”SIEVIETE.” Reizēm Jēzus šādi uzrunāja pretējā dzimuma pārstāves. Piemēram, izdziedinājis slimu sievieti, kas nebija varējusi atliekties taisni 18 gadus, Jēzus viņai teica: ”Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības!” (Lūk. 13:10—13.) Bībeles laikos ebreju kultūrā šādi vērsties pie sievietēm nenozīmēja izturēties pret viņām ar necieņu — vārds ”sieviete” bija pieklājīga uzrunas forma. (Mat. 15:26—30; Jāņa 4:21.) Bet bija vēl kāds vārds, ar kuru tika paustas īpaši siltas jūtas.

”Meita”. Kā var redzēt Bībelē, ar šādu uzrunu tika pausta laipna un sirsnīga attieksme. Jēzus izmantoja šo vārdu, kad vērsās pie sievietes, kas 12 gadus bija cietusi no asiņošanas. Bauslībā bija norādīts, ka cilvēks ar šādu kaiti ir jāuzskata par nešķīstu, tāpēc veids, kā viņa bija pienākusi klāt Jēzum, bija pretrunā ar bauslību. Viņai varēja pārmest, ka viņa savas slimības dēļ nebija turējusies nošķirti no citiem. (3. Moz. 15:19—27.) Bet šo sievieti bija pārņēmis izmisums, jo viņa ”bija daudz ko pārcietusi, ejot pie dažādiem ārstiem, un bija iztērējusi visus savus līdzekļus, taču viņai nebija kļuvis labāk — tikai sliktāk”. (Marka 5:25, 26.)

Sieviete paklusām bija izspraukusies cauri ļaužu drūzmai, pienākusi no aizmugures Jēzum un aizskārusi viņa drēbju apakšmalu. Viņas asiņošana tūlīt pat izbeidzās! Viņa bija cerējusi palikt nepamanīta, bet Jēzus ievaicājās: ”Kas man pieskārās?” (Lūk. 8:45—47.) Tad, nobijusies un trīcēdama, sieviete ”nokrita zemē viņa priekšā un izstāstīja viņam visu patiesību”. (Marka 5:33.)

Lai nomierinātu sievieti, Jēzus viņai laipni teica: ”Esi droša, mana meita!” (Mat. 9:22.) Kā norāda Bībeles pētnieki, ar senebreju un grieķu valodas vārdu, kas tulkots ”meita”, metaforiskā lietojumā varēja izpaust ”laipnību un sirsnību”. Lai vēl vairāk iedrošinātu sievieti, Jēzus sacīja: ”Tava ticība tevi ir izdziedinājusi. Ej ar mieru! Esi vesela, un lai slimība tevi vairs nemoka!” (Marka 5:34.)

”Mana meita,” tā turīgais izraēlietis Boāss uzrunāja moābieti Ruti. Arī Rutei bija iemesls justies nedroši, jo viņa uzlasīja aiz pļāvējiem palikušās miežu vārpas nepazīstama cilvēka tīrumā. Bet Boāss teica: ”Uzklausies, mana meita,” — un mudināja Ruti arī turpmāk uzlasīt vārpas viņa tīrumos. Rute ”krita uz sava vaiga, liekdamās līdz zemei,” un vaicāja, kāpēc viņš ir tik laipns pret sveštautieti. Atbildēdams Boāss uzmundrināja Ruti: ”Man ir atstāstīts jo sīki viss, ko tu esi laba darījusi savai vīra mātei [atraitnei Naomijai].. Tas Kungs lai atmaksā tev tavu labo darbu!” (Rut. 2:8—12.)

Jēzus un Boāsa rīcība ir teicams paraugs kristiešu draudzes vecākajiem. Reizēm kādai kristīgai māsai ir nepieciešama garīga palīdzība — uz Bībeli balstīti padomi un uzmundrinājums. Kad divi draudzes vecākie tiekas ar šo māsu, viņiem jālūdz Jehovam vadība un uzmanīgi jāuzklausa, ko māsa stāsta. Tad viņi varēs šai māsai sniegt uzmundrinājumu un mierinājumu no Dieva Rakstiem. (Rom. 15:4.)