Ko mums nozīmē Jehovas pazemība

DĀVIDAM nebija svešas grūtības un bēdas. Dāvida skaudīgais sievastēvs, ķēniņš Sauls, nežēlīgi vērsās pret viņu. Trīs reizes Sauls mēģināja nonāvēt Dāvidu ar šķēpu, un viņš to gadiem ilgi neatlaidīgi vajāja, tā ka Dāvidam nemitīgi nācās bēguļot. (1. Samuēla 18:11; 19:10; 26:20.) Tomēr Jehova bija ar Dāvidu un izglāba viņu ne tikai no Saula, bet arī no citiem ienaidniekiem. Var saprast Dāvida jūtas, ko viņš pauda dziesmā: ”Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs. [..] Tu man piešķīri savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība [”pazemība”, NW] darīja mani lielu.” (2. Samuēla 22:2, 36.) Dāvids senajā Izraēlā ieguva augstu stāvokli. Bet kā tas bija saistīts ar Jehovas pazemību?

Kad Bībelē runāts par Jehovas pazemību, tas nenozīmē, ka viņš kaut kādā ziņā ir ierobežots vai pakļauts citiem. Šī brīnišķīgā īpašība izpaužas viņa dziļajā līdzcietībā pret cilvēkiem, kas no visas sirds pūlas iegūt viņa labvēlību, un žēlastībā, ko viņš tiem parāda. 113. psalma 6. un 7. pantā par Jehovu sacīts: ”[Viņš] noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi [”nolaižas skatīt, kas debesīs un virs zemes”, LB-1877]! Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem.” Tas, ka Jehova ”nolaižas skatīt”, nozīmē, ka viņš ”noliecas, lai redzētu,” jeb ”izrāda pazemību, lai skatītos”. (Today’s English Version; Young’s Literal Translation of the Holy Bible.) Tātad pats Jehova no debesīm ”noliecās”, lai pievērstu uzmanību Dāvidam — nepilnīgam, bet pazemīgam cilvēkam, kas vēlējās kalpot Dievam. Tāpēc Dāvids ar pārliecību sacīja: ”Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo.” (Psalms 138:6.) Pārdomājot, cik žēlsirdīgi, pacietīgi un līdzjūtīgi Dievs Jehova izturējās pret Dāvidu, uzmundrinājumu var smelties visi, kas vēlas darīt Dieva prātu.

Lai gan Jehovam pieder augstākā vara un viņš ieņem visaugstāko stāvokli Visumā, viņš ir gatavs pievērst uzmanību katram no mums. Tas mūsos vieš pārliecību, ka pat  visgrūtākajos apstākļos mēs varam droši paļauties uz Jehovas palīdzību. Nav iemesla baidīties, ka viņš mūs piemirsīs. Runājot par senajiem izraēliešiem, kas bija Jehovas tauta, Bībelē teikts, ka viņš tos ”pieminēja [viņu] pazemojumā un neaizmirsa [viņu] bēdās”, jo ”Viņa žēlastība paliek mūžīgi”. (Psalms 136:23.)

Arī mūsdienās Jehovas kalpi, tāpat kā savulaik Dāvids, mēdz pieredzēt grūtības un bēdas. Varbūt mūs izsmej tie, kas nepazīst Dievu, vai mums jācīnās ar veselības problēmām, vai arī mēs esam zaudējuši tuvu cilvēku. Lai kādā situācijā mēs būtu, ja mūsu sirds ir skaidra, mēs varam vērsties pie Jehovas, lūdzot, lai viņš parāda mums žēlastību. Jehova noteikti ”nolieksies”, lai pievērstu mums uzmanību un uzklausītu mūsu lūgšanas. Dieva iedvesmotā psalmā rakstīts: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Psalms 34:16.) Vai nav aizkustinoši domāt par to, cik brīnišķīga īpašība ir Jehovas pazemība?

[Attēli 30. lpp.]

Tāpat kā senatnē Jehova uzklausīja Dāvida lūgšanas, viņš ir gatavs uzklausīt arī mūs