1. Mozus grāmata (otrā daļa)
Jehovas vārdi ir dzīvi
1. Mozus grāmata (otrā daļa)
PIRMAJĀ Mozus grāmatā aprakstītie notikumi no pirmā cilvēka Ādama radīšanas līdz Jēkaba dēla Jāzepa nāvei aptver 2369 gadus ilgu laikposmu cilvēces vēsturē. Pirmajās desmit nodaļās, kā arī 11. nodaļas pirmajos deviņos pantos lasāmais stāstījums par to, kas notika no radīšanas līdz Bābeles torņa celtniecībai, tika apskatīts žurnāla iepriekšējā numurā. * Šajā rakstā pievērsta uzmanība 1. Mozus grāmatas tālākajai daļai, kur aprakstīts, kā Dievs veidoja attiecības ar Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu un Jāzepu.
ĀBRAHĀMS KĻŪST PAR DIEVA DRAUGU
Aptuveni 350 gadus pēc lielajiem plūdiem piedzimst kāds Noas dēla Šema pēcnācējs, kas ar laiku iegūst īpašu Dieva labvēlību. Viņu sauc par Ābrāmu, vēlāk — par Ābrahāmu. Pēc Dieva norādījuma Ābrahāms aiziet no haldiešu pilsētas Ūras un apmetas uz dzīvi teltīs zemē, ko Jehova apsola piešķirt viņam un viņa pēcnācējiem. Savas ticības un paklausības dēļ Ābrahāms tiek nosaukts par ”Dieva draugu”. (Jēkaba 2:23.)
Jehova soda Sodomas un apkārtējo pilsētu ļaunos iedzīvotājus, bet Lats un viņa meitas paliek dzīvi. Piepildoties Dieva solījumam, Ābrahāmam piedzimst dēls Īzāks. Pēc kāda laika tiek pārbaudīta Ābrahāma ticība, jo Jehova viņam dod norādījumu upurēt dēlu. Ābrahāms ir gatavs paklausīt, bet eņģelis viņu apstādina. Ir pilnīgi skaidrs, ka Ābrahāmam ir stipra ticība, un viņam tiek paziņots, ka viņa pēcnācējos tiks svētītas visas tautas. Lielas bēdas Ābrahāmam sagādā mīļotās sievas Sāras nāve.
Bībeles pantu skaidrojums.
12:1—3. Kad stājās spēkā ar Ābrahāmu slēgtā derība, un cik ilgi tā ir spēkā? Derība, ko Jehova slēdza ar Ābrahāmu, paredzēja, ka ar Ābrahāma starpniecību tiks ”svētītas visas zemes ciltis”, un tā acīmredzot stājās spēkā, kad Ābrahāms, dodamies uz Kanaānu, šķērsoja Eifratu. Pēc visa spriežot, tas notika 1943. gada 14. nīsanā p.m.ē. — 430 gadus pirms izraēliešu atbrīvošanas no Ēģiptes. (2. Mozus 12:2, 6, 7, 40, 41.) Ar Ābrahāmu slēgtā derība ir ”mūžīga derība”. Tā paliek spēkā, kamēr būs svētītas visas zemes tautas un iznīcināti visi Dieva ienaidnieki. (1. Mozus 17:7; 1. Korintiešiem 15:23—26.)
15:13. Kā piepildījās vārdi par to, ka Ābrahāma pēcnācēji tiks pazemoti 400 gadus? Šī pazemošana sākās 1913. gadā p.m.ē., kad Ābrahāma dēls Īzāks aptuveni piecu gadu vecumā tika atradināts no barošanas ar krūti un viņa 19 gadus vecais pusbrālis Ismaēls smējās par viņu. (1. Mozus 21:8—14; Galatiešiem 4:29.) Pazemošana beidzās 1513. gadā p.m.ē., kad izraēlieši tika atbrīvoti no Ēģiptes gūsta.
16:2. Vai tas bija pareizi, ka Sāra piedāvāja savu kalponi Hagari par sievu Ābrahāmam? Sāras piedāvājums bija saskaņā ar tālaika paražu — neauglīgai sievietei bija jāatrod savam vīram blakussieva, lai varētu piedzimt mantinieks. Poligāmija pirmo reizi parādījās Kaina pēcnācēju vidū. Ar laiku tā kļuva par paradumu, un to pārņēma arī daļa Jehovas kalpu. (1. Mozus 4:17—19; 16:1—3; 29:21—28.) Taču Jehova nekad nav mainījis sākotnēji noteikto laulības normu — monogāmiju. (1. Mozus 2:21, 22.) Noam un viņa dēliem, kam tika atkārtots norādījums ”augļojieties.. un piepildiet zemi”, katram bija pa vienai sievai. (1. Mozus 7:7; 9:1; 2. Pētera 2:5.) Par monogāmu laulību kā par normu runāja arī Jēzus Kristus. (Mateja 19:4—8; 1. Timotejam 3:2, 12.)
19:8. Vai Lats rīkojās pareizi, piedāvādams Sodomas iedzīvotājiem savas meitas? Austrumniekiem bija goda lieta rūpēties par savu viesu drošību un vajadzības gadījumā aizstāvēt viņus līdz pat nāvei. Lats bija gatavs to darīt. Viņš drosmīgi izgāja ārā pie pūļa, aizvēra aiz sevis durvis un viens pats runāja ar sodomiešiem. Tad, kad Lats piedāvāja izvest savas meitas, viņš droši vien jau bija sapratis, ka viņa viesi ir Dieva vēstneši, un varbūt sprieda, ka Dievs var aizsargāt viņa meitas, kā jau agrāk Ēģiptē bija aizsargājis viņa tēvoča sievu Sāru. (1. Mozus 12:17—20.) Notikumi tiešām risinājās tā, ka Lats un viņa meitas palika neskarti.
19:30—38. Vai Jehovam bija pieņemami tas, ka Lats piedzērās un ka viņam bija dzimumattiecības ar savām meitām, pēc kurām tām piedzima dēli? Jehovam nav pieņemams ne incests, ne piedzeršanās. (3. Mozus 18:6, 7, 29; 1. Korintiešiem 6:9, 10.) Patiesībā Latam sagādāja ciešanas Sodomas iedzīvotāju ”negantie darbi”. (2. Pētera 2:6—8.) Jau tas fakts, ka Lata meitas piedzirdīja savu tēvu, liecina, ka viņām nebija šaubu: skaidrā prātā Lats nekādā gadījumā nepiekristu šādām dzimumattiecībām. Bet Lata meitām likās, ka svešā zemē tas ir vienīgais veids, kā nepieļaut Lata radniecības līnijas apraušanos. Stāstījums par šo notikumu ir iekļauts Bībelē, lai parādītu radniecības saites, kas Ābrahāma pēcnācējus izraēliešus vienoja ar moābiešiem (ar Moāba starpniecību) un amoniešiem (ar Ben-Ammi starpniecību).
Ko mēs varam mācīties.
13:8, 9. No Ābrahāma var mācīties, kā risināt domstarpības. Mierīgas attiecības ar citiem nekad nedrīkstētu upurēt materiāla labuma, personisko uzskatu vai lepnuma dēļ.
15:5, 6. Kad Ābrahāms jau bija vecs vīrs un viņam vēl nebija dēla, viņš par šo jautājumu runāja ar Dievu. Jehova viņu uzmundrināja, un Ābrahāms ”paļāvās uz to Kungu”. Ja vaļsirdīgi runāsim ar Jehovu lūgšanās, uzklausīsim uzmundrinošos vārdus, ko viņš mums saka ar Bībeles palīdzību, un būsim paklausīgi, mūsu ticība kļūs stiprāka.
15:16. Jehova uz četrām paaudzēm atlika soda izpildi amoriešiem (kanaāniešiem). Tā viņš rīkojās tāpēc, ka ir pacietīgs Dievs. Jehova gaidīja tik ilgi, kamēr kļuva pilnīgi skaidrs, ka situācija neuzlabosies. Arī mums, tāpat kā Jehovam, jābūt pacietīgiem.
18:23—33. Izpildīdams sodu, Jehova neiznīcina visus cilvēkus bez izņēmuma. Viņš pasargā taisnīgos.
19:16. Lats ”vēl kavējās”, un eņģeļiem bija gandrīz vai ar varu jāizvelk viņš un viņa ģimenes locekļi ārā no Sodomas. Tagad, kad tuvojas ļaunās pasaules gals, mums noteikti jāsaglabā modrība.
19:26. Būtu ļoti nesaprātīgi pieļaut, ka mūsu uzmanību sāk novērst tas, ko esam atstājuši pasaulē, vai ar žēlumu raudzīties atpakaļ uz to.
JĒKABA DIVPADSMIT DĒLI
Ābrahāms izkārto Īzāka laulības ar Rebeku, kas tic Jehovam. Rebekai piedzimst dvīņi Ēzavs un Jēkabs. Ēzavs nicina savu pirmdzimtību un pārdod to Jēkabam, kas vēlāk saņem sava tēva svētību. Jēkabs bēg uz Mezopotāmiju, kur apprec Leu un Rāheli un kādus 20 gadus gana viņu tēva sīklopus, bet pēc tam kopā ar savu ģimeni dodas no turienes prom. Lea, Rāhele un divas viņu kalpones dzemdē Jēkabam divpadsmit dēlus, kā arī meitas. Jēkabs cīnās ar eņģeli un saņem svētību, un viņam tiek dots jauns vārds — Izraēls.
Bībeles pantu skaidrojums.
28:12, 13. Ko nozīmēja Jēkaba sapnis, kurā bija redzamas ”kāpnes”? Šīs akmens ”kāpnes” norādīja uz saikni, kāda pastāv starp zemi un debesīm. Tas, ka Dieva eņģeļi kāpa augšup un lejup pa kāpnēm, liecina, ka eņģeļi palīdz nodrošināt saziņu starp Jehovu un cilvēkiem, pret kuriem viņš ir labvēlīgs. (Jāņa 1:51.)
30:14, 15. Kāpēc Rāhele atteicās no iespējas pavadīt nakti kopā ar savu vīru apmaiņā pret mandragorām (kas latviešu Bībelē sauktas par mīlestības āboliem)? Senatnē mandragoru izmantoja medicīnā sāpju remdēšanai un pret krampjiem. Tai piedēvēja arī spēju rosināt dzimumtieksmi un vairot auglīgumu. (Augstā Dziesma 7:14, VDP.) Bībelē nav norādīts, kāpēc Rāhele tā rīkojās, bet varbūt viņa cerēja, ka ar mandragoras palīdzību viņai iestāsies grūtniecība un beigsies viņas negods, ko izraisīja neauglība. Tomēr pagāja vēl vairāki gadi, iekams Jehova ”atvēra tās klēpi”. (1. Mozus 30:22—24.)
Ko mēs varam mācīties.
25:23. Jehova spēj saskatīt noslieces, ko nosaka vēl nedzimuša bērna gēni, paredzēt nākotni un jau iepriekš izraudzīties, ko izmantot savu nodomu īstenošanai. Tomēr viņš iepriekš nenolemj, kas galu galā notiks ar katru cilvēku. (Hozejas 12:4; Romiešiem 9:10—12.)
25:32, 33; 32:25—30. Tas, ka Jēkabs vēlējās iegūt pirmdzimtā tiesības un bija gatavs visu nakti cīnīties ar eņģeli, lai saņemtu svētību, liecina, ka viņš augstu vērtēja to, kas ir svēts. Arī mums Jehova ir uzticējis svētumu, piemēram, devis iespēju veidot attiecības ar viņu un piederēt pie viņa organizācijas, sagādājis izpirkumu, darījis pieejamu Bībeli un piešķīris cerību uz Valstību. Mums būtu jācenšas līdzināties Jēkabam un augstu jāvērtē tas viss.
34:1, 30. Notikumi, kas ”grūda.. postā” Jēkabu, aizsākās tāpēc, ka Dīna sadraudzējās ar cilvēkiem, kas nemīlēja Jehovu. Mums jābūt uzmanīgiem draugu un paziņu izvēlē.
JEHOVA SVĒTĪ JĀZEPU ĒĢIPTĒ
Skaudības mudināti, Jēkaba dēli pārdod savu brāli Jāzepu verdzībā. Ēģiptē Jāzeps nonāk cietumā, jo apņēmīgi un drosmīgi ievēro Dieva tikumības normas. Vēlāk viņu atbrīvo no cietuma un viņš izskaidro faraona sapņus, kas norāda uz septiņiem pārpilnības gadiem, kuriem sekos septiņi bada gadi. Jāzeps sāk pārzināt pārtikas sadali Ēģiptē. Bada dēļ Ēģiptē ierodas viņa brāļi, kas cer dabūt pārtiku. Ģimene atkal apvienojas un apmetas uz dzīvi auglīgajā Gošenes zemē. Jēkabs uz nāves gultas svētī savus dēlus un izsaka pravietojumu, kurā runā par izcilām svētībām, kas gaidāmas nākotnē. Jēkaba mirstīgās atliekas tiek pārvestas uz Kanaānu un apglabātas tur. Jāzeps mirst 110 gadu vecumā, viņa ķermenis tiek iebalzamēts un sagatavots pārvešanai uz Apsolīto zemi. (2. Mozus 13:19.)
Bībeles pantu skaidrojums.
43:32. Kāpēc ēģiptieši uzskatīja par apkaunojumu ēst kopā ar ebrejiem? Lielā mērā tas varbūt bija izskaidrojams ar reliģiskiem aizspriedumiem vai nacionālismu. Turklāt ēģiptieši nicināja ganus. (1. Mozus 46:34.) Kāpēc viņiem bija šāda attieksme? Aitu gani, domājams, ieņēma ļoti zemu stāvokli Ēģiptes kastu sistēmā. Tāpat iespējams, ka ēģiptieši nicināja tos, kas meklēja ganības sīklopiem, jo apstrādāšanai piemērotas zemes bija maz.
44:5. Vai Jāzeps tiešām ar kausa palīdzību pareģoja nākotni? Sudraba kauss un viss, kas par to tika sacīts, acīmredzot piederēja pie Jāzepa plāna. Jāzeps bija uzticīgs Jehovas kalps un neizmantoja kausu nākotnes pareģošanai, gluži tāpat kā Benjamīns patiesībā nebija kausu zadzis.
49:10. Uz ko norāda ”scepteris” un ”valdības zizlis”? Scepteris ir valdnieka zizlis, kas simbolizē viņa karalisko varu, un ”valdības zizlis” norāda uz tiesībām pavēlēt. Tas, ka Jēkabs lietoja šādus apzīmējumus, liecināja, ka Jūdas ciltij piederēs ievērojama vara līdz Šilo nākšanai. Šis Jūdas pēcnācējs ir Jēzus Kristus, kam Jehova ir piešķīris varu debesīs. Kristum pieder ķēniņa vara un tiesības pavēlēt. (Psalms 2:8, 9; Jesajas 55:4; Daniēla 7:13, 14.)
Ko mēs varam mācīties.
38:26. Jūda nebija pareizi izturējies pret savu vedeklu Tamāru, kas bija kļuvusi par atraitni. Bet, kad atklājās Jūdas vaina tajā, ka Tamāra ir grūtniecības stāvoklī, viņš pazemīgi atzina savu kļūdu. Arī mums jābūt gataviem atzīt savas kļūdas.
39:9. Jāzepa attieksme pret Potifara sievas izteikto piedāvājumu liecina, ka viņa domāšana saskanēja ar Dieva domām par tikumību un ka viņa sirdsapziņu ietekmēja Dievam tīkami principi. Arī mums, apgūstot precīzas zināšanas par patiesību, jātiecas pēc tā paša.
41:14—16, 39, 40. Jehova var izmainīt apstākļus to cilvēku dzīvē, kuri viņu bīstas. Ja notiek kāda nelaime, ir gudri paļauties uz Jehovu un palikt viņam uzticīgiem.
Viņiem bija nesatricināma ticība
Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs un Jāzeps bija dievbijīgi cilvēki ar patiesu ticību. Stāstījums par viņu dzīvi, kas ietverts 1. Mozus grāmatā, stiprina ticību un ļauj iemācīties daudz ko vērtīgu.
Ir noderīgi pārdomāt šo cilvēku dzīvi, lasot Bībeli pēc teokrātiskās kalpošanas skolas programmā iekļautā grafika. Šis raksts jums palīdzēs spilgtāk iztēloties senos notikumus.
[Zemsvītras piezīme]
^ 1. rk. Skat. rakstu ”Jehovas vārdi ir dzīvi. 1. Mozus grāmata (pirmā daļa)” 2004. gada 1. janvāra Sargtorņa numurā.
[Attēls 26. lpp.]
Jehova svētī Jāzepu
[Attēls 26. lpp.]
Ābrahāmam bija stipra ticība
[Attēls 26. lpp.]
Taisnīgais Lats un viņa meitas tika pasargāti
[Attēls 29. lpp.]
Jēkabs augstu vērtēja to, kas ir svēts. Vai to pašu var teikt par mums?