1., 2. Kāpēc mums uzticīgi jāmīl ticības biedri?

 IR DAUDZ iemeslu, kāpēc mums uzticīgi jāmīl savi garīgie brāļi un māsas. Daži iemesli ir minēti Sālamana pamācību grāmatā. Piemēram, tur teikts: ”Lai mīlestība [vai ”uzticīga mīlestība”, zemsv. piez.] un uzticība nekad tevī neizzūd! ..tad tu iemantosi labvēlību un saprātīga cilvēka slavu gan Dieva, gan cilvēku acīs.” ”Būdams labsirdīgs [vai ”Apliecinādams uzticīgu mīlestību”, zemsv. piez.], cilvēks dara labu pats sev.” ”Kas tiecas pēc taisnīguma un uzticīgas mīlestības, atradīs dzīvību.” (Sāl. pam. 3:3, 4; 11:17; 21:21.)

² Šajos pantos var redzēt trīs iemeslus, kāpēc mums uzticīgi jāmīl ticības biedri. Pirmkārt, tā mēs varam iemantot Dieva labvēlību. Otrkārt, tas nāk par labu mums pašiem. Piemēram, mums izveidojas cieša draudzība ar garīgajiem brāļiem un māsām. Treškārt, tā mēs varam cerēt uz iespēju dzīvot mūžīgi un daudzām citām svētībām. Ir skaidrs, kāpēc mums jāņem vērā Jehovas norādījums: ”Mīliet cits citu ar uzticīgu mīlestību un esiet žēlsirdīgi!” (Zah. 7:9.)

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

³ Šajā rakstā ir aplūkoti četri jautājumi. Kas mums uzticīgi jāmīl? Ko par uzticīgu mīlestību var uzzināt Rutes grāmatā? Kā mēs darbos varam apliecināt, ka uzticīgi mīlam ticības biedrus? Ko gūst tie, kas uzticīgi mīl citus?

4. Ko Jehova uzticīgi mīl, un kā mēs viņam varam līdzināties? (Marka 10:29, 30.)

⁴ Kā minēts iepriekšējā rakstā, Jehova uzticīgi mīl tos, kas viņu mīl un viņam kalpo. (Dan. 9:4.) Mēs vēlamies  ”līdzināties Dievam, būdami viņa mīļie bērni”. (Efes. 5:1.) Tāpēc mums jātiecas pēc tā, lai pret saviem garīgajiem brāļiem un māsām mēs justu dziļu un noturīgu mīlestību. (Nolasīt Marka 10:29, 30.)

5., 6. Miniet piemēru, kā reizēm tiek lietots vārds ”uzticīgs”!

⁵ Jo labāk mēs sapratīsim, ko nozīmē uzticīgi mīlēt, jo vieglāk mums būs attiecīgi rīkoties. Lai dziļāk izprastu, ko nozīmē uzticīga mīlestība, padomāsim par kādu vārda ”uzticīgs” lietojumu. Tad apskatīsim, kas Bībelē ir teikts par uzticīgu mīlestību.

⁶ Par cilvēku, kas jau daudzus gadus strādā vienā uzņēmumā, mēdz sacīt, ka viņš ir uzticīgs vienai darbavietai. Taču viņš tur strādā ne jau tāpēc, ka būtu no sirds pieķēries uzņēmuma vadītājiem. Pa visiem šiem gadiem viņš varbūt ne reizi pat nav saticis kādu no uzņēmuma vadības. Tāpat ir iespējams, ka viņam ne vienmēr ir pieņemama uzņēmuma politika. Bet viņš paliek šajā darbā tāpēc, ka viņš ir apmierināts ar savu algu, un, ja vien kāds cits uzņēmums viņam neizteiks labāku darba piedāvājumu, tad viņš droši vien paliks savā darbā līdz pat pensijai.

7., 8. a) Kāda iemesla dēļ, kā var lasīt Bībelē, Dieva kalpi ir rūpējušies cits par citu? b) Kāpēc šajā rakstā ir pievērsta uzmanība Rutes grāmatai?

⁷ Uzticība ir laba īpašība, bet ir ļoti svarīgi, kāpēc cilvēks kādam vai kaut kam ir uzticīgs un dara labu. Bībelē var lasīt par daudziem gadījumiem, kad Dieva kalpi ir rūpējušies cits par citu. Kāda iemesla dēļ viņi to ir darījuši? Nevis aiz pienākuma apziņas, bet aiz mīlestības. Piemēram, tā rīkojās ķēniņš Dāvids. Viņš no visas sirds mīlēja savu draugu Jonatānu, lai gan Jonatāna tēvs gribēja Dāvidu nogalināt. Kad Jonatāns jau bija miris, Dāvids gadiem ilgi ”izrādīja labvēlību [vai ”uzticīgu mīlestību”, zemsv. piez.]” Jonatāna dēlam Mefibošetam un par to rūpējās. (1. Sam. 20:9, 14, 15; 2. Sam. 4:4; 8:15; 9:1, 6, 7.)

⁸ Daudz ko būtisku par uzticīgu mīlestību var uzzināt Rutes grāmatā. Ko mēs varam mācīties no cilvēkiem, par kuriem stāstīts šajā Bībeles grāmatā? Kā uzzināto mēs varam likt lietā savā draudzē? *

9. Kāpēc Naomijai likās, ka viņa ir zaudējusi Jehovas labvēlību?

⁹ Rutes grāmatā var lasīt, ko pieredzēja Naomija, kā rīkojās tās vedekla Rute un ko darīja kāds dievbijīgs vīrs, vārdā Boāss, kas bija Naomijas mirušā vīra radinieks. Izraēlā bija izcēlies bads, un Naomija, viņas vīrs un viņu abi dēli pārcēlās uz Moāba zemi. Tur Naomijas vīrs nomira. Naomijas dēli apprecējās, bet diemžēl vēlāk nomira arī viņi. (Rut. 1:3—5; 2:1.) Naomijai tā bija īsta traģēdija, un viņa izmisa. Bēdu sagrauzta, viņa sāka domāt, ka ir zaudējusi Jehovas labvēlību. Viņa sacīja: ”Jehovas roka ir pavērsusies pret mani.” Vēl viņa teica: ”Visvarenais ir padarījis manu dzīvi gaužām rūgtu,” — un dziļās sirdssāpēs viņai izlauzās: ”Jehova ir nostājies pret mani, un Visvarenais man ir licis ciest.” (Rut. 1:13, 20, 21.)

10. Kā Jehova uztvēra Naomijas neapdomīgos vārdus?

 ¹⁰ Kā Jehova uztvēra Naomijas neapdomīgos vārdus? Viņš nesadusmojās un nenovērsās no Naomijas. Viņš saprata, kā Naomija jūtas. Jehova zina: ”Spaidi var pamudināt gudro uz neprātīgu rīcību.” (Pulc. 7:7.) Naomijai bija vajadzīga palīdzība, lai viņa saprastu, ka Jehova viņu nav pametis. Kā Dievs viņai palīdzēja? (1. Sam. 2:8.) Viņš pamudināja Ruti darīt labu Naomijai. Aiz uzticīgas mīlestības pret savu vīramāti Rute iejūtīgi palīdzēja Naomijai atgūt dzīvesprieku un pārliecību par Jehovas mīlestību. Ko mēs varam mācīties no Rutes rīcības?

11. Kāpēc kristieši palīdz ticības biedriem, kas ir nomākti?

¹¹ Aiz uzticīgas mīlestības mēs cenšamies palīdzēt tiem, kas ir nomākti. Tāpat kā Rute neatlaidīgi darīja labu Naomijai, kristieši labprāt palīdz tiem ticības biedriem, kas ir kļuvuši nomākti. Mēs mīlam savus garīgos brāļus un māsas un vēlamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai tos atbalstītu un uzmundrinātu. (Sāl. pam. 12:25; 24:10.) To mudināja darīt arī apustulis Pāvils, rakstīdams: ”Mieriniet nomāktos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!” (1. Tes. 5:14.)

12. Kas bieži vien ir vislabākais, ko varam darīt, lai atbalstītu kādu nomāktu kristieti?

¹² Bieži vien vislabākais, ko varam darīt, ir iejūtīgi uzklausīt brāli vai māsu un apliecināt, ka mēs viņu mīlam. Jehova ievēro šādas rūpes par viņa dārgajām avīm. (Ps. 41:1.) Ebrejiem 6:10 var lasīt: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši.”

13. Kādu lēmumu atšķirībā no Orpas pieņēma Rute, un kāpēc var teikt, ka Rutes rīcība liecināja par uzticīgu mīlestību pret Naomiju? (Sk. vāka attēlu.)

¹³ Vēl vairāk par uzticīgu mīlestību mēs varam uzzināt, pārdomājot notikumus Naomijas dzīvē pēc viņas vīra un dēlu nāves. Kad Naomija izdzirdēja, ka ”Jehova ir atcerējies savu tautu un devis tai maizi”, viņa izlēma atgriezties dzimtenē. (Rut. 1:6.) Arī abas vedeklas posās līdzi. Ceļā Naomija uzrunāja vedeklas un trīs reizes skubināja tās atgriezties Moābā. Kas notika tālāk? ”Orpa, uz atvadām noskūpstījusi vīramāti, aizgāja, bet Rute negribēja no tās šķirties.” (Rut. 1:7—14.) Dodamās atpakaļ uz Moābu, Orpa darīja tieši to, ko Naomija viņai lika. Bet Rute bija gatava darīt vairāk, jo gribēja Naomijai palīdzēt. Arī viņa būtu varējusi aiziet, bet viņa nolēma palikt, jo uzticīgi mīlēja vīramāti. (Rut. 1:16, 17.) Rute nešķīrās no Naomijas nevis tāpēc, ka viņai būtu bijis pienākums palikt, bet tāpēc, ka viņa vēlējās to darīt.  Tā patiešām bija uzticīga mīlestība. Ko no tā var secināt?

14. a) Ko ir gatavi darīt daudzi Jehovas liecinieki? b) Kādi upuri, saskaņā ar Ebrejiem 13:16, ir patīkami Dievam?

¹⁴ Aiz uzticīgas mīlestības mēs esam gatavi darīt vairāk, nekā no mums tiek gaidīts. Jehovas liecinieki ir pierādījuši, ka uzticīgi mīl savus ticības biedrus, arī tos, ko viņi personiski nepazīst. Piemēram, kad kaut kur ir notikusi dabas katastrofa, viņi tūlīt noskaidro, ko var darīt lietas labā, un cenšas palīdzēt cietušajiem. Ja viņu pašu draudzē kāds kristietis ir nonācis grūtībās, viņi nekavējoties sniedz praktisku palīdzību. Viņi līdzinās agrīnajiem Maķedonijas kristiešiem un dara vairāk, nekā no viņiem tiek gaidīts. Jehovas kalpi ir gatavi ziedot savu laiku un līdzekļus, lai palīdzētu ticības biedriem, kas nonākuši nelaimē, un viņi ir gatavi dot ”pat pāri savām iespējām”. (2. Kor. 8:3.) Tāda mīlestība Jehovu ļoti iepriecina. (Nolasīt Ebrejiem 13:16.)

15., 16. Kāda īpašība izpaudās Rutes rīcībā?

¹⁵ Mēs daudz ko varam mācīties no tā, kā Rute palīdzēja Naomijai un ko pieredzēja viņa pati. Apskatīsim trīs domas.

¹⁶ Rute bija neatlaidīga. Kad pēc Orpas aiziešanas Rute tomēr gribēja turpināt ceļu kopā ar Naomiju, Naomija iebilda. Bet Rute neatlaidās. Kā to uztvēra Naomija? ”Redzot, ka Rute ir cieši apņēmusies viņai sekot, Naomija pārstāja to atrunāt.” (Rut. 1:15—18.)

17. Kā mums jārīkojas, kad no mūsu palīdzības atsakās?

¹⁷ Kā jārīkojas mums. Lai palīdzētu tiem, kas ir nomākti, ir vajadzīga pacietība. Taču mēs nedrīkstam padoties. Kristiete, kurai vajadzīgs atbalsts, sākumā varbūt atsakās no mūsu palīdzības. * Bet, ja mēs viņu uzticīgi mīlam, mēs nepadodamies un cenšamies viņai palīdzēt. (Gal. 6:2.) Mēs ceram, ka viņa mūs galu galā neatraidīs un ļaus, lai mēs viņai palīdzētu.

18. Ko Rutei noteikti bija sāpīgi dzirdēt?

¹⁸ Rute neuztvēra Naomijas teikto personīgi. Kad Naomija un Rute bija ieradušās Betlēmē, Naomija satika savas kādreizējās kaimiņienes. Viņa tām žēlojās: ”Kad devos prom, man bija viss, bet Jehova mani ir pārvedis mājās tukšā.” (Rut. 1:21.) Mēs varam tikai iztēloties, kā, to dzirdot, jutās Rute. Viņa visiem spēkiem bija centusies palīdzēt Naomijai. Rute viņu bija mierinājusi, bija raudājusi līdz ar viņu un kopā ar viņu bija mērojusi garo ceļu no Moābas. Tomēr Naomija teica: ”Jehova mani ir pārvedis mājās tukšā.” Viņa ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja Ruti, kas stāvēja turpat blakus. Rutei noteikti bija ļoti sāpīgi to dzirdēt. Bet Rute nepameta Naomiju.

19. Kas mums var palīdzēt, kad vēlamies mierināt un uzmundrināt kādu kristieti, kurai ir ļoti smagi?

¹⁹ Kā jārīkojas mums. Var gadīties, ka mēs pūlamies palīdzēt kādai kristietei, kurai ir ļoti smagi, bet viņa ar mums runā asi un aizskaroši. Taču mēs cenšamies to neuztvert personiski. Mēs neatmetam savai garīgajai māsai ar roku, un mēs lūdzam, lai Jehova  mums palīdz saprast, kā šo māsu mierināt. (Sāl. pam. 17:17.)

20. Kas Rutei deva spēku?

²⁰ Ruti pašu īstajā brīdī uzmundrināja. Rute ar savu pašaizliedzīgo rīcību bija apliecinājusi, ka uzticīgi mīl Naomiju, bet viņai pašai arī bija vajadzīgs uzmundrinājums. Tad Jehova pamudināja Boāsu teikt Rutei šādus laipnus vārdus: ”Lai Jehova tevi atalgo! Lai dāsna ir tava atlīdzība no Jehovas, Izraēla Dieva, zem kura spārniem tu esi nākusi meklēt patvērumu.” Rute atplauka un atbildēja Boāsam: ”Tu esi mierinājis un iedrošinājis mani, savu kalponi.” (Rut. 2:12, 13.) Īstajā brīdī saņemtais uzmundrinājums deva Rutei spēku arī turpmāk gādāt par Naomiju.

21. Kas būtu jādara draudzes vecākajiem, kā izriet no Jesajas 32:1, 2?

²¹ Kā jārīkojas mums. Tiem, kas dara labu citiem, pašiem reizēm ir vajadzīgs uzmundrinājums. Tāpat kā Boāss apstiprināja Rutei, ka viņas labie darbi nav palikuši nepamanīti, vērīgi draudzes vecākie uzslavē brāļus un māsas, kas palīdz citiem. Īstā brīdī saņemta atzinība šiem kristiešiem dod spēku, kas vajadzīgs, lai atbalstītu ticības biedrus. (Nolasīt Jesajas 32:1, 2.)

22., 23. Kas Naomijai palīdzēja atgūt prieku, un kāpēc? (Psalms 136:23, 26.)

²² Boāss parūpējās, lai Rutei un Naomijai būtu gana pārtikas. (Rut. 2:14—18.) Ko teica Naomija, kad bija uzzinājusi par Boāsa dāsnumu? Viņa izsaucās: ”Lai Jehova, kurš neatrauj savu uzticīgo mīlestību dzīvajiem un mirušajiem, viņu svētī!” (Rut. 2:20.) Kāds pavērsiens! Agrāk viņa dziļās sirdssāpēs bija teikusi: ”Jehova ir nostājies pret mani,” — bet vēlāk ar lielu pārliecību sacīja,  ka Jehova ”neatrauj savu uzticīgo mīlestību”. Kas Naomijai palīdzēja atgūt prieku?

²³ Naomija beidzot saprata, ka Jehova viņu nebija pametis. Ar Rutes starpniecību Jehova viņu ceļā bija stiprinājis un atbalstījis. (Rut. 1:16.) Naomija secināja, ka arī tad, kad Boāss — viens no tiem, kam bija ”izpirkšanas tiesības”, * — dāsni sagādāja abām sievietēm pārtiku, īstenībā viņām bija palīdzējis Jehova. (Rut. 2:19, 20.) ”Nu es redzu, ka Jehova mani nebija aizmirsis,” Naomija droši vien domāja, ”visu laiku viņš ir bijis man blakus!” (Nolasīt Psalmu 136:23, 26.) Viņa noteikti priecājās, ka Rute viņu nebija atstājusi vienu un ka Boāss bija uzņēmies rūpes par viņu. Mēs varam tikai iztēloties, cik gandarīti bija šie trīs Jehovas kalpi par to, kā viss atrisinājās.

24. Kāpēc mēs uzticīgi mīlam ticības biedrus?

²⁴ Ko mēs esam uzzinājuši, iedziļinoties Rutes grāmatā? Aiz uzticīgas mīlestības mēs cenšamies atbalstīt tos brāļus un māsas, kas ir nomākti. Mēs esam gatavi ziedot savu laiku un līdzekļus, lai palīdzētu ticības biedriem. Savukārt draudzes vecākajiem īstajā brīdī jāuzslavē un jāuzmundrina tie, kas aiz uzticīgas mīlestības daudz pūlas citu labā. Kad mēs redzam, ka tie, kam vajadzīgs atbalsts, atgūst dzīvesprieku un spēku, lai kalpotu Jehovam, mēs izjūtam dziļu prieku un gandarījumu. (Ap. d. 20:35.) Bet kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs uzticīgi mīlam savus garīgos brāļus un māsas? Mēs vēlamies līdzināties Jehovam, kas ir bagāts uzticīgā mīlestībā, un viņu iepriecināt. (2. Moz. 34:6, zemsv. piez.; Ps. 33:22.)