Mūžīga laime debesīs vai uz zemes?

VAI jūsu laimi galvenokārt nosaka tas, kur jūs dzīvojat? Lielākoties cilvēki piekritīs, ka laime vairāk ir atkarīga no tā, vai cilvēkam ir laba veselība, vai viņš saskata savai dzīvei jēgu un vai viņam ir tuvas attiecības ar citiem. Kādā Bībeles sakāmvārdā par to ir sacīts: ”Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā baŗots vērsis ar naidu.” (Salamana Pamācības 15:17.)

Diemžēl uz zemes gadsimtiem ilgi ir valdījis naids, vardarbība un citas ļaundarības. Bet ko var teikt par debesīm jeb garīgo sfēru, kur daudzi cer nokļūt pēc nāves? Vai tajās, kā pierasts uzskatīt, vienmēr ir valdījis svētlaimīgs miers un harmonija, ko nekad nekas nav iztraucējis?

Bībelē stāstīts, ka debesīs kopā ar Dievu mājo neskaitāmas garīgas būtnes, ko dēvē par eņģeļiem. (Mateja 18:10; Atklāsmes 5:11.) Bībelē tie ir nosaukti par garīgajiem ”Dieva dēliem”. (Ījaba 38:4, 7.) Eņģeļi nav radīti kā roboti — tāpat kā cilvēkiem, arī viņiem ir dota izvēles brīvība. Tas nozīmē, ka arī eņģeļiem ir izvēle darīt labu vai ļaunu. Bet vai gan eņģeļi varētu pieņemt lēmumu rīkoties ļauni? Kādam tas var likties pārsteidzoši, tomēr pirms vairākiem tūkstošiem gadu daudzi eņģeļi tiešām grēkoja pret Dievu, saceldamies pret viņu. (Jūdas 6.)

Dumpis debesīs

Garīgajā sfērā grēks ienāca tādēļ, ka sadumpojās kāds eņģelis, kas tika nosaukts par Sātanu (pretinieku) un Velnu (apmelotāju). Šis agrāk paklausīgais eņģelis izlēma izmantot savu brīvo gribu, lai darītu ļaunu. Pēc tam viņš sāka nelabvēlīgi ietekmēt citas garīgās būtnes, un iznākumā līdz Noas dienām pirms plūdiem dumpī pret Dievu Sātanam jau bija pievienojušies daudzi citi eņģeļi. (1. Mozus 6:2; 2. Pētera 2:4.)

Šie kritušie eņģeļi netika izdzīti no debesīm uzreiz. Tūkstošiem gadu tika paciests, ka tiem bija pieejamas debesis, kaut gan acīmredzot bija noteikti zināmi ierobežojumi. * Tomēr, kad Dieva pacietībai pienāca gals, ļaundari tika ”nogāzti” no debesīm, lai galu galā tiktu iznīcināti. Toreiz balss no debesīm sauca: ”Tādēļ priecājieties, debesis, un kas tur mājo!” (Atklāsmes 12:7—12.) Uzticīgie eņģeļi, protams, bija bezgala līksmi, ka beidzot debesis ir attīrītas no nelietīgajiem dumpiniekiem.

Apdomājot šos daudziem nezināmos faktus, kļūst skaidrs, ka nekādi nav iespējams patiess miers, ja saprātīgas būtnes ignorē Dieva likumus un principus. (Jesajas 57:20, 21; Jeremijas 14:19, 20.) Savukārt tad, ja visi pakļaujas Dieva likumiem, valda miers un harmonija. (Psalms 119:165; Jesajas 48:17, 18.) Ja visi cilvēki mīlētu un klausītu Dievu un mīlētu cits citu, vai gan zeme nekļūtu par brīnišķīgu mājvietu, kur varētu izjust patiesu laimi? Noteikti kļūtu, un, kā apliecināts Bībelē, tā tiešām notiks.

 Bet kas notiks ar tiem, kas domā vienīgi par sevi un nevēlas mainīt savu ļauno rīcību? Netiks pieļauts, ka šie cilvēki mūžīgi traucētu dzīvot mierā tiem, kas vēlas pildīt Dieva gribu. Dievs izdzina ļaunos eņģeļus no debesīm, un tāpat viņš vērsīsies pret ļaunajiem cilvēkiem uz zemes.

Zeme tiks attīrīta

Dievs ir paziņojis: ”Debesis ir mans tronis, un zeme ir manu kāju pamesls [”kājsoliņš”, NW].” (Jesajas 66:1.) Būdams visaugstākajā mērā svēts, Dievs nepieļaus, ka ļaundari bezgalīgi aptraipītu viņa ”kājsoliņu”. (Jesajas 6:1—3; Atklāsmes 4:8.) Kā var lasīt tālāk minētajos Bībeles citātos, tieši tāpat kā Dievs attīrīja debesis no ļaunajiem gariem, viņš atbrīvos zemi no ļaunajiem cilvēkiem.

”Ļaundaŗi taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” (Psalms 37:9.)

”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.” (Salamana Pamācības 2:21, 22.)

”Tāda ir Dieva taisnība, ka viņš jūsu spaidītājiem atmaksā ar spaidiem, bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums, kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam. Tie kā sodu saņems mūžīgu pazušanu no tā Kunga vaiga un viņa varenās majestātes.” (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.)

”Pasaule [ļaunā cilvēku sabiedrība] iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)

Vai miers uz zemes pastāvēs mūžīgi?

Rakstos gan ir skaidri pateikts, ka Dievs nepacietīs ļaundarus mūžīgi, tomēr kā mēs varam zināt, ka ļaunums tiks izdeldēts uz visiem laikiem un vairs neatkārtosies? Neilgi pēc plūdiem Noas dienās ļaunums taču atkal izvērsās tādā mērā, ka Dievam bija jāsajauc cilvēku valoda, lai neļautu īstenot viņu nelietīgos nodomus. (1. Mozus 11:1—8.)

Galvenais iemesls, kāpēc mēs varam būt droši, ka ļaunums nekad neatkārtosies, ir tas, ka uz zemes nekad vairs nevaldīs cilvēki, kā tas notika pēc plūdiem. Turpmāk pār zemi valdīs Dieva Valstība. Šī Valstība jeb ”valsts”, kas valdīs no debesīm, būs vienīgā zemes valdība. (Daniēla 2:44; 7:13, 14.) Tā nekavējoties vērsīsies pret ikvienu, kas mēģinās darīt kaut ko ļaunu. (Jesajas 65:20.) Beigu beigās Dieva Valstība iznīcinās pašu ļaunuma aizsācēju, Sātanu Velnu, un dēmonus, ļaunos eņģeļus, kas viņam pievienojās. (Romiešiem 16:20.)

Turklāt neviens neuzsāks noziedzīgu dzīvi tāpēc, ka viņam trūkst pārtikas, drēbju, pajumtes vai darba, — par to vairs nebūs jāraizējas. Visa zeme būs pārveidota par paradīzi, kur bagātīgi tiks apmierinātas ikviena cilvēka vajadzības. (Jesajas 65:21—23; Lūkas 23:43.)

Pats galvenais, Valstības vadībā tās pavalstnieki mācīsies dzīvot mierā un pakāpeniski sasniegs pilnību. (Jāņa 17:3; Romiešiem 8:21.) Pēc tam vairs nebūs jācīnās ar vājībām un grēcīgām nosliecēm, tādēļ tajā laikā cilvēki spēs it visā paklausīt Dievam un tas viņiem sagādās prieku — šajā ziņā viņi līdzināsies pilnīgajam cilvēkam Jēzum. (Jesajas 11:3.) Jēzus palika uzticīgs Dievam pat tad, kad sastapās ar nopietniem kārdinājumiem un nežēlīgu spīdzināšanu — pārbaudījumiem,  no kuriem paradīzē nebūs ne vēsts. (Ebrejiem 7:26.)

Kāpēc daži dosies uz debesīm?

Tomēr daudzi Bībeles lasītāji zina, ka tajā ir pierakstīti Jēzus vārdi: ”Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. ..Es noeimu jums vietu sataisīt.” (Jāņa 14:2, 3.) Vai šie vārdi nav pretrunā ar mācību par mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes?

Šīs mācības nav pretrunā viena ar otru. Patiesībā tās viena otru papildina. Pievērsiet uzmanību tam, ka Bībelē ir runāts tikai par ierobežotu skaitu, proti, 144 000, uzticīgu kristiešu, kas tiks celti debesīs kā garīgas būtnes. Kādēļ viņiem tiek dota šāda brīnišķīga dāvana? Tādēļ, ka viņi veido cilvēku grupu, ko Jānis redzēja parādībā un par kuriem bija sacīts, ka tie ”kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu”. (Atklāsmes 14:1, 3; 20:4—6.) Salīdzinājumā ar miljardiem cilvēku, kas dzīvo uz zemes, 144 000 tiešām ir ”mazs ganāmais pulciņš”. (Lūkas 12:32.) Turklāt ievērības cienīgs ir fakts, ka viņi, izjutuši dažādās cilvēku problēmas, tāpat kā Jēzus spēs ”līdzi just mūsu vājībām”, kad viņu vadībā tiks pārveidota cilvēku sabiedrība un zeme. (Ebrejiem 4:15.)

Zeme — cilvēku mūžīgā mājvieta

Sagādājis Jēzus Kristus izpirkuma upuri, Dievs apmēram pirms 2000 gadiem sāka pulcēt šos 144 000, un pierādījumi liecina, ka tagad šī grupa jau ir sapulcināta. (Apustuļu darbi 2:1—4; Galatiešiem 4:4—7.) Tomēr Jēzus bija ne tikai 144 000, ”bet visas pasaules grēku” izpircējs. (1. Jāņa 2:2.) Tāpēc visiem, kas apliecina ticību Jēzum, ir dota iespēja dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.) Tie, kas nāves miegā guļ kapā un ko Dievs ir paturējis savā atmiņā, tiks celti augšā — nevis debesīs, bet uz attīrītas zemes. (Salamans Mācītājs 9:5; Jāņa 11:11—13, 25; Apustuļu darbi 24:15.) Kādi apstākļi viņus tur sagaidīs?

Atklāsmes grāmatā 21:1—4 var lasīt atbildi: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem.. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Kursīvs mūsu.) Iedomājieties — cilvēki tiks atbrīvoti no nāves, un uz visiem laikiem aizmirsīsies sāpes un vaidi, ko tā izraisa. Beidzot iespaidīgā veidā būs piepildījies Jehovas sākotnējais nodoms attiecībā uz zemi un cilvēkiem. (1. Mozus 1:27, 28.)

Mums jāizvēlas dzīvība vai nāve

Ādamam un Ievai nebija paredzēta nekāda iespēja nokļūt debesīs. Viņiem bija jāizvēlas: paklausīt Dievam un dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes vai arī neklausīt Dievam un mirt. Diemžēl viņi izvēlējās nepaklausību, un tāpēc viņiem bija jāatgriežas pie zemes ”pīšļiem”. (1. Mozus 2:16, 17; 3:2—5, 19.) Ja runa ir par cilvēci kopumā, Dieva nodoms nekad nav bijis tāds, lai cilvēki mirtu un pēc nāves mājotu debesīs. Dzīvei debesīs Dievs radīja neskaitāmus eņģeļus — šīs garīgās būtnes nav cilvēki, kas pēc nāves celti augšā debesīs. (Ebrejiem 1:7; Daniēla 7:10.)

Kas mums jādara, lai mēs iemantotu mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes? Vispirms mums ir jāstudē Dieva vārdi, Bībele. Reiz lūgšanā Dievam Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.)

Lai varētu mūžīgi un laimīgi dzīvot paradīzē, šīs zināšanas ir arī jāizmanto dzīvē. (Jēkaba 1:22—24.) Cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar Dieva Rakstiem, ir iespēja savām acīm redzēt, kā piepildīsies tādi brīnišķīgi pravietojumi kā, piemēram, Jesajas 11:9: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Kursīvs mūsu.)

[Zemsvītras piezīme]

 [Attēli 7. lpp.]

”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.)