Dzīvosim ticībā, nevis skatīšanā
Dzīvosim ticībā, nevis skatīšanā
”Mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. KORINTIEŠIEM 5:7.)
1. Kas liecina, ka apustulis Pāvils dzīvoja ticībā, nevis skatīšanā?
RIT mūsu ēras 55. gads. Ir pagājuši kādi 20 gadi, kopš kristiešu vajātājs, ko tolaik sauca par Saulu, pats ir pieņēmis kristietību. Laikam ejot, viņš nav pieļāvis, ka viņa ticība Dievam atslābtu. Kaut arī viņš ar savām acīm nav redzējis to, kas ir debesīs, viņa ticība ir stipra. Savā vēstulē svaidītajiem kristiešiem, kam ir izredzes dzīvot debesīs, šis cilvēks, kas tagad pazīstams kā apustulis Pāvils, raksta: ”Mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. Korintiešiem 5:7.)
2., 3. a) No kā var redzēt, vai mēs dzīvojam ticībā? b) Ko nozīmē dzīvot skatīšanā?
2 Lai dzīvotu ticībā, ir vajadzīga nesatricināma paļāvība, ka Dievs spēj būt mūsu dzīves noteicējs. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka viņš tiešām zina, kas mums dos vislielāko labumu. (Psalms 119:66.) Pieņemot dzīvē svarīgus lēmumus un tos īstenojot, mēs ņemam vērā ”neredzamās lietas”. (Ebrejiem 11:1.) Pie tām pieder apsolītās ”jaunās debesis un jaunā zeme”. (2. Pētera 3:13.) Turpretī dzīvot skatīšanā nozīmē ņemt vērā tikai to, ko uztveram ar savām maņām. Tā rīkoties ir bīstami, jo pastāv briesmas vispār atstāt novārtā Dieva gribas pildīšanu. (Psalms 81:13; Salamans Mācītājs 11:9.)
3 Pamudinājums dzīvot ticībā, nevis skatīšanā attiecas gan uz tiem, kas pieder pie ”mazā ganāmā pulciņa” un cer dzīvot debesīs, gan uz ”citām avīm”, kam ir perspektīva dzīvot uz zemes. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16.) Tālāk būs runa par to, kā paklausība šim Dieva iedvesmotajam padomam mūs pasargā no tā, ka mēs sāktu ”baudīt grēcīgu laimi”, ieslīgtu materiālismā un aizmirstu, cik tuvu ir pašreizējās sistēmas gals. Tāpat noskaidrosim, kāpēc ir bīstami dzīvot skatīšanā. (Ebrejiem 11:25.)
Pretoties tieksmei ”baudīt grēcīgu laimi”
4. Kā nolēma rīkoties Mozus, un kāpēc viņa izvēle bija tāda?
4 Padomāsim par to, kā būtu varējis dzīvot Mozus, Amrāma dēls. Viņš bija audzis starp Ēģiptes valdnieka pēcnācējiem un varēja iegūt gan varu, gan bagātību, gan augstu stāvokli. Mozus būtu varējis spriest: ”Es esmu mācīts izdaudzinātajās ēģiptiešu gudrībās un esmu varens vārdos un darbos. Ja es palikšu valdnieka namā, tad varēšu izmantot savu stāvokli, lai palīdzētu saviem apspiestajiem tautiešiem, ebrejiem.” (Apustuļu darbi 7:22.) Tomēr Mozus izvēlējās ”kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu”. Kāpēc viņš tā darīja? Kas viņu pamudināja novērsties no visa, kas viņam tika piedāvāts Ēģiptē? Bībelē lasāma atbilde: ”Ticības spēkā viņš [Mozus] atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.” (Ebrejiem 11:24—27.) Mozus ticība tam, ka Jehova viņu katrā ziņā atalgos, viņam palīdzēja pretoties grēcīgam un izlaidīgam dzīvesveidam un acumirklīgai baudai, ko tas varētu sniegt.
5. Ko var mācīties no Mozus?
5 Arī mums bieži vien jāpieņem grūti lēmumi tādos jautājumos kā, piemēram: ”Vai man jāatsakās no dažiem paradumiem un jāpārtrauc rīcība, kas nav gluži saskaņā ar Bībeles principiem? Vai būtu prātīgi pieņemt darba piedāvājumu, kas, pēc visa spriežot, ir izdevīgs materiālā ziņā, taču kavēs manu garīgo izaugsmi?” Mozus piemērs mūs mudina nepieņemt tādus lēmumus, kuros izpaustos pasaulei raksturīgais tālredzības trūkums; gluži otrādi, mums jāpaļaujas uz tālredzīgo gudrību, kāda piemīt ”neredzamajam” — Dievam Jehovam. Mums, tāpat kā Mozum, Jehovas draudzība jāvērtē augstāk par jebko, ko varētu piedāvāt pasaule.
6., 7. a) Kā kļuva redzams, ka Ēzavs labprātāk dzīvo skatīšanā? b) Kāpēc Ēzava rīcība ir brīdinošs piemērs mums?
6 Pilnīgi pretēji Mozum rīkojās Ēzavs, patriarha Īzāka dēls. Ēzavam galvenais bija tūlītēja savu iegribu apmierināšana. (1. Mozus 25:30—34.) Nevērīgi izturēdamies pret svētumu, viņš pārdeva savu pirmdzimtību ”par vienu ēdienu”. (Ebrejiem 12:16.) Ēzavs nedomāja, kā viņa lēmums pārdot pirmdzimtā tiesības ietekmēs viņa attiecības ar Jehovu un kā tas iespaidos viņa pēcnācējus. Viņš neraudzījās uz notikumiem no garīgā viedokļa, un Dieva dārgajiem apsolījumiem viņa acīs nebija nekādas vērtības. Ēzavs dzīvoja skatīšanā, nevis ticībā.
7 Ēzava rīcība ir brīdinošs piemērs mums. (1. Korintiešiem 10:11.) Kad mums jāpieņem lēmumi, vienalga, vai tie ir būtiski vai mazāk svarīgi, mēs nedrīkstam akli ticēt Sātana pasaules propagandai un uzskatīt, ka viss, ko vēlamies, jāiegūst tūlīt pat. Ir noderīgi sev pavaicāt: ”Vai manos lēmumos nesāk atspoguļoties Ēzava domāšanas veids? Vai, tiecoties pēc tā, ko es tagad vēlos iegūt, man nebūs jāupurē garīgās intereses? Vai lēmumi, ko es pieņemu, neapdraud manas attiecības ar Dievu un balvu, ko ceru saņemt nākotnē? Kādu priekšzīmi es rādu citiem?” Ja mūsu lēmumi liecina par cieņu pret to, kas ir svēts, Jehova mūs svētīs. (Salamana Pamācības 8:32.)
Izvairīties no materiālisma valgiem
8. Kādu brīdinājumu saņēma Lāodikejas kristieši, un kāpēc tas ir aktuāls mūsdienās?
8 Pirmā gadsimta beigās atklāsmē, ko saņēma apustulis Jānis, godā celtais Jēzus Kristus nodeva Mazāzijas pilsētas Lāodikejas draudzei vēstījumu, kas saturēja brīdinājumu sargāties no materiālisma. Lai gan Lāodikejas kristieši materiālā ziņā bija bagāti, garīgā ziņā viņiem nebija nekā. Viņi nedzīvoja ticībā un bija pieļāvuši, ka materiālās vērtības aizmiglo viņu garīgo redzi. (Atklāsmes 3:14—18.) Tāda pati ietekme materiālismam ir mūsdienās. Tas vājina ticību un traucē ”doties ar pacietību mums noliktajā sacīkstē” pēc dzīvības. (Ebrejiem 12:1.) Ja neesam uzmanīgi, ”pasaules kārības” var nomākt garīgo darbību tik lielā mērā, ka tā pavisam ”noslāpst”. (Lūkas 8:14.)
9. Kā mūs aizsargā pieticība un pateicība par garīgo uzturu?
9 Ir kāds būtisks priekšnosacījums, lai mēs paliktu garīgā drošībā: mums jābūt pieticīgiem, nevis jāmēģina pilnībā lietot to, ko piedāvā pasaule, un uzkrāt bagātību. (1. Korintiešiem 7:31; 1. Timotejam 6:6—8.) Ja dzīvosim ticībā, nevis skatīšanā, mums būs prieks par garīgo paradīzi, kas pastāv jau tagad. Spēcinošais garīgais uzturs, kas mums ir pieejams, liek ”gavilēt savā sirdspriekā”. (Jesajas 65:13, 14.) Ļoti patīkami ir arī atrasties tādu cilvēku sabiedrībā, kuru rīcībā izpaužas Dieva gara augļi. (Galatiešiem 5:22.) Mēs izjūtam gandarījumu un atspirdzinājumu, domājot par to, kā Jehova par mums gādā garīgi.
10. Kādus jautājumus būtu ieteicams pārdomāt?
10 Daži jautājumi, ko mēs varētu sev uzdot, ir šādi: ”Kāda vieta manā dzīvē ir materiālajām vērtībām? Vai es izmantoju savus līdzekļus savu iegribu apmierināšanai vai patiesās pielūgsmes atbalstīšanai? Kas man sagādā vislielāko gandarījumu? Vai tā ir Bībeles pētīšana un iespēja būt kristiešu draudzes sapulcēs vai nedēļas nogales, kad esmu brīvs no kristīgajiem pienākumiem? Vai es atvēlu daudzas nedēļas nogales izklaidei, nevis sludinu vai daru kaut ko citu, kas saistīts ar tīro pielūgsmi?” Dzīvot ticībā nozīmē būt aizņemtiem Valstības darbā un pilnībā paļauties uz Jehovas apsolījumiem. (1. Korintiešiem 15:58.)
Paturēt prātā, ka tuvojas gals
11. Kā tas, ka dzīvojam ticībā, palīdz paturēt prātā gala tuvošanos?
11 Ja dzīvojam ticībā, mēs nepārņemsim miesīgus uzskatus par to, ka gals vēl ir tālu vai nemaz nepienāks. Atšķirībā no skeptiķiem, kas neuztver Bībeles pravietojumus nopietni, mēs saskatām pasaules notikumu atbilstību tam, kas Dieva Rakstos stāstīts par mūsdienām. (2. Pētera 3:3, 4.) Piemēram, vairākuma cilvēku prāta nostāja un rīcība apliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1—5.) Ar ticības acīm mēs redzam, ka pašreizējie notikumi pasaulē ir nevis vienkārši kaut kas tāds, kas vēsturē jau daudzkārt ir bijis, bet veido Kristus ”atnākšanas un pastara laika zīmi”. (Mateja 24:1—14.)
12. Kā pirmajā gadsimtā piepildījās Jēzus vārdi, kas lasāmi Lūkas evaņģēlija 21. nodaļas 20. un 21. pantā?
12 Mūsu ēras pirmajā gadsimtā risinājās notikumi, kuriem ir paralēles mūsdienās. Būdams vēl uz zemes, Jēzus Kristus brīdināja savus sekotājus: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā.” (Lūkas 21:20, 21.) Piepildoties šim pravietojumam, 66. gadā romiešu karaspēks Cestija Galla vadībā aplenca Jeruzalemi. Taču tad uzbrucēji negaidīti atkāpās, un pilsētā esošie kristieši saprata, ka viņiem ir radusies iespēja ”bēgt kalnos”. 70. gadā romiešu karaspēks atgriezās, iebruka Jeruzalemē un izpostīja templi. Josefs Flāvijs raksta, ka bojā gāja vairāk nekā miljons ebreju un 97 tūkstoši tika saņemti gūstā. Tālaika ebreju iekārta saņēma Dieva sodu, bet tie, kas dzīvoja ticībā un ņēma vērā Jēzus izteikto brīdinājumu, paglābās no nelaimes.
13., 14. a) Kādi notikumi drīzumā risināsies? b) Kāpēc mums uzmanīgi jāvēro Bībeles pravietojumu piepildīšanās?
13 Kaut kas līdzīgs notiks arī drīzā nākotnē. Dieva sprieduma izpildē būs iesaistīti spēki, kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tāpat kā romiešu karaspēka uzdevums pirmajā gadsimtā bija uzturēt pax romana (Romas mieru), ANO ar savu darbību tiecas uzturēt mieru. Lai gan romiešu karaspēka mērķis bija panākt, lai impērijas teritorijā valdītu drošība, tas tomēr izpostīja Jeruzalemi. Kā izriet no Bībeles pravietojumiem, arī mūsdienās kareivīgi noskaņoti grupējumi ANO ietvaros nospriedīs, ka reliģija ir nevēlams spēks, un iznīcinās simbolisko mūsdienu Jeruzalemi — kristīgās pasaules baznīcas —, kā arī pārējo lielās Bābeles daļu. (Atklāsmes 17:12—17.) Visas pasaules viltus reliģijas patlaban stāv uz iznīcības sliekšņa.
14 Ar viltus reliģijas iznīcināšanu sāksies lielās bēdas. Lielo bēdu nobeigumā pienāks gals arī pārējām ļaunās sistēmas sastāvdaļām. (Mateja 24:29, 30; Atklāsmes 16:14, 16.) Ja dzīvosim ticībā, mēs uzmanīgi vērosim Bībeles pravietojumu piepildīšanos un nesāksim maldīgi domāt, ka Dievs panāks patiesu mieru un drošību ar cilvēku izveidotu organizāciju, piemēram, ANO, starpniecību. Tāpēc mūsu dzīvesveidā būtu jāatspoguļojas pārliecībai, ka ”tā Kunga lielā diena ir tuvu”. (Cefanjas 1:14.)
Kāpēc ir bīstami dzīvot skatīšanā
15. Kādu kļūdu pieļāva izraēlieši, kaut gan viņi bija pieredzējuši Dieva svētības?
15 Tas, kas notika ar senajiem izraēliešiem, palīdz saprast, cik bīstami ir dzīvot skatīšanā, jo tas vājina ticību. Kaut gan izraēlieši bija redzējuši desmit mocības, ar kurām tika pazemoti Ēģiptes viltus dievi, un pēc tam tika iespaidīgā veidā izglābti, kad Jehova viņus izveda caur Sarkano jūru, viņi tomēr kļuva nepaklausīgi, darināja zelta teļu un sāka to pielūgt. Izraēlieši kļuva nemierīgi, un viņiem apnika gaidīt Mozu, kas ”kavējās nokāpt no kalna”. (2. Mozus 32:1—4.) Savā nepacietībā viņi sāka pielūgt elku, kas bija redzams acīm. Tas, ka viņi dzīvoja skatīšanā, apvainoja Jehovu, un ”ap trīs tūkstoš vīru” tika sodīti ar nāvi. (2. Mozus 32:25—29.) Ir ļoti skumji, ja Jehovas kalpi mūsdienās pieņem lēmumus, kas liecina par neuzticību Jehovam un par neticību Jehovas spējai izpildīt savus solījumus.
16. Kā izraēliešus ietekmēja tas, kas bija redzams pirmajā acu uzmetienā?
16 Tas, kas bija redzams pirmajā acu uzmetienā, negatīvi ietekmēja izraēliešus arī citos gadījumos. Tā kā viņi dzīvoja skatīšanā, viņi izbijās no saviem ienaidniekiem. (4. Mozus 13:28, 32; 5. Mozus 1:28.) Šī paša iemesla dēļ viņi apstrīdēja Mozus pilnvaras, ko tam bija piešķīris Dievs, un kurnēja par savu likteni. Ticības trūkuma dēļ izraēlieši vēlējās atgriezties Ēģiptē, kurā bija jūtama spēcīga ļauno garu ietekme, un negribēja iet uz Apsolīto zemi. (4. Mozus 14:1—4; Psalms 106:24.) Jehovam, bez šaubām, bija ļoti sāpīgi redzēt, ar kādu necieņu tauta izturējās pret viņu — savu neredzamo Ķēniņu.
17. Kāpēc izraēlieši Samuēla laikā atteicās no Jehovas vadības?
17 Pravieša Samuēla laikā izraēliešu tauta, kurai Dievs bija parādījis lielu labvēlību, atkal pieļāva to pašu kļūdu — dzīvoja skatīšanā. Ļaudīm sagribējās ķēniņu, ko viņi varētu redzēt. Jehova bija darījis zināmu, ka viņš pats ir izraēliešu Ķēniņš, tomēr ar to nepietika, lai tauta dzīvotu ticībā. (1. Samuēla 8:4—9.) Paši sev par nelaimi, izraēlieši atteicās no Jehovas nevainojamās vadības un izlēma būt tādi paši kā apkārtējās tautas. (1. Samuēla 8:19, 20.)
18. Ko var mācīties par to, cik bīstami ir dzīvot skatīšanā?
18 Mēs, Jehovas kalpi, ļoti augstu vērtējam labas attiecības ar Dievu. Mēs labprāt mācāmies no pagātnes notikumiem un cenšamies neatkārtot citu kļūdas. (Romiešiem 15:4.) Kad izraēlieši dzīvoja skatīšanā, viņi aizmirsa, ka ar Mozus starpniecību viņus vada Dievs. Ja neesam uzmanīgi, arī mēs varam aizmirst, ka mūsdienās kristiešu draudzi vada Dievs Jehova un lielākais Mozus — Jēzus Kristus. (Atklāsmes 1:12—16.) Ir jāsargās raudzīties uz Jehovas organizācijas zemes daļu no cilvēciskā viedokļa, pretējā gadījumā mēs riskētu kļūt par kurnētājiem un zaudēt pateicību par Jehovas pārstāvjiem, kā arī par garīgo uzturu, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.)
Jāapņemas dzīvot ticībā
19., 20. Kāda apņēmība mums nepieciešama, un kāpēc?
19 ”Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā,” teikts Bībelē. (Efeziešiem 6:12.) Mūsu galvenais ienaidnieks ir Sātans Velns, un viņa mērķis ir sagraut mūsu ticību Jehovam. Sātans labprāt izmanto jebkādu pārliecināšanas veidu, lai mēs atteiktos no sava lēmuma kalpot Dievam. (1. Pētera 5:8.) Kā panākt, lai mūs nepieviltu tas, ko Sātana sistēmā redzam ar savām acīm? Atbilde ir vienkārša: mums jādzīvo ticībā, nevis skatīšanā. Pilnīga paļāvība uz Jehovas solījumiem mūs pasargās no tā, ka mūsu ”ticības laiva [tiktu] sadragāta”. (1. Timotejam 1:19.) Tāpēc apņemsimies arī turpmāk dzīvot ticībā, tad mums nebūs jāšaubās par Jehovas svētībām. Lūgsim, lai mēs spētu izglābties no visa, kam jānotiek drīzā nākotnē. (Lūkas 21:36.)
20 Tajā, kā dzīvot ticībā, nevis skatīšanā, mums ir brīnišķīgs piemērs. ”Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām,” rakstīts Bībelē. (1. Pētera 2:21.) Nākamajā rakstā runāts par to, kā dzīvot tāpat kā Kristum.
Vai jūs atceraties?
• Ko no notikumiem ar Mozu un Ēzavu var mācīties par to, ko nozīmē dzīvot ticībā, nevis skatīšanā?
• Kāds ir būtisks priekšnosacījums, lai izsargātos no materiālisma?
• Kā tas, ka dzīvojam ticībā, palīdz nepārņemt viedokli, ka gals vēl ir tālu?
• Kāpēc ir bīstami dzīvot skatīšanā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 17. lpp.]
Mozus dzīvoja ticībā
[Attēls 18. lpp.]
Vai bieži gadās, ka atpūtas pasākumu dēļ jūs atliekat teokrātisku darbību?
[Attēls 20. lpp.]
Kā jūs aizsargā iedziļināšanās Dieva Rakstos?