1. Kas lielā mērā formē mūsu personību?

 VISI Jehovas kalpi, lai cik ilgi viņi būtu kristījušies, tiecas būt patīkami Jehovam. Lai izkoptu sevī kristīgas īpašības, mums visiem jācenšas kontrolēt savas domas. Tas ir svarīgi, jo tieši domas lielā mērā formē mūsu personību. Ja mēs pastāvīgi domāsim par to, kā izdabāt miesas vēlmēm, tas negatīvi ietekmēs mūsu runu un rīcību. (Efes. 4:17—19.) Turpretī, ja mēs domāsim par to, kas ir labs, tad, visticamāk, mēs ar saviem vārdiem un darbiem iepriecināsim debesu Tēvu Jehovu. (Gal. 5:16.)

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Kā minēts iepriekšējā rakstā, mēs nevaram pilnībā izvairīties no tā, ka prātā iešaujas sliktas domas. Taču mūsu ziņā ir nepieļaut, ka tādām domām sekotu rīcība. Jau pirms kristīšanās cilvēkam ir jāatsakās no tāda runas veida un rīcības, ko Jehova ienīst. Tas ir pirmais un svarīgākais solis, kas jāsper, lai atbrīvotos no vecās personības. Taču, lai mēs būtu viscaur patīkami Jehovam, mums jāņem vērā norādījums: ”Apvelciet jauno personību.” (Kol. 3:10.) Rakstā ir sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: kas ir jaunā personība? Kā mēs varam ”apvilkt jauno personību” un to paturēt?

3. Kas ir jaunā personība, kā izriet no Galatiešiem 5:22, 23, un kā to var ”apvilkt”?

³ Cilvēkam, kas ir ”apvilcis jauno personību”, piemīt tāds domāšanas veids un rīcība, kādi raksturīgi  Jehovam. Ļaudams Dieva svētajam garam ietekmēt domas, jūtas un rīcību, cilvēks attīsta un izpauž ”gara augļus”. (Nolasīt Galatiešiem 5:22, 23.) Piemēram, viņš mīl Jehovu un viņa kalpus. (Mat. 22:36—39.) Viņš nezaudē prieku pat grūtībās. (Jēk. 1:2—4.) Viņš veicina mieru. (Mat. 5:9.) Viņš ir pacietīgs un laipns. (Kol. 3:13.) Viņš mīl to, kas ir labs, un dara labu. (Lūk. 6:35.) Visa viņa dzīve liecina par viņa stipro ticību Dievam. (Jēk. 2:18.) Viņš spēj būt lēnprātīgs, ja pieredz sliktu izturēšanos, kā arī spēj būt savaldīgs un nepadoties kārdinājumiem. (1. Kor. 9:25, 27; Tit. 3:2.)

4. Kāpēc ir jācenšas attīstīt visas īpašības, kas minētas Galatiešiem 5:22, 23 un citviet Bībelē?

⁴ Lai ”apvilktu jauno personību”, ir svarīgi attīstīt visas īpašības, kas minētas Galatiešiem 5:22, 23 un citviet Bībelē. b Šīs īpašības nav kā atsevišķi apģērba gabali, ko uzvelk pa vienam, — tās ir nesaraujami saistītas savā starpā. Piemēram, ja cilvēks mīl savu tuvāko, viņš ir pacietīgs un laipns. Labestīgs un krietns cilvēks izturas lēnprātīgi un ir savaldīgs.

5. Kāpēc ir svarīgi uzzināt vairāk par Jēzu? (1. Korintiešiem 2:16.)

⁵ Nolasīt 1. Korintiešiem 2:16. Tā kā Jēzus ir Jehovas ”būtības precīzs atveids”, mums jāmācās domāt, tāpat kā domāja Jēzus, un jācenšas viņam līdzināties. (Ebr. 1:3.) Tā mēs iegūstam ”Kristus prātu”. Jēzus rīcībā nevainojami izpaudās Dieva gara augļi. Jo vairāk mūsu domāšanas veids līdzināsies Jēzus domāšanai, jo vairāk tas atspoguļosies mūsu dzīvē un mūsu personība vairāk līdzināsies viņa personībai. (Filip. 2:5.)

6. Kādi fakti mums jāpatur prātā?

⁶ Vai tiešām ir iespējams sekot Jēzus priekšzīmei? Varbūt kādam šķiet, ka viņš nekad nespēs līdzināties Jēzum, jo Jēzus bija pilnīgs cilvēks. Tādā gadījumā ir labi paturēt prātā vairākus faktus. Pirmais: cilvēks ir radīts pēc Jehovas un  Jēzus līdzības. Tas nozīmē, ka ikviens, ja vien viņš to vēlas, spēj līdzināties viņiem — vismaz kaut kādā mērā. (1. Moz. 1:26.) Otrais: Dieva svētais gars ir varenākais spēks Visumā. Ar tā palīdzību cilvēks spēj paveikt to, ko saviem spēkiem nekad nepaveiktu. Trešais: Jehova negaida, ka mēs jau tagad spēsim visā pilnībā izkopt sevī gara augļus. Turklāt mūsu mīlošais Tēvs ir atvēlējis tūkstoš gadu, kuru laikā tie, kas dzīvos uz zemes, sasniegs pilnību. (Atkl. 20:1—3.) Jehova no mums prasa, lai mēs tagad visiem spēkiem pūlētos kļūt par labākiem kristiešiem un lūgtu viņam palīdzību.

7. Kas ir aplūkots tālāk?

⁷ Kā tieši mēs varam līdzināties Jēzum? Īsumā apskatīsim četras īpašības, ko palīdz attīstīt Dieva gars, un pārdomāsim, ko mēs varam mācīties no tā, kā šīs īpašības izpaudās Jēzus dzīvē. Runājot par katru no šiem gara augļiem, pievērsīsim uzmanību vairākiem jautājumiem, kas mums palīdzēs izvērtēt, cik lielā mērā mums ir izdevies attīstīt šīs īpašības.

8. Kā izpaudās Jēzus mīlestība?

⁸ Jēzus no sirds mīlēja Jehovu, tāpēc bija gatavs nest upurus sava Tēva un mūsu labā. (Jāņa 14:31; 15:13.) Viņa mīlestība pret cilvēkiem izpaudās it visā, ko viņš darīja. Viņš bija sirsnīgs un līdzjūtīgs vienmēr, arī tad, ja pret viņu izturējās naidīgi. Viņš stāstīja cilvēkiem par Dieva valstību. (Lūk. 4:43, 44.) Par viņa pašaizliedzīgo mīlestību pret Dievu un cilvēkiem liecināja tas, ka viņš bija gatavs mirt mokpilnā nāvē. Tā viņš ikvienam no mums dāvāja iespēju iegūt mūžīgu dzīvi.

9. Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret cilvēkiem?

⁹ Mēs apsolījām kalpot Jehovam un kristījāmies tāpēc, ka mēs mīlam savu debesu Tēvu. Tātad arī mūsu mīlestībai pret Jehovu ir jāizpaužas mūsu attieksmē pret cilvēkiem. Apustulis Jānis rakstīja: ”Kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 4:20.) Mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Cik dziļa ir mana mīlestība pret cilvēkiem? Vai es vienmēr esmu iejūtīgs? Vai es esmu iejūtīgs arī tad, kad citi ir nelaipni? Vai es esmu gatavs ziedot laiku un spēkus, lai palīdzētu citiem uzzināt par Jehovu? Vai es esmu gatavs to darīt arī tad, ja lielākā daļa cilvēku ir vienaldzīgi vai pat noskaņoti naidīgi? Vai Kristus mācekļu gatavošanai es nevarētu izbrīvēt vairāk laika?” (Efes. 5:15, 16.)

10. Kā Jēzus veicināja mieru?

¹⁰ Jēzus bija miermīlīgs cilvēks. Viņš neatmaksāja ļaunu ar ļaunu. Turklāt viņš aktīvi rīkojās, lai atrisinātu saspringtas situācijas, un mudināja citus pārvarēt radušās domstarpības. Piemēram, viņš mācīja savus sekotājus, ka tad, ja viņi vēlas, lai Jehovam viņu kalpošana būtu patīkama, viņiem ”jāsalīgst miers ar brāli”. (Mat. 5:9, 23, 24.) Ikreiz, kad apustuļi savā starpā sāka strīdēties par to, kurš no viņiem ir galvenais, Jēzus viņiem palīdzēja pārtraukt ķildu. (Lūk. 9:46—48; 22:24—27.)

11. Kā mēs varam veicināt mieru?

¹¹ Lai veicinātu mieru, nepietiek tikai izvairīties no konfliktsituācijām. Ja mums ar kādu ir radušās domstarpības,  mums nekavējoties jārīkojas, lai atjaunotu labas attiecības, un jāpalīdz to darīt arī citiem. (Filip. 4:2, 3; Jēk. 3:17, 18.) Mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Ko es esmu gatavs darīt un no kā esmu gatavs atteikties, lai atjaunotu labas attiecības ar citiem? Vai es paturu sevī aizvainojumu, ja kāds mani ir sāpinājis? Kā es rīkojos tad, ja, manuprāt, domstarpības ir radušās nevis manis, bet ticības biedra dēļ? Vai es gaidu, lai ticības biedrs sper pirmo soli, vai arī es pats kaut ko daru lietas labā? Vai tad, ja tas ir iederīgi, es palīdzu tiem, kam radušās domstarpības, atjaunot labas attiecības?”

12. Kā izpaudās Jēzus labsirdība un izpalīdzība?

¹² Jēzus bija labsirdīgs, izpalīdzīgs un gatavs pielāgoties dažādiem apstākļiem. (Mat. 11:28—30.) Šīs īpašības viņš nezaudēja arī sarežģītās situācijās. Piemēram, kad reiz kāda feniķiete lūdza, lai Jēzus izdziedinātu viņas meitu, Jēzus sākumā neatsaucās uz sievietes lūgumu. Bet, kad sieviete apliecināja stipru ticību, viņš tās lūgumu izpildīja. (Mat. 15:22—28.) Jēzus nevairījās pamācīt savus sekotājus, ja tas bija vajadzīgs, — tā izpaudās viņa rūpes par tiem. Piemēram, kad Pēteris gribēja atrunāt Jēzu no Jehovas gribas pildīšanas, Jēzus, pārējiem mācekļiem dzirdot, Pēteri norāja. (Marka 8:32, 33.) Taču viņš to darīja, nevis lai pazemotu Pēteri, bet lai Pēteris no šī gadījuma mācītos un lai citi Jēzus sekotāji saprastu, ka viņiem ir jāatbalsta Jēzus lēmumi. Pēterim droši vien nebija patīkami dzirdēt stingro aizrādījumu, bet viņš noteikti guva mācību.

13. Kā mēs varam apliecināt, ka mums rūp ticības biedri?

¹³ Tā kā mums rūp mūsu ticības biedri, reizēm, lai tiem palīdzētu, mums ar tiem par kādu problēmu ir jārunā ļoti tieši. Taču, dodot kādam padomus, ir jācenšas līdzināties Jēzum un padomi jābalsta uz Bībelē ietvertajiem principiem. Mums jārunā laipni un jātic, ka brāļi un māsas vēlas rīkoties pareizi un ka viņi ņems vērā ar mīlestību dotos ieteikumus. Mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Vai es esmu pietiekami drosmīgs, lai runātu ar ticības biedru, kas rīkojas nepareizi? Vai pamācīdams es runāju laipni vai asi? Kāds ir īstais iemesls, kāpēc es vēlos kādam dot padomu? Vai es grasos viņu pamācīt tāpēc, ka šis cilvēks mani ir aizkaitinājis, vai arī tāpēc, ka es viņam vēlu labu?”

14. Kāpēc Jēzus darīja labu?

¹⁴ Jēzus ne vien zināja, kāda rīcība ir laba un pareiza, bet arī attiecīgi rīkojās. Uz to viņu mudināja mīlestība pret Tēvu. Rīcība, kurā izpaužas labestība, labvēlīgi ietekmē citus. Labestība mudina cilvēku meklēt iespējas citiem palīdzēt, turklāt viņš to dara ar pareiziem motīviem. Bet vai ir iespējams darīt labu, nepareizu motīvu vadītam? Jā, ir! Piemēram, Jēzus reiz pieminēja cilvēkus, kas palīdzēja trūcīgajiem, bet kam bija svarīgi, lai par viņu labdarību uzzinātu citi. Šādai labdarībai Jehovas acīs nebija lielas vērtības. (Mat. 6:1—4.)

15. Kādu cilvēku var saukt par labu?

¹⁵ Cilvēku par labu var saukt tikai tad, ja viņš dara to, kas ir labs un pareizs, nesavtīgu motīvu vadīts. Ikvienam kristietim ir jāpārdomā šādi jautājumi: ”Vai  tad, ja es zinu, kā būtu pareizi rīkoties, es to tiešām arī daru? Kādu iemeslu dēļ es daru labu?”

16. Ko mums ik dienu jācenšas darīt, un kāpēc?

¹⁶ Būtu aplami domāt, ka pēc kristīšanās vairs nav jāpūlas izkopt kristīgas īpašības. Mums ik dienu jācenšas izpaust Dieva gara augļus. To palīdz darīt svētais gars — Dieva aktīvais spēks. (1. Moz. 1:2.) Mums jāatceras, ka gara augļi nav abstraktas īpašības. Tās vienmēr izpaužas konkrētā rīcībā. Piemēram, par ticību māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ticība bez darbiem ir nedzīva.” (Jēk. 2:26.) To pašu var teikt par visiem pārējiem Dieva gara augļiem. Ikreiz, kad tie izpaužas mūsu dzīvē, ir skaidri redzams, ka mums palīdz Dieva gars.

17. Kāpēc ir svarīgi nepadoties, ja mūsu dzīvē ne vienmēr izpaužas gara augļi?

¹⁷ Pat to Jehovas kalpu dzīvē, kuri ir kristījušies pirms daudziem gadiem, ne vienmēr izpaužas gara augļi. Tomēr svarīgi ir nepadoties! Minēsim kādu piemēru. Ja mums gadās nedaudz uzplēst mīļāko apģērba gabalu, droši vien mēs to nemetam uzreiz ārā. Visticamāk, mēs to rūpīgi salabojam un turpmāk esam uzmanīgāki. Tieši tāpat ir ar kristīgajām īpašībām. Ja mums gadās kādam pateikt kaut ko nelaipnu vai izturēties neiecietīgi, mums nav jānolaiž rokas. Sirsnīga atvainošanās var glābt situāciju — tā palīdz atjaunot labas attiecības ar cilvēku, ko esam aizvainojuši. Pēc tam mums jācenšas vairs neatkārtot iepriekšējo kļūdu.

18. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁸ Mēs esam ļoti priecīgi, ka mums ir iespēja mācīties no Jēzus. Jo vairāk mūsu domāšanas veids līdzināsies Jēzus domāšanas veidam, jo vieglāk mums būs rīkoties tā, kā rīkojās viņš. Un, ja mēs rīkosimies kā Jēzus, būs redzams, ka esam ”apvilkuši jauno personību”. Šajā rakstā ir apskatīti tikai četri Dieva gara augļi, tāpēc būtu labi atvēlēt laiku, lai uzzinātu vairāk arī par citiem gara augļiem un pārdomātu, kā tie izpaužas mūsu dzīvē. Mums lieti var noderēt Pētīšanas palīgs Jehovas lieciniekiem (sk. tēmu ”Kristīga dzīve”, apakštēmu ”Gara augļi”). Ja mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, Jehova mums palīdzēs ”apvilkt jauno personību” un to nezaudēt.