lielākā mērā izpaust žēlsirdību?
18 ”Dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu,” mudināja Jēzus. (Lūkas 11:41.) Lai mūsu labajos darbos atspoguļotos patiesa žēlsirdība, tiem ir jānāk no iekšienes — no mīlestības pilnas un labprātīgas sirds. (2. Korintiešiem 9:7.) Cik gan vērtīga ir šāda žēlsirdība, ņemot vērā pasaulē izplatīto nelaipnību, savtīgumu un vienaldzību pret citu ciešanām un problēmām!
19 Tāpēc centīsimies aizvien lielākā mērā izpaust žēlsirdību savā dzīvē. Jo žēlsirdīgāki mēs būsim, jo vairāk mēs līdzināsimies Dievam, turklāt tā mēs iegūsim patiesu gandarījumu un piepildījuma sajūtu. (Mateja 5:7.)
Ko jūs uzzinājāt?
• Kāpēc ir īpaši svarīgi izturēties žēlsirdīgi pret ticības biedriem?
• Kādas iespējas apliecināt žēlsirdību darbos mums paveras kristiešu draudzē?
• Kā mēs varam darīt labu tiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 28. lpp.]
Samarieša žēlsirdība izpaudās darbos
[Attēli 29. lpp.]
Kristiešiem ir plašas iespējas apliecināt žēlsirdību darbos
[Attēls 32. lpp.]
Labākais veids, kā parādīt žēlsirdību cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes, ir stāstīt viņiem Bībeles labo vēsti