Vai jūs vēršat savu skatu uz balvu?

GLAUKOMA — acu slimība, kas ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem, — piezogas nemanot. Sākuma stadijā pakāpeniski pasliktinās perifērā redze, vēlāk, ja slimību neārstē, redzes lauks sašaurinās arvien vairāk un vairāk, līdz beigu beigās cilvēks kļūst pilnīgi akls.

Gluži tāpat kā slimība, kas mums var laupīt redzi, progresē lēni un nemanāmi, arī mūsu garīgais skatiens var pakāpeniski aizmigloties, ja aizmirstam, cik svarīgi ir pievērst galveno uzmanību garīgām vērtībām.

Vērsīsim skatienu uz balvu

Ir daudz kas tāds, kas acīm nav saskatāms, piemēram, mēs nevaram redzēt brīnišķīgo balvu — mūžīgo dzīvi, ko Jehova piedāvā saviem uzticīgajiem kalpiem. (2. Korintiešiem 4:18.) Protams, galvenais iemesls, kāpēc kristieši kalpo Dievam, ir mīlestība. (Mateja 22:37.) Taču Jehova nevēlas, ka mēs aizmirstu par mums apsolīto atalgojumu, un grib, lai mēs raugāmies uz viņu kā uz dāsnu un labsirdīgu Tēvu, kurš ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Tāpēc tie, kas ir iepazinuši un iemīlējuši Dievu, ļoti augstu vērtē viņa apsolītās svētības un ar ilgām gaida, kad viņš tās īstenos. (Romiešiem 8:19, 24, 25.)

Daudziem žurnālu Sargtornis un Atmostieties! lasītājiem ļoti patīk ilustrācijas, kurās ir attēlota paradīze, kas tiks izveidota uz zemes. Lai gan mēs nevaram pilnīgi precīzi zināt, kāda būs dzīve paradīzē, un publicētajos attēlos redzamās ainas mākslinieki ir iztēlojušies, balstoties uz tādām Bībeles vietām kā Jesajas 11:6—9, šie zīmējumi ir izpelnījušies lasītāju atzinību. Lūk, ko par tiem teica kāda kristiete: ”Tikpat cītīgi, kā citi pēta tūristiem domātās brošūras, es pētu visas Sargtornī un Atmostieties! publicētās ilustrācijas, kurās ir attēlota gaidāmā paradīze. Man patīk iztēloties sevi dzīvojam šādos lieliskos apstākļos, un es ļoti ceru tur būt Dieva noteiktajā laikā.”

Apustulis Pāvils bija līdzīgās domās par savu ”debesu aicinājumu”. Pāvils nedomāja, ka jau ir satvēris apsolīto balvu, jo zināja, ka viņam ir jāpaliek uzticīgam līdz galam. Bet viņš neatlaidīgi ”stiepās pēc tā, kas priekšā”. (Filipiešiem 3:13, 14.) Arī Jēzus, domājot par ”sagaidāmo prieku”, bija ar mieru mirt mokpilnā nāvē pie staba. (Ebrejiem 12:2.)

Vai jūs kādreiz ir pārņēmušas šaubas, ka jūs dzīvosiet Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē? Protams, nevienam no mums nav pamata kļūt pašpārliecinātam, jo ir jāpaliek uzticīgam līdz galam, lai saņemtu solīto balvu — mūžīgo dzīvi. (Mateja 24:13.) Taču, ja mēs no sirds cenšamies pildīt Dieva prasības, varam nešaubīties, ka viņš mums piešķirs solīto. Neaizmirsīsim, ka Jehova ”negrib, ka kādi  pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Ja paļausimies uz Jehovu, viņš mums palīdzēs sasniegt mērķi. Meklēt kādu vainu cilvēkos, kas no sirds cenšas viņu iepriecināt, būtu pilnīgi pretēji viņa būtībai. (Psalms 103:8—11; 130:3, 4; Ecēhiēla 18:32.)

Zināšanas par to, kā Jehova raugās uz saviem kalpiem, stiprina mūsu cerību, un cerība ir tikpat būtiska kā ticība. (1. Korintiešiem 13:13.) Grieķu valodas vārds, kas Bībelē ir tulkots ar vārdu ”cerība”, ietver domu par ilgpilnu kaut kā laba gaidīšanu. Par šādu cerību runāja apustulis Pāvils: ”Mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.” (Ebrejiem 6:11, 12.) Uzticīgi kalpodami Jehovam, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka mūsu lolotā cerība īstenosies. Ir daudz kas tāds, pēc kā tiecas cilvēki, taču atšķirībā no pasaulīgiem mērķiem Dieva Rakstos dotā cerība ”nepamet kaunā”, proti, neliks mums vilties. (Romiešiem 5:5.) Bet kā mēs varam saglabāt šo cerību stipru?

Kā uzlabot savu garīgo redzi?

Cilvēka acs nespēj fokusēt skatienu uz diviem punktiem vienlaikus, un to pašu var teikt par mūsu garīgo redzi. Ja mūsu prātu visu laiku nodarbinās rūpes par šīs pasaules lietām, Dieva apsolītā jaunā pasaule mūsu iztēlē neizbēgami zaudēs savu asumu un pievilcību un galu galā mēs vispār pārstāsim par to domāt. Cik gan bēdīgi būtu, ja tas notiktu ar mums! (Lūkas 21:34.) Ir būtiski saglabāt savu aci ”skaidru”, vēršot galveno uzmanību uz Dieva Valstību un apsolīto balvu — mūžīgo dzīvi. (Mateja 6:22.)

Taču paturēt aci ”skaidru” nav viegli. Mums ik dienas jāsaskaras ar dažādām problēmām, daudz kas var novērst mūsu uzmanību no Dieva apsolījumiem, un mums pat var rasties kārdinājums padoties kādai vājībai. Uzzināsim, kā šādos apstākļos mēs varam vienmēr paturēt prātā Valstību un Dieva apsolīto jauno pasauli, neatstājot novārtā arī mūsu ikdienas pienākumus.

Regulāri lasīsim un studēsim Dieva vārdus. Regulāri lasīdami Bībeli un bībeliskas publikācijas, mēs pievēršam savu prātu garīgām vērtībām. Pat ja esam studējuši Dieva Rakstus jau ilgus gadus, mums jāturpina to darīt. Lai uzturētu savu dzīvību, mums ir jāēd, un mēs nepārstājam to darīt tāpēc vien, ka esam ieturējuši maltīti jau tūkstošiem reižu. Tāpat pilnvērtīgs garīgais uzturs mums ir vajadzīgs, lai saglabātu cerību un stiprinātu ticību un mīlestību, tāpēc mums pastāvīgi jālasa un jāpēta Bībele, lai cik labi mēs to jau zinātu. (Psalms 1:1—3.)

Ar pateicību pārdomāsim uzzināto. Kāpēc pārdomas ir tik svarīgas? Pirmkārt, tās mums palīdz labāk saprast izlasīto un veidot dziļu pateicību par to, ko esam uzzinājuši. Otrkārt, pārdomas neļauj aizmirst par Jehovu,  viņa brīnumainajiem darbiem un viņa piešķirto cerību. Izraēlieši, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes, ne tikai paši savām acīm bija vērojuši Jehovas varenā spēka izpausmes, bet arī bija izjutuši, kā Jehova ar mīlestību par viņiem rūpējas. Taču tuksnesī, kur izraēlieši nonāca pa ceļam uz Apsolīto zemi, viņi sāka kurnēt — tā kļuva redzams, ka viņiem trūkst ticības. (Psalms 78:11—17.) Kāpēc viņi tā rīkojās?

Izraēlieši bija sākuši domāt par tūlītējām ērtībām un par to, kā apmierināt savas miesīgās vēlmes, un vairs nepievērsa uzmanību Jehovam un brīnišķīgajai cerībai, kādu viņš tiem bija devis. Lai gan tauta bija redzējusi iespaidīgus brīnumus, daudzi izraēlieši kļuva nepaklausīgi un sāka kurnēt. ”Drīzi viņi aizmirsa Viņa [Jehovas] darbus,” teikts 106. psalma 13. pantā. Izraēliešu paaudze, kurai bija tik nevērīga attieksme pret Jehovas nodomiem, zaudēja iespēju ieiet Apsolītajā zemē.

Lasot Bībeli un Bībeles studēšanas palīglīdzekļus, ir svarīgi atlicināt laiku pārdomām. Pārdomas stiprina mūsu garīgumu un palīdz mums garīgi augt. Piemēram, lasot 106. psalmu, mēs varam domāt, kā attiecībās ar izraēliešiem izpaudās Jehovas īpašības. Ievērojiet, cik pacietīgs un žēlsirdīgs viņš bija. Dievs izdarīja visu, kas bija nepieciešams, lai tauta varētu ieiet Apsolītajā zemē, taču izraēlieši atkal un atkal sacēlās pret viņu. Iedomājieties, cik sāpināts jutās Jehova, kad stūrgalvīgā un nepateicīgā tauta pārbaudīja viņa žēlsirdību un pacietību līdz galējai robežai. Pārdomas par 30. un 31. pantu, kur ir stāstīts par Pinehasu, kas apņēmīgi un drosmīgi iestājās par taisnību, var vairot mūsu pārliecību, ka Jehova neaizmirst savus uzticīgos kalpus un bagātīgi tos atalgo.

Izmantosim savā dzīvē Bībeles principus. Ikviens, kas ievēro Bībeles principus, drīz vien pārliecinās, cik noderīgi ir Jehovas padomi. Salamana Pamācībās 3:5, 6 ir sacīts: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Amorāla dzīvesveida dēļ daudzus cilvēkus nomoka sāpīgi pārdzīvojumi, emocionālas un fiziskas problēmas. Par savu vēlmi gūt tūlītēju baudu šiem cilvēkiem ir dārgi jāsamaksā: viņus piemeklē likstas, kas tos vajā vēl daudzus gadus vai pat visu atlikušo mūžu. Turpretī patiesie kristieši iet pa ”šauro ceļu” un jau tagad kaut kādā mērā var iztēloties, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē, un tas vairo viņu apņemšanos arī turpmāk nenovirzīties no ceļa, kas aizved uz dzīvību. (Mateja 7:13, 14; Psalms 34:9.)

Dzīvot pēc Bībeles principiem ne vienmēr ir viegli. Dažkārt varbūt šķiet, ka, ignorējot Bībeles principus, sarežģītā situācijā var gūt tūlītēju atvieglojumu. Piemēram, kad mums ir grūti nopelnīt iztiku, varētu rasties kārdinājums vairāk laika un spēka veltīt darbam, atstājot novārtā Valstības intereses. Tomēr tie, kuru rīcībā izpaužas ticība un kuri saglabā  garīgu skatījumu uz dzīvi, var nešaubīties, ka beigu beigās ”dievbijīgiem klāsies labi”. (Salamans Mācītājs 8:12.) Var gadīties, ka kādam kristietim ir jāstrādā virsstundas, taču viņš nekad nedrīkstētu līdzināties Ēzavam, kas nicināja garīgās vērtības un izturējās pret tām nevērīgi. (1. Mozus 25:34; Ebrejiem 12:16.)

Jēzus skaidri norādīja, kāds ir visu kristiešu pienākums. Mums ir jādzenas ”papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mateja 6:33.) Ja paklausīsim šim norādījumam, Jehova, būdams gādīgs Tēvs, ar mīlestību apmierinās mūsu materiālās vajadzības. Dievs nevēlas, ka mēs sevi apgrūtinātu ar raizēm par lietām, kuras viņš ir atstājis savā ziņā. Pārmērīgas raizes var ietekmēt garīgumu tāpat, kā glaukoma ietekmē redzi, — garīgais redzes lauks pakāpeniski sašaurinās, līdz rūpes par materiālajām vajadzībām pilnībā pārņem prātu, padarot cilvēku garīgi aklu. Šādā stāvoklī Jehovas diena viņu var pārsteigt piepeši — kā ”slazda valgs”. (Lūkas 21:34—36.)

Mācīsimies no Jozuas piemēra

Mums jāapņemas allaž paturēt prātā brīnišķīgo cerību uz Dieva Valstību un jāraugās, lai mūsu dažādie pienākumi to neaizēno. Ja arī turpmāk cītīgi pētīsim Dieva Rakstus, pārdomāsim tajos teikto un izmantosim uzzināto dzīvē, mēs iegūsim tikpat stipru cerību, kāda bija Jozuam. Ievedis izraēliešus Apsolītajā zemē, viņš sacīja: ”No visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Jozuas 23:14.)

Kristiešiem ir ļoti svarīgi saglabāt savu cerību stipru, jo tā ietekmē gan mūsu domāšanu un pašsajūtu, gan arī lēmumus un rīcību, un tā var vairot mūsu spēkus un padarīt mūs možus un dzīvespriecīgus. (Salamana Pamācības 15:15; Romiešiem 12:12.)

[Attēls 21. lpp.]

Vai jums kādreiz ir radušās šaubas, ka jūs dzīvosiet jaunajā pasaulē?

[Attēls 22. lpp.]

Ļoti svarīgi ir pārdomāt uzzināto

[Attēli 23. lpp.]

Pievērsiet galveno uzmanību Valstības interesēm