Jehova ir mūsu palīgs

”Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.” (PSALMS 121:2.)

1., 2. a) Kāpēc var teikt, ka mums visiem reizēm ir nepieciešama palīdzība? b) Kāds Palīgs ir Jehova?

KURAM gan nekad nav vajadzīga palīdzība? Mums visiem reizēm gribas, lai kāds mums palīdzētu tikt galā ar nopietnām grūtībām, pārciest sāpīgu triecienu vai nenolaist rokas smaga pārbaudījuma laikā. Šādās reizēs cilvēki mēdz uzmeklēt kādu uzticamu draugu, ar ko dalīties bēdās, lai atvieglotu savu nastu. Taču draugu iespējas ir ierobežotas, turklāt viņi ne vienmēr spēj palīdzēt tieši tad, kad tas ir nepieciešams.

² Tomēr ir kāds Palīgs, kura spēki un iespējas ir neierobežoti. Viņš ir apsolījis nekad mūs neatstāt. Par viņu runāja psalmu sacerētājs, kas ar stingru pārliecību sacīja: ”Mana palīdzība nāk no tā Kunga.” (Psalms 121:2.) Kāpēc šis cilvēks bija pārliecināts, ka Jehova viņam palīdzēs? Lai atbildētu uz šo jautājumu, apskatīsim 121. psalmu sīkāk. To darot, mēs pārliecināsimies, ka arī mēs varam droši paļauties uz Jehovas palīdzību.

Palīgs, kas nepieviļ

3. Uz kādiem kalniem psalma sacerētājs pacēla savas acis, un kāpēc viņš to darīja?

³ Pamatojot, kāpēc uz Jehovu var paļauties, psalma sarakstītājs vispirms norādīja, ka Jehova ir Radītājs: ”Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.” (Psalms 121:1, 2.) Psalmists neraudzījās vienkārši uz kaut kādiem kalniem. Kad viņš rakstīja šos vārdus, Jehovas templis bija Jeruzalemē. Šī pilsēta, kas atradās augstu Jūdejas kalnos, bija Jehovas simboliskā mājvieta. (Psalms 135:21.) Psalma sacerētājs, visticamāk, pacēla acis uz Jeruzalemes kalniem, uz kuriem bija būvēts Jehovas templis, un ar paļāvību gaidīja Jehovas palīdzību. Kāpēc viņš bija tik ļoti pārliecināts, ka Jehova var viņam palīdzēt? Tāpēc, ka Jehova ir ”radījis debesis un zemi”. Būtībā psalma sarakstītājs sacīja: ”Nav nekā tāda, kas Visvarenajam Radītājam liegtu man palīdzēt.” (Jesajas 40:26.)

4. Kā psalma rakstītājs paskaidroja, ka Jehova labi zina savu kalpu vajadzības, un kāpēc tā ir mierinoša doma?

⁴ Pēc tam psalma rakstītājs runāja par to, ka Jehova vienmēr ievēro savu kalpu vajadzības: ”Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž! Redzi, Israēla sargs  nesnauž un neguļ.” (Psalms 121:3, 4.) Nav iespējams, ka Dievs ļautu tiem, kas uz viņu paļaujas, ”slīdēt” vai krist un nepiecelties. (Salamana Pamācības 24:16.) Tas nav iedomājams, jo Jehova ir kā gans, kas allaž ir nomodā un sargā savas aitiņas. Vai tā nav mierinoša doma? Jehova ne uz brīdi neaizver acis un neaizmirst savu kalpu vajadzības, dienu un nakti būdams gatavs steigties tiem palīgā.

5. Kāpēc par Jehovu ir teikts, ka viņš mums ir pa ”labo roku”?

⁵ Ar pārliecību, ka Jehova uzticīgi sargā savu tautu, psalma sacerētājs rakstīja: ”Tas Kungs ir tavs sargs, tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku, ka dienu saule tevi nespiež nedz mēness nakti.” (Psalms 121:5, 6.) Tuvajos Austrumos ceļinieks, kas pārvietojās kājām, paēnā varēja rast patvērumu no svelmainās saules. Jehova savai tautai ir kā paēna, kurā patverties no bēdu ”svelmes”. Interesanta nianse: par Jehovu ir teikts, ka viņš atrodas mums pa ”labo roku”. Senatnē karavīra labā roka kaujas laikā kaut kādā mērā bija neaizsargāta, jo vairogu viņš turēja kreisajā rokā. Dažkārt karavīru aizsargāja uzticams draugs, kas stāvēja un cīnījās pa labi no viņa. Tāpat kā šāds draugs, Jehova vienmēr ir līdzās saviem kalpiem un jebkurā brīdī ir gatavs tos aizstāvēt.

6., 7. a) Kā psalma sacerētājs apliecina, ka Jehova nekad nepārstās palīdzēt savai tautai? b) Kāpēc mums var būt tāda pati pārliecība, kāda bija psalma sarakstītājam?

⁶ Vai kādreiz pienāks brīdis, kad Jehova vairs nepalīdzēs savai tautai? Tas ir pilnīgi neiespējami. Psalma nobeigumā sacīts: ”Kungs tevi sargās no visa ļauna — Viņš nosargās tavu dzīvību. Vai tu iesi vai nāksi — Kungs sargās tevi no šī brīža līdz mūžībai.” (Psalms 121:7, 8, VDP.) Der pievērst uzmanību, ka rakstītājs no tagadnes formas ir pārgājis uz nākotni. Iepriekš, piektajā pantā, psalma sacerētājs rakstīja: ”Tas Kungs ir tavs sargs.” Bet šajos pantos teikts: ”Kungs tevi sargās.” Patiesie Dieva kalpi var būt pārliecināti, ka Jehova sniegs viņiem atspaidu arī nākotnē. Lai kur viņi ietu un lai kādas nelaimes pieredzētu, Jehovas gādīgā roka vienmēr būs ar viņiem. (Salamana Pamācības 12:21.)

⁷ 121. psalma sarakstītājs bija pārliecināts, ka visvarenais Radītājs nolūkojas uz saviem kalpiem maigi kā gādīgs gans un vērīgi kā modrs sargs. Arī mums ir pamats tādai pašai pārliecībai, jo Jehova nemainās. (Maleahija 3:6.) Vai tas nozīmē, ka mēs vienmēr tiksim aizsargāti fiziski? Nē, tas nav teikts, bet, ja atzīsim Jehovu par savu Palīgu, viņš mūs pasargās no visa, kas mums varētu nodarīt garīgu ļaunumu. Protams, ir dabiski jautāt, kā Jehova palīdz cilvēkiem. Apskatīsim četrus veidus, kā viņš to dara. Šajā rakstā tālāk runāts par to, kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem Bībeles laikos, bet nākamajā rakstā stāstīts, kā viņš palīdz savai tautai mūsdienās.

Palīgā nāk eņģeļi

8. Kāpēc eņģeļiem ļoti rūp, lai Dieva kalpiem uz zemes klātos labi?

⁸ Jehovam ir pakļauti neskaitāmi miljoni eņģeļu. (Daniēla 7:9, 10.) Šie viņa garīgie dēli uzticīgi pilda viņa pavēles. (Psalms 103:20.) Eņģeļi labi zina, ka Jehova mīl cilvēkus, kas viņam kalpo, un vēlas tiem palīdzēt. Tāpēc eņģeļiem ļoti rūp, lai Dieva kalpiem uz zemes klātos labi. (Lūkas 15:10.) Nav šaubu, ka eņģeļiem ir prieks par to, ka Jehova ar viņu starpniecību palīdz cilvēkiem. Kā Jehova izmantoja eņģeļus, lai palīdzētu cilvēkiem senatnē?

9. Miniet kādu piemēru, kā Dievs ar eņģeļu palīdzību ir aizsargājis dievbijīgus cilvēkus!

⁹ Dievs pilnvaroja eņģeļus aizsargāt un  glābt dievbijīgus cilvēkus. Divi eņģeļi palīdzēja Latam un viņa meitām paglābties, kad tika iznīcināta Sodoma un Gomora. (1. Mozus 19:1, 15—17.) Viens pats eņģelis nogalināja 185 tūkstošus asīriešu karavīru, kas apdraudēja Jeruzalemi. (2. Ķēniņu 19:35.) Kad Daniēls bija iemests lauvu bedrē, Jehova ”sūtīja savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli”. (Daniēla 6:21, 22.) Kāds eņģelis atbrīvoja no cietuma apustuli Pēteri. (Apustuļu darbi 12:6—11.) Bībelē ir minēti arī daudzi citi eņģeļu sniegtās aizsardzības piemēri, kas apstiprina 34. psalma 8. pantā lasāmos vārdus: ”Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.”

10. Kā Jehova ar eņģeļa starpniecību uzmundrināja pravieti Daniēlu?

¹⁰ Reizēm Jehova ar eņģeļu starpniecību uzmundrināja un stiprināja dievbijīgus cilvēkus. Aizkustinošs piemērs ir atrodams Daniēla grāmatas 10. nodaļā. Tur aprakstīto notikumu laikā Daniēlam, domājams, bija jau gandrīz 100 gadu. Pravietis bija ļoti nomākts, acīmredzot tāpēc, ka bija izpostīta Jeruzaleme un kavējās tempļa atjaunošana. Turklāt viņu satrauca redzētā biedējošā parādība. (Daniēla 10:2, 3, 8.) Dievs savā laipnībā sūtīja eņģeli, kas uzmundrināja Daniēlu. Eņģelis atgādināja, ka Daniēls ir ļoti dārgs Dieva acīs, nosaukdams to par ”visai mīļu” un ”ļoti mīļu”. Sirmajam pravietim šie vārdi nozīmēja ārkārtīgi daudz, un viņš sacīja eņģelim: ”Tu mani stiprināji.” (Daniēla 10:11, 19.)

11. Kāds ir viens piemērs, kā eņģeļi tika izmantoti, lai vadītu labās vēsts sludināšanu?

¹¹ Jehova izmantoja eņģeļus arī, lai vadītu labās vēsts sludināšanu. Eņģelis deva Filipam norādījumu sludināt par Kristu kādam etiopiešu galminiekam, kurš pēc tam tika kristīts. (Apustuļu darbi 8:26, 27, 36, 38.) Neilgu laiku vēlāk Dievs darīja zināmu savu gribu, lai labā vēsts tiktu sludināta neapgraizītiem neebrejiem. Redzējumā kāds eņģelis parādījās Kornēlijam, dievbijīgam neebrejam, un teica, lai tas ataicina apustuli Pēteri. Uzmeklējuši Pēteri, Kornēlija sūtītie vīri tam sacīja: ”Kornēlijs.., svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi.” Pēteris atsaucās uz šo aicinājumu, un kristiešu draudzei pievienojās pirmie neapgraizītie cittautieši. (Apustuļu darbi 10:22, 44—48.) Iedomājieties, kā jūs justos, ja zinātu, ka eņģelis jūs ir aizvedis pie kāda taisnīgi noskaņota cilvēka!

Svētā gara palīdzība

12., 13. a) Kāpēc Jēzus apustuļiem bija pamats ticēt, ka svētais gars viņiem palīdzēs? b) Kā svētais gars deva spēku kristiešiem pirmajā gadsimtā?

¹² Neilgi pirms savas nāves Jēzus saviem apustuļiem teica, ka viņi netiks atstāti bez palīdzības, jo Tēvs viņiem dos ”Aizstāvi, Svēto Garu”. (Jāņa 14:26.) Apustuļiem bija pamats ticēt, ka svētais gars viņiem palīdzēs. Dieva iedvesmotajos Rakstos ir aprakstīti daudzi piemēri, kā Jehova ir darbojies savu kalpu labā ar svēto garu — visvarenāko spēku, kāds vien pastāv.

¹³ Daudzkārt svētais gars cilvēkiem ir devis spēku pildīt Jehovas gribu. Svētā gara spēkā soģi atbrīvoja izraēliešus. (Soģu 3:9, 10; 6:34.) Tas pats gars pirmajā gadsimtā kristiešiem deva spēku drosmīgi turpināt sludināšanu par spīti niknai pretestībai. (Apustuļu darbi 1:8; 4:31.) Viņu sekmīgā kalpošana ir iespaidīgs svētā gara darbības pierādījums. Kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka ”nemācīti un vienkārši” cilvēki spēja izplatīt vēsti par Valstību tik plašā teritorijā? (Apustuļu darbi 4:13; Kolosiešiem 1:23.)

14. Kā Jehova ar svēto garu ir piešķīris saviem kalpiem sapratni?

 ¹⁴ Ar svēto garu Jehova arī piešķīra sapratni saviem kalpiem. Dieva gars ļāva Jāzepam izskaidrot faraona pravietiskos sapņus. (1. Mozus 41:16, 38, 39.) Ar savu garu Jehova panāca, ka viņa nodomi tiek atklāti pazemīgajiem, bet apslēpti lepnajiem. (Mateja 11:25.) Par to, ko Jehova dod ”tiem, kas viņu mīl”, apustulis Pāvils rakstīja: ”Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu.” (1. Korintiešiem 2:7—10.) Tikai ar svētā gara palīdzību cilvēks var patiesi izprast Dieva gribu.

Palīdzība no Dieva Rakstiem

15., 16. Kas Jozuam bija jādara, lai viņš spētu rīkoties gudri?

¹⁵ Jehovas iedvesmotie Raksti ir ”noderīgi mācībai”, un tie dara Dieva kalpus ”pilnīgus, sagatavotus katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.) Bībelē var atrast daudzus piemērus, kā Dieva kalpiem senatnē ir palīdzējušas viņa Rakstu daļas, kas toreiz bija pieejamas.

¹⁶ Raksti Dieva kalpiem ir snieguši uzticamu vadību. Kad Jozuam bija uzticēts pienākums būt izraēliešu vadonim, viņš saņēma norādījumu: ”Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu [ko sarakstījis Mozus], bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” Dievs nesolīja, ka Jozuam brīnumainā kārtā tiks dota gudrība. Lai Jozua spētu rīkoties gudri, viņam bija jālasa un jāpārdomā ”bauslības grāmata”. (Jozuas 1:8; Psalms 1:1—3.)

17. Kā Daniēlam un ķēniņam Josijam nāca par labu Svēto Rakstu daļas, kas viņiem bija pieejamas?

¹⁷ Rakstītie Dieva vārdi ir ļāvuši arī atklāt viņa gribu un nodomus. Piemēram, no tā, ko bija rakstījis Jeremija, Daniēls secināja, cik ilgi Jeruzaleme paliks nopostīta. (Jeremijas 25:11; Daniēla 9:2.) Interesanti notikumi risinājās arī Jūdejas ķēniņa Josijas valdīšanas laikā. Tolaik tauta bija novērsusies no Jehovas un ķēniņi acīmredzot nepārrakstīja bauslību un to neievēroja. (5. Mozus 17:18—20.) Bet, remontējot templi, tika atrasta ”bauslības grāmata” — iespējams, Mozus rakstītais oriģināls, kas bija pabeigts pirms kādiem 800 gadiem. Noklausījies, kas teikts šajā grāmatā, Josija saprata, cik tālu tauta ir atkāpusies no Jehovas gribas pildīšanas, un sāka izlēmīgi rīkoties, lai pildītu grāmatā rakstīto. (2. Ķēniņu 22:8; 23:1—7.) Kā redzams, senatnē Dieva kalpiem nāca par labu Svēto Rakstu daļas, kas viņiem bija pieejamas.

Palīdzība, ko sniedz ticības biedri

18. Kāpēc ik reizi, kad viens Dieva kalps palīdz citam, pateicība par to pienākas Jehovam?

¹⁸ Bieži Jehova mums palīdz ar ticības biedru starpniecību. Ik reizi, kad viens Dieva kalps palīdz citam, mums ir pamats pateikties Dievam. Pateicība Dievam pienākas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šādi darbojas Dieva svētais gars. Cilvēkos, kas vēlas pakļauties gara ietekmei, tas rada tādus augļus kā mīlestība un labprātība. (Galatiešiem 5:22.) Tātad, kad viens Dieva kalps izjūt vēlēšanos palīdzēt citam, tas liecina par Jehovas gara darbību. Otrkārt, mēs esam  veidoti pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:26.) Tas nozīmē, ka mēs spējam atspoguļot viņa īpašības, arī laipnību un līdzjūtību. Vienmēr, kad kāds Jehovas kalps nāk talkā citam, patiesais palīdzības avots ir tas, kura īpašības tiek atspoguļotas.

19. Kādi piemēri no Bībeles ilustrē, kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem ar ticības biedru starpniecību?

¹⁹ Kā Jehova Bībeles laikos ir palīdzējis saviem kalpiem ar ticības biedru starpniecību? Bieži vien viņš ir parūpējies, lai kāds no viņa kalpiem dotu padomu citam, piemēram, kad Jeremija deva Baruham padomu, kas tam ļāva izglābt savu dzīvību. (Jeremijas 45:1—5.) Reizēm patiesie Dieva kalpi ir materiāli palīdzējuši ticības biedriem, kā tas bija, kad kristieši Maķedonijā un Ahajā labprāt atbalstīja trūkumā nonākušos brāļus Jeruzalemē. Apustulis Pāvils rakstīja, ka viņu devīguma dēļ ”Dievam tika dota pateicība”. (2. Korintiešiem 9:11.)

20., 21. Kādos apstākļos brāļi no Romas stiprināja apustuli Pāvilu?

²⁰ Īpaši aizkustinoši ir lasīt, kā Jehovas kalpi ir stiprinājuši un uzmundrinājuši cits citu. Lūk, kāds gadījums, ko pieredzēja apustulis Pāvils. Kad Pāvils bija apcietinājumā, viņš tika vests uz Romu pa lielceļu, ko sauca par Apija ceļu. Ceļojuma pēdējais posms bija īpaši nepatīkams, jo ceļš veda cauri purvainai zemienei. * Brāļi, kas piederēja pie draudzes Romā, zināja, ka Pāvils drīz ieradīsies. Bet vai viņi palika savās mājās pilsētā un ērtos apstākļos gaidīja, kad Pāvils būs klāt, un tikai tad izgāja viņu satikt?

²¹ Bībeles sarakstītājs Lūka, kas ceļoja kopā ar Pāvilu, stāsta: ”Turienes [Romas] brāļi, par mums dzirdējuši, nāca mums pretī līdz Apija forumam un Tritabernām.” Vai varat iztēloties  šo ainu? Zinādami, ka Pāvils drīz būs klāt, brāļi no Romas devās viņam pretim. Daļa no viņiem palika pie Apija foruma, kas bija labi pazīstams pieturas punkts 74 kilometrus no Romas, bet pārējie gaidīja Tritabernās, kas atradās 58 kilometrus no pilsētas. Kā tas ietekmēja Pāvilu? Lūka raksta: ”Tos redzēdams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme.” (Apustuļu darbi 28:15.) Jau tas vien, ka Pāvils ieraudzīja šos brāļus, kas bija mērojuši tik tālu ceļu, viņu stiprināja un mierināja. Un kam Pāvils pateicās? Viņš pateicās tam, no kura šī palīdzība nāca, — Dievam Jehovam.

22. Kāds ir 2005. gada pants, un par ko stāstīts nākamajā rakstā?

²² Tas, ko no Bībeles var uzzināt par Dievu, runā pats par sevi. Nav cita tāda Palīga kā viņš. Tāpēc Jehovas liecinieku 2005. gada pants ir vārdi no 121. psalma 2. panta: ”Mana palīdzība nāk no Jehovas.” (NW.) Nākamajā rakstā stāstīts, kā Jehova palīdz saviem kalpiem mūsdienās.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kā Jehova saviem kalpiem palīdz ar eņģeļu starpniecību?

• Kā viņš mums palīdz ar svēto garu?

• Kādu palīdzību var saņemt no Dieva iedvesmotajiem Rakstiem?

• Kā Jehova palīdz saviem kalpiem ar ticības biedru starpniecību?

[Jautājumi studēšanai]

[Izceltais teksts 15. lpp.]

2005. gada pants ir šāds: ”Mana palīdzība nāk no Jehovas.” (Psalms 121:2, NW.)

[Attēls 16. lpp.]

Pāvils pateicās Dievam par atbalstu, ko viņš saņēma no brāļiem Romā