Ticība var izmainīt jūsu dzīvi

”DZĪVOT tikumīgi noteikti ir iespējams arī bez Dieva.” Tā izteicās kāda agnostiķe. Šī sieviete norādīja, ka ir izaudzinājusi tikumīgus bērnus, kuri savukārt ir izaudzinājuši savus bērnus ar tikpat augstiem morāles principiem, un tas viss ir panākts bez ticības Dievam.

Vai tas nozīmē, ka ticība Dievam ir nevajadzīga? Tikko minētā sieviete acīmredzot tā uzskata. Bez šaubām, ja cilvēks netic Dievam, tas nepavisam neliecina, ka viņš ir slikts cilvēks. Apustulis Pāvils pieminēja cilvēkus, kas par Dievu neko nezina, tomēr, ”sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības”. (Romiešiem 2:14.) Visi cilvēki, arī agnostiķi, kopš dzimšanas ir apveltīti ar sirdsapziņu, un daudzi cenšas ieklausīties sirdsapziņas balsī, kaut arī netic Dievam, kas viņiem ir devis šādu spēju atšķirt labu no ļauna.

Taču pamatota ticība Dievam — tāda ticība, kas sakņojas Bībeles zināšanās, — pamudina darīt labu daudz spēcīgāk nekā sirdsapziņas balss. Ticība, kuras pamats ir Dieva vārdi, Bībele, māca sirdsapziņu, padara to daudz jūtīgāku pret labu un ļaunu. (Ebrejiem 5:14.) Ticība palīdz turēties pie augstām morāles normām pat tad, kad tas ir ļoti grūti. Piemēram, 20. gadsimtā daudzās valstīs pastāvēja nežēlīgi politiskie režīmi, kas panāca to, ka it kā godprātīgi cilvēki piedalās visderdzīgākajos noziegumos. Turpretī tie, kam bija patiesa ticība Dievam, neatteicās no saviem principiem pat nāves priekšā. Turklāt ticība, kuras pamats ir Bībele, spēj mainīt cilvēku dzīvi. Tā glābj cilvēkus, kuru dzīve šķiet zudusi, un palīdz izvairīties no smagām kļūdām. Minēsim dažus piemērus.

 Ticība var pārvērst ģimenes dzīvi

”Jūs ar savu ticību esat panākuši neiespējamo.” Šos vārdus teica kāds tiesnesis Anglijā, kad paziņoja spriedumu lietā par Džona un Taņas bērnu aizbildnību. Kad valsts dienesti pirmo reizi pievērsa viņiem uzmanību, Džons un Taņa nebija precējušies un apstākļi viņu mājās bija neiedomājami. Džons lietoja narkotikas un spēlēja azartspēles, un naudu viņš ieguva ar noziedzīgiem paņēmieniem. Par bērniem un viņu māti Džons nerūpējās nemaz. Bet kas bija tas ”brīnums”, par kuru runāja tiesnesis?

Kādu dienu Džons dzirdēja brāļadēlu pieminam paradīzi. Viņu tas ieinteresēja, un viņš parunāja ar zēna vecākiem, kas ir Jehovas liecinieki. Viņi palīdzēja Džonam uzzināt, kas par to ir teikts Bībelē. Iedziļinoties Bībelē, Džonam un Taņai sāka rasties ticība, kas galu galā pārvērta viņu dzīvi. Viņi oficiāli reģistrēja savu kopdzīvi un atbrīvojās no saviem netikumiem. Valsts dienestu darbinieki, ieradušies pārbaudīt dzīves apstākļus viņu mājās, ieraudzīja laimīgu ģimeni, kura dzīvo sakoptā vidē — pilnīgi piemērotā bērnu audzināšanai. Tiesnesim bija taisnība, kad viņš šādu ”brīnumu” saistīja ar Džona un Taņas ticību.

Tūkstošiem kilometru no Anglijas, Tuvajos Austrumos, dzīvo kāda jauna sieviete, kurai bija radušās citas problēmas. Viņa bija nolēmusi šķirt laulību, tāpat kā to katru gadu dara miljoniem cilvēku. Šai sievietei bija bērns, bet, tā kā vīrs bija daudz vecāks par viņu, radinieki viņu pierunāja šķirties. Jehovas lieciniece, ar kuru viņa bija sākusi studēt Bībeli, uzzināja par to un paskaidroja, kas par laulību teikts Bībelē. Piemēram, viņa norādīja, ka laulība ir Dieva dāvana un no tās nedrīkst atteikties kura katra iemesla dēļ. (Mateja 19:4—6, 9.) Sievietei šķita neparasti, ka svešs cilvēks cenšas glābt viņas laulību, bet tuvinieki dara visu iespējamo, lai to izjauktu. Ticība palīdzēja viņai saglabāt ģimeni.

Nepatīkama un plaši izplatīta parādība mūsdienās ir aborts. Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā ir sacīts, ka ik gadus tiek izdarīts vairāk nekā 45 miljoni abortu. Katrs aborts ir traģisks notikums. Bībeles zināšanas pasargāja no šāda soļa kādu sievieti, kas dzīvo Filipīnās.

Sieviete bija paņēmusi no Jehovas lieciniekiem brošūru Ko Dievs no mums prasa? * un sākusi ar tās palīdzību studēt Bībeli. Pēc vairākiem mēnešiem sieviete paskaidroja, kāpēc viņa bija piekritusi Bībeles studijām. Pirmo reizi Jehovas liecinieki pie viņas ieradās neilgi pēc tam, kad viņa ar vīru bija nolēmuši, ka jāpārtrauc viņas grūtniecība. Sievietes uzmanību piesaistīja attēls brošūras 24. lappusē, kurā ir redzams vēl nedzimis bērns. Uz Bībeli pamatotie paskaidrojumi par to, ka dzīvība ir svēta, jo ’pie Dieva ir dzīvības avots’, pārliecināja sievieti atteikties no aborta. (Psalms 36:10.) Tagad viņai ir brīnišķīgs un vesels bērniņš.

Ticība palīdz no sabiedrības izstumtajiem

Tas notika kādā no Jehovas liecinieku draudzēm Etiopijā. Divi noskranduši vīrieši bija atnākuši uz Jehovas liecinieku sapulci. Pēc sapulces ar abiem vīriešiem laipni sasveicinājās kāds draudzes loceklis, kuram viņi palūdza iedot nedaudz naudas. Jehovas liecinieks viņiem iedeva kaut ko vērtīgāku par naudu. Viņš šos cilvēkus mudināja veidot ticību Dievam, kas ir ”daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts”. (1. Pētera 1:7.) Viens no viņiem ieklausījās šajā pamudinājumā un sāka studēt Bībeli. Augot viņa ticībai, mainījās arī viņa dzīve. Viņš atmeta smēķēšanu, pārtrauca dzert un dzīvot netikli un vairs nelietoja katu (augu, kas izraisa atkarību). Viņš pārtrauca ubagot un sāka strādāt. Tagad viņš dzīvo tikumīgi un ir pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.

Līdzīgas izmaiņas notika ar kādu vīrieti, kas dzīvo Itālijā. Četrdesmit septiņu gadu vecumā viņam bija piespriests desmit gadu cietumsods, un viņš uz laiku bija ievietots cietuma psihiatriskajā slimnīcā. Kāds Jehovas liecinieks,  kam ir atļauja apmeklēt ieslodzījuma vietas, lai sniegtu ieslodzītajiem garīgu palīdzību, sāka studēt ar šo vīrieti Bībeli. Vīrieša garīgā izaugsme bija ļoti strauja, un ticība viņu ir tā izmainījusi, ka tagad citi ieslodzītie griežas pie viņa pēc padoma. Uz Bībeli pamatota ticība viņam ir palīdzējusi iemantot cietuma darbinieku cieņu un uzticību.

Pēdējos gados laikrakstos daudz tiek runāts par pilsoņu kariem Āfrikā. Sevišķi šokējoši ir stāstījumi par bērniem, kas tiek apmācīti karot. Šiem zēniem dod narkotikas, viņos tiek iznīcinātas jebkādas cilvēciskas jūtas, un, lai pārbaudītu, vai viņi ir uzticīgi savam militārajam grupējumam, viņiem liek izturēties necilvēcīgi pret tuviniekiem. Vai uz Bībeli pamatota ticība spēj izmainīt šādus jauniešus? Jā, tā spēj viņus izmainīt.

Alekss, kas dzīvo Libērijā, bērnībā bija kalpojis par altāra zēnu katoļu baznīcā. Trīspadsmit gadu vecumā viņš pievienojās kādam militāram grupējumam un kļuva par kareivi. Lai viņam būtu drosme karot, Alekss nodarbojās ar buršanu. Viņš redzēja, kā tiek nogalināti daudzi viņa biedri. 1997. gadā viņš satika Jehovas lieciniekus. Liecinieki izturējās pret viņu ļoti labvēlīgi un paskaidroja, kas Bībelē teikts par vardarbību. Pēc kāda laika Alekss pameta armiju. Aleksa ticība kļuva arvien stiprāka, un viņš saskaņoja savu dzīvi ar to, kas teikts Bībelē: ”Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.” (1. Pētera 3:11.)

Reiz pilsētā, kur dzīvoja Alekss, bija ieradies Samsons — kāds cits zēns, kas arī bija dienējis armijā. Agrāk viņš bija dziedājis baznīcas korī, bet 1993. gadā Samsons kļuva par kareivi un sāka lietot narkotikas, nodarbojās ar spiritismu un dzīvoja netikumīgi. Pēc demobilizēšanās 1997. gadā viņš bija nolēmis doties uz Monroviju, lai iestātos speciālā drošības spēku vienībā. Bet kāds no Samsona draugiem pierunāja viņu studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Ieguvis uz Bībeli pamatotu ticību, viņš nolēma nekad vairs nekarot. Gan Alekss, gan Samsons tagad vairs nekaro un dzīvo tikumīgi. Uz Bībeli pamatota ticība acīmredzot bija vienīgais, kas varēja izmainīt jauniešus, kuru dzīvē bija bijis tik daudz vardarbības.

Pareizi pamatota ticība

Tie ir tikai daži no daudzajiem piemēriem, ko varētu minēt, lai apliecinātu, cik liels spēks ir patiesai, uz Bībeli pamatotai ticībai. Protams, ne visi cilvēki, kas apgalvo, ka tic Dievam, dzīvo saskaņā ar augstajām Bībeles normām. Daudzi ateisti neapšaubāmi dzīvo tikumīgāk nekā daži, kas sevi sauc par kristiešiem. Tas tiešām tā ir, jo uz Bībeli pamatota ticība nenozīmē tikai runāt par dievbijību.

Apustulis Pāvils rakstīja, ka ticība ir ”stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām”. (Ebrejiem 11:1.) Tātad ticība ir saistīta ar stipru, uz neapstrīdamiem pierādījumiem balstītu pārliecību par to, kas nav redzams. Cilvēks, kam ir šāda ticība, nešaubās par Dieva pastāvēšanu un zina, ka Dievs par mums interesējas un svētī visus, kas pilda viņa gribu. Apustulis teica arī šādus vārdus: ”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.)

Tieši šāda ticība pārvērta Džona, Taņas un citu šajā rakstā minēto cilvēku dzīvi. Tā viņiem palīdzēja ieklausīties tajā, kas teikts Dieva vārdos, Bībelē, un pieņemt pareizus lēmumus. Un tā viņiem palīdzēja kaut ko upurēt, nevis izvēlēties vieglāko, bet nepareizo ceļu. Minētie gadījumi ir ļoti atšķirīgi, tomēr tiem ir arī kaut kas kopīgs. Visi šie cilvēki bija sākuši mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un ar laiku pārliecinājās, ka Bībelē ir teikta taisnība: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.” (Ebrejiem 4:12.) Dieva vārds viņiem palīdzēja iegūt stipru ticību, kas viņus izmainīja uz labo pusi.

Jehovas liecinieki sludina vairāk nekā 230 zemēs un jūras salās. Viņi arī jūs aicina mācīties Bībeli, jo ir pārliecināti, ka ticība, kas sakņojas Bībeles zināšanās, arī jūsu dzīvi var ietekmēt labvēlīgi.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 3. lpp.]

Ticība, kas sakņojas Bībeles zināšanās, ietekmē cilvēkus labvēlīgi

 [Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]

1572. gadā izdotās Šimona Budnija Biblia nieświeska titullapas fragments