Visi patiesie kristieši ir sludinātāji

”Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!” (PSALMS 96:2)

1. Kāda vēsts cilvēkiem jādzird, un cik apņēmīgi Jehovas liecinieki izplata šo vēsti?

DZĪVOJOT laikos, kad pasaulē ik dienas notiek tik daudz nelaimju, mēs varam rast mierinājumu Bībeles vēstī par to, ka nākotnē vairs nebūs karu, noziedzības, bada un ciešanu. (Psalms 46:10; 72:3, 7, 8, 12, 16.) Tā neapšaubāmi ir laba vēsts, un Jehovas liecinieki uzskata, ka tā jādzird visiem cilvēkiem. Visur, kur darbojas Jehovas liecinieki, viņi ir pazīstami kā cilvēki, kas ”atnes labas ziņas”. (Jesajas 52:7.) Daudziem lieciniekiem ir bijis jācieš tāpēc, ka viņi ir apņēmušies sludināt labo vēsti. Tomēr viņi vienmēr domā par to, kā varētu palīdzēt citiem. Jehovas liecinieki ir pierādījuši, ka viņi ir dedzīgi un neatlaidīgi sludinātāji.

2. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc Jehovas liecinieki ir dedzīgi sludinātāji?

² Jehovas liecinieku dedzība līdzinās pirmā gadsimta kristiešu dedzībai. Katoļu laikrakstā L’Osservatore Romano bija teikts: ”Agrīnie kristieši, tiklīdz viņi bija kristīti, apzinājās savu pienākumu izplatīt Evaņģēliju. Dieva kalpi mutvārdos nodeva Evaņģēliju tālāk.” Kāpēc Jehovas liecinieki, tāpat kā agrīnie kristieši, sludina ar lielu dedzību? Pirmais iemesls ir tas, ka labā vēsts nāk no paša Dieva Jehovas. Vai gan varētu būt vēl nopietnāks iemesls būt dedzīgiem? Jehovas liecinieki sludina, atsaucoties uz aicinājumu, kas izskan psalmā: ”Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!” (Psalms 96:2.)

3. a) Kāds ir otrais iemesls, kāpēc Jehovas liecinieki ir dedzīgi sludinātāji? b) Kādu glābšanu Dievs piedāvā?

³ Tikko citētie vārdi palīdz saprast otro iemeslu, kāpēc Jehovas liecinieki ir dedzīgi sludinātāji. Viņi sludina ”pestīšanu” jeb glābšanu. Daudz atzinīgu vārdu ir pelnījuši tie cilvēki, kas cenšas atvieglot citiem dzīvi, aktīvi darbodamies medicīnas, sociālās aprūpes, ekonomiskajā, kā arī citās jomās. Tomēr palīdzība, ko cilvēki var piedāvāt cits citam, ir ļoti ierobežota salīdzinājumā ar ”pestīšanu”, ko cilvēkiem piedāvā Dievs. Ar Jēzus Kristus starpniecību Jehova glābs lēnprātīgos cilvēkus no grēka, slimībām un nāves un dos viņiem iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16, 36; Atklāsmes 21:3, 4.) Dieva piedāvātā glābšana ir viens no tiem ”brīnuma darbiem”, kurus kristieši vēstī, pieņemot uzaicinājumu: ”Stāstiet pagāniem par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem! Jo liels ir tas Kungs un augsti slavējams, Viņš jābīstas vairāk par visiem dieviem.” (Psalms 96:3, 4.)

Kunga piemērs

4.—6. a) Kāds ir trešais iemesls, kāpēc Jehovas liecinieki ir dedzīgi sludinātāji? b) Kā izpaudās Jēzus dedzība par labās vēsts sludināšanu?

⁴ Trešais iemesls, kāpēc Jehovas liecinieki dedzīgi sludina, ir tas, ka viņi cenšas sekot Jēzus Kristus priekšzīmei. (1. Pētera 2:21.) Pilnīgais cilvēks Jēzus labprāt uzņēmās pienākumu ”sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti”. (Jesajas 61:1; Lūkas 4:17—21.) Viņš kļuva  par labās vēsts sludinātāju un pārstaigāja Galileju un Jūdeju, ”sludinādams valstības evanģeliju”. (Mateja 4:23.) Zinādams, ka daudzi atsauksies uz labo vēsti, viņš teica mācekļiem: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mateja 9:37, 38.)

⁵ Rīkodamies saskaņā ar šo lūgšanu, Jēzus sagatavoja sludinātājus. Pagāja neilgs laiks, un viņš sūtīja apustuļus sludināt, teikdams: ”Ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Vai apustuļiem visa uzmanība bija jāpievērš sociālo problēmu risināšanai? Vai viņiem bija jāiesaistās politiskā darbībā un jācīnās ar negatīvajām parādībām sabiedrībā? Nē, viņiem tas nebija jādara. Ar vārdiem ”ejot sludiniet” Jēzus skaidri norādīja, kāds ir viņa sekotāju galvenais uzdevums. (Mateja 10:5—7.)

⁶ Pēc kāda laika Jēzus sūtīja sludināt vēl vienu mācekļu grupu, kuras uzdevums bija pavēstīt cilvēkiem: ”Tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” Kad mācekļi atgriezās un pastāstīja par sludināšanā gūtajām sekmēm, Jēzus bija ļoti iepriecināts un teica Dievam: ”Es tev pateicos, Tēvs, debess un zemes kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.” (Lūkas 10:1, 8, 9, 21.) Salīdzinājumā ar augsti izglītotajiem reliģiskajiem vadītājiem Jēzus mācekļi — bijušie zvejnieki, zemnieki un citi vienkārši strādnieki — bija kā bērni. Tomēr tieši viņus Jēzus sagatavoja labās vēsts sludināšanai.

7. Kam vispirms Jēzus mācekļi sludināja pēc viņa atgriešanās debesīs?

⁷ Pēc Jēzus atgriešanās debesīs viņa sekotāji turpināja sludināt labo vēsti par glābšanu. (Apustuļu darbi 2:21, 38—40.) Kam viņi sludināja vispirms? Vai tās bija tautas, kas neko nezināja par Dievu? Nē, Jēzus sekotāji vispirms sludināja izraēliešiem — tautai, kas pazina Jehovu jau pusotru gadu tūkstoti. Vai viņiem bija tiesības sludināt zemē, kuras iedzīvotāji jau pielūdza Jehovu? Jā, viņiem bija tādas tiesības. Jēzus viņiem bija teicis: ”Jūs.. būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.) Tāpat kā visām  citām tautām, arī izraēliešiem bija jādzird labā vēsts.

8. Kā Jehovas liecinieki seko agrīno Jēzus mācekļu priekšzīmei?

⁸ Jehovas liecinieki mūsdienās sludina visā pasaulē. Izplatot labo vēsti, viņi sadarbojas ar Jāņa redzēto eņģeli, kam ”bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. (Atklāsmes 14:6.) Pagājušajā gadā Jehovas liecinieki sludināja 235 zemēs, starp kurām ir arī tādas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par kristīgām. Vai Jehovas liecinieki rīkojas nepareizi, sludinot zemēs, kurās jau darbojas kristīgās baznīcas? Daudzi tā uzskata un pat sauc sludināšanu par ”avju zagšanu”. Bet Jehovas liecinieki patur prātā, kāda bija Jēzus attieksme pret pazemīgajiem ebrejiem, kas dzīvoja viņa laikā. Kaut arī cilvēkiem bija savi priesteri, Jēzus tiem sludināja labo vēsti. ”Sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Vai, satiekot pazemīgus cilvēkus, kas neko nezina par Jehovu un viņa Valstību, Jehovas liecinieki nedrīkst stāstīt labo vēsti tāpēc vien, ka šie cilvēki jau tiek uzskatīti par kādas reliģijas piekritējiem? Ja ņem vērā Jēzus apustuļu priekšzīmi, tad uz šo jautājumu jāatbild noliedzoši. Labā vēsts jāsludina ”visām tautām” bez izņēmuma. (Marka 13:10.)

Visi agrīnie kristieši bija sludinātāji

9. Kas bija sludinātāji pirmā gadsimta kristiešu draudzē?

⁹ Fakti liecina, ka pirmajā gadsimtā sludināšanā piedalījās visi kristieši. V. Viljamss grāmatā par pirmā gadsimta kristiešiem rakstīja: ”Daudzi pierādījumi liecina, ka visi kristieši, kas piederēja pie agrīnās Baznīcas, ..sludināja evaņģēliju.” Par to, kas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, Bībelē ir sacīts: ”Visi [gan vīrieši, gan sievietes] tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” Par sludinātājiem kļuva vīrieši un sievietes, jauni un veci, vergi un brīvie cilvēki. (Apustuļu darbi 1:14; 2:1, 4, 17, 18; Joēla 3:1, 2; Galatiešiem 3:28.) Kad vajāšanu dēļ daudziem kristiešiem bija jāpamet Jeruzaleme, ”izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evanģeliju”. (Apustuļu darbi 8:4.) Sludināšana nebija uzticēta tikai dažiem draudzes locekļiem; labo vēsti sludināja visi ”izklīdinātie”.

10. Kādi divi svarīgi uzdevumi tika paveikti pirms ebreju reliģiskās un politiskās sistēmas iznīcināšanas pirmajā gadsimtā?

¹⁰ Agrīnā kristiešu draudze bija ļoti aktīva sludināšanā. Jēzus pravietoja, ka ”valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals”. (Mateja 24:14.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā šie vārdi piepildījās: pirms romiešu karaspēks darīja galu tā laika ebreju reliģiskajai un politiskajai sistēmai, labā vēsts bija izskanējusi ļoti plašā teritorijā. (Kolosiešiem 1:23.) Toreiz  visi Jēzus sekotāji pildīja norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Agrīnie kristieši nerīkojās kā daži mūsdienu sludinātāji, kas mudina cilvēkus ticēt Jēzum un pēc tam vairs neko nedara, lai tiem palīdzētu atrast pareizo ceļu. Pirmā gadsimta kristieši palīdzēja cilvēkiem kļūt par Jēzus mācekļiem, pulcināja viņus draudzēs un mācīja viņus sludināt labo vēsti un gatavot arvien jaunus mācekļus. (Apustuļu darbi 14:21—23.) Jehovas liecinieki mūsdienās dara to pašu.

11. Kas mūsdienās sludina vislabāko vēsti?

¹¹ Daudzi Jehovas liecinieki, sekojot Pāvila, Barnabas un citu pirmā gadsimta kristiešu paraugam, ir kļuvuši par misionāriem. Šo misionāru darbs ir nācis par labu daudziem cilvēkiem, tāpēc ka viņi nav pievērsušies politiskai darbībai vai kādu citu iemeslu dēļ pametuši novārtā savu uzdevumu — labās vēsts sludināšanu. Viņi ir paklausījuši Jēzus norādījumam: ”Ejot sludiniet.” Bet misionāru darbu svešās zemēs veic tikai neliela daļa Jehovas liecinieku. Daudzi liecinieki strādā, lai nopelnītu iztiku, vai vēl tikai mācās skolā, un daudziem jāaudzina bērni. Tomēr visi Jehovas liecinieki stāsta cilvēkiem labo vēsti, ko viņi ir uzzinājuši. Jauni un veci, vīrieši un sievietes — viņi visi ar prieku ir atsaukušies uz aicinājumu: ”Sludini vārdu, uzstājies laikā un nelaikā.” (2. Timotejam 4:2, JD.) Jehovas liecinieki dara to pašu, ko darīja kristieši pirmajā gadsimtā: viņi ”nemitējas.. mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. (Apustuļu darbi 5:42.) Viņi sludina vislabāko vēsti, kādu vien cilvēce varētu dzirdēt.

Prozelītisms vai sludināšana?

12. Ko nozīmē vārds ”prozelītisms”, un ar ko tas cilvēkiem asociējas?

¹² Grieķu valodā ir vārds prosēlitos, kas nozīmē ’tāds, kas pieņēmis citu ticību’. No šī vārda ir atvasināts vārds ”prozelītisms”, kas nozīmē ’pievēršana savai ticībai’. Ir cilvēki, kas nosoda prozelītismu. Kādā dokumentā, ko publicējusi Pasaules baznīcu padome, tiek pat lietots termins ”prozelītisma grēks”. Kādā katoļu žurnāla Catholic World Report rakstā bija teikts, ka ”pareizticīgo baznīcas nemitīgo sūdzību iespaidā vārds ”prozelītisms” ir sācis asociēties ar piespiedu pievēršanu ticībai”.

13. Kādi ir daži negatīvi prozelītisma piemēri?

¹³ Vai pievērst citus savai ticībai ir slikti? Jā, tas var būt slikti. Jēzus teica, ka rakstu mācītāji un farizeji, pievērsdami cilvēkus savai ticībai, nodarīja viņiem ļaunu. (Mateja 23:15.) Un, pats par sevi saprotams, ”piespiedu pievēršana ticībai” nav pareiza. Kā rakstīja vēsturnieks Josefs Flāvijs, Jānis Hirkans no Makabeju dzimtas pēc idumejiešu pakļaušanas ”ļāva tiem palikt savā zemē vienīgi tad, ja tie piekrita izdarīt apgraizīšanu un ievērot ebreju likumus”. Ja idumejieši gribēja dzīvot ebreju pakļautībā, viņiem bija jāpieņem ebreju ticība. Vēsturiski avoti liecina, ka mūsu ēras astotajā gadsimtā Kārlis Lielais  iekaroja Ziemeļeiropā dzīvojošās sakšu ciltis un ar varu piespieda tās pieņemt kristīgo ticību. * Bet cik patiesa bija sakšu un idumejiešu jaunpieņemtā ticība? Piemēram, vai idumejietis Hērods, kurš mēģināja nogalināt Jēzu, tiešām bija paklausīgs Dieva iedvesmotajai Mozus bauslībai? (Mateja 2:1—18.)

14. Kā daži kristīgie misionāri mēģina panākt, lai cilvēki pieņemtu viņu ticību?

¹⁴ Vai mūsdienās kāds uzspiež citiem savu reliģiju? Zināmā mērā reizēm tā notiek. Ir dzirdēts par kristīgiem misionāriem, kas cilvēkiem, kuri pieņem viņu ticību, sola iespēju studēt ārzemēs. Tāpat ir bijuši misionāri, kas izsalkušiem bēgļiem liek noklausīties sprediķi, pirms tie var saņemt misijas piedāvāto ēdienu. Paziņojumā, ar kuru 1992. gadā nāca klajā pareizticīgo baznīcas vadītāji, bija teikts, ka ”reizēm, lai pievērstu cilvēkus ticībai, tiek piesolīti materiāli labumi vai izmantota vardarbība”.

15. Vai Jehovas liecinieki nodarbojas ar prozelītismu šī vārda mūsdienu izpratnē? Paskaidrojiet.

¹⁵ Spiest cilvēku mainīt reliģiju nav pareizi, un Jehovas liecinieki to nekādā gadījumā nedara. * Tāpēc var teikt, ka viņi nenodarbojas ar prozelītismu šī vārda mūsdienu izpratnē. Sekojot pirmā gadsimta kristiešu priekšzīmei, Jehovas liecinieki visiem cilvēkiem sludina labo vēsti. Tiem, kas vēlas uzzināt vairāk, liecinieki piedāvā Bībeles nodarbības. Tā cilvēki, kurus interesē labā vēsts, var iegūt precīzas zināšanas par Bībeli un uz šo zināšanu pamata izveidot ticību Dievam un paļāvību uz Dieva solījumiem. Viņi iemācās piesaukt Dieva vārdu un iegūst cerību uz glābšanu. (Romiešiem 10:13, 14, 17.) Pieņemt vai atraidīt labo vēsti — tas katram cilvēkam jāizvēlas pašam. Labā vēsts nevienam netiek uzspiesta. Pieņemt ticību piespiedu kārtā ir bezjēdzīgi, jo Dievs atzīst tikai tādu pielūgsmi, kas nāk no sirds. (5. Mozus 6:4, 5; 10:12.)

Sludināšana mūsdienās

16. Kā mūsdienās ir vērsies plašumā Jehovas liecinieku darbs?

¹⁶ Jehovas liecinieki sludina labo vēsti par Valstību, tā piedaloties Mateja 24:14 grandiozā piepildījumā. Ļoti noderīgs līdzeklis sludināšanā ir žurnāls Sargtornis. * Pirmie žurnāla numuri, kas tika izdoti 1879. gadā, iznāca vienā valodā, un toreiz tika iespiests apmēram 6000 žurnāla eksemplāru. Tagad, 122 gadus vēlāk, tiek izdots 24 147 000 žurnāla eksemplāru 144 valodās. Līdzīgi Sargtorņa tirāžas pieaugumam ir paplašinājusies Jehovas liecinieku darbība. 19. gadsimta beigās sludinātāji kopumā katru gadu sludināja dažus tūkstošus stundu, bet 2001. gadā sludināšanā ir pavadītas 1 169 082 225 stundas.  Pagājušajā gadā vidēji katru mēnesi tika vadītas 4 921 702 Bībeles studijas. Šie skaitļi palīdz iztēloties, cik daudz darba ir paveikuši 6 117 666 cilvēki, kas aktīvi piedalās Valstības sludināšanā.

17. a) Kādus dievus mūsdienās pielūdz cilvēki? b) Kas jāuzzina pilnīgi visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības un sociālā stāvokļa?

¹⁷ Psalmā ir teikts, ka ”visi tautu dievi taču ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesi”. (Psalms 96:5.) Mūsdienu laicīgi noskaņotajā pasaulē par pielūgsmes objektiem ir kļuvuši nacionālisms, valstu simboli, ievērojami cilvēki, manta un bagātība. (Mateja 6:24; Efeziešiem 5:5; Kolosiešiem 3:5.) Mohandass Gandijs reiz ir teicis: ”Es esmu nešaubīgi pārliecināts, ka.. mūsdienu Eiropa tikai vārda pēc ir saucama par kristīgu. Patiesībā tā pielūdz Mamonu [bagātību].” Nav šaubu, ka visiem cilvēkiem ir jādzird labā vēsts. Vienalga, kādā valodā runā cilvēki, pie kādas tautības vai sociālā slāņa viņi pieder, viņiem visiem jādzird par Jehovu un jāuzzina par Radītāja nodomiem. Mēs būtu priecīgi, ja visi cilvēki pievienotos aicinājumam: ”Dodiet tam Kungam godu un dziediet Viņam slavu! Dodiet tam Kungam godu, kāds pienākas Viņa vārdam!” (Psalms 96:7, 8.) Jehovas liecinieki palīdz cilvēkiem iegūt zināšanas par Jehovu, lai tie varētu dot Jehovam godu, kāds viņam pienākas. Tie, kas uzklausa labo vēsti, ļoti daudz ko iegūst, kā to skaidri apliecina nākamajā rakstā minētie fakti.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāpēc Jehovas liecinieki dedzīgi sludina?

• Kāpēc Jehovas liecinieki sludina arī tajās zemēs, kur jau darbojas kristīgās baznīcas?

• Kāpēc var teikt, ka Jehovas liecinieki nenodarbojas ar prozelītismu šī vārda mūsdienu izpratnē?

• Kā mūsdienās ir gājusi plašumā Jehovas liecinieku darbība?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Jēzus pats bija dedzīgs sludinātājs un mācīja sludināt citus

[Attēls 10. lpp.]

Visi kristieši pirmajā gadsimtā piedalījās sludināšanā

[Attēls 11. lpp.]

Pievērst cilvēkus ticībai ar varu nav pareizi