No tīstokļa līdz kodeksam. Kā Bībele ieguva grāmatas formu

KOPŠ seniem laikiem cilvēki informācijas glabāšanai ir izmantojuši dažādus paņēmienus. Senatnē uzraksti tika iecirsti uz monumentiem un akmens plāksnēm, cilvēki rakstīja arī uz koka dēlīšiem, pergamenta lapām un citiem materiāliem. Tuvajos Austrumos pirmajā gadsimtā bija pieņemts rakstītus tekstus glabāt tīstokļu formā. Vēlāk tīstokļus aizstāja rokrakstu kodeksi, un ar laiku tie kļuva par visplašāk lietoto rakstu darbu formu. Kodeksa formas izmantošana lielā mērā veicināja arī Bībeles izplatīšanos. Kas bija kodeksi, un kā tos sāka izmantot?

Kodekss ir mūsdienu grāmatas prototips. To veidoja uz pusēm pārlocītas lapas, kas bija saliktas kopā un muguriņā sasietas. Kodeksa lapas bija aprakstītas no abām pusēm, un tās ielika vākos. Agrīnie kodeksi krietni atšķīrās no mūsdienu grāmatām, taču, kā jau tas mēdz notikt ar izgudrojumiem, arī kodekss ar laiku tika uzlabots un pielāgots lietotāju vajadzībām un prasībām.

Pirmie materiāli — vaskoti dēlīši un pergaments

Pirmie kodeksi bija kopā sastiprinātas koka tāfelītes, kas pārklātas ar vasku. Herkulānā — pilsētā, kas, tāpat kā Pompeji, mūsu ēras 79. gadā gāja bojā Vezuva izvirdumā, — ir atrastas šādas ”koka grāmatas”. Vēlāk cietos dēlīšus nomainīja mīkstāki materiāli. Kodeksu lapas bieži izgatavoja no īpaši apstrādātām ādām (pergamenta), ko latīniski sauca par membrānae, un ar šo vārdu sāka apzīmēt arī pašus kodeksus.

Līdz mūsdienām ir nonākuši arī daži kodeksi, kas ir izgatavoti no papirusa. Senākie no zināmajiem kristiešu kodeksiem, kas ir atrasti Ēģiptē un ir saglabājušies, pateicoties turienes sausajam klimatam, bija gatavoti no papirusa. *

Ko lietot — tīstokļus vai kodeksus?

Pēc visa spriežot, kristieši līdz mūsu ēras  1. gadsimta beigām galvenokārt lietoja rakstu rituļus jeb tīstokļus. Līdz pat trešajam gadsimtam daļa cilvēku joprojām deva priekšroku tīstokļiem, bet citi jau izmantoja kodeksus. Konservatīvi noskaņotie, kas bija pieraduši lasīt tīstokļus, nesteidzās atteikties no savām tradīcijām. Pamēģināsim iztēloties, ko sevī ietvēra tīstokļa lasīšana. Tīstoklis bija izgatavots, gareniski salīmējot kopā noteiktu skaitu papirusa vai pergamenta lokšņu, kuras pēc tam tika sarullētas. Teksts bija rakstīts slejās tīstokļa iekšpusē. Cilvēkam, kas vēlējās to lasīt, bija jāatritina tīstoklis un jāatrod vajadzīgais fragments. Pēc lasīšanas tīstoklis bija atkal jāsaritina. Daudziem literārajiem darbiem nepietika ar vienu rakstu rituli, un tas tekstu lasīšanu padarīja vēl neērtāku. Lai gan, sākot ar otro gadsimtu, Svētie Raksti, ko bija pārrakstījuši kristieši, visbiežāk bija kodeksa formā, tīstokļi tika izmantoti vēl ilgi pēc tam. Pēc dažu ekspertu domām, tieši tas, ka kodeksus lietoja kristieši, būtiski veicināja to izplatīšanos.

Kodeksam ir daudz labu iezīmju — tas ir ietilpīgs, to ir ērti lietot un viegli nēsāt līdzi. Lai gan daži senatnē to atzina jau uzreiz, tomēr vairākums cilvēku nevēlējās tik ātri atteikties no rakstu tīstokļu lietošanas. Tomēr, gadsimtiem ejot, grāmatas kodeksa formā galu galā guva virsroku, un tam bija vairāki iemesli.

Salīdzinot ar tīstokļiem, grāmatas kodeksa formā bija lētākas. Kodeksa lapas varēja aprakstīt no abām pusēm, un vairākus darbus varēja apvienot vienā sējumā. Pēc dažu vēsturnieku domām, tieši tas, ka kodeksā ir viegli atrast kādu konkrētu fragmentu, bija galvenais iemesls, kāpēc kodeksus vēlējās izmantot gan kristieši, gan noteiktu profesiju pārstāvji, piemēram, juristi. Nelielas grāmatiņas ar dažādiem Bībeles citātiem kristiešiem ļoti noderēja evaņģēlija sludināšanā. Kodeksiem bija arī cieti vāki, parasti no koka, tāpēc tie bija daudz izturīgāki par tīstokļiem.

Turklāt grāmatas kodeksa formā bija ērti lasīt. Ap trešā gadsimta beigām starp kristietības piekritējiem bija populāri no pergamenta darināti kabatas formāta evaņģēliji. Kopš tā laika Bībele un tās daļas kodeksa formā tika izgatavotas aizvien vairāk, un līdz mūsdienām izdoto eksemplāru skaits sniedzas miljardos.

Tagad pastāv daudz veidu, kā iepazīt Bībeli, kurā ietverta Dieva gudrība. Bībeles tekstu var lasīt datorā, var klausīties Bībeles audioierakstus un to, protams, var lasīt iespiestā formā. Lai kurai no šīm iespējām mēs dotu priekšroku, centīsimies iemīlēt Dieva Rakstus, domājot par tiem ik dienas. (Psalms 119:97, 167.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 15. lpp.]

Kodeksa ieviešana sekmēja Bībeles izplatīšanos