Jehova glābj tos, kas cieš

”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (PSALMS 34:20.)

1., 2. Ko pieredzēja kāda uzticīga kristiete, un kāpēc arī mums reizēm varbūt ir jācīnās ar līdzīgām izjūtām?

KĀDA jauna sieviete, vārdā Keiko *, bija bijusi Jehovas lieciniece jau vairāk nekā 20 gadu. Kādu laiku Keiko kalpoja par pionieri — pilnas slodzes Valstības sludinātāju —, un viņa ļoti augstu vērtēja šo priekšrocību. Taču tad viņai sāka uzmākties bezcerības un vientulības sajūta. ”Es vairs spēju tikai nemitīgi raudāt,” viņa stāsta. Lai cīnītos ar negatīvajām domām, Keiko centās vairāk laika veltīt Bībeles studēšanai. ”Tomēr tas nelīdzēja,” saka Keiko, ”un es nonācu tik tālu, ka man vairs negribējās dzīvot.”

² Vai arī jums ir bijis jācīnās ar līdzīgām izjūtām? Tā kā mēs esam Jehovas liecinieki, mums ir daudz iemeslu justies priecīgiem, jo dievbijībai ”ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums”. (1. Timotejam 4:8.) Mēs jau tagad dzīvojam garīgā paradīzē. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs esam pasargāti no visām bēdām. Bībelē teikts: ”Daudz ciešanu taisnajam.” (Psalms 34:20.) Tas ir likumsakarīgi, jo visa pasaule atrodas Sātana varā. (1. Jāņa 5:19.) Lielākā vai mazākā mērā mēs visi izjūtam šīs situācijas sekas. (Efeziešiem 6:12.)

Kā mūs ietekmē ciešanas

3. No kādiem Bībeles piemēriem var redzēt, ka Dieva kalpi var pieredzēt dziļas ciešanas?

³ Ilgstošas ciešanas var padarīt negatīvu visu mūsu dzīves uztveri. (Salamana Pamācības 15:15.) Piemēram, taisnīgais Ījabs smagu ciešanu brīdī sacīja: ”Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.” (Ījaba 14:1.) Ījabs bija zaudējis jebkādu prieku, un kādu laiku viņam pat likās, ka Jehova viņu ir atstājis. (Ījaba 29:1—5.) Ījabs nav vienīgais Dieva kalps, kas ir pieredzējis dziļas sāpes. Bībelē stāstīts par Annu, kuras ”dvēsele bija pilna skumju”, jo viņai nebija bērnu. (1. Samuēla 1:9—11.) Rebeka, ko nomāca ģimenes problēmas, teica: ”Es esmu apnikusi dzīvot.” (1. Mozus 27:46, LB-26.) Savukārt Dāvids, domādams par savām kļūdām, izteicās: ”Sēru pilnas ir manas gaitas.” (Psalms 38:7.) No šiem piemēriem skaidri var redzēt, ka pirmskristietības laikā uzticīgi Dieva kalpi reizēm pieredzēja dziļas ciešanas.

4. Kāpēc nav iemesla justies pārsteigtiem, ka arī mūsdienās daži kristieši jūtas nomākti?

⁴ Bet kā ir ar kristiešiem? Apustulis Pāvils Tesalonikas draudzei rakstīja: ”Iedrošinait bailīgos.” (1. Tesaloniķiešiem 5:14.)  Kādā grāmatā paskaidrots, ka grieķu vārds, kas šajā pantā tulkots ”bailīgie”, var attiekties uz cilvēkiem, kurus ”uz kādu laiku ir nomācis dzīves stress”. No Pāvila vārdiem izriet, ka daži svaidītie kristieši Tesalonikas draudzē jutās nospiesti. Arī mūsdienās mēdz gadīties, ka kristiešus pārņem nomāktība. Bet kas viņiem liek justies drūmi? Aplūkosim trīs izplatītus nomāktības cēloņus.

Mūsu grēcīgā daba

5., 6. Kādu mierinājumu mēs varam gūt no vārdiem, kas lasāmi Romiešiem 7:22—25?

⁵ Atšķirībā no tādiem cilvēkiem, kas ir ”zaudējuši kauna jūtas”, patiesus kristiešus sāpina viņu grēcīgums. (Efeziešiem 4:19.) Varbūt viņi jūtas tāpat kā Pāvils, kurš rakstīja: ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” Pāvils pat izsaucās: ”Es nožēlojamais cilvēks!” (Romiešiem 7:22—24.)

⁶ Vai arī jūs kādreiz esat tā jutušies? Nav nekas nepareizs, ja mēs skaidri apzināmies savas nepilnības, jo tas mums palīdz labāk saprast, cik spēcīgi mūs ietekmē grēks, un šī apziņa arī stiprina mūsu apņēmību nedarīt to, kas ir slikts. Bet mums nav pastāvīgi jāmokās ar vainas sajūtu savu kļūdu dēļ. Uzrakstījis tikko citētos vārdus, kas pauda sarūgtinājumu, Pāvils piebilda: ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!” (Romiešiem 7:25.) Viņš bija pārliecināts, ka Jēzus izlietās asinis var izpirkt viņu no iedzimtā grēka. (Romiešiem 5:18.)

7. Kas mums var palīdzēt, lai mēs neļautos nomāktībai savas grēcīgās dabas dēļ?

⁷ Ja mēs jūtamies nomākti savas grēcīgās dabas dēļ, mūs var mierināt apustuļa Jāņa vārdi: ”Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Ja mums jācīnās ar šādu nomāktību, vienmēr atcerēsimies, ka Jēzus mira par grēciniekiem, nevis par pilnīgiem cilvēkiem. Paturēsim prātā, ka ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.)

8., 9. Kāpēc mums jāpretojas tieksmei pašiem sevi notiesāt?

⁸ Taču pieņemsim, ka kāds kristietis pagātnē ir izdarījis ļoti nopietnu grēku. Viņš, protams, lūgšanās ir runājis par to ar Jehovu un varbūt pat ir darījis to ļoti bieži. Tāpat viņš ir arī saņēmis garīgu palīdzību no kristiešu draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:14, 15.) Šis kristietis no sirds ir nožēlojis izdarīto, un tāpēc viņš ir varējis palikt draudzē. Vai varbūt viņš pat uz kādu laiku ir pametis Dieva organizāciju, tomēr vēlāk ir nožēlojis savu rīcību un atguvis tīru stāvokli Dieva priekšā. Jebkurā gadījumā var notikt tā, ka atmiņas par izdarīto grēku atkal un atkal uzpeld prātā un liek kristietim justies nomāktam. Tādā situācijā ir svarīgi atcerēties, ka Jehova ir ”bagāts žēlastībā” un labprāt piedod tiem, kas nožēlo savus pārkāpumus. (Jesajas 55:7.) Jehova nevēlas, lai kāds no mums justos tā, it kā viņš nebūtu cienīgs saņemt piedošanu. Ja mūs pārņemtu tādas izjūtas, tas būtu izdevīgi Sātanam. (2. Korintiešiem 2:7, 10, 11.) Sātanu gaida iznīcība, jo viņš to ir pelnījis, bet viņš labprāt vēlētos panākt, lai arī mēs justos tā, it kā būtu pelnījuši tādu pašu sodu. (Atklāsmes 20:10.) Nepieļausim, ka šī Sātana viltība sagrautu mūsu ticību. (Efeziešiem 6:11.) Turēsimies viņam pretī šajā ziņā, tāpat kā visās pārējās jomās. (1. Pētera 5:9.)

⁹ Atklāsmes 12:10 Sātans ir nosaukts par mūsu brāļu — svaidīto kristiešu — apsūdzētāju. Viņš tos apsūdz Dieva priekšā ”dienām un naktīm”. Pārdomas par šo pantu mums palīdz saprast, ka melīgais apsūdzētājs Sātans priecātos, ja mēs paši sevi apsūdzētu un  nosodītu, lai gan Jehova to nedara. (1. Jāņa 3:19—22.) Nešaustīsim sevi par savām kļūdām tādā mērā, ka vispār gribas atmest visam ar roku. Neļausim Sātanam sabojāt mūsu attiecības ar Dievu. Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā” — nepieļausim, ka Sātans mums liktu to aizmirst. (2. Mozus 34:6.)

Mūsu ierobežotās iespējas

10. Kā mūs var sarūgtināt mūsu ierobežotās iespējas?

¹⁰ Daži kristieši ir sarūgtināti tāpēc, ka savu ierobežoto iespēju dēļ viņi nevar paveikt kristīgajā kalpošanā tik daudz, cik vēlētos. Varbūt nopietnas slimības, vecuma vai citu iemeslu dēļ mēs vairs nevaram veltīt kalpošanai tikpat daudz laika kā agrāk. Tiesa, kristieši tiek mudināti izmantot savu laiku, lai kalpotu Dievam. (Efeziešiem 5:15, 16.) Bet ja nu apstākļi mums neļauj kalpot tik aktīvi, kā mēs gribētu, un tas mums liek justies nomāktiem?

11. Kā mums var palīdzēt Pāvila padoms no Galatiešiem 6:4?

¹¹ Bībele mūs mudina nebūt kūtriem, bet ”sekot tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus”. (Ebrejiem 6:12.) To mēs varam darīt vienīgi tad, ja mēs izpētām, kādu priekšzīmi ir rādījuši šādi uzticīgi Dieva kalpi, un cenšamies sekot viņu ticības paraugam. Taču mēs negūsim nekādu labumu, ja mēs nelabvēlīgā gaismā salīdzināsim sevi ar citiem un nospriedīsim, ka, lai ko mēs darītu, ar to nekad nepietiek. Tāpēc rīkosimies saskaņā ar Pāvila padomu: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.” (Galatiešiem 6:4.)

12. Kāpēc mums ir pamats priecāties, kalpojot Jehovam?

¹² Kristiešiem ir pamatots iemesls priecāties, pat ja nopietni veselības traucējumi ierobežo viņu iespējas. Bībelē ir apsolīts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.) Var gadīties, ka no mums neatkarīgi apstākļi mūs kavē kalpot tikpat aktīvi, kā esam to darījuši agrāk. Taču ar Jehovas palīdzību mums varbūt ir iespējams vairāk iesaistīties noteiktos kristīgās kalpošanas veidos, piemēram, sludināt pa telefonu vai rakstīt vēstules. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs Jehova mūs svētīs mūsu uzticīgās kalpošanas dēļ un tās mīlestības dēļ, ko mēs parādām pret viņu un pret savu tuvāko. (Mateja 22:36—40.)

”Grūti laiki” sagādā ciešanas

13., 14. a) Kā šie ”grūtie laiki” mums var sagādāt ciešanas? b) Kā mūsdienās var redzēt izpaužamies dabiskas pieķeršanās trūkumu?

¹³ Mums ir cerība dzīvot Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē, tomēr patlaban mēs dzīvojam ”grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1.) Mūs mierina apziņa, ka pašreizējie satraucošie notikumi ir zīme, kas liecina, ka mūsu glābšana ir tuvu. Taču mūs, protams, ietekmē apstākļi, kas valda visapkārt. Piemēram, kāds kristietis varbūt ir palicis bez darba. Iespējams, atrast darbu ir grūti, aizrit mēneši, un viņš sāk šaubīties, vai Jehova vispār redz viņa grūtības un uzklausa viņa lūgšanas. Vai arī kristietis varbūt ir kļuvis par diskriminācijas vai kādas citas netaisnības upuri. Dažkārt pat pietiek tikai palasīt avīžu virsrakstus, lai justos tāpat kā taisnīgais Lats, kuram apkārtējo netiklā dzīve ”sagādāja ciešanas”. (2. Pētera 2:7.)

¹⁴ Ir jāpiemin vēl kāda pēdējo dienu iezīme, kas mūs var ietekmēt. Bībelē pravietots, ka šajā laikā daudzi cilvēki būs ”nemīļi”. (2. Timotejam 3:3.) Daudzās ģimenēs trūkst jebkādu pieķeršanās jūtu ģimenes locekļu starpā. ”Spriežot pēc faktiem, varbūtība, ka cilvēks kļūs par slepkavības, fiziska uzbrukuma, emocionāla terora vai seksuālas  izmantošanas upuri pats savā ģimenē, ir lielāka nekā iespēja, ka šādus noziegumus pret viņu izdarīs kāds, kas nepieder pie ģimenes,” teikts grāmatā Family Violence (Vardarbība ģimenē). ”Vieta, kur cilvēkam būtu jājūtas mīlētam un pasargātam, dažiem pieaugušajiem un bērniem ir kļuvusi par visbīstamāko vietu pasaulē.” Ja cilvēks ir audzis ģimenē, kur valda nelabvēlīga gaisotne, pastāv lielāka iespēja, ka vēlākajos gados viņam būs jācīnās ar nomāktību un trauksmes sajūtu. Kas mums var palīdzēt tādā situācijā?

15. Kāpēc var teikt, ka Jehovas mīlestība ir pārāka nekā jebkura cilvēka mīlestība?

¹⁵ Kādā psalmā Dāvids sacīja: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10.) Ir ārkārtīgi mierinoši zināt, ka Jehovas mīlestība ir tik stipra — tā ir stiprāka nekā vecāku mīlestība. Ja vecāki ir slikti pret mums izturējušies, mūs atstūmuši vai pametuši, tas noteikti ir ļoti sāpīgi, bet tas nekādi neietekmē dziļo mīlestību, ko pret mums jūt Jehova. (Romiešiem 8:38, 39.) Paturēsim prātā, ka Dievs velk pie sevis tos, ko viņš mīl. (Jāņa 3:16; 6:44.) Lai kā pret mums būtu izturējušies cilvēki, mēs varam būt pārliecināti par sava debesu Tēva mīlestību pret mums.

Praktiski ieteikumi

16., 17. Ko mēs varam darīt, lai, cīnoties ar nomāktību, saglabātu stipru savu garīgumu?

¹⁶ Ko mēs varam darīt, lai cīnītos ar nomāktību? Ir svarīgi turpināt regulāri piedalīties kristīgajā darbībā. Pārdomāsim Dieva Rakstus, īpaši tad, ja nomāktība šķiet neizturama. Psalmā ir teikts: ”Katrreiz, kad es domāju: ”Mana kāja slīdēs,” tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani saturēja; kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:18, 19.) Regulāra Bībeles lasīšana pildīs mūsu prātu ar mierinošām domām, kas mūs stiprinās.

¹⁷ Būtiski ir arī lūgt Dievu. Pat ja mēs nespējam pilnībā izteikt savas izjūtas vārdos, Jehova zina, ko mēs gribam sacīt. (Romiešiem 8:26, 27.) Psalmā ir apsolīts: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.)

18. Ko varētu darīt tie, kas cieš no depresijas?

¹⁸ Reizēm nomāktības cēlonis ir depresija. * Tiem, kas cieš no depresijas, būtu jāmēģina vismaz kaut kādā mērā vērst savas domas  uz Dieva apsolīto jauno pasauli un to laiku, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Katrā ziņā, ja šķiet, ka negatīvās izjūtas ir kaut kas krietni nopietnāks nekā pārejoša nomāktība, būtu prātīgi griezties pēc medicīniskas palīdzības. (Mateja 9:12.) Svarīgi ir rūpēties arī par savām fiziskajām vajadzībām. Veselīgs uzturs un mērena fiziska slodze var mūs labvēlīgi iespaidot. Ir vajadzīga arī pietiekama atpūta. Nav ieteicams vakarā ilgi sēdēt pie televizora, un jācenšas izvairīties no izklaides, pēc kuras mēs jūtamies fiziski un emocionāli iztukšoti. Galvenais, turpināsim darīt labus darbus, kas ir patīkami Dievam. Kaut arī vēl nav pienācis laiks, kad Jehova ”nožāvēs visas asaras”, viņš mums palīdzēs izturēt. (Atklāsmes 21:4; 1. Korintiešiem 10:13.)

”Apakš Dieva varenās rokas”

19. Ko Jehova apsola tiem, kas cieš?

¹⁹ Lai gan taisnajam jāpiedzīvo daudz ciešanu, Bībelē ir apsolīts, ka ”no visām tas Kungs viņu izglābj”. (Psalms 34:20.) Kā Dievs to dara? Kad apustulis Pāvils vairākkārt bija lūdzis Jehovu atbrīvot viņu no ”dzeloņa miesā”, Jehova Pāvilam teica: ”Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:7—9.) Ko Jehova apsolīja Pāvilam, un ko viņš sola arī mums? Nevis tūlītēju problēmu atrisinājumu, bet spēku izturēt.

20. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ņemot vērā vārdus, kas rakstīti 1. Pētera 5:6, 7?

²⁰ Apustulis Pēteris rakstīja: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.) Jehova par mums gādā, tāpēc viņš mūs nekad nepametīs. Viņš mūs vienmēr atbalstīs, lai kādi pārbaudījumi mums būtu jāpārcieš. Allaž paturēsim prātā, ka uzticīgie kristieši ir ”apakš Dieva varenās rokas”. Kamēr vien mēs kalpojam Jehovam, viņš mums dod spēku izturēt. Ja mēs paliekam viņam uzticīgi, nekas nevar mums nodarīt nelabojamu garīgu ļaunumu. Tāpēc saglabāsim uzticību Jehovam, un tad mēs varēsim dzīvot mūžīgi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē un pieredzēt to laiku, kad viņš būs izglābis cilvēkus no visām ciešanām.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc arī Jehovas kalpiem ir jāpieredz ciešanas?

• Kādu iemeslu dēļ Dieva kalpi reizēm jūtas nomākti?

• Kā Jehova mums palīdz cīnīties ar negatīvajām izjūtām?

• Kādā ziņā mēs esam ”apakš Dieva varenās rokas”?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 25. lpp.]

Jehovas kalpiem ir daudz iemeslu priecāties, lai kādas grūtības nāktos pieredzēt

[Attēls 28. lpp.]

Sludināšana pa telefonu ir laba iespēja no sirds kalpot Jehovam