Nedodiet vietu Velnam

”Nedodiet vietu velnam.” (EFEZIEŠIEM 4:27.)

1. Kāpēc daudzi apšauba Velna pastāvēšanu?

GADU gadiem daudzi ir iztēlojušies Velnu kā radījumu ar ragiem un āža kāju, kurš ar dakšām grūž grēciniekus elles ugunīs. Bībelē neko tamlīdzīgu lasīt nevar, taču šādi priekšstati miljoniem cilvēku ir likuši šaubīties par Velna pastāvēšanu vai secināt, ka ar šo vārdu tiek apzīmēts ļaunums vispārinātā nozīmē.

2. Ko no Bībeles var uzzināt par Velnu?

² Bībelē ir atrodama aculiecinieka liecība un skaidrs apstiprinājums Velna pastāvēšanai. Jēzus Kristus redzēja viņu, kad bija garīgajā pasaulē debesīs, un runāja ar viņu, būdams uz zemes. (Ījaba 1:6; Mateja 4:4—11.) Bībelē nav minēts vārds, kādā sākotnēji sauca šo garīgo būtni; tā ir dēvēta par Velnu (Bībelē lietotais grieķu valodas vārds nozīmē ”apmelotājs”), jo ir apmelojusi Dievu, un par Sātanu (kas nozīmē ”pretinieks”), jo pretojas Jehovam. Uz Sātanu Velnu ir attiecināti arī vārdi ”vecā čūska”, visticamāk, tāpēc, ka viņš pievīla Ievu, izmantojot čūsku. (Atklāsmes 12:9; 1. Timotejam 2:14.) Viņš ir pazīstams arī kā ”ļaunais”. (Mateja 6:13, EAD.) *

3. Kāds jautājums tālāk tiks apskatīts?

³ Mēs esam Jehovas kalpi un, protams, nevēlamies līdzināties Sātanam, kas ir vienīgā patiesā Dieva niknākais ienaidnieks. Tāpēc mums jāņem vērā apustuļa Pāvila padoms: ”Nedodiet vietu velnam.” (Efeziešiem 4:27.) Kādas ir dažas Sātana īpašības, no kurām mums jāsargās?

Mēs nedrīkstam līdzināties apmelotājam

4. Kā ”ļaunais” apmeloja Dievu?

⁴ ”Ļaunais” pilnīgi pelnīti tiek saukts par apmelotāju. Apmelot nozīmē ļaunprātīgi izplatīt par kādu nepatiesu informāciju, ceļot viņam neslavu. Dievs sacīja Ādamam: ”No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17.) Ieva zināja par šo aizliegumu, bet Velns ar čūskas starpniecību viņai teica: ”Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 3:4, 5.) Tā viņš ļaunprātīgi apmeloja Dievu Jehovu.

5. Kāpēc Diotrefs bija pelnījis, ka viņu sauc pie atbildības par apmelošanu?

⁵ Izraēliešiem bija dots norādījums: ”Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā.” (3. Mozus 19:16.) Apustulis Jānis minēja kādu apmelotāju, kas dzīvoja tajā laikā: ”Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū,  neuzņem mūs. Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs.” (3. Jāņa 9, 10.) Diotrefs apmeloja Jāni un bija pelnījis, ka viņu sauc pie atbildības. Neviens uzticīgs kristietis, protams, nevēlas līdzināties Diotrefam un vislielākajam apmelotājam Velnam.

6., 7. Kāpēc jāvairās no apmelošanas?

⁶ Jehovas kalpiem bieži tiek celta neslava un izvirzītas nepatiesas apsūdzības. ”Augstie priesteŗi un rakstu mācītāji stāvēja un viņu [Jēzu] ļoti apsūdzēja.” (Lūkas 23:10.) Augstais priesteris Ananija un citi nepatiesi apvainoja Pāvilu. (Apustuļu darbi 24:1—8.) Bībelē arī teikts, ka Sātans ir ”mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdz mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm”. (Atklāsmes 12:10.) Šie nepatiesi apsūdzētie brāļi ir svaidītie kristieši, kas dzīvo uz zemes tagad, pēdējās dienās.

⁷ Nav pieļaujams, ka kristietis kādu apmelotu vai nepatiesi apsūdzētu, bet tā varētu notikt, ja mēs liecinātu pret kādu, nezinot visus faktus. Pēc Mozus bauslības, cilvēku, kas apzināti deva nepatiesu liecību, varēja sodīt ar nāvi. (2. Mozus 20:16; 5. Mozus 19:15—19.) Starp lietām, kas Jehovam šķiet vislielākā negantība, ir minēts ”viltīgs liecinieks, kuŗš nekaunīgi runā melus”. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Mums jāvairās kļūt līdzīgiem lielākajam apmelotājam un nepatiesajam apsūdzētājam.

Sargāsimies rīkoties tā, kā rīkojas pirmais slepkava

8. Kādā ziņā Velns ”no paša sākuma ir bijis slepkava”?

⁸ Velns ir slepkava. ”Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava,” teica Jēzus. (Jāņa 8:44.) Sātans ir bijis slepkava jau no tā brīža, kad novērsa Ādamu un Ievu no Dieva. Viņa dēļ nāves varā nonāca gan abi pirmie cilvēki, gan viņu pēcnācēji. (Romiešiem 5:12.) Šādi rīkoties, protams, varēja tikai persona, nevis abstrakts ļaunums.

9. Kā cilvēks varētu kļūt par slepkavu, ņemot vērā 1. Jāņa vēstules 3. nodaļas 15. pantu?

⁹ ”Tev nebūs nokaut!” skan viens no desmit baušļiem, kas tika doti Izraēlam. (5. Mozus 5:17.) Apustulis Pēteris kristiešiem rakstīja: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava.” (1. Pētera 4:15.) Jehovas kalpi nevienu nenogalina, bet mēs būtu vainīgi Dieva priekšā, ja ienīstu kādu citu kristieti un vēlētos, kaut viņš būtu miris. ”Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 3:15.) Izraēliešiem bija pavēlēts: ”Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī.” (3. Mozus 19:17.) Centīsimies bez kavēšanās atrisināt jebkuru problēmu, kas mums rodas ar kādu no ticības biedriem, lai neļautu slepkavam Sātanam izjaukt mūsu kristīgo vienotību. (Lūkas 17:3, 4.)

Stāsimies pretī lielajam melim

10., 11. Kā jārīkojas, lai stātos pretī lielākajam melim — Sātanam?

¹⁰ Velns ir melis. ”Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs,” norādīja Jēzus. (Jāņa 8:44.) Velns sameloja Ievai, turpretī Jēzus nāca pasaulē apliecināt patiesību. (Jāņa 18:37.) Kristus sekotājiem, kas ir apņēmības pilni stāties pretī Velnam, nav pieņemami meli un viltus. Mums ”jārunā patiesība”. (Cakarijas 8:16; Efeziešiem 4:25.) ”Patiesības Dievs” Jehova svētī tikai savus patiesīgos lieciniekus. Bezdievjiem nav tiesību viņu pārstāvēt. (Psalms 31:6, VDP; 50:16; Jesajas 43:10.)

¹¹ Ja mums ir dārga garīgā brīvība no Sātana meliem, mēs neatstāsim kristietību, kas ir ”patiesības ceļš”. (2. Pētera 2:2; Jāņa 8:32.) Kristīgo mācību kopums ir ”evanģelija  patiesība”. (Galatiešiem 2:5, 14.) Mūsu glābšana ir atkarīga no tā, vai mēs ”dzīvojam patiesībā” — vai mēs stingri pie tās turamies un apņēmīgi pretojamies ”melu tēvam”. (3. Jāņa 3, 4, 8.)

Pretosimies galvenajam atkritējam

12., 13. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkritējiem?

¹² Garīgā būtne, kas kļuva par Velnu, kādreiz bija patiesībā. Bet tā ”nestāvēja patiesībā, jo patiesības nav viņā”, teica Jēzus. (Jāņa 8:44.) Galvenais atkritējs nemitīgi pretojas ”patiesības Dievam”. Pirmajā gadsimtā daži kristieši sapinās ”velna valgā” un kļuva par viņa upuriem, acīmredzot tāpēc, ka tika pievilti un novirzījās no patiesības. Pāvils mudināja savu palīgu Timoteju pamācīt šos cilvēkus ar lēnprātību, lai viņi varētu atgūt garīgumu un atbrīvoties no Velna valga. (2. Timotejam 2:23—26.) Protams, vislabāk ir vienmēr stipri turēties pie patiesības un vispār neļaut sevi ietekmēt atkritēju uzskatiem.

¹³ Pirmie cilvēki uzklausīja Velnu un nenovērsās no tā meliem, un iznākumā viņi kļuva par atkritējiem. Vai būtu pareizi uzklausīt atkritējus, lasīt viņu izdoto literatūru vai apmeklēt viņu interneta lapas? Ja mēs mīlam Dievu un patiesību, mēs to nedarīsim. Mēs nedrīkstam ļaut atkritējiem ienākt mūsu mājās un pat sveicināt viņus, jo tā mēs ”ņemtu dalību viņu ļaunajos darbos”. (2. Jāņa 9—11.) Nepadosimies Sātana viltībām un nekad neatstāsim kristīgo ”patiesības ceļu”, lai sekotu viltus mācītājiem, kas ”ienes aplamas posta mācības” un mēģina mūs ”izmantot.. ar izdomātiem vārdiem”. (2. Pētera 2:1—3.)

14., 15. Kādu brīdinājumu Pāvils izteica vecākajiem no Efesas un savam palīgam Timotejam?

¹⁴ Pāvils sacīja kristiešu vecākajiem no Efesas: ”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kuŗā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Apustuļu darbi 20:28—30.) Pēc kāda laika atkritēji tik tiešām parādījās un sāka runāt ”ačgārnības”.

¹⁵ Aptuveni mūsu ēras 65. gadā apustulis Pāvils mudināja Timoteju ”pareizi mācīt patiesības vārdu”. Viņš turpināja: ”Bet no nesvētām un tukšām runām izvairies, jo viņi arvien dziļāk iestigs bezdievībā, un viņu vārdi kā ēdējs krimzdami krimtīs; tādi ir Himenajs un Filēts, kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi, un sagroza dažiem ticību.” Atkrišana bija sākusies. ”Taču stiprais Dieva pamats pastāv,”  piebilda Pāvils. (2. Timotejam 2:15—19.)

16. Kāpēc mēs varam būt uzticīgi Dievam un viņa Rakstiem, lai ko izdomātu galvenais atkritējs?

¹⁶ Sātans bieži ar atkritēju palīdzību ir centies piesārņot patieso pielūgsmi, bet tas viņam nav izdevies. Ap 1868. gadu Čārlzs Teizs Rasels sāka rūpīgi pētīt kristīgās pasaules mācības, kas ilgi bija uzskatītas par patiesām, un atklāja daudzas atkāpes no Bībeles. Č. Rasels un vairāki citi cilvēki, kas meklēja patiesību, izveidoja Bībeles studiju grupu Pitsburgā (Pensilvānijas štats, ASV). Kopš tā laika ir aizritējuši gandrīz 140 gadi, Jehovas kalpu zināšanas par Dievu un viņa Rakstiem ir augušas, un viņu mīlestība pret tiem ir kļuvusi vēl stiprāka. Lai ko izdomātu galvenais atkritējs, uzticīgā un gudrā kalpa grupas garīgā modrība ir ļāvusi patiesajiem kristiešiem palikt uzticīgiem Jehovam un viņa Rakstiem. (Mateja 24:45.)

Šīs pasaules valdnieks pār mums neko nespēj

17.—19. Kas ir pasaule, kura atrodas Velna varā, un kāpēc to nedrīkst mīlēt?

¹⁷ Ir vēl kāds veids, kā Sātans mūs cenšas ievilkt savā valgā: viņš mēģina panākt, lai mēs mīlētu pasauli — no Dieva atsvešināto un netaisnīgo cilvēku sabiedrību. Jēzus viņu nosauca par ”šīs pasaules valdnieku” un teica: ”Pār mani viņš gan nenieka nespēj.” (Jāņa 14:30.) Kaut arī pār mums Sātans neko nespētu! Protams, mēs apzināmies, ka viņa varā ir visa pasaule. (1. Jāņa 5:19.) Tāpēc Velns varēja piedāvāt Jēzum ”visas pasaules valstis”, ja tas kļūtu par atkritēju un vienu reizi viņu pielūgtu. Dieva Dēls bez svārstīšanās noraidīja šo piedāvājumu. (Mateja 4:8—10.) Pasaule, kuras valdnieks ir Sātans, ienīst Kristus sekotājus. (Jāņa 15:18—21.) Nav grūti saprast, kāpēc apustulis Jānis brīdināja nemīlēt pasauli.

¹⁸ Jānis rakstīja: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē  — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.) Mēs nedrīkstam mīlēt pasauli, jo tajā populārais dzīvesveids ir patīkams grēcīgajai miesai un ir pilnīgi pretējs Dieva Jehovas principiem.

¹⁹ Bet ko darīt, ja mūsu sirdī ir mīlestība pret pasauli? Tad mums jālūdz Dievam palīdzība, lai atbrīvotos no šīs mīlestības un ar to saistītajām miesas kārībām. (Galatiešiem 5:16—21.) Mēs katrā ziņā centīsimies ”sevi no pasaules pasargāt neapgānītus”, ja paturēsim prātā, ka neredzamie ”pasaules valdnieki”, kas valda pār netaisnīgo cilvēku sabiedrību, ir ”ļaunie gari”. (Jēkaba 1:27; Efeziešiem 6:11, 12; 2. Korintiešiem 4:4.)

20. Kāpēc var teikt, ka mēs ”neesam no pasaules”?

²⁰ Par saviem mācekļiem Jēzus teica: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) Svaidītie kristieši un viņu līdzgaitnieki cenšas saglabāt morālu un garīgu tīrību un palikt nošķirti no pasaules. (Jāņa 15:19; 17:14; Jēkaba 4:4.) Netaisnīgā pasaule mūs ienīst, jo mēs nepiederam pie tās un esam ”taisnības sludinātāji”. (2. Pētera 2:5.) Tiesa, mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā daudzi ir netikli, laulības pārkāpēji, laupītāji, elku kalpi, zagļi, meļi un dzērāji. (1. Korintiešiem 5:9—11; 6:9—11; Atklāsmes 21:8.) Bet mēs neelpojam ”pasaules garu”, jo šis grēcīgais pamudinošais spēks nenosaka mūsu rīcību. (1. Korintiešiem 2:12.)

Nedosim vietu Velnam

21., 22. Kā var praktiski izmantot Pāvila padomu, kas lasāms viņa vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 26. un 27. pantā?

²¹ Mūs vada nevis ”pasaules gars”, bet Dieva gars, kas mūsos veido tādas īpašības kā mīlestība un savaldība. (Galatiešiem 5:22.) Šīs īpašības palīdz pretoties Velna mēģinājumiem sagraut mūsu ticību. Viņš grib, lai mēs ”iekarstu niknumā”, no kā ”ceļas tikai ļaunums”, bet Dieva gars mums palīdz ”atmest dusmas un neļauties bardzībai”. (Psalms 37:8.) Ir reizes, kad dusmoties ir pamats, tomēr Pāvils dod šādu padomu: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efeziešiem 4:26, 27.)

²² Dusmas varētu pāraugt grēkā, ja mēs nenomierinātos. Šāda prāta nostāja Velnam dotu iespēju veicināt nesaskaņas draudzē vai pamudināt mūs uz nepareizu rīcību. Tāpēc mums bez vilcināšanās jāatrisina domstarpības ar citiem Dievam tīkamā veidā. (3. Mozus 19:17, 18; Mateja 5:23, 24; 18:15, 16.) Mums jāseko Dieva gara vadībai, jābūt savaldīgiem, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka pat pamatotas dusmas pārvērstos rūgtumā, ļaunprātībā un naidā.

23. Kādi jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā?

²³ Šajā rakstā tika apskatītas vairākas Velna personības iezīmes, no kurām mums jāvairās. Bet varētu rasties jautājums: vai no viņa būtu jābaidās? Kāpēc viņš uzkurina kristiešu vajāšanas? Un kā panākt, lai Velns mūs nepieviltu?

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc nav pieļaujams apmelot citus?

• Kā nekļūt par slepkavu, ņemot vērā 1. Jāņa 3:15?

• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkritējiem, un kāpēc?

• Kāpēc mēs nedrīkstam mīlēt pasauli?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Mēs nekad nepieļausim, ka Velns sagrautu kristiešu vienotību

[Attēli 24. lpp.]

Kāpēc Jānis mūs mudināja nemīlēt pasauli?