Kā sludināšana vēršas plašumā Ugandā

UGANDA, kas izvietojusies abpus ekvatoram, starp diviem Lielā Rifta ielejas atzariem, ir gleznaina un krāšņa zeme. Tā var lepoties ar lielu ainavu dažādību un daudzveidīgu augu un dzīvnieku valsti. Tā kā Uganda atrodas uz Austrumāfrikas plakankalnes, to raksturo patīkams un mērens klimats, kā arī viļņots reljefs, kas stiepjas simtiem kilometru garumā.

Nav daudz tādu zemju, kurās samērā nelielā platībā būtu vērojami gan ledāji, gan tropu ainavas, taču Ugandā to visu var skatīt. Valsts rietumos savas sniegotās smailes slej Ruvenzori, bet austrumos atrodas pustuksneša apgabali. Tās līdzenumos var sastapt ziloņus, bifeļus un lauvas, savukārt kalnos un mežu biežņās mājo gorillas, šimpanzes un vairāk nekā 1000 sugu putni. Lielākajā Āfrikas kontinenta daļā bieža parādība ir sausums un bads, taču Uganda ir bagāta ar upēm un ezeriem, piemēram, tajā atrodas Viktorijas ezers, kas ir otrs lielākais saldūdens ezers pasaulē. Ezera ziemeļu daļā iztek Viktorijas Nīla. Ir saprotams, kāpēc britu valstsvīrs Vinstons Čērčils Ugandu nosauca par ”Āfrikas pērli”.

Kas vairo ”Āfrikas pērles” mirdzumu

Ugandas pievilcību galvenokārt vairo tās draudzīgie un viesmīlīgie iedzīvotāji. Šajā valstī, kuras iedzīvotāji lielākoties sevi uzskata par kristiešiem, ir vērojama liela etniskā un kultūru dažādība. Līdz pat mūsdienām Ugandas iedzīvotāji ir saglabājuši savas atšķirīgās ieražas un ģērbšanās veidu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk ugandiešu atsaucas uz labo vēsti par to, ka drīz uz visas zemes tiks nodibināts miers. (Psalms 37:11; Atklāsmes 21:4.) Darīt zināmu šo Bībeles vēsti visiem valsts iedzīvotājiem nav viegls uzdevums, jo teritorijas ziņā Uganda līdzinās Lielbritānijai.

 Pirmais ugandietis, kas kļuva par Jehovas liecinieku, kristījās Viktorijas ezerā 1955. gadā. 1992. gadā Ugandā jau bija tūkstoš Jehovas liecinieku, un līdz ar to ”mazākais” bija kļuvis ”par tūkstoti”. Kopš tā brīža Jehovas liecinieku skaits Ugandā ir turpinājis strauji augt, un tas ir saskaņā ar Dieva Jehovas vārdiem: ”Es tas Kungs to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” (Jesajas 60:22.)

Valodas barjeru pārvarēšana

Ugandā oficiālā valoda ir angļu valoda, kas tiek plaši lietota, jo īpaši mācību iestādēs, taču lielākajai daļai ugandiešu tā nav dzimtā valoda. Vairāk nekā 80 procenti no 25 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un nelielās pilsētiņās, kur lielākoties ikdienas saziņai tiek izmantotas vietējās valodas. Jehovas liecinieki ir ņēmuši vērā šo situāciju un, kaut gan tas prasa pūles, cenšas sludināt labo vēsti arī plašāk lietotajās vietējās valodās un remdēt ugandiešu garīgo izsalkumu.

Jehovas liecinieki sagatavo bībelisku literatūru dažādās valodās un, kad vien iespējams, sludina cilvēkiem viņu dzimtajā valodā. Jehovas liecinieku filiāles birojā, kas atrodas galvaspilsētā Kampalā, literatūra tiek tulkota četrās valodās: ačolu, lukonzo, lugandas un njankoles valodā. Jehovas liecinieki visā valstī organizē kongresus vairākās valodās, kurus apmeklē ļoti daudz cilvēku — kongresa apmeklētāju skaits vismaz divkārt pārsniedz Jehovas liecinieku skaitu. Tas skaidri liecina, ka centieni sludināt dažādās valodās sekmē strauju sludinātāju skaita pieaugumu. Bet tas vēl nav viss.

Pionieri sēj pirmās patiesības sēklas

Draudzes ar prieku atbalsta īpašas ikgadējas kampaņas, kuru ietvaros vidēji trīs mēnešus tiek sludināts nomaļos apvidos. (Apustuļu darbi 16:9.) Šajās kampaņās piedalās aizvien vairāk gados jaunu pionieru jeb pilnas slodzes sludinātāju. Viņi dodas uz  nomaļiem apvidiem, kur reizēm labā vēsts vēl nekad iepriekš nav izskanējusi.

Divas Jehovas liecinieces uz trim mēnešiem tika ieceltas par speciālajām pionierēm Bušenji, nelielā pilsētiņā Ugandas rietumdaļā. Viņas pievienojās vienīgajai Jehovas lieciniecei, kas dzīvoja un sludināja šajā pilsētiņā. Mēneša laikā abas pionieres bija uzsākušas Bībeles nodarbības ar 40 cilvēkiem, no kuriem 17 sāka apmeklēt viņu organizētās sapulces. Māsas stāsta: ”Daži cilvēki, kam mēs bijām atstājušas brošūru Ko Dievs no mums prasa? *, pēc dažām dienām ieradās pie mums ar papīra lapām, uz kurām viņi bija uzrakstījuši atbildes uz brošūrā lasāmajiem jautājumiem. Viņi vēlējās uzzināt, vai ir atbildējuši pareizi.” Tagad šajā pilsētā aktīvi darbojas draudze, kurai ir pašai sava Valstības zāle.

Divi pionieri, kas bija devušies uz kādu rajonu Ugandas rietumos, kur labā vēsts vēl nebija sludināta, rakstīja: ”Cilvēki ir izslāpuši pēc Bībeles patiesības. Triju mēnešu laikā mēs esam uzsākuši un turpinām vadīt 86 Bībeles nodarbības.” Neilgi pēc tam šajā rajonā izveidojās pirmā Jehovas liecinieku grupa.

Pieredzējuši, dedzīgi sludinātāji

Starp dedzīgajiem pionieriem ir daudz pieredzējušu sludinātāju. Viens no viņiem ir Patriks, kas kristījās 1983. gadā un pusgadu vēlāk sāka kalpot par pionieri. Idi Amina režīma laikā, kad Patriks vēl nebija Jehovas liecinieks, viņš spēlēja klarneti gaisa spēku orķestrī. Tagad viņš ir ceļojošais pārraugs, kas apmeklē un uzmundrina draudzes.

Mārgareta ir kristījusies 1962. gadā, un, lai gan tagad viņai ir krietni pāri 70 gadiem un gūžas locītavas deformācijas dēļ viņai ir grūti staigāt, viņa vairāk nekā 70 stundas mēnesī pavada, stāstīdama saviem kaimiņiem par Bībelē rodamo cerību. Mārgareta mājas priekšā uz soliņa izliek literatūru un uzsāk sarunas ar garāmgājējiem, kas vēlas uzklausīt labo vēsti par mierīgu, jaunu pasauli.

Saimons, kas dzīvo Ugandas austrumos un strādā lauku darbus, bija meklējis patiesību 16 gadus. Tad 1995. gadā viņa rokās nonāca Jehovas liecinieku izdotā literatūra, un, to izlasījis, viņš vēlējās vairāk uzzināt par Dieva Valstību un Jehovas brīnišķīgo nodomu. Kamuli ciematā, kur Saimons dzīvoja, nebija neviena Jehovas liecinieka, tāpēc, lai viņus atrastu, Saimons mēroja 140  kilometrus garo ceļu līdz Kampalai. Tagad viņa ciematā ir draudze.

Valstības zāļu celtniecība

Tāpat kā citviet Āfrikā, arī Ugandā daudzi cilvēki nopietni uztver tikai tās reliģiskās grupas, kurām ir pienācīga pulcēšanās vieta. Agrāk daudzām Jehovas liecinieku draudzēm sava Valstības zāle šķita nesasniedzams sapnis, jo tām nebija vajadzīgo līdzekļu. Nav izsakāms, cik pateicīgi jutās brāļi un māsas, kad 1999. gada beigās tika paziņots par paātrinātas Valstības zāļu celtniecības programmas uzsākšanu. Nākamo piecu gadu laikā Ugandā tika uzceltas 40 Valstības zāles. Tagad gandrīz visām draudzēm ir iespēja pulcēties vienkāršā, bet pievilcīgā Valstības zālē. Kad tiek uzcelta Valstības zāle, vietējie iedzīvotāji saprot, ka Jehovas liecinieki ir cienījama un stabila reliģiska grupa, un tas ievērojami sekmē sludināšanu.

Kāda neliela draudze Ugandas ziemeļdaļā agrāk pulcējās zem kupli salapojušiem mango kokiem. Kad tika nopirkta zeme Valstības zāles celtniecībai, darbs strauji virzījās uz priekšu, jo vietējiem sludinātājiem palīgā atbrauca celtnieku brigāde. Viņu darbu ievēroja kāds vīrietis, kas reiz bija aktīvi darbojies politikā. Viņš draudzei piedāvāja iespēju noturēt sapulces savā garāžā, kamēr tiks pabeigta zāle, un piekrita kāda atbraukušā brāļa piedāvājumam studēt Bībeli. Tagad viņš ir dedzīgs kristīts sludinātājs, kas ar prieku pielūdz Jehovu jaunajā zālē.

Dienvidaustrumu Ugandā kādu mūrnieku tik ļoti aizkustināja draudzība, mīlestība un sadarbība, ko viņš redzēja Valstības zāles cēlēju vidū, ka viņš pieteicās palīgā. Kad darbs jau tuvojās beigām, viņš pat bija gatavs strādāt visu cauru nakti, lai nākamajā dienā, kad bija paredzēta zāles atklāšana, tā būtu gatava. ”Jūs esat vienīgie, kas ne tikai runā par mīlestību, bet tiešām mīlat cits citu,” atzina šis vīrietis.

Sludināšana neapsīkst pat grūtībās

Sludināšanai vēršoties plašumā, pastāvīgi aug Jehovas liecinieku skaits un daudzi ieinteresēti cilvēki apmeklē draudžu sapulces. Taču labā vēsts ir jādzird arī daudzajiem bēgļiem, kas ir saplūduši Ugandā no kaimiņzemēm, kur plosās pilsoņu kari. No kara sekām nav pasargāti arī Jehovas kalpi, un tie brāļi un māsas, kas atrodas bēgļu nometnēs, apliecina stipru paļāvību uz Jehovu. Kāds vīrietis, kas agrāk vienā no kaimiņvalstīm bija ieņēmis augstu valsts amatu un bija piedalījies Jehovas liecinieku vajāšanās, kad tur bija aizliegta viņu darbība, bēgļu nometnē sāka studēt Bībeli un kļuva par Jehovas liecinieku. Atcerēdamies savu agrāko pārticīgo dzīvi, viņš izteicās: ”Materiālai labklājībai un augstam stāvoklim patiesībā nav nekādas vērtības. Kaut arī tagad es esmu nabags un slims, man klājas daudz labāk nekā jebkad iepriekš. Es pazīstu Jehovu un augstu vērtēju iespēju viņu lūgt. Es ne tikai droši raugos nākotnē, bet arī zinu, kāpēc tagad cilvēkiem jācieš. Tas man dod tādu iekšēju mieru, par kādu es agrāk pat nenojautu.”

Par Ugandas auglīgo zemi mēdz sacīt: ja vakarā tajā iespraustu nūju, no rīta nūja jau būtu iesakņojusies. Sludinātāju skaita straujais pieaugums liecina, ka arī garīgā ziņā Ugandā ir ļoti auglīga augsne. Mēs esam pateicīgi Dievam Jehovam, ka viņš ir devis iespēju vēl tik daudziem ugandiešiem uzzināt par viņa Valstību. Jēzus salīdzināja Valstību ar ”sevišķi dārgu pērli”, un aizvien vairāk cilvēku Ugandā apzinās šo vārdu patiesumu. (Mateja 13:45, 46.)

[Zemsvītras piezīme]

[Kartes 8. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

UGANDA

SUDĀNA

Viktorijas Nīla

Kamuli

Tororo

Kampala

Bušenji

Viktorijas ezers

KENIJA

TANZĀNIJA

RUANDA

[Attēls 9. lpp.]

Trīs no daudzajiem dedzīgajiem pionieriem

[Attēls 10. lpp.]

Patriks

[Attēls 10. lpp.]

Mārgareta

[Attēls 10. lpp.]

Saimons

[Attēls 10. lpp.]

Apgabala kongress Tororo

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Fons: © Uganda Tourist Board