1. Kādas pārmaiņas daudzviet pasaulē ir notikušas pēdējās desmitgadēs?

JAU kopš senatnes lielākajai daļai cilvēku ir bijuši kaut kādi reliģiski uzskati. Taču pēdējās desmitgadēs ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Aizvien vairāk cilvēku neuzskata sevi par reliģioziem. Fakti liecina, ka daudzās zemēs šādu cilvēku ir pat vairākums. * (Mat. 24:12.)

2. Kādu iemeslu dēļ daudzi cilvēki ir nereliģiozi?

² Kāpēc arvien vairāk cilvēku sevi uzskata par nereliģioziem? * Daudzi ir pārņemti ar izpriecām, savukārt citus pārlieku nomāc dzīves raizes. (Lūk. 8:14.) Ir cilvēki, kas ir bijuši ticīgi, bet vēlāk ir kļuvuši par ateistiem. Vēl citi tic Dievam, bet uzskata, ka reliģija ir sevi izsmēlusi, novecojusi un nesaskan ar zinātni un loģisko domāšanu. Iespējams, viņi dzird, kā viņu paziņas, skolotāji vai cilvēki plašsaziņas līdzekļos pauž uzskatu, ka dzīvība ir radusies evolūcijas ceļā, taču viņi reti dzird loģiskus argumentus, kāpēc var ticēt Dievam. Vēl daļai nepatiku izraisa garīdzniecības alkatība un tiekšanās pēc varas. Tāpat ir vietas, kur valdības ierobežo jebkādu reliģisku darbību.

3. Kāds ir šī raksta mērķis?

³ Jēzus mums ir uzticējis uzdevumu ”gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. (Mat. 28:19.) Kā mēs nereliģioziem  cilvēkiem varam palīdzēt iemīlēt Dievu un kļūt par Kristus mācekļiem? Mums ir jāsaprot, ka tas, kā cilvēks atsaucas uz mūsu sludināto vēsti, var būt atkarīgs no tā, kur viņš ir audzis. Piemēram, cilvēki, kas ir uzauguši Eiropā, uz labo vēsti var reaģēt citādi, nekā uz to reaģētu tie, kas ir uzauguši Āzijā. Kāpēc tā ir? Eiropā daudzi kaut ko zina par Bībeli un viņiem nav svešs uzskats, ka visu ir radījis Dievs. Turpretī Āzijā liela daļa cilvēku neko nezina par Bībeli un netic, ka pastāv Radītājs. Šī raksta mērķis ir palīdzēt mums saprast, kā mēs varam sekmīgi sludināt visdažādākajiem cilvēkiem, lai kāda būtu viņu izcelsme un uzskati.

4. Kāpēc mēs varam saglabāt pozitīvu attieksmi?

⁴ Būsim pozitīvi noskaņoti. Katru gadu par Jehovas lieciniekiem kļūst daudzi cilvēki, kas iepriekš nav bijuši reliģiozi. Starp viņiem ir tādi, kuri jau ievēroja augstas morāles normas un izjuta nepatiku pret reliģisku liekulību. Turpretī citi nevadījās pēc augstām normām, un daudziem no viņiem bija slikti paradumi, no kuriem bija jāatbrīvojas. Mēs varam būt pārliecināti, ka ar Jehovas palīdzību mēs atradīsim tos, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Ap. d. 13:48; 1. Tim. 2:3, 4.)

5. Kas bieži vien cilvēkus mudina atsaukties uz mūsu sludināto vēsti?

⁵ Būsim laipni un taktiski. Bieži vien nevis tas, ko mēs sakām, bet gan tas, kā mēs to sakām, mudina cilvēkus labvēlīgi atsaukties uz mūsu sludināto vēsti. Viņiem ir patīkami, ja mēs esam laipni, taktiski un patiesi interesējamies par viņiem. Mēs nespiežam citus mūs uzklausīt; mēs cenšamies saprast, kāpēc viņiem ir tāds vai citāds viedoklis par reliģiju. Piemēram, ir cilvēki, kuriem nepatīk runāt par reliģiskiem jautājumiem ar svešiniekiem. Pēc citu domām, prasīt otra viedokli jautājumos, kas saistīti ar Dievu, nav pieklājīgi. Vēl citi nevēlas, lai kāds viņus redzētu lasām Bībeli, jo īpaši sarunā ar Jehovas lieciniekiem. Lai kāda būtu cilvēka nostāja, mums jābūt taktiskiem un jāņem vērā viņa jūtas. (2. Tim. 2:24, zemsv. piez.)

6. Kā apustulis Pāvils parādīja, ka ir gatavs pielāgoties citiem, un kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei?

⁶ Kā rīkoties, ja manām, ka cilvēks, ar kuru mēs runājam, nejūtas ērti, dzirdot tādus vārdus kā ”Bībele”, ”radīšana”, ”Dievs” vai ”reliģija”? Mēs varam līdzināties apustulim Pāvilam un censties pielāgoties cilvēkam. Runādams ar ebrejiem, Pāvils balstījās uz Svētajiem Rakstiem. Turpretī, runādams ar grieķu filozofiem areopāgā, viņš tieši neatsaucās uz Rakstiem. (Ap. d. 17:2, 3, 22—31.) Kā mēs varam sekot Pāvila priekšzīmei? Sarunā ar kādu, kam Bībele nav autoritāte, varbūt ir labāk tieši uz to neatsaukties. Ja mums šķiet, ka sarunas biedrs varētu justies neērti, ja citi viņu redzētu lasām Bībeli kopā ar mums, rādīsim viņam Bībeles pantus neuzkrītošākā veidā, piemēram, savā mobilajā ierīcē.

7. Ko mēs varētu darīt, lai sekotu Pāvila priekšzīmei, par kuru var lasīt 1. Korintiešiem 9:20—23?

⁷ Būsim saprotoši un gatavi klausīties. Mums jācenšas saprast, kas ir ietekmējis cilvēku uzskatus. (Sal. Pam. 20:5.) Vēlreiz padomāsim par Pāvila paraugu. Viņš bija uzaudzis ebreju sabiedrībā. Ir skaidrs: lai sludinātu cittautiešiem — cilvēkiem, kas neko vai tikpat kā neko nezināja par Jehovu un viņa Rakstiem, — Pāvilam bija viņiem jāpielāgojas. Lai labāk saprastu cilvēkus, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, mums, iespējams, ir jāiedziļinās kādos mūsu organizācijas publicētos materiālos vai jāaprunājas ar pieredzējušiem sludinātājiem  savā draudzē. (Nolasīt 1. Korintiešiem 9:20—23.)

8. Kāds ir viens veids, kā iesākt sarunas par Bībeli?

⁸ Mūsu mērķis ir atrast tos, ”kas.. ir cienīgi”. (Mat. 10:11.) Lai to panāktu, mums ir jāaicina cilvēki izteikt savas domas un tad uzmanīgi viņi jāuzklausa. Kāds mūsu brālis Lielbritānijā jautā cilvēkiem, kas, viņuprāt ir nepieciešams, lai laulība būtu laimīga, kā pareizi audzināt bērnus vai ko darīt, ja ir pieredzēta netaisnība. Uzklausījis cilvēka teikto, viņš saka: ”Ko jūs domājat par šo padomu, kas ir pierakstīts gandrīz pirms 2000 gadiem?” Tad, neminot vārdu ”Bībele”, viņš sarunas biedram savā telefonā parāda kādu piemērotu Bībeles pantu.

9. Kā varētu sludināt tiem, kuri nelabprāt runā par Dievu?

⁹ Kā ietekmēt to cilvēku sirdi, kuri nelabprāt runā par Dievu? Mēs varam ar viņiem runāt par to, kas viņus interesē. Piemēram, daudziem ļoti patīk daba. Tāpēc mēs varētu iesākt sarunu, piemēram, šādi: ”Iespējams, jūs zināt, ka daudzi izgudrojumi ir radušies, zinātniekiem cenšoties kopēt to, kas jau pastāv dabā. Piemēram, mikrofonu izstrādātāji pēta ausu uzbūvi, savukārt foto un video kameru izstrādātāji pēta to, kā ir veidota acs. Kā jūs domājat — no kā šie speciālisti būtībā mācās?” Uzmanīgi uzklausījuši cilvēka viedokli, mēs varētu teikt: ”Man ļoti interesanti šķiet vārdi, ko senatnē ir rakstījis kāds dzejnieks: ”Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz? ..Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?” Daudzi zinātnieki ir nonākuši pie līdzīga secinājuma un ir pārliecināti, ka pastāv Radītājs.” (Ps. 94:9, 10.) Tad mēs cilvēkam varētu parādīt kādu video no sērijas ”Ko viņi domā par dzīvības izcelsmi” (meklēt vietnē jw.org^®, sadaļā LITERATŪRA > VIDEO > INTERVIJAS UN DZĪVESSTĀSTI). Vai arī mēs varētu viņam iedot brošūru Vai dzīvība ir radīta?.

10. Kā varētu iesākt sarunu ar cilvēku, kas nav noskaņots runāt par Dievu?

¹⁰ Lielākā daļa cilvēku ilgojas pēc labākas nākotnes. Tomēr daudzi baidās, ka zeme tiks iznīcināta vai kļūs nepiemērota dzīvošanai. Kāds ceļojošais pārraugs Norvēģijā stāsta, ka tie, kas nav noskaņoti runāt par Dievu, bieži vien labprāt runā par apstākļiem pasaulē. Sasveicinājies ar cilvēku, viņš saka: ”Kā jūs domājat, vai mums ir pamats gaidīt labāku nākotni? Uz, ko jūsuprāt,  mēs varam likt savas cerības — uz politiķiem, zinātniekiem vai kādu citu?” Uzklausījis cilvēka domas, viņš tam nolasa vai nocitē kādu Bībeles pantu, kurā ir runāts par brīnišķīgu nākotni. Daudzus ieinteresē Bībeles solījums, ka zeme pastāvēs vienmēr un ka labi cilvēki uz tās dzīvos mūžīgi. (Ps. 37:29; Sal. Māc. 1:4.)

11. Kāpēc mums būtu jāizmanto dažādas pieejas, kā uzsākt sarunas, un kā mēs, saskaņā ar Romiešiem 1:14—16, varam sekot Pāvila priekšzīmei?

¹¹ Ir labi, ja mēs izmantojam dažādas pieejas, kā uzsākt sarunas, jo cilvēki ir ļoti atšķirīgi. Tas, kas vienu piesaista, citu var atgrūst. Ir cilvēki, kam nav iebildumu runāt par Dievu vai Bībeli, taču daudzi sākumā labprātāk runā par citām tēmām. Jebkurā gadījumā mums jābūt gataviem sludināt visdažādākajiem cilvēkiem. (Nolasīt Romiešiem 1:14—16.) Protams, mēs paturam prātā, ka Jehova ir tas, kurš liek patiesībai augt taisnīgi noskaņotu cilvēku sirdī. (1. Kor. 3:6, 7.)

12. Kā mēs varētu sludināt cilvēkiem no Āzijas, kuri nekad nav nopietni domājuši par Radītāja pastāvēšanu?

¹² Daudzviet pasaulē sludinātāji sastop cilvēkus no dažādām Āzijas valstīm, arī tādām, kur valdība ierobežo reliģisku darbību. Daudzi no šiem cilvēkiem nekad nav nopietni domājuši par to, vai pastāv Radītājs. Daži ir zinātkāri un labprāt atsaucas uz tiešu piedāvājumu mācīties Bībeli, turpretī citus sākumā neinteresē uzskati, kas viņiem ir sveši. Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu viņiem iepazīt patiesību? Vairāki pieredzējuši sludinātāji ir guvuši labus panākumus, iesākot vienkāršu, draudzīgu sarunu, parādot cilvēkam personisku interesi un tad piemērotā brīdī pastāstot, kā viņiem ir nākusi par labu kāda konkrēta Bībeles principa izmantošana.

13. Kā mēs varam rosināt cilvēku interesi par Bībeli? (Sk. attēlu uz vāka.)

¹³ Daudzus piesaista tas, cik praktiski ir Bībeles padomi. (Sal. Māc. 7:12.) Ņujorkā (ASV) kāda māsa, kas sludina cilvēkiem, kuri runā ķīniešu valodā, dalās savā pieredzē: ”Es cenšos interesēties par cilvēkiem un uzklausīt viņus. Ja es uzzinu, ka viņi ir nesen ieceļojuši no citas valsts, es mēdzu viņiem jautāt: ”Vai jūs jau esat pielāgojušies jaunajiem apstākļiem? Vai jums ir izdevies atrast darbu? Vai vietējie iedzīvotāji pret jums izturas labi?”” Reizēm tas viņai paver iespēju pieminēt kādu domu no Bībeles. Ja tas ir iederīgi, māsa, piemēram, jautā: ”Kas, jūsuprāt, ir galvenais, lai uzturētu labas attiecības ar citiem cilvēkiem? Es labprāt jums parādītu kādu Bībeles sakāmvārdu. Tas skan: ”Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu. Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” Kā jūs domājat, vai šis padoms var palīdzēt attiecībās ar citiem?” (Sal. Pam. 17:14.) Izmantojot šādu pieeju, mēs varam atrast cilvēkus, kuri vēlētos uzzināt vairāk.

14. Kā kāds brālis Austrumāzijā sludina cilvēkiem, kuri apgalvo, ka netic Dievam?

¹⁴ Ko mēs varētu teikt tiem, kuri apgalvo, ka netic Dievam? Kāds brālis, kurš ir sludinājis daudziem nereliģioziem cilvēkiem Austrumāzijā, stāsta: ”Visbiežāk, ja kāds saka: ”Es neticu Dievam,” — tas nozīmē, ka viņš netic tradicionālajām dievībām, kas tiek pielūgtas viņa kultūrā. Tāpēc es parasti piekrītoši saku, ka lielākā daļa dievu ir cilvēku izdomāti un nav īsti. Es nolasu, piemēram, Jeremijas grāmatas 16. nodaļas 20. pantu: ”Vai tad var cilvēks sev darināt dievus? Tie taču nav īsti dievi!”  Tad es jautāju: ”Kā mēs varētu atšķirt īstu dievu no tiem, kas ir cilvēku izdomāti?” Uzmanīgi uzklausījis sarunas biedru, es viņam nolasu Jesajas grāmatas 41. nodaļas 23. pantu: ”Rādiet mums, kas notiks nākotnē, lai redzam, ka jūs esat dievi!” Pēc tam es minu kādu piemēru, kas apliecina, ka Jehova spēj paredzēt nākotni.”

15. Ko var mācīties no kāda brāļa Austrumāzijā?

¹⁵ Kāds cits brālis Austrumāzijā stāsta, kādu pieeju viņš izmanto, veicot atkārtotus apmeklējumus. Viņš saka: ”Es cilvēkiem minu piemērus, kas norāda uz Bībelē ietverto gudrību, uz Bībeles pravietojumiem, kas ir piepildījušies, un uz Visumā valdošajiem likumiem. Tad es viņiem paskaidroju, kā tas viss liecina par varena un gudra Radītāja pastāvēšanu. Ja cilvēks pieļauj iespēju, ka Dievs pastāv, es viņu sāku iepazīstināt ar to, kas Bībelē teikts par Jehovu.”

16. Kāpēc, saskaņā ar Ebrejiem 11:6, Bībeles skolniekiem ir jāstiprina ticība Dievam un tam, kas teikts Bībelē, un kā mēs viņiem šajā ziņā varam palīdzēt?

¹⁶ Ja mēs mācām Bībeli cilvēkiem, kas ir uzauguši nereliģiozā vidē, mums pastāvīgi jāstiprina viņu pārliecība, ka Dievs pastāv. (Nolasīt Ebrejiem 11:6.) Mums arī jāvairo viņu ticība tam, kas teikts Bībelē. Lai to panāktu, mums par dažiem jautājumiem varētu būt jārunā vairākkārt. Katrā studēšanas reizē mums, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība pierādījumiem, kas liecina, ka Bībele ir Dieva vārdi. Mēs varētu, piemēram, īsi apspriest, kā ir piepildījušies Bībeles pravietojumi, kā tajā teiktais saskan ar zinātniskiem un vēsturiskiem faktiem vai to, kā Bībele var palīdzēt ikdienas dzīvē.

17. Kāpēc ir svarīgi izturēties pret cilvēkiem ar mīlestību?

¹⁷ Mēs palīdzam cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem, izturoties pret viņiem ar mīlestību neatkarīgi no tā, vai viņi ir reliģiozi vai ne. (1. Kor. 13:1.) Mācot citiem Bībeli, mūsu mērķis ir palīdzēt viņiem saprast, ka Dievs viņus mīl un vēlas, lai viņi atsauktos uz viņa mīlestību. Katru gadu tūkstošiem cilvēku, kam agrāk nebija tikpat kā nekādas intereses par reliģiju, tiek kristīti, jo viņi ir iepazinuši un iemīlējuši Dievu. Tāpēc būsim pozitīvi noskaņoti un parādīsim personisku interesi un mīlestību pret visdažādākajiem cilvēkiem. Uzklausīsim viņus un centīsimies viņus saprast. Gan ar saviem vārdiem, gan ar savu priekšzīmi palīdzēsim viņiem kļūt par Kristus mācekļiem.